Par amerikāņu pankroka dzimšanas vietu bieži dēvētais CBGB darbojās no 1973. līdz 2006. gadam, bet vēsturiski nozīmīgākais pastāvēšanas periods bija 20. gs. 70. gados, kad klubā regulāri uzstājās Ramones; Television; Patti Smith Group; Talking Heads; Blondie un citas jaunas grupas, kas uzskatāmas par pankroka un jaunā viļņa pamatlicējām un būtiski ietekmējušas rokmūzikas attīstību.

CBGB dibinātājs, īpašnieks un menedžeris Hilels Kristals (Hillel Kristal) bija džeza, blūza un kantrīmūzikas cienītājs. 20. gs. 50. gadu beigās viņš kļuva par Ņujorkas džeza kluba Village Vanguard menedžeri, bet 1973. gadā atvēra savu mūzikas klubu Manhetenas Īstvilidžas rajona Boverijas ielas 315. namā, kur agrāk bija darbojies motociklistu bārs.

H. Kristals bija iecerējis klubā popularizēt kantrī un blūzu, tādēļ tam deva nosaukumu Country, Bluegrass, Blues (angļu “Kantrī, blūgrāss, blūzs”). Taču jau drīz līdzās šo žanru māksliniekiem te sāka muzicēt arī plašākai publikai nezināmas jauniešu rokgrupas, kas agrāk uzstājās Mersera Mākslas centrā (Mercer Arts Center). 1973. gadā, Mersera Mākslas centra ēkai pēkšņi sabrūkot, šie mūziķi un viņu publika turpināja pulcēties H. Kristala klubā, kura nosaukums tādēļ mainījās uz Country, Bluegrass, Blues and Other Music for Uplifting Gourmandizers (angļu “Kantrī, blūgrāss, blūzs un cita mūzika rīmu labsajūtai”). Savukārt, rokam kļūstot par klubā dominējošo žanru, šis nosaukums tika aizstāts ar abreviatūru CBGB & OMFUG. Laika gaitā kluba un tā nosaukuma sākotnējā saistība ar kantrī un blūzu vairs netika pieminēta un daudziem apmeklētājiem nebija zināma, savukārt tā fasādes markīze ar uzrakstu CBGB & OMFUG kļuva par panku subkultūras simbolu, kas pazīstams arī mūsdienās; gan melomāni, gan plašsaziņas līdzekļi kluba apzīmēšanai parasti lieto saīsināto abreviatūru CBGB.

CBGB zāle bija šaura un gara taisnstūra formas telpa (maksimālā ietilpība – nedaudz vairāk par 300 cilvēkiem) ar bāru un nelielu, apmēram 30 cm augstu skatuvi, tādēļ mūziķu un publikas starpā tikpat kā nebija distances. Klubā bija ieejas maksa, kuras lielākā daļa tika veltīta mūziķu honorāriem. Mūziķu apmaksa bija individuāli risināts jautājums – grupas Blondie soliste Debija Herija (Debbie Harry) autobiogrāfijā “Pieņem to!” (Face It!, 2019) atceras, ka pirmsslavas periodā Blondie CBGB spēlējuši septiņus mēnešus katru nedēļas nogali, par to saņemot tikai bezmaksas alu.

CBGB izcēlās ar citur reti dzirdamas mūzikas un grupu izvēli, enerģijas, aizrautības un riska izjūtas (publikā mēdza notikt kautiņi u. c. incidenti) piesātinātu gaisotni, kā arī īpaši antisanitārām tualetēm, kas pieminētas daudzu apmeklētāju un mūziķu atmiņās. Savdabīgu spriedzes izjūtu vairoja arī kluba atrašanās vieta – 70. gados šajā Manhetenas rajonā valdīja sociāli nelabvēlīga un krimināla vide ar lielu alkoholiķu, narkomānu un deklasētu Vjetnamas kara veterānu koncentrāciju.

Līdzās klubam, Boverijas 313. namā, atradās mūzikas ierakstu veikals un ēdnīca CBGB Record Canteen, kas 80. gados tika pārveidota par mākslas galeriju un akustisku eksperimentālās mūzikas un džeza koncertu norises vietu CB’s 313 Gallery.

70. gadu vidū CBGB veidojās jauna veida rokmūzika, kas pirms terminu “pankroks” un “jaunais vilnis” izplatības attiecīgajā vidē tika dēvēta par “ielas roku” (street rock). Tās skanējums bieži bija tuvāks 60. gadu garāžrokam, nevis 70. gadu pirmajā pusē dominējošām smagā un progresīvā roka stilistikām, savukārt izpildītāju profesionālo meistarību un mākslinieciskās pretenzijas aizstāja neapvaldīta enerģija, vienkāršība un paaudzes dzīves izjūta. H. Kristals grāmatā “CBGB & OMFUG” (CBGB & OMFUG, 2005) rakstīja: “Šiem jauniešiem nebija ambīciju kļūt par dižiem mūziķiem vai roka superzvaigznēm. Tie bija vienkārši jaunieši, kam vajadzēja savu balsi. [..] Jaunu cilvēku nepieciešamība tikt sadzirdētiem un uzrunātiem, vajadzība tikt novērtētam kā indivīdam.” Klubā muzicējošo grupu atlasē H. Kristala galvenais priekšnoteikums bija – repertuāra lielākajai daļai jābūt pašu sacerētai.

1974. gada pavasarī CBGB sāka uzstāties gadu iepriekš dibināta grupa Television, kas avangardiskas, džeza ietekmētas ģitārimprovizācijas apvienoja ar minimālistiku roka skanējumu. Television klubā spēlēja ik svētdienu, piesaistot daudzu jaunu mūziķu uzmanību. Jau drīzā nākotnē virkne šo mūziķu regulāri uzstājās uz CBGB skatuves Ramones; Blondie; Patti Smith Group u. c. grupu sastāvā. Savukārt Television desmitgades turpinājumā kļuva par vienu no lielākajām amerikāņu ārtpanka un ārtroka autoritātēm. Šajā laikā klubā debitēja arī avangarda roka duets Suicide, kam vēlāk bija liela ietekme uz postpanku un elektronisko rokmūziku; tomēr Suicide un CBGB attiecības drīz aprāvās savstarpēja konflikta dēļ.

1974. gada vasarā, klātesot tikai dažiem skatītājiem, vienu no saviem pirmajiem koncertiem klubā nospēlēja nupat dibinātais kvartets Ramones, kas rokmūzikas vēsturē bieži minēts starp pašiem nozīmīgākajiem protopanka mūziķiem. 70. gados CBGB bija pastāvīga Ramones uzstāšanās vieta, un daudzi tās cienītāji uzskata, ka kluba reputāciju visvairāk veicinājusi tieši šī grupa.

Vienā dienā ar Ramones pirmo uzstāšanos CBGB piedzīvoja grupa Angel and the Snake, kas pēc dažiem mēnešiem pieņēma jaunu nosaukumu – Blondie. Turpmāk Blondie klubā muzicēja regulāri, un 70. gadu otrajā pusē grupa kļuva par pašu pazīstamāko amerikāņu jaunā viļņa pārstāvi.

1975. gada sākumā pirms kārtējās Television uzstāšanas CBGB debitēja panku dzejniece un dziedātāja Petija Smita (Patti Smith). Šajā reizē muzikālu pavadījumu viņas lasījumam nodrošināja ģitārists Lenijs Kejs (Lenny Kaye), bet vēlāk P. Smita uzstājās ar grupu Patti Smith Group. P. Smita bija pirmā no CBGB vides nākusī māksliniece, kas noslēdza līgumu ar lielu ierakstu kompāniju Arista Records, bet viņas debijas albums Horses (1975) kļuva par vienu no pirmajiem ASV Top 50 sasniegušajiem “ielu roka” ierakstiem.

Vēl viena ar CBGB cieši saistīta grupa, kas līdz ar Televison un P. Smitu veidoja kluba t. s. intelektuālo novirzienu, bija Talking Heads, kas no 1975. gada vasaras līdz 1977. gada pavasarim klubā uzstājās vairāk nekā 80 reižu. Novatoriskā un bieži vien eksperimentālā mūzika, humora izjūta un atraktīvā uzstāšanās maniere tai ļāva kļūt par vienu no pazīstamākajām un ietekmīgākajām jaunā viļņa grupām.

70. gados klubā muzicēja arī Mink DeVille; Misfits; The Cramps; Dead Boys; The Heartbreakers; Richard Hell and the Voidoids; Pere Ubu; Tuff Darts; Devo; The B-52’s un citas pankroka un jaunā viļņa vēsturē nozīmīgas grupas.

Par pirmajiem britu mūziķiem, kas spēlējuši CBGB, 1977. gadā kļuva pankroka grupa The Damned; 1978. gadā tur muzicēja arī jaunā viļņa dziesminieks Elviss Kostello (Elvis Costello) un grupa The Police, kas sniedza vienu no saviem pirmajiem koncertiem ASV.

1976. gadā ierakstu kompānija Atlantic Records laida klajā albumu Live at CBGB’s – The Home of Underground Rock ar klubā veiktiem dažādu grupu koncertierakstiem.

80. gados CBGB muzikālā pamatorientācija bija saistīta ar hārdkora pankroku un tādām grupām kā Bad Brains; Agnostic Front; The Dictators; Beastie Boys (pirms pievēršanās hiphopam); Reagan Youth un The Young and the Useless, tomēr klubā uzstājās arī citu rokmūzikas novirzienu pārstāvji: alternatīvā roka grupa The Replacements, rokabilī prominences Stray Cats, eksperimentālā roka grupa Sonic Youth, rokmūziķe Džoana Džeta (Joan Jett) ar grupu The Blackhearts un citi. 1987. gada rudenī CB’s 313 Gallery akustisku koncertu sniedza nesen debijas albumu izdevusī, bet vēl mazpazīstamā Guns N’Roses, kas jau drīzumā kļuva par vienu no slavenākajām rokgrupām pasaulē.

1991. gadā latviešu trimdas jaunieši CBGB sarīkoja Latvijas grupas “Jauns Mēness” koncertu. Arī turpmāk klubā uzstājās daudzi mūziķi, tostarp plaši pazīstamas grupas, kā Hole un Green Day, tomēr tā darbībā iestājās apsīkums, ko veicināja virkne vardarbīgu incidentu hārdkora koncertos, kā arī apkārtējo namu iedzīvotāju sūdzības par skaļo mūziku un kluba apmeklētāju uzvedību.

2005. gadā pret CBGB tika ierosināts tiesas process par ilgstošu īres parādu, un tiesvedība beidzās ar kluba slēgšanu. Pastāvēšanas pēdējās nedēļās CBGB atgriezās daudz grupu, kas ar to bijušas saistītas iepriekšējās desmitgadēs – tostarp akustisku koncertu nospēlēja arī Blondie. Pēdējo koncertu 15.10.2006. sniedza viena no slavenākajām CBGB veterānēm P. Smita, piedaloties Ričardam Loidam (Richard Lloyd) no grupas Television un Flī (Flea) no Red Hot Chili Peppers; atvadu koncertu tiešraidē translēja ASV populārā satelītraidstacija Sirius Satellite Radio. Nepilnu gadu vēlāk 75 gadu vecumā nomira CBGB dibinātājs H. Kristals.

Kluba bijušajās telpās kopš 2008. gada darbojas modes dizainera Džona Vorvatosa (John Varvatos) apģērbu un aksesuāru veikals, kura interjerā bagātīgi izmantoti ar CGBG saistīti artefakti (orģinālajiem grafiti uzrakstiem klātas sienas, koncertu afišas, mūziķu portreti, instrumenti u. c.), savukārt tā ieejas nojume veidota CBGB markīzes formā (oriģināls izstādīts Rokenrola slavas zālē, Rock and Roll Hall of Fame).

CBGB darbība un kultūrvēsturiskā nozīme aplūkota dokumentālajā filmā “Nodedzināt māju: CBGB stāsts” (Burning Down the House: The Story of CBGB, rež. Mendija Steina, Mandy Stein, 2009), bet režisors Randals Millers (Randall Miller) ir uzņēmis H. Kristala dzīvei un klubam veltītu spēlfilmu CBGB (2013) ar Alanu Rikmanu (Alan Rickman) galvenajā lomā.

Novērtējot CBGB lomu “Manhetenas 70. gadu kultūru definējošu un joprojām rezonējošu amerikāņu mūzikas žanru, tostarp pankroka un ārtroka, dzimšanā”, 2013. gadā kluba ēka līdz ar Boverijas vēsturisko apkaimi iekļauta ASV Nacionālajā vēsturisko vietu reģistrā (National Register of Historic Places).

2017. gadā līdzās kluba kādreizējai atrašanās vietai atklāts grupai Blondie veltīts sienas gleznojums, kura autors ir grafiti mākslinieks Šepards Feirijs (Shepard Fairey). Netālu no Boverijas ielas 315. nama atrodas arī Austrumu 2. ielas kvartāls, kas nosaukts grupas Ramones līdera Džoja Ramona vārdā (Joey Ramone Place).