Ar pārtraukumiem darbojusies ilgāk par četrām desmitgadēm, taču radoši ietekmīgākais un komerciāli veiksmīgākais periods bija 20. gs. 70. gadu 2. pusē, kad kļuva ar populārāko amerikāņu jaunā viļņa (new wave) grupu.
Blondie
amerikāņu rokgrupa
Saistītie šķirkļi
Blondie. Losandželosa, ASV, 1977. gads.
Satura rādītājs
Grupas rašanās
Dziedātāja Debija Herija (Debbie Harry, pilnā vārdā Debora Anna Herija, Deborah Ann Harry) un ģitārists Kriss Steins (pilnā vārdā Kristofers Steins, Christopher Stein) satikās 1973. gadā, muzicējot Ņujorkas (Ņujorkas pavalstī, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) grupā The Stilettoes. 1974. gadā, tai sašķeļoties, abi izveidoja jaunu grupu, ko, ņemot vērā B. Herijas matu krāsu, nosauca par Blondie (angļu ‘blondīns’, ‘blondīne’). Pēc vairākām dalībnieku maiņām izveidojās sastāvs, kurā bez D. Herijas un K. Steina ietilpa arī basģitārists Gērijs Valentains (Gary Valentine, īstajā vārdā Gērijs Džozefs Lečmens, Gary Joseph Lachman), bundzinieks Klems Bērks (Clem Burke, īstajā vārdā Klements Entonijs Bozevskis, Clement Anthony Bozewski) un taustiņinstrumentālists Džimijs Destri (Jimmy Destri).
Profesionālā darbība
Pagrīdes periods
Pirmajos gados Blondie darbība bija cieši saistīta ar Ņujorkas t. s. pagrīdes (underground) mākslas un mūzikas vidi, un grupa regulāri uzstājās intelektuāļu bohēmas naktsklubā Max’s Kansas City, kā arī klubā CBGB. Par amerikāņu pankroka un jaunā viļņa šūpuli dēvētajā CBGB tolaik veidojās neformāls jaunus izteiksmes līdzekļus meklējošu rokmūziķu grupējums (Ramones; Patti Smith Group; Television; Talking Heads u. c.), kurā iekļāvās arī Blondie. Tomēr arī šajā vidē grupa atšķīrās ar individuālu muzikālo un, lielā mērā pateicoties D. Herijas artistiskumam, skatuvisko identitāti.
Pirmie albumi Blondie (1976) un Plastic Letters (1978) izpelnījās mērenu ievērību Austrālijā un Anglijā, bet ASV sākotnēji palika plašākas publikas neievēroti. Pēc debijas albuma iznākšanas grupu atstāja G. Valentains, savukārt tajā tika uzņemts ģitārists un basģitārists Frenks Infante (Frank Infante) un – pēc Plastic Letters ierakstīšanas – arī basģitārists Naidžels Herisons (Nigel Harrison); līdz ar viņa pievienošanos nostabilizējās Blondie ilglaicīgākais sastāvs, kas radījis tās slavenākos darbus.
Jaunā viļņa slavenības
Par globālām slavenībām un jaunā viļņa līderiem Blondie padarīja trešais albums – ar glamroka producentu Maiku Čepmenu (Mike Chapman) ieskaņotais Parallel Lines (1978), viens no 20. gs. 70. gadu nogales populārākajiem ierakstiem. Albuma singls Sunday Girl sasniedza 1. vietu Anglijā, taču vēl veiksmīgāks bija diskoroka skaņdarbs Heart of Glass – D. Herijas un K. Steina sacerēta dziesma, kas grupas koncertrepertuārā ar dažādiem nosaukumiem un aranžējuma variantiem atradās jau vairākus gadus. Heart of Glass nebija pirmais roka un disko sintēzes paraugs, taču singla milzīgie panākumi (1. vieta ASV, Anglijā u. c. valstīs) palīdzēja mazināt savstarpējo spriedzi un aizspriedumainību abu žanru publikā, kā arī padarīja Blondie slavenus ārpus pagrīdes mūzikas cienītāju aprindām.
No kreisās: Kriss Steins, Klems Bērks, priekšplānā – Maiks Čepmens, Naidžels Herisons, Debija Herija, Frenks Infante un grupas menedžeris Pīters Līdss (Peter Leeds) albuma Parallel Lines tapšanas laikā. 1978. gads.
Ievērojamus panākumus guva arī albums Eat to the Beat (1979, hiti Atomic; Dreaming; Union City Blue) un filmai “Amerikāņu žigolo” (American Gigolo, režisors Pols Šrēders, Paul Schrader, ASV, 1980) sacerētais singls Call Me – grupas kopdarbs ar itāļu elektroniskās diskomūzikas autoru un producentu Džordžo Moroderu (Giorgio Moroder).
Blondie piemītošo spēju radīt novatorisku mūziku, nezaudējot plašai publikai saprotamu pievilcību, apliecināja arī stilistiski eklektiskais albums Autoamerican (1980) ar hitiem The Tide Is High (jamaikiešu grupas The Paragons 60. gadu regeja skaņdarba kaverversija) un Rapture (viens no pirmajiem plašu ievērību guvušiem roka skaņdarbiem ar hiphopa elementiem), kas pieskaitāmi tās vispazīstamākajiem ieskaņojumiem.
Izjukšana
80. gadu sākumā Blondie piedzīvoja radošu apsīkumu, ko veicināja vairāku mūziķu hedoniskās pārmērības, pievēršanās individuāliem projektiem (D. Herija un Dž. Destri izdeva solo ierakstus), kā arī albuma The Hunter (1982) un tam sekojošās koncertturnejas negaidīti pieticīgie panākumi.
Iekšējo mikroklimatu sarežģīja arī fakts, ka plašsaziņas līdzekļu un publikas uztverē D. Herija – grupas balss, seja un dziesmu līdzautore – bija gandrīz pilnībā aizēnojusi pārējo mūziķu klātbūtni un ieguldījumu. 1982. gada nogalē, neilgi pēc tam, kad K. Steinam tika diagnosticēta bīstama slimība, Blondie paziņoja par darbības izbeigšanu.
Atkalapvienošanās
90. gadu 2. pusē, arvien jauniem mūziķiem un klausītājiem apliecinot Blondie mūzikas nezūdošo aktualitāti, grupa darbību atsāka. 1997. gadā tās pirmā albuma sastāvs sniedza pirmos koncertus pēc 15 gadu pārtraukuma, bet 1999. gadā klajā nāca kritikas labvēlības un komerciālu panākumu pavadīts albums No Exit (ierakstījis debijas albuma sastāvs bez G. Valentaina). Tā singls Maria sasniedza 1. vietu Anglijā, padarot Blondie par retajiem mūziķiem, kam šāds panākums izdevies trīs desmitgadēs pēc kārtas.
Blondie pirmais koncerts ASV pēc atkalapvienošanās. Ņujorka, 23.02.1999.
Arī turpmāk grupa dažādos sastāvos veikusi koncertturnejas un izdevusi ierakstus, kas izpelnījušies vērā ņemamu ievērību, tomēr nav spējuši tuvoties tās 70. un 80. gadu darbu panākumiem un rezonansei.
Stilistikas raksturojums un grupas loma rokmūzikas attīstībā
Pastāvēšanas sākumā 60. gadu mūzikas stilistikas (t. s. meiteņu grupu pops, girl group pop, garāžroks, garage rock, u. c.) kombinējot ar pankroka tiešo enerģiju un izaicinošo attieksmi, Blondie radīja svaigu un dzīvīgu mūziku, kurā panku radikālisms un sociālpolitiskā motivētība aizstāta ar melodisku eleganci, kas grupu ļāva klasificēt kā piederīgu tobrīd dzimstošajai jaunā viļņa stilistikai.
Arī darbības turpinājumā, eksperimentējot ar dažādu žanru (disko, regejs, hiphops, džezs u. c.) ietekmēm, tai izdevās saglabāt plašam klausītāju lokam draudzīgu skanējumu. Īsā laikā radot vairākus spilgtus albumus un virkni ļoti veiksmīgu hitu (t. sk. četrus Nr. 1 singlus ASV un sešus Anglijā), Blondie līdz ar angļu grupām The Clash un The Police bija paši populārākie no mūziķiem, kuru saknes sniedzās 70. gadu 2. puses pagrīdes mūzikā.
Savukārt D. Herija, būdama viena no spilgtākajām vairāku paaudžu rokzvaigznēm, ar savu dziedātājas talantu un skatuves tēlu sniegusi nozīmīgu pamudinājumu un iedvesmu daudzām mūziķēm: Madonnai (Madonna); grupas Transvision Vamp solistei Vendijai Džeimsai (Wendy James); Terijai Nunnai (Terri Nunn) no grupas Berlin; Nenai (Nena); Šērlijai Mensonei (Shirley Manson) no Garbage; Karenai O (Karen O) no Yeah Yeah Yeahs; Gvenai Stefani (Gwen Stefani); Lēdijai Gagai (Lady Gaga); Kešai (Kesha); grupu The Bangles, The Breeders; Elastica; The Go-Go’s; Sleater-Kinney dalībniecēm un citām.
Dalībnieku individuālā darbība
Aktīvākā un panākumiem bagātākā individuālā darbība bijusi D. Herijai, kura izdevusi solo albumus (parasti to tapšanā piedalījies arī K. Steins), sadarbojusies ar džeza grupu Jazz Passengers un citiem mūziķiem, kā arī filmējusies vairākos desmitos spēlfilmu.
K. Steins sacerējis mūziku filmām un izdevis fotoalbumu, kurā dokumentēta 70. gadu Ņujorkas mākslas un pankmūzikas vide, kā arī Blondie agrīnais periods.
K. Bērks 80. gados muzicējis ar Eurythmics, Igiju Popu (Iggy Pop), Ramones un citiem, bet vēlāk līdzdarbojies grupās The International Swingers un The Empty Hearts.
G. Valentains pēc aiziešanas no Blondie turpināja mūziķa karjeru, bet 90. gados pievērsās publicistikai un literatūrai – publicējies izdevumos The Guardian, Mojo un citos, sarakstījis (ar īsto vārdu G. Dž. Lečmens) grāmatas par 60. un 70. gadu pagrīdes kultūru, mūziku, misticismu, okultismu un politiku.
Mūzikas industrijas novērtējums
2006. gadā Blondie (70. gadu pamatsastāvs un G. Valentains) tika uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame). Albumi Blondie un Parallel Lines iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).
Dalībnieki
D. Herija (vokāls, 1974–1982; kopš 1997)
K. Steins (ģitāra, basģitāra, 1974–1982; kopš 1997)
Freds Smits (Fred Smith; basģitāra, 1974–1975)
Billijs O’Konors (Billy O’Connor; sitamie instrumenti, 1974–1975; miris 2015)
K. Bērks (sitamie instrumenti, fona vokāls, 1975–1982; kopš 1997)
Dž. Destri (taustiņinstrumenti, fona vokāls, 1975–1982)
G. Valentains (basģitāra, ģitāra, 1975–1977; 1997)
F. Infante (ģitāra, basģitāra, fona vokāls, 1977–1982)
Pols Karbonara (Paul Carbonara; ģitāra, fona vokāls, 1997–2010)
Kevins Patriks (Kevin Patrick; taustiņistrumenti, 2003–2007)
Džimijs K. Bounzs (Jimi K. Bones; ģitāra, 2003)
Mats Kacs-Boens (Matt Katz-Bohen; taustiņinstrumenti, kopš 2008)
Tomijs Keslers (Tommy Kessler; ģitāra, kopš 2010)
Ievērojamākās Blondie izpildītās dziesmas*
Atomic; Call Me (D. Herija/Dž. Moroders); Denis (Nīls Leversons, Neil Leverson); Dreaming; Fade Away and Radiate; Hanging on the Telephone (Džeks Lī, Jack Lee); Heart of Glass; (I’m Always Touched by Your) Presence, Dear; Island of Lost Souls; Maria; One Way or Another; Picture This; Rapture; Rip Her to Shreds; Sunday Girl; The Hardest Part; The Tide Is High (Džons Holts, John Holt/Tairons Evanss, Tyrone Evans/Houards Barets, Howard Barrett); Union City Blue; X Offender
* ja nav norādīti citi autori, sacerējuši Blondie dalībnieki
Blondie. 10 ievērojamas dziesmas.
Albumi
Blondie (Private Stock, 1976); Plastic Letters (Chrysalis, 1978); Parallel Lines (Chrysalis, 1978); Eat to the Beat (Chrysalis, 1979); Autoamerican (Chrysalis, 1980); The Hunter (Chrysalis, 1982); Picture This Live* (Capitol/EMI, 1997); No Exit (Beyond, 1999); Live* (ASV versija, Beyond, 1999)/Livid* (starptautiskā versija, Eagle, 2000); The Curse of Blondie (Sanctuary/Epic, 2003); Live by Request* (Sanctuary/Cooking Vinyl, 2004); At the BBC* (Chrysalis, 2010); Panic of Girls (Five Seven/EMI, 2011); Blondie 4(0) Ever** (Five Seven/Noble ID, 2014); Pollinator (BMG, 2017)
* koncertieraksti
** dubultalbums – pirmajā CD iekļauti grupas lielākie hiti jaunos ieskaņojumos, otrajā – jaunu dziesmu albums Ghosts of Download
Blondie albums Parallel Lines (1978).
Multivide
Blondie. Losandželosa, ASV, 1977. gads.
No kreisās: Kriss Steins, Klems Bērks, priekšplānā – Maiks Čepmens, Naidžels Herisons, Debija Herija, Frenks Infante un grupas menedžeris Pīters Līdss (Peter Leeds) albuma Parallel Lines tapšanas laikā. 1978. gads.
Blondie pirmais koncerts ASV pēc atkalapvienošanās. Ņujorka, 23.02.1999.
Blondie albums Parallel Lines (1978).