Kā nosacīti pastāvīgu rokmūzikas novirzienu garāžroku sāka izdalīt 20. gs. 70. gados, taču tas radās jau 20. gs. 60. gadu sākumā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un plašāko izplatību sasniedza šīs desmitgades vidusperiodā. Vēlāk tam bijusi liela ietekme uz pankroku, alternatīvo roku, grāndžu u. c. roka apakšžanriem. Arī 21. gs. rokmūzikā izdalāms garāžroka atzars, ko pārstāv The Strokes; The Black Keys; Tajs Sigals (Ty Segall) u. c. mūziķi.
Saistītie šķirkļi
The Troggs. Ap 1967. gadu.
Satura rādītājs
Rašanās un vispārējs raksturojums
Garāžrokam raksturīgas vienkāršas un agresīvas dažu akordu dziesmas neliela ansambļa (ģitāra, basģitāra, bungas, vokāls, reizēm arī elektriskās ērģeles) izpildījumā. Profesionalitātes trūkumu priekšnesumā bieži kompensē aizrautība un paaudzes dzīves pozīciju izsakoša attieksme. Skanējumā dominē stipri distortētas elektriskās ģitāras un kliedzošs vokāls, ierakstiem piemīt vienkāršs producējums. Kaut žanra estētika lielā mērā balstījās britu invāzijas ietekmēs un izplatījās daudzu valstu jauniešu kultūrā (tostarp Rietumeiropā, Latīņamerikā un Dienvidamerikā, Austrālijā, kā arī Tuvo un Tālo Austrumu reģionos), galvenokārt tas tiek uzskatīts par Ziemeļamerikas, īpaši ASV rokmūzikas fenomenu, turklāt tā rezonanse ar retiem izņēmumiem nepārsniedza nacionālu mērogu.
Garāžroka rašanās priekšnoteikumi aizsākās 20. gs. 50. gadu 2. pusē, kad salīdzinoši augsts materiālās labklājības līmenis, rokenrola popularitāte un elektrisko ģitāru relatīvi vieglā pieejamība veicināja jauniešu muzicēšanu kā populāru brīvā laika pavadīšanas veidu. Daudzviet ASV radās grupas, kas bez tālejošām profesionālām un mākslinieciskām ambīcijām muzicēja ģimenes saimniecību garāžās vai citās palīgtelpās; reizēm tajās iesaistījās arī profesionāli pieredzējuši mūziķi, taču vairumā gadījumu to dalībnieki bija iesācēji vidusskolnieku vecumā. Parasti šo grupu repertuārs balstījās vienkāršās ritmblūza un rokenrola struktūrās, bet 60. gadu sākumā par izplatītu ietekmes avotu kļuvu sērfinga mūzika un tai raksturīgā ģitārspēles tehnika.
Mūzikas pētnieks Sets Bovijs (Seth Bovey) garāžroka vēsturei veltītā grāmatā “Piecus gadus priekšā manam laikam” (Five Years Ahead of My Time, 2019) raksta, ka 1950. gadā ar muzikālu pašdarbību nodarbojušies 3 mlj amerikāņu vecumā no četriem līdz 21 gadam, bet 1967. gadā šajā vecuma grupā jau reģistrēti vairāk nekā 15 mlj amatiermūziķu. Savukārt laikā no 1956. līdz 1966. gadam seškārtīgi pieaudzis ģitāru pārdošanas apjoms.
Strauju masveidības pieaugumu jaunatnes muzicēšanas tendence piedzīvoja līdz ar The Beatles slavas un britu invāzijas sākumu 1964. gadā. Turpmāk daudzas garāžu grupas savu apzināti primitīvo un uzsvērti enerģisko skanējumu centās apvienot ar Beatles; The Rolling Stones; The Kinks; The Who u. c. britu mūziķiem raksturīgo melodijas izjūtu; īpaši nozīmīga bija angļu grupu The Yardbirds un The Troggs, kā arī ziemeļīru Them ietekme. Līdz ar psihedēliskā roka izplatību garāžroka estētiku papildināja rudimentāri elektroniski efekti, arī improvizētāka un eksperimentālāka spēles un dziesmveides tehnika.
Lielāko popularitāti garāžroks ASV sasniedza 1965. un 1966. gadā, kad virkne grupu (The Kingsmen; Flamin’ Groovies; Count Five; The Seeds; The Electric Prunes; The Sonics; The Music Machine u. c.) guva īslaicīgus, bet vērā ņemamus panākumus singlu tabulās (grupas ? and the Mysterians hits 96 Tears pat izvirzījās Billboard topa pirmajā vietā), bija dzirdamas radio un veica nacionāla mēroga koncertturnejas.
Desmitgades otrajā pusē, rokmūzikas pamattendences sākot noteikt mākslinieciski izsmalcinātākām psihedēliskā roka un folkroka stilistikām, garāžroks meinstrīma ievērību zaudēja un tālāk pārsvarā attīstījās t. s. pagrīdes kultūrvidē. Īpaši stipras pozīcijas tas saglabāja Detroitā (Mičiganas pavalsts, ASV), kur 60. un 70. gadu mijas periodā tādas grupas kā MC5 un The Stooges (mazākā mērā arī Alice Cooper) kļuva par nozīmīgām t. s. protopanka stilistikas pārstāvēm. Ievērojama grupa bija arī The Velvet Underground no Ņujorkas, kas gan savas garāžroka saknes ātri pārauga, pievēršoties avangardiskākai ārtroka muzicēšanai.
Garāžroks. 20 ievērojamas dziesmas.
Žanriskā identifikācija 70. gados, garāžroka antoloģija Nuggets
Būtisku pavērsienu garāžroka aktualitātes atjaunošanā un mākslinieciskajā izvērtējumā aizsāka 1972. gadā klajā laistais dažādu grupu izlases dubultalbums Nuggets: Original Artyfacts from the First Psychedelic Era, 1965–1968, kurā mūzikas kritiķis un Petijas Smitas (Patti Smith) grupas ģitārists Lenijs Kejs (Lenny Kaye) pēc ierakstu kompānijas Elektra Records pasūtījuma apkopojis gandrīz 30 masu auditorijā tobrīd jau aizmirstu ieskaņojumu. Iznākšanas brīdī šī antoloģija izpelnījās vien minimālu ievērību, taču vēlāk tai bijusi milzīga ietekme uz dažādu stilistiku mūziķiem; žurnāls Rolling Stone to iekļāvis savā 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020).
Nuggets bija industrijas pirmais mēģinājums identificēt konkrētiem estētiskiem kritērijiem atbilstošu iepriekšējās desmitgades mūzikas strāvojumu, kura žanriskā identitāte agrāk palikusi ne tikai nedefinēta, bet arī neievērota. Tās klasificēšanai L. Kejs albuma ievadtekstā izmantoja iepriekš mazlietotu terminu “pankroks”, jeb “panku roks” (punk rock; punk angļu valodā ir nievājošs sociāli degradētu personu apzīmējums). Savukārt mūsdienās izplatīto apzīmējumu “garāžroks” mūzikas prese un industrija, atsaucoties uz žanra nepretenciozo izcelsmi piepilsētu privātmāju rajonos, sāka lietot 20. gs. 80. gados, kad terminam “pankroks” jau bija nostiprinājusies cieša saistība ar citu, garāžgrupu tradīcijas pārmantojošu roka novirzienu, kas bija īpaši izplatīts 70. gadu 2. pusē.
Ietekme
Kā vienai no pirmajām masveidīgajām rokmūzikas izpausmēm garāžrokam bija plaša ietekme uz citu roka apakšžanru rašanos un attīstību. Jau 60. gadu 2. pusē ASV Rietumkrasta garāžgrupu vidē izkristalizējās garās ģitāru improvizācijās balstīta muzicēšanas maniere, kas kļuva pazīstama kā asidroks (acid rock) jeb skābes roks un pārauga agrīnā psihedēliskā roka stilistikā. Arī turpmāk garāžroka un psihedēliskā roka starpā saglabājās cieša saistība, kas izpaudās The 13th Floor Elevators; Jefferson Airplane; The Doors; Love un citu grupu mūzikā. 60. gadu nogalē un 70. gados garāžroks bija arī viens no smagā roka un smagā metāla pirmavotiem.
Vistiešāk un uzskatāmāk žanra demokrātiskā ievirze, kas par jaunrades galveno kritēriju izvirzīja nevis profesionālu meistarību, bet radošu entuziasmu, tāpat arī spontānais, askētiski agresīvais skanējums ietekmējis daudzas protopanka, pankroka un jaunā viļņa grupas (New York Dolls; The Modern Lovers; Ramones; Television; Patti Smith Group; Blondie; The Sex Pistols; The Clash; The Damned; The Stranglers), kuru darbība savukārt veicināja alternatīvā roka rašanos.
Tradīciju turpinājums un garāžroka atdzimšana 21. gadsimtā
Agresīvi tieša, muzikāli un emocionāli neapvaldīta muzicēšana, jauneklīgi dumpīga attieksme un distortētu ģitāru rifos balstītas dažu akordu dziesmas ir fundamentāla kombinācija, kas bijusi klātesoša gandrīz visā tālākajā rokmūzikas procesā. 20. gs. 80. gados tā galvenokārt koncentrējās nekomerciālās jeb pagrīdes mūzikas vidē, bija saistīta ar neatkarīgām ierakstu kompānijām, kā arī The Cramps; The Cynics; The Fuzztones; The Fleshtones; The Chesterfield Kings u. c. amerikāņu grupām, kas 60. gadu skanējumu apvienoja ar pankroku. Lielbritānijā konsekvents garāžroka popularizētājs bija Billijs Čaildišs (Billy Childish), kurš kopš 70. gadu nogales muzicējis Thee Milkshakes; The Delmonas; Thee Headcoats; The Musicians of the British Empire; The Vermin Poets un citās grupās. Pateicoties tādām grupām kā Shonen Knife; Guitar Wolf un The 5.6.7.8’s starptautisku ievērību, kas gan nepārsniedza skaitliski nelielas t. s. kulta aprindas, 80. un 90. gados guva japāņu garāžroks.
20. un 21. gs. mijas periodā negaidītus panākumus arī meinstrīma apritē iemantoja amerikāņu duets The White Stripes, kas garāžroku kombinēja ar blūzu un pankroku. Atzinību izpelnījās arī amerikāņu alternatīvā roka un postpanka grupa The Strokes, austrāliešu alternatīvā roka grupa The Vines un zviedru The Hives, kas izcēlās ar humoristisku garāžpanka traktējumu. Šo mūziķu aizsāktā garāžroka atdzimšanas viļņa (garage rock revival) turpinājumā žanra tradīcijas atkal kļuvušas par plaši izplatītu iedvesmas avotu un guvušas tālāku attīstību The Brian Jonestown Massacre; The Libertines; Franz Ferdinand; The Yeah Yeah Yeahs; The Black Keys; Black Lips; The Raconteurs; The Dead Weather; The Kills; Fontaines D.C.; Džeka Vaita (Jack White); T. Sigala; Kortnijas Bārnetas (Courtney Barnett) un citu mūziķu jaunradē.
Multivide
The Troggs. Ap 1967. gadu.