The Stooges darbībai 20. gs. 60. gadu 2. pusē un 70. gadu sākumā bija liela ietekme uz rokmūzikas (īpaši pankroka) tālāko attīstību.

Stooges (sākotnēji Psychedelic Stooges) 1967. gadā Anarborā, Mičiganas pavalstī, Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) nodibināja Igijs Pops (Iggy Pop), Rons Ešetons (Ron Asheton), viņa brālis Skots Ešetons (Scott Asheton) un Deivs Aleksandrs (Dave Alexander), kuri arī turpmāk veidoja grupas pamatkodolu. Nosaukums The Stooges (angļu ‘pakalpiņi’, arī ‘apsmejamie’) apliecina identificēšanos ar margināliem un asociāliem sabiedrības slāņiem.

Stooges paliekošākais devums roka attīstībā saistīts ar darbības agrīno periodu, kad grupa izdeva albumus The Stooges (1969) un Fun House (1970), kuru mūzikas skanējuma un izpildījuma attieksmes kombinācija vēlāk bieži dēvēta par proto-pankroku. Grupas repertuāru veidoja primitīvas, agresīvas un griezīgas dziesmas, kurās blūza, garāžroka un frīdžeza ietekmes apvienotas ar demonstratīvu pašlepnumu un nihilistiskiem tekstiem par jaunās paaudzes garlaikotību, neapmierinātību un sabiedrības vērtību nicinājumu. Savukārt Stooges koncerti ar pašdestruktīviem I. Popa skatuves priekšnesuma paņēmieniem (dziedātājs viens no pirmajiem praktizēja, t. s. steidždaivingu jeb lēcienu publikā, sava ķermeņa savainošanu ar stikla lauskām u. c. ekscesus) un apzinātu masu nekārtību provocēšanu nereti izvērtās nekontrolējamā, arī vardarbīgā haosā. I. Popa skatuviskā un sadzīviskā neprognozējamība, mūziķu strauji progresējošā narkotiku atkarība un ieskaņojumu komerciālās mazspējas izraisīts konflikts ar ierakstu kompāniju Elektra 1971. gadā noveda pie grupas gala. Tomēr 1972. gadā, pateicoties Deivida Bovija (David Bowie) atbalstam Stooges darbību atsāka, ierakstot albumu Raw Power (1973) – vēl vienu spilgtu pankroka estētikas priekšvēstnesi, kurš, tāpat kā iepriekšējie ieraksti, nespēja izraisīt tūlītēju rezonansi. Grupa beidza pastāvēt 1974. gadā – tās pēdējā uzstāšanās notika Detroitā un noslēdzās ar I. Popa izprovocētu publikas uzbrukumu mūziķiem; koncerta ieraksts izdots albumā Metallic K.O. (1976).

Pēc kopīgās muzicēšanas beigām I. Pops uzsāka individuālu darbību, kļūstot par ievērojamu rokmūzikas autoritāti, Džeimss Viljamsons (James Williamson) īstenoja veiksmīgu karjeru informātikas tehnoloģiju industrijā, kļūstot par kompānijas Sony Electronics viceprezidentu, bet pārējie Stooges dalībnieki spēlēja dažādās alternatīvā roka (alternative rock) grupās.

2003. gadā I. Pops, brāļi Ešetoni un Stīvs Makejs (Steve Mackay) Stooges atjaunoja un veica panākumiem bagātas koncertturnejas (2006. gadā uzstājās arī Latvijā), kā arī izdeva vairākus studijas un koncertierakstu albumus. Pēc R. Ešetona nāves 2009. gadā pārējiem atkal pievienojās arī Dž. Viljamsons; grupa beidza pastāvēt 2016. gadā pēc S. Ešetona un S. Makeja nāves.

Pastāvēšanas pirmajā un nozīmīgākajā periodā Stooges, kuru mākslinieciskā un sociālā nostāja, līdzīgi tādām grupām kā The Velvet Underground un MC5, bija krasā pretstatā ASV un citu Rietumvalstu jaunatnes kultūrā valdošajam hipiju brālības un optimisma garam, nespēja izpelnīties masu ievērību (neviens no trim pirmajiem albumiem neiekļuva Billboard Top 100 topā). Arī tā laika rokmūzikas kritika grupas jaunradi vērtēja nesaudzīgi, akcentējot primitīvismu un ignorējot novatorismu, taču jau 70. gadu 2. pusē arvien vairāk jaunu cilvēku Stooges ierakstos saklausīja savas dzīves izjūtas atspoguļojumu. Savukārt desmitgades nogalē, kad Stooges dziesmu No Fun repertuārā iekļāva The Sex Pistols, grupa kļuva par pankroka paaudzes autoritāti. Tās mūzika, pašizvēlētā autsaideru pozīcija un uzstāšanās maniere iedvesmojusi daudzus sekotājus, kam roks primāri ir sabiedriskas identifikācijas līdzeklis un iespēja noteikta dzīves redzējuma paušanai.

Kaut vistiešāk Stooges iedibinātās tradīcijas pārņēmuši pankroka mūziķi, grupas jaunrade ietekmējusi arī smagā metāla, alternatīvā roka, trokšņu roka (noise rock) un citas rokmūzikas stilistikas.

The Stooges un Fun House ierindoti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku nozīmīgāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020); šā reitinga iepriekšējās redakcijās (2003 un 2012) iekļauts arī Raw Power. Albumu Fun House dažādas alternatīvā roka prominences (Kurts Kobeins, Kurt Cobain; Džojs Ramons, Joey Ramone; Džeks Vaits, Jack White; arī nedēļraksts Melody Maker u. c.) atzinušas par vienu no ievērojamākiem rokenrola ierakstiem.

Stooges uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2010), grupai veltīta dokumentālā filma “Dodiet briesmas” (Gimme Danger, režisors Džims Džārmušs, Jim Jarmusch, ASV, 2016), savukārt I. Pops jau vairākas desmitgades tiek dēvēts par “panku krusttēvu”.

I. Pops (vokāls, 1967‒1971; 1972‒1974; 2003‒2016)

R. Ešetons (ģitāra, basģitāra, 1967–1971; 1972–1974; 2003–2009; miris 2009)

S. Ešetons (sitamie instrumenti, 1967–1971; 1972–1974; 2003–2014; miris 2014)

D. Aleksandrs (bass, 1967–1970; miris 1975)

S. Makejs (saksofons, 1970; 2003–2015; miris 2015)

Dž. Viljamsons (ģitāra, 1970–1971;1972–1974; 2009–2016)

Maiks Vats (Mike Watt; bass, 2003–2016)

Tobijs Demits (Toby Dammit; sitamie instrumenti, 2011–2016)

* Minēti mūziķi, kuri piedalījušies vismaz viena albuma ierakstīšanā, vai vienā koncertturnejā.

 1969; 1970; Death Trip; Dirt; Down on the Street; Fun House; Gimme Danger; I Wanna Be Your Dog; No Fun; Search and Destroy; Sick of You; T.V. Eye.

The Stooges (Elektra, 1969); Fun House (Elektra, 1970); Raw Power (Columbia, 1973); Metallic O.K.* (Skydog, 1976); Live at the Whiskey a Go-Go* (Revenge, 1988); Open Up and Bleed* (Bomp!, 1995); Double Danger* (Bomp!, 2000); Michigan Palace* (Bomp!, 2000); Telluric Chaos* (Skydog, 2005); The Weirdness (Virgin, 2007); Have Some Fun: Live at Unganos* (Rhino, 2010); Raw Power Live: In the Hands of the Fans* (MVD, 2011); Ready to Die (Fat Possum, 2013).

* koncertieraksti