K. Kobeins ar reti sastopamu emocionālu tiešumu un reālismu izteicis savas paaudzes pasaules izjūtu.

Bērnībā smagi pārdzīvoja vecāku šķiršanos – nespēdams iejusties ne tēva, ne mātes jaunajā ģimenē, iemantoja nepārejošu neiederības sajūtu, kas izpaudās sociālā pašizolācijā, ļāva identificēties ar margināliem sabiedrības slāņiem un bieži noteica dziesmu tematiku. Aizrāvās ar zīmēšanu, bet, kad 14. dzimšanas dienā saņēma lietotu ģitāru, par galveno pašizpausmes veidu kļuva mūzika. Sākotnējās muzikālās intereses bija eklektiskas – The Beatles, kā arī 20. gs. 70. gadu pusaudžu popmūzikas, glamroka, hārdroka, smagā metāla un pankroka mūziķi Bay City Rollers; The Knack; Led Zeppelin; Black Sabbath; Aerosmith; Queen; Boston; Nīls Jangs (Neil Young); The Velvet Underground; The Stooges; The Sex Pistols un citi. Vēlāk pārsvarā aizrāvās ar pankmūzikas un hārdkora grupām The Melvins; The Vaselines; Meat Puppets; Wipers; Butthole Surfers; Black Flag, arī plašāk pazīstamiem alternatīvā roka mūziķiem – Pixies; Sonic Youth; R.E.M. un agrīnās folkmūzikas klasiķi Ledbeliju (Lead Belly). Nereti šo mākslinieku ietekme saklausāma arī paša K. Kobeina jaunradē.

1987. gadā kopā ar basģitāristu Kristu Novoseliku (Krist Novoselic) nodibināja grupu Nirvana. Otrā albuma Nevermind un tā dziesmas Smells Like a Teen Spirit (abi 1991) panākumi to padarīja par jaunās grāndža (grunge) stilistikas slavenāko grupu un vēlāk arī par 90. gadu nozīmīgāko alternatīvā roka grupu pasaulē. Savukārt K. Kobeinam – tās vokālistam un galvenajam dziesmu autoram – plašsaziņas līdzekļi bieži veltījuši apzīmējumu “paaudzes balss”; K. Kobeins popularitāti uztvēra par apgrūtinošu pārpratumu, kas Nirvana nošķīris no pankkultūras ideāliem, un centās no šī apzīmējuma norobežoties. Viņa dziesmās ir daudz personīgu motīvu – bērnības un jaunības iespaidi, vientulība, slava, narkotikas, nesaprašanās, komplicētas attiecības ar sievietēm un masu medijiem, nespēja pieņemt sabiedrības vairākuma vērtības. Dzīves pēdējos gados mūziķi māca stipra narkotiku atkarība un nopietnas veselības problēmas. Izdarīja pašnāvību 27 gadu vecumā.

Par K. Kobeina dzīvi, radošo darbību un nāves apstākļiem stāstīts vairākās biogrāfiskās grāmatās (Čārlzs R. Kross, Charles R. Cross, “Smagāks par debesīm: Kurta Kobeina biogrāfija”, Heavier Than Heaven: A Kurt Cobain Biography, 2002; Makss Voless, Max Wallace, un Ians Alperins, Ian Halperin, “Mīlestība & Nāve: Kurta Kobeina slepkavība”, Love & Death: The Murder of Kurt Cobain, 2004, u. c.) un dokumentālās filmās (“Kurts & Kortnija”, Kurt & Courtney, režisors Niks Brūmfīlds, Nick Broomfield, 1998, Lielbritānija; Cobain: Montage of Heck, režisors Brets Morgens, Brett Morgen, 2015, ASV, u. c.), publicēts arī mūziķa pierakstu apkopojums “Dienasgrāmatas” (Journals, 2002). Režisors Gass van Sants (Gus Van Sant) uzņēmis spēlfilmu “Pēdējās dienas” (Last Days, 2005, ASV), kuras galvenā varoņa grāndža mūziķa Bleika prototips ir K. Kobeins.

2015. gadā klajā nāca albums Montage of Heck: The Home Recordings ar K. Kobeina mājas ierakstiem, kas dzirdami filmā Kurt Cobain: Montage of Heck.

About a Girl; All Apologies; Come as You Are; Dumb; Heart-Shaped Box; In Bloom; Lithium; Pennyroyal Tea; Rape Me; Sliver; Smells Like Teen Spirit (Nirvana); The Man Who Sold the World (Deivids Bovijs, David Bowie); Where Did You Sleep Last Night (Ledbelijs).