AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 7. jūlijā
Klāss Vāvere

Nirvana

ievērojama amerikāņu grāndžroka grupa

Saistītie šķirkļi

  • grāndžs
  • Kurts Kobeins
  • pankroks
  • rokmūzika
  • smagais roks
Grupa Nirvana, kas 20. gs. 90. gadu sākumā aizsāka strauju grāndžroka izplatības vilni. 1991. gads.

Grupa Nirvana, kas 20. gs. 90. gadu sākumā aizsāka strauju grāndžroka izplatības vilni. 1991. gads.

Fotogrāfs Kriss Kufaro. Avots: AP Photo/Scanpix.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Ietekme populārajā kultūrā
  • 4.
    Dalībnieki*
  • 5.
    Ievērojamākās Nirvana repertuāra dziesmas
  • 6.
    Albumi
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Ietekme populārajā kultūrā
  • 4.
    Dalībnieki*
  • 5.
    Ievērojamākās Nirvana repertuāra dziesmas
  • 6.
    Albumi

Nirvana būtiski veicinājusi alternatīvās rokmūzikas popularitāti un izplatību 20. gs. 90. gados.

Profesionālā darbība

Vēlākie Nirvana dalībnieki Kurts Kobeins (arī Kērts, Kurt Cobain) un Krists Novoseliks (Krist Novoselic) iepazinās, mācoties Aberdīnas (Vašingtonas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) vidusskolā, un 1987. gadā (jau pēc skolas beigšanas) nodibināja grupu, kas ar dažādiem nosaukumiem un sastāviem darbojās Sietlas un Vašingtonas pankmūzikas vidē.

1988. gadā pieņēma nosaukumu Nirvana (“Nirvāna” – indiešu reliģijas un filozofijas jēdziens, kas apzīmē pilnīga miera un laimes stāvokli, ko sniedz saplūsme ar dievišķo) un vienojās par sadarbību ar neatkarīgu Sietlas ierakstu kompāniju Sub Pop, kas tobrīd piesaistīja virkni mūziķu (Melvins; Mudhoney; Soungarden; TAD u. c.), kuri dažu turpmāko gadu laikā kļuva par grāndža un t. s. Sietlas skanējuma pamatlicējiem.

1989. gadā iznāca Nirvana debijas albums Bleach, kurā smagā roka un metāla roka ietekmes apvienotas ar pankroka un postpanka iezīmēm un jauneklīgas neiecietības piesātinātiem dziesmu tekstiem. Albums guva vērā ņemamu ievērību tolaik ASV ietekmīgajā koledžu radiostaciju apritē un piesaistīja grupai pirmos cienītājus ārpus dzimtās apkaimes.

1990. gadā pēc vairāku bundzinieku nomaiņas par Nirvana dalībnieku kļuva Deivs Grols (Dave Grohl) no Vašingtonas pankgrupas Scream, un turpmāk trio sastāvs palika nemainīgs. Kaut muzikālo identitāti visvairāk noteica K. Kobeina emocionālais dziedājums un lakoniskā ģitārspēle, arī D. Grolam un K. Novoselikam bija lieli nopelni grupas saliedētā un spilgti dinamiskā studijas skanējuma izveidē, kā arī tās koncertizpildījumam raksturīgās muzikālās un emocionālās intensitātes nodrošināšanā.

1991. gadā Nirvana noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju David Geffen Company un producenta Buča Viga (Butch Vig) vadībā ierakstīja albumu Nevermind, kas atspoguļo mīlestību ne vien uz smago rokmūziku un pankroka primitīvo agresiju, bet arī popmūzikas melodismu. Nevermind pirmā singla Smells Like Teen Spirit (viena no retajām dziesmām, kuras autori ir visi trīs grupas mūziķi) milzīgie panākumi mūzikas televīzijā MTV un daudzās radiostacijās, to negaidīti padarīja par vienu no desmitgades populārākajiem ierakstiem, bet Nirvana no reģionālām subkultūras prominencēm pārvērta globālās superzvaigznēs, kas nereti dēvēti par “rokmūzikas glābējiem” (mūziķi un īpaši K. Kobeins no šā u. c. līdzīgiem apzīmējumiem vienmēr norobežojās).

Strauji pieaugusī slava, haotiskās koncertturnejas, neatslābstošā fanu un plašsaziņas līdzekļu ievērība (milzīga uzmanība tika veltīta K. Kobeina laulībai ar rokmūziķi Kortniju Lavu, Courtney Love, abu narkotiku patēriņam un gaidāmajam ģimenes pieaugumam) saasināja K. Kobeina depresīvo noskaņojumu, veicinot narkotiku atkarību, kā arī domstarpības un atsvešinātību ar pārējiem grupas dalībniekiem, kas savukārt deva iemeslu baumām par grupas izjukšanu.

1993. gadā kopā ar producentu Stīvu Albīnī (Steve Albini) radītais trešais albums In Utero (1993) iezīmēja atgriešanos pie raupjāka skanējuma un depresīvāka noskaņojuma un guva lielus panākumus gan publikas, gan kritikas starpā, vēl vairāk nostiprinot Nirvana pozīcijas kā savas paaudzes vadošajai rokgrupai. Taču atzinība nemazināja K. Kobeina pašdestruktīvās noslieces. Prese vairākkārt ziņoja par viņa bīstami pārdozētām narkotikām un pašnāvības mēģinājumiem, līdz 08.04.1994. mūziķis izdarīja pašnāvību nošaujoties.

Pēc Kurta Kobeina nāves

Grupas līdera nāve kļuva par Nirvana darbības, bet ne slavas beigām. 1994. gada nogalē lielu ievērību guva grupas albums MTV Unplugged in New York ar 1993. gadā veiktu MTV pārraides koncertierakstu, kurā mazāk pazīstamas Nirvana, kā arī citu mūziķu dziesmas dzirdamas neierasti akustiskā un sirsnīgā izpildījumā. Arī vēlāk ar labiem panākumiem izdoti vairāki iepriekš netiražēti koncertalbumi, un turpmāko desmitgažu laikā Nirvana reputācija ir saglabājusies nemainīgi augsta. Žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītajā “500 visu laiku labāko albumu” sarakstā (The 500 Greatest Albums of All Time, 2012) iekļauti trīs grupas darbi (Nevermind; In Utero; MTV Unplugged in New York).

D. Grols pēc Nirvana darbības beigām nodibināja Foo Fighters, kas 21. gs. pirmajās desmitgadēs kļuvusi par vienu no populārākajām rokgrupām pasaulē, kā arī muzicēja roka klasiķu supergrupā Them Crooked Vultures. K. Noveseliks darbojies grupās Sweet 75; Eyes Adrift; Flipper un Giants in the Trees.

2014. gadā Nirvana uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame).

Ietekme populārajā kultūrā

K. Kobeina spēja savu nihilistiski atsvešināto pasaules izjūtu izteikt plašu auditoriju uzrunājošās melodijās un tekstos, kā arī grupas emocionāli tiešais un intensīvais skanējums, kurā iepriekšējo desmitgažu rokmūzikas tradīcijas apvienotas ar sava laikmeta izjūtu, 20. gs. 90. gadu 1. pusē aizsāka plašu grāndžroka izplatību, atjaunoja roka dumpīguma tradīciju un nodrošināja tādu jaunās paaudzes sociālās pašidentifikācijas iespēju, kādu rokmūzikai nebija izdevies sasniegt kopš panku subkultūras uzplaukuma 70. gadu 2. pusē. Savukārt mūzikas industrijai Nirvana negaidītā masu popularitāte lika pārvērtēt iepriekš par marginālu apakšžanru uzskatītā alternatīvā roka komerciālo potenciālu, 20. gs. nogalē to padarot par populārāko un masveidīgāko rokmūzikas izpausmi.

Dalībnieki*

K. Kobeins (vokāls, ģitāra, 1987–1994; miris 1994)

K. Novoseliks (bass, 1987–1994)

Ārons Burkhārds (Aron Burkhard; bungas, 1987–1988)

Čads Čenings (Chad Channing; bungas, 1988–1990)

D. Grols (bungas, papildvokāls, 1990–1994)

* no 1987. līdz 1989. gadam grupā īslaicīgi muzicējuši vēl vairāki dalībnieki

Ievērojamākās Nirvana repertuāra dziesmas

About a Girl; All Apologies; Come as You Are; Dumb; Heart-Shaped Box; In Bloom; Lithium; Pennyroyal Tea; Rape Me; Sliver; Smells Like Teen Spirit (Nirvana); Something on the Way; The Man Who Sold the World (Deivids Bovijs, David Bowie)

* ja iekavās nav uzrādīts cits autors, sacerējis K. Kobeins

Albumi

Bleach (Sub Pop, 1989); Nevermind (David Geffen Company, 1991); In Utero (David Geffen Company, 1993); MTV Unplugged in New York* (David Geffen Company, 1994); From the Muddy Banks of the Wishkah* (David Geffen Company, 1996); Live at Reading* (David Geffen Company, 2009)

* koncertieraksti

Multivide

Grupa Nirvana, kas 20. gs. 90. gadu sākumā aizsāka strauju grāndžroka izplatības vilni. 1991. gads.

Grupa Nirvana, kas 20. gs. 90. gadu sākumā aizsāka strauju grāndžroka izplatības vilni. 1991. gads.

Fotogrāfs Kriss Kufaro. Avots: AP Photo/Scanpix.

Grupa Nirvana, kas 20. gs. 90. gadu sākumā aizsāka strauju grāndžroka izplatības vilni. 1991. gads.
No kreisās: Krists Novoseliks, Deivs Grols un Kurts Kobeins.

Fotogrāfs Kriss Kufaro. Avots: AP Photo/Scanpix.

Saistītie šķirkļi:
  • Nirvana
  • rokmūzika
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • grāndžs
  • Kurts Kobeins
  • pankroks
  • rokmūzika
  • smagais roks

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Nirvana tīmekļa vietne
  • Nirvana rezultāti Billboard singlu un albumu tabulā
  • Nirvana rezultāti Apvienotās Karalistes Oficiālajā singlu un albumu tabulā

Ieteicamā literatūra

  • Alexander, P., The Last Temptation of Krist (Novoselic), Mojo, March 2018.
  • Allen, M., Everything’s Gone Grunge. Nirvana at Reading Festival 1992, Mojo, October 2017.
  • Azerrad, M., Come As You Are: the Story of Nirvana, New York, Broadway Books, 1993.
  • Bonner, M., An Audience with Steve Albini, Uncut, October 2014.
  • Cameron, K., This is Pop, Mojo, May 2001.
  • Cameron, K., Nirvana: If Only They Could Remember to... Breathe, Mojo, January 2003.
  • Cameron, K., Sub Pop Records: Spirit of '88, Mojo, August 2008.
  • Cameron, K., Nirvana: The Making of Bleach, Q, May 2009.
  • Cameron, K., New Day Rising, Mojo, March 2011.
  • Cameron, K., Dave Grohl: Born to Run, Mojo, October 2017.
  • Chick, S., Dave Grohl. The Mojo Interview, Mojo, July 2005.
  • Editors of Mojo, Nirvana: Far from Heaven, Mojo, January 2005.
  • Editors of Uncut, In Bloom, Uncut, August 2021.
  • Gaar, G., Nirvana: The Lost Tapes, Mojo, May 2004.
  • Gaar, G., Mondo Nirvana, Mojo, January 2005.
  • Henderson, P., Titanic! The Nevermind Recording Sessions, Mojo, May 1998.
  • Kross, Č.R., Smagāks par debesīm: Kurta Kobeina biogrāfija, tulk. I. Jansone, Rīga, Mansards, 2012.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kent, N., Kurt Cobain 1967–1994. Obituary, Mojo, June 1994.
  • Larkin, C. (ed.), The Encyclopedia of Popular Music, 3rd edn., London; New York, Muze; New York, Exclusive distribution in the USA by Grove’s Dictionaries, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Linskey, D., Smells Like Victory, Mojo, September 2021.
  • Pattison, L., Kurt Cobain. “You get the sense he’s working in a laboratory”, Uncut, December 2015.
  • Savage, J., Live Through This, Mojo, September 2012.

Klāss Vāvere "Nirvana". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Nirvana (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Nirvana

Šobrīd enciklopēdijā ir 5583 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana