VairÄk nekÄ piecas desmitgades ilguÅ”as karjeras laikÄ muzicÄjis grupÄ The Stooges, kÄ arÄ« individuÄli, sniedzot bÅ«tisku ietekmi uz rokmÅ«zikas, Ä«paÅ”i pankroka, postpanka un alternatÄ«vÄ roka attÄ«stÄ«bu. Bieži dÄvÄts par āpanku krusttÄvuā.
Saistītie Ŕķirkļi
Igijs Pops. Losandželosa, 1973. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
BÄrnÄ«ba, jaunÄ«ba, muzikÄlo gaitu sÄkums
Skolas vecumÄ izcÄlÄs ar labÄm sekmÄm un plaÅ”Äm interesÄm, aizrÄvÄs ar blÅ«zu, džezu, rokenrolu un britu invÄzijas mÅ«ziku, kÄ arÄ« iesaistÄ«jÄs vairÄkÄs Anarboras (MiÄiganas pavalsts, ASV) apkaimes grupÄs ā sÄkotnÄji kÄ bundzinieks, vÄlÄk kÄ dziedÄtÄjs. Vienu no Ŕīm grupÄm sauca The Iguanas ā no tÄs nosaukuma atvasinÄts mÅ«ziÄ·a skatuves vÄrds āIgijsā. 1966. gadÄ, pÄc pirmÄ semestra pametis antropoloÄ£ijas studijas MiÄiganas UniversitÄtÄ (University of Michigan), Ä«slaicÄ«gi muzicÄja vairÄkÄs ÄikÄgas (Ilinoisas pavalsts, ASV) blÅ«za grupÄs.
ProfesionÄlÄ darbÄ«ba
Ar The Stooges
1967. gadÄ, atgriezies AnarborÄ, I. Pops ar domubiedriem nodibinÄja Stooges ā grupu, kas par spÄ«ti haotiskai darbÄ«bai, neapvaldÄ«ti bohÄmiskam dalÄ«bnieku dzÄ«vesveidam un jebkÄdu komercpanÄkumu trÅ«kumam mÅ«sdienÄs nereti minÄta kÄ viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm rokmÅ«zikas vÄsturÄ. TÄs darbÄ«bas pirmais un ievÄrojamÄkais periods ar pÄrtraukumiem ilga lÄ«dz 1974. gadam. Å ajÄ laikÄ Stooges izdeva trÄ«s t. s. proto-pankroka albumus, kuros avangarda un blÅ«za ietekmes apvienotas ar apzinÄti primitÄ«vu garÄžroku un nihilistiskiem, sabiedrÄ«bas dzÄ«vesveida normas noliedzoÅ”iem tekstiem. Tikpat nonkonformistiski radikÄls bija grupas un Ä«paÅ”i I. Popa koncertpriekÅ”nesums, kurÄ dziedÄtÄjs tÄlÄk pilnveidojis The Doors vokÄlista Džima Morisona (Jim Morrison) neprognozÄjami provokatÄ«vo uzstÄÅ”anÄs manieri (I. Pops viens no pirmajiem praktizÄja t. s. steidždaivingu jeb lÄcienu no skatuves publikÄ, vÄrtÄ«jÄs pa stikla lauskÄm, atkailinÄjÄs un ar izaicinoÅ”iem saukļiem veicinÄja nekÄrtÄ«bas publikÄ).
21. gs. sÄkumÄ Stooges atkal apvienojÄs, veica vairÄkas turnejas un ieskaÅoja vairÄkus albumus.
Solo
Sadarbība ar Deividu Boviju
Solokarjeru I. Pops uzsÄka 1977. gadÄ, izdodot albumus The Idiot un Lust for Life, kas radÄ«ti sadarbÄ«bÄ ar lÄ«dzautoru un producentu Deividu Boviju (David Bowie) ā abi mÅ«ziÄ·i Å”ajÄ laikÄ dzÄ«voja un strÄdÄja RietumberlÄ«nÄ (VÄcijas FederatÄ«vÄ Republika), kur mÄÄ£inÄja atradinÄties no narkotiku atkarÄ«bas. The Idiot emocionÄli aukstÄs, mehÄniski monotonÄs sintezatoru dziesmas pieteica jaunu muzikÄlu identitÄti, ko daži kritiÄ·i dÄvÄja par āpostapokaliptisku kabarÄā, savukÄrt huligÄniskÄ rokenrola stilistikÄ ieturÄtajÄ albumÄ Lust for Life cita starpÄ dzirdamas divas no I. Popa vispazÄ«stamÄkajÄm dziesmÄm ā titulkompozÄ«cija un The Passenger. Å ie darbi neguva vÄrÄ Åemamus komerciÄlus panÄkumus, taÄu laika gaitÄ iedvesmojuÅ”i daudzus pankroka, postpanka, industriÄlÄs mÅ«zikas un citu žanru mÄksliniekus.
Abu mÅ«ziÄ·u sadarbÄ«ba turpinÄjusies arÄ« vÄlÄk. 1986. gadÄ D. Bovijs producÄja vienu no I. Popa populÄrÄkajiem albumiem Blah-Blah-Blah; D. Bovijs arÄ« iedziedÄjis vairÄkas kopÄ«gi sacerÄtas abu āBerlÄ«nes periodaā dziesmas, t. sk. China Girl (1983), kas kļuva par vienu no viÅa karjeras lielÄkajiem hitiem, un Tonight (1984, ar TÄ«nu TÄrneri, Tina Turner).
Pagrīdes roka klasiķis
Karjeras turpinÄjumÄ I. Pops, periodiski cÄ«noties ar narkotiku atkarÄ«bu, izdevis dažÄdas kvalitÄtes albumus, kuros gan atgriezies pie Stooges raksturÄ«gÄ metÄliskÄ garÄžroka skanÄjuma, gan pievÄrsies jaunajam vilnim, postpankam, smagajam rokam un smagajam metÄlam, gan citÄm rokmÅ«zikas stilistikÄm, ar retiem izÅÄmumiem saglabÄjot t. s. pagrÄ«des (underground) rokam raksturÄ«gu radoÅ”u neatkarÄ«bu un dziesmu tematiku (asociÄls dzÄ«vesveids; sekss; nÄve; mietpilsonÄ«bas izaicinÄjums u. tml.), kÄ arÄ« vienaldzÄ«bu pret masu publikas atzinÄ«bu. Å Ä« nostÄja bieži sarežģījusi viÅa attiecÄ«bas ar ierakstu kompÄnijÄm, toties veicinÄjusi autoritÄti fanu un alternatÄ«vÄ roka mÅ«ziÄ·u aprindÄs. IevÄrojami albumi I. Popa karjeras vidusperiodÄ: Stooges Ä£itÄrista Džeimsa Viljamsona (James Williamson) producÄtais New Values (1979); Brick by Brick (1990), kurÄ iekļautÄ Candy (duets ar Keitu PÄ«rsoni, Kate Pierson, no grupas The B-52ās) ir vienÄ«gÄ I. Popa izpildÄ«tÄ dziesma, kas sasniegusi ASV Top 40); garÄžroka un hÄrdroka dziesmu kolekcija American Caesar (1993); pretrunÄ«gas atsauksmes guvuÅ”ais Avenue B (1999), kurÄ dominÄ citiem viÅa darbiem neraksturÄ«gi introspektÄ«vs noskaÅojums un salÄ«dzinoÅ”i smalkÄka muzikÄlÄ izteiksme (piedalÄs arÄ« džeza trio Medeski Martin & Wood).
21. gs. Vecmeistars
21. gs. pirmajÄs desmitgadÄs I. Popa radoÅ”Äs izpausmes saistÄ«tas gan ar Stooges (2003. gadÄ atjaunotÄ grupa pastÄvÄja lÄ«dz 2016. gadam), gan stilistiski daudzveidÄ«gu individuÄlo darbÄ«bu. ÄŖpaÅ”u ievÄrÄ«bu nemainÄ«gi piesaistÄ«juÅ”as koncertturnejas, kurÄs mÅ«ziÄ·is, arÄ« bÅ«dams septÄ«tajÄ gadu desmitÄ, izcÄlÄs ar augstas enerÄ£ijas un paÅ”atdeves priekÅ”nesumu, apliecinot uzticÄ«bu lielÄ mÄrÄ paÅ”a iedibinÄtajam agrÄ«nÄs rokmÅ«zikas dumpÄ«gi huligÄniskajam garam.
2009. gadÄ I. Pops pÄrsteidza cienÄ«tÄjus ar franÄu rakstnieka MiÅ”ela Velbeka (Michael Houellebecq) romÄna āVarbÅ«t ir salaā (La PossibillitĆ© dāune Ć®le, 2005), tradicionÄlÄ džeza un franÄu Å”ansona iedvesmotu albumu PrĆ©liminaires, kuram 2012. gadÄ sekoja lÄ«dzÄ«gas ievirzes darbs AprĆØs. SavukÄrt smagÄ roka un Ärtroka albums Post Pop Depression (2016), kas radÄ«ts cieÅ”Ä sadarbÄ«bÄ ar mÅ«sdienu rokmÅ«zikas autoritÄti, grupas Queens of the Stone Age lÄ«deri DžoÅ”u Homu (Josh Homme), guva ne vien slavinoÅ”as kritikas atsauksmes, bet arÄ« lielÄkos komerciÄlos panÄkumus (Top 5 LielbritÄnijÄ, Top 20 ASV) visas I. Popa radoÅ”Äs darbÄ«bas laikÄ. Kaut arÄ« mÅ«ziÄ·is vairÄkkÄrt izteicÄs, ka Post Pop Depression varÄtu kļūt par viÅa pÄdÄjo lielo darbu, 2019. gadÄ klajÄ nÄca albums Free ar bagÄtÄ«gu džeza, ambientÄs mÅ«zikas un elektroniskÄs mÅ«zikas elementu izmantojumu.
I. Pops uzstÄjies arÄ« LatvijÄ ā 2006. gadÄ RÄ«gÄ (ar Stooges) un 2016. gadÄ festivÄlÄ Positivus SalacgrÄ«vÄ.
NozÄ«me rokmÅ«zikas attÄ«stÄ«bÄ
IlgstoÅ”Äs profesionÄlÄs darbÄ«bas laikÄ I. Pops iemiesojis rokmÅ«zikas vidÄ unikÄlu radoÅ”o personÄ«bu un spilgtu publisko tÄlu, kura reputÄcija vienlÄ«dz balstÄ«ta gan muzikÄlajÄ jaunradÄ, gan nemainÄ«gi kritiskÄ attieksmÄ pret mÅ«zikas industriju un patÄrÄtÄjsabiedrÄ«bas vÄrtÄ«bÄm. Å Ä« konsekvence viÅam ļÄvusi kļūt par reto mÅ«ziÄ·i, kura autoritÄte ar katru nÄkamo desmitgadi tikai augusi, piesaistot jaunu paaudžu klausÄ«tÄjus un sekotÄjus.
I. Popa agrÄ«najai jaunradei ar Stooges vispirms bija bÅ«tisks iespaids uz D. Bovija muzikÄlo domÄÅ”anu un skatuviskajÄm izpausmÄm (Ä«paÅ”i t. s. Zigija StÄrdasta, Ziggy Stardust, periodÄ), bet nedaudz vÄlÄk tÄ kļuva par nozÄ«mÄ«gu panku subkultÅ«ras pirmavotu. SavukÄrt viÅa turpmÄkÄ darbÄ«ba, Ä«paÅ”i ar D. Bovija atbalstu tapuÅ”ie 70. gadu āBerlÄ«nes periodaā ieraksti, sniedza tÄlejoÅ”u ierosmi daudziem postpanka mÅ«ziÄ·iem, kÄ arÄ« vÄlÄkajÄm alternatÄ«vÄ roka stilistikÄm. I. Popa ietekme sastopama dažÄdu paaudžu mÄkslinieku jaunradÄ: Ramones; The Sex Pistols; The Clash; Joy Division; Gerijs Å Å«mens (Gary Numan); The Smiths; Depeche Mode; Duran Duran; Henrijs Rolinss (Henry Rollins); Black Flag; Germs; Blondie; Red Hot Chili Peppers; Guns NāRoses; Janeās Addiction; Nirvana; The Dandy Warhols; The Strokes; The Libertines; The White Stripes; Yeah Yeah Yeahs un citi.
DažÄdas sadarbÄ«bas
Apliecinot cieÅu savam muzikÄlajam iedvesmotÄjam, I. Popa ierakstos kopÅ” 20. gs. 70. gadiem muzicÄjuÅ”i daudzi gados jaunÄki mÅ«ziÄ·i: Blondie; Sex Pistols; Simple Minds; Guns NāRoses; Green Day; Sum 41; Arctic Monkeys un citu grupu dalÄ«bnieki. ArÄ« pats I. Pops bieži piedalÄ«jies dažÄdu žanru mÄkslinieku ieskaÅojumos ā viÅa specifiski melodeklamÄtiskais vokÄls dzirdams japÄÅu mÅ«ziÄ·a RjuiÄi Sakamoto (Ryuichi Sakamoto, åę¬ é¾) skaÅdarbÄ Risky (1987); serbu komponista Gorana BregoviÄa (ŠŠ¾ŃŠ°Š½ ŠŃŠµŠ³Š¾Š²ŠøŃ, Goran BregoviÄ) dziesmÄs, kas sacerÄtas režisora EmÄ«ra Kusturicas (Emir Kusturica) filmai āArizonas sapnisā (Arizona Dream, 1993); elektroniskÄs mÅ«zikas grupas Death in Vegas hitÄ Aisha (1999); Ärtpanku At the Drive-In albumÄ Rolodex Propaganda (2000); popzvaigznes KeÅ”as (Kesha) dziesmÄ Dirty Love (2012); New Order skaÅdarbÄ Stray Dog (2015); Džeimija Safta (Jamie Saft), StÄ«va Svelova (Steve Swallow) un Bobija Prevaita (Bobby Previte) džeza trio albumÄ Loneliness Road (2017); minialbumÄ Teatime Dub Encounters (2018), kas ieskaÅots ar elektroniskÄs mÅ«zikas grupu Underworld. DziedÄtÄjs sadarbojies arÄ« ar smagÄ metÄla grupu White Zombie; grupu Les Rita Mitsouko; franÄu popdÄ«vu FransuÄzu ArdÄ« (FranƧoise Hardy); ambientÄs un pasaules mÅ«zikas autoritÄti Bilu Lesvelu (Bill Laswell); indÄ«roka grupu Sparklehorse; Guns NāRoses Ä£itÄristu SleÅ”u (Slash); elektropanka dziedÄtÄju PÄ«Äezu (Peaches); elektroniskÄs mÅ«zikas grupu Asian Dub Foundation un citiem mÄksliniekiem.
Atspoguļojums kino un literatÅ«rÄ
MÅ«ziÄ·a personÄ«ba un skatuves tÄls kalpojis par 20. gs. 70. gadu glamroka vidÄ balstÄ«tas kinodrÄmas āSpoÅ¾Ä zelta dzÄ«slaā (Velvet Goldmine, režisors Tods Heinss, Todd Haynes, 1998) varoÅa KÄrta Vailda prototipu. I. Popam un Stooges veltÄ«ta režisora Džima DžÄrmuÅ”a (Jim Jarmusch) dokumentÄlÄ filma āDodiet briesmasā (Gimme Danger, 2016).
I. Pops sarakstÄ«jis autobiogrÄfiju āMan vajag vairÄkā (I Need More, 1982), viÅam veltÄ«tas vairÄkas biogrÄfiskas grÄmatas.
MÅ«zikas industrijas un sabiedrÄ«bas novÄrtÄjums
I. Pops un Stooges uzÅemti Rokenrola slavas zÄlÄ (Rock and Roll Hall of Fame, 2010), viÅa ieraksti divas reizes bijuÅ”i nominÄti Grammy balvai.
Francijas valdÄ«ba mÅ«ziÄ·i apbalvojusi ar MÄkslas un literatÅ«ras ordeni komandiera pakÄpÄ (Commandeur dans lāOrdre des Atrs et des Lettres, 2017).
IevÄrojamÄkÄs Igija Popa repertuÄra dziesmas
American Valhalla; China Girl; Cold Metal; Corruption; Cry for Love; Funtime; Gardenia; Home; I Felt the Luxury; I Need More; Les feuilles mortes; Louie Louie; Lust for Life; Mask; Miss Argentina; Nightclubbing; Real Wild Child (Wild One); Sister Midnight; Skull Ring; Some Weird Sin; Success; The Passenger; Tonight; Wild America
NozÄ«mÄ«gÄkie albumi
The Idiot (Virgin/RCA, 1977); Lust for Life (Virgin/RCA, 1977); Kill Cityā¢ (Bomp, 1977); TV Eye Live 1977* (Virgin/RCA, 1978); New Values (Arista, 1979); Soldier (Arista, 1980); Party (Arista, 1981); Zombie Birdhouse (Animal, 1982); Live in San Fran 1981* (Target, 1983); Blah-Blah-Blah (A&M, 1986); Instinct (A&M, 1988); Brick by Brick (Virgin, 1990); American Caesar (Virgin, 1993); Naughty Little Dog (Virgin, 1996); Avenue B (Virgin, 1999); Beat āEm Up (Virgin, 2001); Skull Ring (Virgin, 2003); PrĆ©liminaires (Astralwerks/Virgin, 2009); AprĆØs (Thousand Mile Inc., 2012); Post Pop Depression (Caroline International/Loma Vista, 2016); Post Pop Depression - Live at the Royal Albert Hall* (Caroline International/Loma Vista, 2017); Free (Caroline International/Loma Vista, 2019); Every Loser (Gold Tooth/Atlantic, 2023)
ā¢ izpildÄ«tÄji I. Pops un Dž. Viljamsons
* koncertieraksti
Igija Popa albums Lust for Life (1977).
Multivide
Igijs Pops. Losandželosa, 1973. gads.
Igijs Pops The Stooges koncertÄ. Sinsinati, 23.06.1970.
Igijs Pops labdarÄ«bas koncertÄ. Losandželosa, 2009. gads.
Igija Popa albums Lust for Life (1977).
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
KlÄss VÄvere "Igijs Pops". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Igijs-Pops (skatÄ«ts 28.05.2026)