20. gs. 60. gados muzicēja folkroka, garāžroka un psihedēliskā roka žanros. Par spīti iekšējām nesaskaņām, narkotisku vielu ietekmei, sabiedrībā valdošiem rasu aizspriedumiem u. c. nelabvēlīgiem apstākļiem, kā arī pieticīgiem popularitātes rādītājiem sniegusi tālejošu ietekmi vairāku paaudžu un novirzienu rokmūziķiem, t. sk. The Doors; Sidam Baretam (Syd Barrett); Led Zeppelin; Echo & the Bunnymen; The Stone Roses; Primal Scream un Band of Horses.

Love līderis Arturs Lī (Arthur Lee, sākotnēji Arturs Porters Teilors, Arthur Porter Taylor), kurš sevi dēvēja par “pirmo melno hipiju”, piedzima Memfisā (Tenesī pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) baltādaina džeza mūziķa un melnādainas skolotājas laulībā. Pēc vecāku šķiršanās viņš ar māti pārcēlās uz Losandželosu (Kalifornijas pavalsts, ASV) un pieņēma patēva uzvārdu Lī. Bērnībā izrādīja muzikālas dotības, pusaudža vecumā sāka sacerēt dziesmas un dziedāja vairākās grupās.

1965. gada sākumā A. Lī nodibināja grupu Grass Roots, kuras pamatkodolā ietilpa arī ģitāristi Braiens Maklīns (Bryan MacLean, pilnā vārdā Braiens Endrū Maklīns, Bryan Andrew MacLean) un Džonijs Ekolss (Johnny Echols, pilnā vārdā Džons Maršals Ekolss, John Marshall Echols). Visi aizrāvās ar sērfinga mūziku, ritmblūzu, džezu, folkroku, britu invāzijas grupām un lielu orķestru izpildītu popmūziku un kopā ar domubiedriem mitinājās pamestā pilī Losandželosas nomalē, kur muzicēja un nodevās bohēmiskam dzīvesveidam.

1965. gada pavasarī, sākot uzstāties prestižos Losandželosas naktsklubos Bido Lito’s un Whisky a Go Go, grupa pieņēma jaunu nosaukumu – Love (no angļu ‘mīlestība’) – un veiksmīgi iekļāvās vietējā mūzikas apritē, kur tobrīd sevi pieteica arī The Byrds; The Doors; Buffalo Springfield; The Mamas and the Papas; The Seeds u. c. grupas, kas drīzumā Losandželosu padarīja par lielāko ASV Rietumkrasta mūzikas centru līdzās Sanfrancisko.

Love bija arī viena no pirmajām rokgrupām ar dažādu rasu dalībniekiem – Dž. Ekolss, tāpat kā A. Lī, bija dzimis jauktā ģimenē. Tādēļ Love tikpat kā nekoncertēja ārpus starprasu attiecībās salīdzinoši liberālās Kalifornijas pavalsts – šis apstāklis būtiski kavēja grupas mūzikas izplatību nacionālā mērogā.

1966. gadā Love noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju Elektra Records, kas iepriekš strādāja ar folkmūziku, bet drīzumā kļuva par vienu no vadošajām psihedēliskā roka izdevējām (dažus mēnešus vēlāk par Elektra ierakstu māksliniekiem pēc A. Lī ieteikuma kļuva arī The Doors).

Debijas albums Love (1966) lielāko ievērību guva, pateicoties singlam My Little Red Book – pirmoreiz šī dziesma bija izskanējusi režisora Klaiva Donnera (Clive Donner) filmā “Kas jauns, kaķīt?” (What’s New Pussycat?, 1965), kur to izpildīja britu grupa Manfred Mann. Atšķirībā no ārtpopa stilistikā ieturētās oriģinālversijas, Love interpretācija izcēlās ar agresīvu ģitāras rifu, kas, par spīti My Little Red Book autora, popmūzikas komponista Bērta Bekaraka (Burt Bacharach) nepatikai, ļāvusi tai kļūt par garāžroka klasiku (dažreiz atzīta arī par agrīnu protopanka paraugu). Spilgtākā oriģinālkompozīcija albumā ir Signed D.C. – A. Lī sacerēta psihedēliska blūza balāde par narkotiku izraisītu depresiju; 2012. gadā to singlā izdeva arī garāžroka duets The White Stripes.

Otrais albums, ar vēlāko Doors un Dženisas Džoplinas (Janis Joplin) producentu Polu A. Rotčaildu (Paul A. Rothchild) ieskaņotais Da Capo (1966) tapa dažus mēnešus pēc debijas darba iznākšanas, taču oriģinālās skaņuplates pirmā puse uzrāda ievērojamu progresu. Instrumentāriju papildinājusi spāņu ģitāra, pūšaminstrumenti, elektroērģeles un klavesīns, aranžējumi kļuvuši smalkāki, bet stilistiskā orientācija nosvērusies psihedēlijas virzienā. Savukārt Da Capo otro pusi pilnībā aizpilda 19 minūšu garš improvizēts skaņdarbs Revelation, kas nereti minēts gan kā viens no pirmajiem t. s. asidroka ierakstiem, gan kā iemesls, kas savas muzikālās pretenciozitātes dēļ kavējis albuma izplatību ārpus ASV Rietumkrasta pagrīdes kultūrvides. Mūsdienās pazīstamākā Da Capo dziesma ir 7 and 7 Is, ko vēlāk ieskaņojuši arī Ramones; Aliss Kūpers (Alice Cooper); Electric Prunes; Billijs Bregs (Billy Bragg) un Deep Purple; savukārt She Comes in Colors vairāki eksperti minējuši kā dziesmu, no kuras aizgūta popzvaigznes Madonnas (Madonna) 1999. gada hita Beautiful Stranger melodija un pamatrifs; pati Madonna gan izteikusies, ka Love kompozīciju nekad agrāk neesot dzirdējusi.

Trešā albuma Forever Changes tapšanu sarežģīja A. Lī egocentriskās personības un narkotiku veicinātas nesaskaņas, kā arī saspīlētas attiecības ar Elektra, kas, atsaucoties uz pārlieku augstām izmaksām un iepriekšējo darbu vājo komercatdevi, neatbalstīja grupas iecerēto dubultalbuma formātu.

Tomēr Love izdevās radīt darbu, kas nākamajās desmitgadēs tai nodrošinājis roka klasiķu statusu. Garāžroka griezīgo agresiju tajā aizstājis melodiski krāšņs un orķestrāli bagāts psihedēliska folkroka skanējums, savukārt sirreālajos, asociācijām un paradoksiem bagātajos dziesmu tekstos dominē ar hipiju laika mūzikai bieži piemītošo optimismu kontrastējošas drūmas noskaņas un apokaliptiskas, Vjetnamas kara inspirētas priekšnojautas.

Kaut arī savā laikā Forever Changes piedzīvoja komerciālu izgāšanos, Billboard tabulā netiekot augstāk par 154. vietu (atsaucīgāk tas tika novērtēts Lielbritānijā, kur sasniedza 24. vietu), vēlāk tas bieži vērtēts kā viens no 60. gadu amerikāņu roka stūrakmeņiem. Visplašāk pazīstamā albuma dziesma ir B. Maklīna sacerētā Alone Again Or, ko interpretējuši UFO; The Damned; Suzanna Hofsa (Susanna Hoffs); The Boo Radleys; Calexico u. c. mūziķi.

Forever Changes kļuva par Love jaunrades kulmināciju un darbības nozīmīgākā perioda (ar B. Maklīnu un Dž. Nikolsu) pēdējo darbu. Nākamo albumu Four Sail (1969) A. Lī ieskaņoja ar citiem mūziķiem, un tam sekoja vēl vairāki kvalitātē nevienmērīgi ieraksti, ko grupas līderis veicis ar dažādiem sastāviem (1970. gadā izdotā albuma False Start dziesmā The Everlasting First ģitāru spēlē Džimijs Hendrikss, Jimi Hendrix), taču saglabājot nosaukumu Love; vairāki šā perioda ieskaņojumi pirmoreiz izdoti tikai 21. gs.

20. gs. 70. gadu vidū Love darbībā iestājās pārtraukums, kas ilga līdz Arthur Lee & Love iznākšanai 1992. gadā. Bez ažiotāžas izdotā albuma (vienīgais sākumsastāva mūziķis tajā joprojām bija A. Lī) rezonansi alternatīvā roka aprindās veicināja amerikāņu grupa Mazzy Star, kas ieskaņoja dziesmas Five String Serenade kaverversiju (1993) – vēlāk šis skaņdarbs bijis arī White Stripes koncertrepertuārā.

90. gados A. Lī sāka koncertēt ar jaunās paaudzes psihedēliskā roka grupu Baby Lemonade, taču 1996. gadā tika arestēts par nesankcionētu šaujamieroča glabāšanu. Ņemot vērā iepriekšējos likumpārkāpumus (t. sk. citu personu apdraudējums, narkotiku glabāšana, ļaunprātīga dedzināšana), tiesa viņam piesprieda 12 gadus ieslodzījumā.

2001. gadā, atklājoties jauniem faktiem par A. Lī aizturēšanu, tiesas spriedums tika pārskatīts un mūziķis atbrīvots pēc piecarpus cietumā aizvadītiem gadiem.

Atgriežoties brīvībā, A. Lī ar vēl nebijušu intensitāti pievērsās koncertdarbībai, uzstājoties Ziemeļamerikā, Austrālijā un Eiropā, t. sk. Lielbritānijā, kur divreiz piedalījās Glastonberijas festivālā (Glastonbury Festival). Arī šajās turnejās viņu pavadīja grupa, kas saucās Love, taču sastāvēja no Baby Lemonade mūziķiem, kuriem periodiski pievienojās Love oriģinālsastāva ģitārists Dž. Ekolss. Atzīmējot Love slavenākā darba iznākšanas 35. gadskārtu, koncertos bieži tika izpildīts viss Forever Changes repertuārs; tas dzirdams arī Londonā ieskaņotā koncertalbumā The Forever Changes Concert (2003).

2005. gadā A. Lī diagnosticēja akūtu mieloīda leikēmiju. Lai nodrošinātu ārstēšanai nepieciešamos līdzekļus, tika sarīkoti vairāki labdarības koncerti – vērienīgākais notika 2006. gadā Ņujorkā, un tā lielākā zvaigzne bija kādreizējais Led Zeppelin dziedātājs, ilggadējs Love cienītājs Roberts Plānts (Robert Plant).

Love pastāvēšana beidzās līdz ar A. Lī nāvi 61 gada vecumā (2006); Dž. Ekolss un Baby Lemonade dalībnieki vēlāk veikuši vairākas koncertturnejas ar nosaukumiem The Love Band un Love-Revisited.

Love pieskaitāma amerikāņu roka pamatlicējiem ar lielu ietekmi uz t. s. pagrīdes jeb nekomerciālo mūziku, kas 20. gs. 60. gadu otrajā pusē kļuva par jaunatnes kultūras spilgtāko izpausmi. 1966. gada pavasarī iznākušais Love debijas albums bija viens no pirmajiem vēsturiski ievērojamiem ASV Rietumkrasta roka ierakstiem (atskaitot The Beach Boys u. c. sērfinga mūzikas pārstāvjus, vienīgā kaliforniešu grupa, kas izdevusi albumu, līdz tam bija Byrds), savukārt divi nākamie spilgti ilustrē reģiona mūzikas straujo attīstību, kas 60. gadu otrajā pusē tieši Rietumkrastu izvirzīja par ASV rokmūzikas ietekmīgāko citadeli.

Forever Changes arī 21. gs. figurē kritiķu un klausītāju aptaujās par rokmūzikas nozīmīgākajiem sasniegumiem, t. sk. trīsreiz (2003., 2012. un 2020. gadā) minēts žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time).

Albums iekļauts Grammy Slavas zālē (Grammy Hall of Fame, 2008) un ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā ierakstu reģistrā (National Recording Registry, 2012).

A. Lī (vokāls, mutes harmonikas, akustiskā ģitāra, klavieres, 1965–1975; 1992–2006; miris 2006)

Dž. Ekolss (ģitāra, 1965–1968; 2002–2006)

B. Maklīns (ritmģitāra, vokāls, 1965–1968; miris 1998)

Elbans Pfisterers (Alban Pfisterer, sitamie instrumenti, elektroērģeles, klavesīns, 1965–1967)

Maikls Stjuarts-Veirs (Michael Stuart–Ware, sitamie instrumenti, 1966–1968)

Tžejs Kantrelli (Tjay Cantrelli, saksofons, flauta u. c. pūšaminstrumenti, perkusijas, 1966–1967; miris 1985)

Kens Forsi (Ken Forssi, basģitāra, 1966–1968; miris 1998)

* Dažādos pastāvēšanas periodos grupā īslaicīgi bijuši vairāk nekā 20 dalībnieki; šeit minēti mūziķi, kas 20. gs. 60. gados ieskaņojoši tās ievērojamākos darbus.

7 and 7 Is; A House Is Not a Motel; Alone Again Or; Always See Your Face; August; Everybody’s Gotta Live; My Little Red Book; Orange Skies; ¡Que Vida!; She Comes in Colors; Signed D.C.; Stephanie Knows Who; The Everlasting First; The Red Telephone; You Set the Scene

Love (Elektra, 1966); Da Capo (Elektra, 1966); Forever Changes (Elektra, 1967); Four Sail (Elektra, 1969); Out Here (Blue Thumb, 1969); False Start (Blue Thumb, 1970); Reel to Real (RSO, 1974); Arthur Lee & Love (New Rose, 1992; vēlāki izdevumi ar nosaukumu Five String Serenade); Love Lost (Sundazed, 2009; ieskaņots 1971); Black Beauty (High Moon, 2012; ieskaņots 1973); The Forever Changes Concert* (Snapper Music, 2003)

* koncertieskaņojumi