Piecas desmitgades (ar pārtraukumiem) muzicējis progresīvā roka grupā Manfred Mann’s Earth Band (arī MMEB), kuras lielākie sasniegumi bija 20. gs. 70. gados. Tomēr mūsdienās mūzikas prese biežāk piemin viņa darbību grupā Manfred Mann (MM), kas izdeva virkni pophitu 20. gs. 60. gados. Darbojies arī džezroka grupā Manfred Mann Chapter Three (MMCT) un individuāli.

Nākamā mūziķa vecāki bija DĀR dzimuši Lietuvas ebreju izceļotāju pēcteči, un arī viņš uzauga Johannesburgā, kur apguva klavierspēli, studēja mūzikas teoriju, spēlēja džeza trio un 50. gadu nogalē nodibināja The Vikings – vienu no pirmajām rokenrola grupām valstī. Kopš pusaudža vecuma būdams nesamierināms DĀR valdošās aparteīda politikas pretinieks un nespēdams iejusties vietējā ebreju sabiedrībā, 60. gadu sākumā pārcēlās uz Lielbritāniju, kur kļuva par džeza kritiķi, publikācijas parakstot ar pseidonīmu Manfreds Manns.

1962. gadā viņš kopā ar bundzinieku Maiku Hagu (Mike Hugg, pilnā vārdā Maikls Džons Hags, Michael John Hugg) nodibināja džeza un blūza grupu Mann Hugg Blues Brothers, kas drīz tika pārdēvēta par Manfred Mann, un sāka uzstāties Londonas klubos The Ealing Club un Marquee Club, kur šajā laikā veidojās britu t. s. bītmūzikas tradīcijas.

Pārliecinoties, ka ar džeza un blūza repertuāru nav iespējams piesaistīt pietiekami plašu auditoriju, MM apguva māksliniecisku dualitāti – albumos un koncertos pārsvarā skanēja džezs, blūzs un ritmblūzs, kas nodrošināja autoritāti mūziķu un kritiķu starpā, bet singlos biežāk tika izdoti popmūzikas skaņdarbi, kas guva publikas atzinību un ļāva iekļauties The Beatles panākumu aizsāktajā bītmūzikas uzplaukuma vilnī. Atšķirībā no vairuma britu grupu, kuru skanējumā dominēja elektriskās ģitāras, MM mūzikā nozīmīga loma bija M. Manna spēlētajām elektroērģelēm, kā arī pūšaminstrumentiem un vibrofonam.

Nacionālajā Top 10 grupa debitēja 1964. gadā ar singlu 5-4-3-2-1. Šis skaņdarbs, ko MM dalībnieki sacerēja pēc televīzijas ITV pasūtījuma, kļuva par populārās iknedēļas mūzikas pārraides “Uzmanību, gatavību, starts!” (Ready Steady Go!) ievaddziesmu, taču turpmāk MM lielāko ievērību izpelnījās ar citu autoru kompozīcijām oriģinālos aranžējumos.

Starptautisku slavu tai sagādāja Do Wah Diddy Diddy – Džefa Barija (Jeff Barry) un Ellijas Grīničas (Ellie Greenwich) popdziesma, kuras oriģinālversija meiteņu vokālās grupas The Exciters izpildījumā bija palikusi bez plašākas uzmanības. MM interpretācija izrādījās ievērojami veiksmīgāka, sasniedzot topa virsotni ne vien Lielbritānijā, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un uz brīdi padarot to par vienu no t. s. britu invāzijas vadošajām grupām. Vēlāk M. Manns un citi grupas dalībnieki no šīs salīdzinoši triviālās dziesmas centās norobežoties, taču arī mūsdienās tā saglabājusi 20. gs. 60. gadu popmūzikas klasikas statusu un ir dzirdama sporta sacensībās un attiecīgas ievirzes radiostaciju pārraidēs.

Grupas pazīstamākajiem skaņdarbiem pieskaitāma arī Pretty Flamingo – Marka Barkana (Mark Barkan) sacerēta dziesma, kas vēlāk bijusi Roda Stjuarta (Rod Stewart) u. c. mākslinieku repertuārā, bet 1966. gadā izvirzījās britu topa 1. vietā MM izpildījumā.

MM darbības nozīmīgākais periods ilga līdz 1966. gada vidum, kad to atstāja galvenais dziedātājs Pols Džounss (Paul Jones), kurš nereti atzīts par vienu no desmitgades spilgtākajiem britu ritmblūza vokālistiem. Viņa vietu ieņēma Maiks D’Abo (Mike D’Abo, pilnā vārdā Maikls Deivids D’Abo, Michael David D’Abo), kura ietekmē repertuārā sāka dominēt popmūzika. Par spīti profesionālajai meistarībai, grupa vairs nespēja pilnvērtīgi sekot populārās mūzikas straujajai attīstībai, ko šajā laikā visvairāk noteica mākslinieciski ambiciozās psihedēliskā un progresīvā roka stilistikas. Tomēr vērā ņemamus panākumus britu singlu tabulā MM baudīja līdz pat pastāvēšanas beigām 1969. gadā.

1991. gadā vairāki tās bijušie dalībnieki kopīgo darbību atsāka – šoreiz ar nosaukumu The Manfreds. Arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs šī grupa veikusi vairākas koncertturnejas, bet 2017. gadā laida klajā jaunieskaņotu albumu Makin’ Tracks; M. Manns atjaunotajā grupā nav muzicējis.

1969. gadā kādreizējie MM dibinātāji – M. Manns un M. Hags – izveidoja grupu Manfred Mann Chapter Three (no angļu ‘Manfrēda Manna trešā nodaļa’). Tajā mūziķi pilnībā atteicās no komerciālām pretenzijām, nododoties eksperimentālai džezroka muzicēšanai ar bagātīgu pūšaminstrumentu pielietojumu. M. Manns bija MMCT elektroērģelnieks un aranžētājs, bet M. Hags – vokālists, pianists un komponists. 

Mūsdienu melomānu starpā grupas pirmais albums Manfred Mann Chapter Three (1969) ir t. s. kulta vērtība, taču savā laikā tā rezonanse bija niecīga. MMCT beidza pastāvēt 1971. gadā pēc tā arī neizdotā trešā albuma ieskaņošanas.

1971. gadā M. Manns nodibināja grupu Manfred Mann’s Earth Band (no angļu ‘Manfrēda Manna Zemes orķestris’). Tās oriģinālsastāvā ietilpa arī vēlākais AC/DC bundzinieks Kriss Sleids (Chris Slade), bet repertuārā dominēja progresīvā roka kompozīcijas ar džeza, klasiskās un pasaules mūzikas ietekmēm.

Viens no MMEB ievērojamākiem darbiem ir albums Solar Fire (1973), kas bija iecerēts kā angļu komponista Gustava Holsta (Gustav Holst) svītas “Planētas” (The Planets, 1918) adaptācija progresīvā roka estētikā (grupa jau bija izdevusi G. Holsta skaņdarbā “Jupiters”, Jupiter, balstītu singlu Joybringer). Autora pēcnācējiem šo ideju neatbalstot, mūziķi radīja kosmosa tematikai veltītu konceptalbumu, kurā viņu oriģinālsacerējumi papildināti ar aizguvumiem no Boba Dilana (Bob Dylan) un Kloda Debisī (Claude Debussy) jaunrades. Savukārt visplašāko ievērību (Top 10 gan Lielbritānijā, gan ASV) guvis 1976. gadā izdotais albums The Roaring Silence ar grupas populārāko singlu Blinded by the Light.

70. gados raksturīga MMEB pazīme bija M. Manna sintezatora Mini Moog saspēle ar elektrisko ģitāru, bet desmitgades nogalē grupa, pilnībā neatsakoties arī no ģitāras, izkopa elektroniskāku skanējumu ar intensīvāku sintezatoru izmantojumu.

1983. gadā ievērību izpelnījās antiaparteīda tematikai veltītais albums Somewhere in Afrika. Tajā dzirdami arī vairāki dienvidafrikāņu vokālisti, kuru sniegums tika ieskaņots bez M. Manna klātbūtnes – kā aktīvam DĀR valdošā režīma kritiķim viņam iebraukšana dzimtajā valstī bija liegta, taču tas netraucēja turp doties citiem grupas dalībniekiem.

Par spīti savdabīgam skanējumam, pārliecinošam izpildījumam un vairākiem veiksmīgiem singliem, Lielbritānijā MMEB neizdevās pilnvērtīgi konkurēt ar progresīvā roka vadošajām grupām. Lielākus panākumus tā baudīja citās Eiropas valstīs, tostarp bija visai iecienīta arī Latvijas melomānu vidū.

80. gadu otrajā pusē MMEB darbībā iestājās pārtraukums, bet 90. gadu sākumā M. Manns grupu atjaunoja. Turpmāk tā izdevusi divus studijas albumus un vienu koncertalbumu, bet galvenokārt nodevusies koncertdarbībai, kas turpinājusies arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs – 2012. gadā MMEB uzstājās arī Latvijā (Dzintaru koncertzālē).

Gan MM, gan MMEB repertuārā nereti bijuši arī  M. Manna sacerēti skaņdarbi, taču pats mūziķis atzinis, ka kompozīcija nav viņa talanta stiprākā izpausme, tādēļ viņš labprātāk interpretē citu autoru mūziku. Arī viņa vadīto kolektīvu pazīstamākie ieskaņojumi parasti bijuši aizgūti skaņdarbi, kas M. Manna aranžējumos iemantojuši būtiski atšķirīgus formas, harmonijas un ritmikas risinājumus.

Īpaši daudz un veiksmīgi M. Manns aranžējis B. Dilana dziesmas. 1965. gadā britu tabulas 2. vietā ierindojās MM singls If You Gotta Go, Go Now, bet 1968. gadā topa vadībā izvirzījās  Mighty Quinn (1968) – autors šo dziesmu ieskaņojumus vēl nebija izdevis, tādēļ plaša publika tos iepazina tieši MM versijās. Vēlāk B. Dilana skaņdarbi regulāri bijuši arī MMEB repertuārā. Īpaši spilgta un M. Manna aranžētāja rokrakstu raksturojoša ir dziesmas Father of Day, Father of Night interpretācija. B. Dilana albumā New Morning (1970) tā ir pusotru minūti gara ebreju lūgšanas parafrāze, kuras melodija atgādina neizstrādātu uzmetumu, bet MMEB albumā Solar Fire dzirdamā versija ir monumentāls, 10 minūtes ilgs progresīvā roka skaņdarbs ar komplicētu iekšējo dramaturģiju un izvērstām instrumentālām pasāžām.

Visplašāk pazīstams ir M. Manna veiktais Brūsa Springstīna (Bruce Springsteen) dziesmas Blinded by the Light aranžējums albumā The Roaring Silence – līdz tam mazzināms dziesminieka debijas albuma skaņdarbs, kas MMEB izpildījumā ieguva elektronisku progroka identitāti un negaidīti izvirzījās Billboard topa līderpozīcijā. Cita starpā tas ievērojams kā vienīgais Nr. 1 singls ne vien MMEB, bet arī dziesmas autora diskogrāfijā. Grupas repertuārā bijuši arī citi B. Springstīna sacerējumi.

Aranžētājdotības M. Manns apliecinājis arī soloalbumā Plains Music (1991) ar Ziemeļamerikas indiāņu mūzikas interpretācijām un albumā Lone Arranger (2014), kurā līdzās roka un soulmūzikas klasikai dzirdama pārstrādāta Kanjes Vesta (Kanye West) dziesma So Appalled (M. Manna versija saucas One Hand in the Air) un grupas The Prodigy skaņdarbs Stand Up, kuru oriģinālversijās savukārt izmantoti MMEB dziesmas You Are, I Am un MMCT skaņdarba One Way Glass sampli. 

5-4-3-2-1*; Africa Suite***; Angels at My Gate***; Blinded by the Light***; Davy’s on the Road Again***; Do Wah Diddy Diddy*; Don’t Kill It Carol***; Father of Day, Father of Night***; You Angel You***; Mighty Quinn*; Mr. You’re a Better Man Than I**; One Way Glass**; Pretty Flamingo*; Runner***; Singing the Dolphin Through***; Spirit in the Night***

* ar Manfred Mann

** ar Manfred Mann Chapter Three

*** ar Manfred Mann’s Earth Band

The Five Faces of Manfred Mann* (HMV, 1964); Mann Made (HMV, 1965); As Is (Fontana, 1966); Manfred Mann Chapter Three** (Vertigo, 1969); Manfred Mann Chapter Three Volume Two** (Vertigo, 1970); Manfred Mann’s Earth Band*** (Philips, 1972); Glorified Magnified*** (Philips, 1972); Messin’*** (Vertigo, 1973); Solar Fire*** (Bronze, 1973); The Good Earth*** (Bronze, 1974); Nightingales & Bombers*** (Bronze, 1975); The Roaring Silence*** (Bronze, 1976); Watch*** (Bronze, 1978); Angel Station*** (Bronze, 1979); Chance*** (Bronze, 1980); Somewhere in Afrika*** (Bronze, 1983); Budapest Live***• (Bronze, 1984); Criminal Tango*** (Virgin, 1986); Masque*** (Virgin, 1987); Plains Music• (KAZ, 1991); Soft Vengeance*** (Grapevine, 1996); Mann Alive***• (Cohesion, 1998); 2006*** (Cohesion, 2004); Lone Arranger• (Creature Music, 2014)

* ar Manfred Mann

** ar Manfred Mann Chapter Three

*** ar Manfred Mann’s Earth Band

***• koncertieskaņojumi ar Manfred Mann’s Earth Band

• solo