Jau 1991. gada sākumā izdotais Prodigy minialbums (EP) What Evil Lurks bija nopietns pieteikums ar ievērojamu ietekmi uz reiva apriti. Savukārt 1992. gadā sekojušais Experience kļuva par vienu no pirmajiem ne tikai nekomerciālajā EDM vidē, bet arī mūzikas pamatplūsmā salīdzinoši plaši izskanējušiem jaunās deju mūzikas, tā dēvētā hārdkora breikbīta (breakbeat hardcore) albumiem. Neilgi pirms tā iznākšanas neviennozīmīgas preses un reiva aprindu atsauksmes guva singls Charly – enerģiski aktīvs breikbīta skaņdarbs ar bērnišķīgas balss atkārotu frāzi “Čārlijs teic: “Pirms kur ej, vienmēr pasaki māmiņai””, kas samplēta no savulaik populāras, bērnu drošībai veltītas īsfilmas “Čārlijs teic” (Charley Says, 1973). Tas sasniedza pirmo vietu AK deju mūzikas tabulā un trešo Oficiālajā singlu tabulā, aizsākot līdzīgu, bērnišķīgām intonācijām un sampliem bagātu skaņdarbu izplatību, novedot pie īslaicīga, par rotaļpilsētas tehno (toytown techno) dēvēta mikrožanra rašanās, un izprovocējot pārmetumus, ka Prodigy dēļ reivs no pagrīdes subkultūras draud pārvērsties komerciālā ģimenes izklaidē.
Atbildot šīm apsūdzībām, otro albumu Music for the Jilted Generation (1994), kurš tiek uzskatīts par vienu no pirmajiem tā dēvētās lielā bīta (big beat) stilistikas darbiem, L. Haulets sāka ar manifestējošu frāzi “Esmu izlēmis ar savu darbu atgriezties pagrīdē, lai to pasargātu no aiziešanas neceļos” (sampls no režisora Breta Leonarda, Brett Leonard, zinātniskās fantastikas šausmu filmas “Zāles pļāvējs”, The Lawnmover Man, 1992). Mūzikas bīti ir kļuvuši smagāki, skaņdarbi ir noskaņā tumšāki un agresīvāki, hārdkora tehno un roka ietekmēm bagātāki, bet debijas albumā dzirdamās klavieres nomainījušas elektriskās ģitāras (ierakstos tās parasti tika samplētas, bet koncertos grupu pēc albuma iznākšanas papildināja ģitārists). Daudzi cienītāji un mūzikas apskatnieki Music for the Jilted Generation uzskata par vienu no Prodigy nozīmīgākajiem veikumiem, taču arī šķietami nekomerciālā ievirze nebija šķērslis masu panākumiem, kas kulminēja ar līderpozīciju AK albumu tabulā, veicinot ne vien reiva kustības masu popularitāti, bet arī varasiestāžu pretreakciju.
1994. gada novembrī britu parlaments pieņēma Krimināltiesību un sabiedriskās kārtības aktu (Criminal Justice and Public Order Act 1994), cita starpā ierobežojot nelegālos reivus, kas tika saitīti ar masveidīgu narkotiku lietošanu, lielu ļaužu masu pulcēšanos nepiemērotās telpās, kā arī brīvdabā bez atbilstošas infrastruktūras, un publikas izraisītiem sabiedriskās kārtības traucējumiem. Kaut arī Music for the Jilted Generation tapšanas laikā likumprojekts vēl bija izskatīšanas stadijā, viens no albuma skaņdarbiem – ar rokrupu Pop Will Eat Itself sacerētais un ieskaņotais Their Law (no angļu ‘viņu likums’) bija veltīts tā kritikai. Vēlāk L. Haulets, kurš parasti uzsvēris, ka mūzikai jāuzrunā ar attieksmi un emocijām, bet ne moralizēšanu, Their Law vēstījumu, tāpat kā albuma nosaukumu (no angļu ‘mūzika atraidītajai paaudzei’), atzina par muļķīgu un nevajadzīgu.
Par spīti valdības spiedienam, nekomerciālai ievirzei un rezervētai attieksmei pret meinstrīma mūzikas presi, radio un televīziju (TV), Music for the Jilted Generation un vairāki Top 20 singli (Everybody’s in the Place; Out of Space; One Love; Voodoo People; Poison) Prodigy vārdu ienesa mūzikas pamatapritē, kur tā 90. gados bija viena no radikālākajām ar pagrīdes vidi saistītajām grupām. Savukārt tās ierakstu kompānija XL Recordings, lielā mērā pateicoties tieši Prodigy panākumiem, no neliela deju mūzikas apgāda pārtapa vienā no vadošajiem alternatīvās mūzikas izdevējiem AK.