Interese par ASV rietumiem 19. gs. otrajā pusē, izteiktāk 19. gs. beigās, parādās arī citās kultūras un mākslas jomās, kas būs būtiski impulsi vesterna žanram kino. Gan ASV vizuālajā mākslā, gan literatūrā, kā arī populārajā kultūrā šai tēmai veltītie darbi piedāvā gan vizuālus paraugus, gan vēstījumus, kurus kombinējot ar vēsturiskiem faktiem un personāžiem, veidosies kino žanrs. Tādas vēsturiskas personas kā Vaiets Ērps (Wyatt Earp, likumsargs, māršala vietnieks, spēlmanis), Mazais Billijs (Billy the Kid, noziedznieks, nogalinājis vairākus cilvēkus), Džese Džeimss (Jesse James, likumpārkāpējs, laupītājs, bandas vadonis) u. c. kā filmu galvenie varoņi vai otrā plāna raksturi tiks atainoti filmās. Vesternu darbības centrālā vai perifērā tēma ir arī militārie konflikti ar Amerikas pamatiedzīvotājiem, transkontinentālā dzelzceļa būvniecība, zelta drudzis u. c. notikumi. Vizuālas ietekmes varoņu tēlu veidošanā tiks aizgūtas no izrādēm gan teātrī, gan Mežonīgo rietumu izrādēs, kas bija populāra izklaides forma, un vairāki šo izrāžu dalībnieki vēlāk kļuva par kino aktieriem.
19. gs. amerikāņu rakstnieks Džeimss Fenimors Kūpers (James Fenimore Cooper) rakstījis par senāku laiku rietumu vēsturē, tomēr viņa ambivalentais skatījums uz rietumu ekspansiju, radīto tēlu morālās īpašības ietekmējuši arī vēlāka laika vesterna autorus. Viens no viņiem, kura darbi bijuši vesternu filmu pamatā, ir amerikāņu rakstnieks Zeins Grejs (Zane Grey).
Vesterna žanrs kino veidojies jau kino rašanās sākumposmā. Par nozīmīgu darbu žanra kontekstā tiek uzskatīta amerikāņu režisora Edvīna S. Portera (Edwin S. Porter) filma “Vilciena lielā aplaupīšana” (The Great Train Robbery, 1903). Lai arī tās iznākšanas laikā filma netiek saukta par vesternu, tomēr tajā uzskatāmi parādās žanram piemītošās pazīmes, piemēram, maskās tērpti bruņoti vīri platmalu cepurēs zirgos, rūpīgi plānota vilciena aplaupīšana, cīņa uz braucoša vilciena vagonu jumtiem, fināla epizode ar apšaudi.