Grupa “Akacis” ir vecākā un profesionālākā Ņujorkā (Ņujorkas pavalstī) dibinātā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) latviešu rokgrupa, kuras repertuāru veidoja pašu sacerētas kompozīcijas. “Akacis” lielākoties koncertēja Ziemeļamerikā, uzstājās arī Latvijā, organizēja latviešu grupu tūres ASV, nodarbojās ar izdevējdarbību savā apgādā Plate Records.

Ņujorkā dzimušais Gatis Gaujenieks bērnībā apguva klavierspēli, 14 gadu vecumā – ģitāru, un 1974. gadā viņš kopā ar draugiem nodibināja savu pirmo grupu “Zigfrīda Meierovica ansamblis” (pēc tam to pārdēvēja par “Līgo”); grupas repertuāru veidoja skaņdarbi džezroka stilā. 1977. gadā G. Gaujenieks, apguvis basģitāras spēli, nolēma pievērsties rokmūzikai, izveidot trimdas latviešu jauniešiem domātu dziesmu programmu. Grupas “Akacis” pirmajā sastāvā bez G. Gaujenieka darbojās viņa iepriekšējo ansambļu dalībnieks Jānis Abens (ģitāra, bass, balss), Mārtiņš Strauss (taustiņinstrumenti), Aivars Šmits (sitaminstrumenti) un Laura Padega (vijole).

Grupa pirmo reizi uzstājās 1978. gadā Vispasaules Latviešu jaunatnes 4. kongresā Viljamstaunā (Masačūsetsas pavalstī). Rudenī Ņujorkā sākās darbs pie pirmās skaņuplates, ierakstos piedalījās arī vēlākie “Akača” pamatsastāva mūziķi: Vidvuds Mednis, kurš spēlēja bandžo un ritma ģitāru (iepriekš ASV latviešu kantri grupas “Frikadeļu zupa” dalībnieks), kā arī saksofonists un klarnetists Dainis Romāns. Skaņuplates ieskaņošana ar pārtraukumiem turpinājās gandrīz gadu, pašiem mūziķiem sedzot izmaksas. Dziesmās – “Domas”, “Vēja vanags”, “Tā lieta”, “Šoreiz būsi tu”, “Mājās braucot”, “Mani sauc pasaule” un citās – jūtama aizraušanās ar tā laika progresīvo roku un džezroku; mūzikai bija raksturīga izteikti intensīva ģitāras skaņa.

Savu albumu izdošanai mūziķi izveidoja pašu izdomātu neoficiālu zīmolu – izdevniecību Plate Records. Dziesmu autori galvenokārt bija G. Gaujenieks un M. Strauss. 1979. gada vasarā izdotais pašfinansētais debijas albums “Akacis” (apmēram 1000 eksemplāru tirāžā, izdots ar Latviešu fonda atbalstu) ātri nostiprināja Ņujorkas jauniešu grupas popularitātes pozīcijas, un līdzīgi citiem trimdas ansambļiem “Akacis” muzicēja latviešu kongresos, ASV Latviešu dziesmu svētkos un citos saietos.

Drīz pēc debija albuma iznākšanas grupu pameta L. Padega un J. Abens. Pēc darbošanās trijatā 1982. gadā par “Akača” ģitāristu kļuva Arnolds Kārklis, kurš iepriekš spēlēja amerikāņu un vācu grupās, viņš arī dziedāja, komponēja. 1983. gadā grupa ieskaņoja mazo skaņuplati ar trim dziesmām “Sirsniņa”, “Skābeklis” un “Iesvētības”. Grupas stils, saglabājot zināmu izsmalcinātību, vienkāršojās, un agrāko komplicēto ritmu vietā stājās vieglāk uztveramas un dejojamas melodijas. Līdzīgā stilā tapa skaņuplate “Tādi ir tie rēķini” ar dziesmām “Negribu”, “Varbūt vēlāk”, “Ja tu būtu es” (dziesmā “Pieturas punkts” pirmoreiz latviešu rokmūzikas vēsturē skanēja kokle) un citām, kas pārdošanā nonāca 1984. gada Minsteres Dziesmu dienās. Pēc tām “Akaci” pameta M. Strauss, turpmāk grupa uzstājās trijatā, atsevišķās reizēs mūziķiem piebiedrojās Laila Medne. 1986. gada rudenī ar Lailas, Laimas un Vidvuda Medņu līdzdalību G. Gaujenieka mājas studijā tika ierakstīta kasete “Dāvana” ar Ziemassvētku dziesmām akustiskās versijās, kas netika reģistrēta kā “Akača” albums.

1987. gadā trijatā – G. Gaujenieks, A. Kārklis un A. Šmits – ierakstīja albumu kasetes formātā “Aps’ties to vīru!”, tematiski skarot arī sociālās un politiskās problēmas dziesmās “Nav vairs joku”, “Sestdienas skola”, “Zila, zila dziesma” un citās, ieskaitot arī kaverversiju Latvijas pagrīdes grupas “Dzeltenie pastnieki” dziesmai “Kāpēc tu mani negribi?”. Pēc albuma izdošanas grupas pamatsastāvam pievienojās D. Romāns – vienīgais profesionālais mūziķis grupā – un V. Mednis, kurš arī komponēja. 1987. vada vasarā notika grupas 10. jubilejas koncerts, piedaloties arī agrākajiem dalībniekiem.

Līdz ar G. Gaujenieka pārcelšanos uz Filadelfiju “Akača” muzikālās aktivitātes turpinājās tur, gadā notika apmēram četras uzstāšanās – lielākoties ASV latviešu jauniešu ballēs.

1989. gadā notika pirmā “Akača” koncertturneja Latvijā (Rīga, Ogre, Valmiera, Liepāja un citur), izmantojot grupas “Pērkons” aparatūru, tostarp kopīgas uzstāšanās ar grupām “Dzeltenie pastnieki”, “K. Remonts”, “Pērkons”, kori “Sindi Putnu dārzs” un Mārtiņu Braunu – kopā 19 koncerti. Koncertturnejā Zemgalē piedalījās arī “Zodiaks”, Kurzemē – “Līvi”, bet Latgalē – “Elpa”. Koncertu Latvijas Televīzijas Zaķusalas studijā ierakstīja un pārraidīja televīzijā.

80. gadu otrajā pusē Amerikas Latviešu Jaunatnes apvienība (ALJA) Kultūras fonda paspārnē “Akača” izdevniecībā Plate Records sāka izdot ierakstu sēriju “Latvju roks”.

“Akača” mūziķi vairākām latviešu grupām sarīkoja turnejas pa ASV, tapa kopīgi ieraksti ar grupu “Zodiaks” un tās dziedātāju Maiju Lūsēnu. Grupu “Akacis” un “Zodiaks” kopīgā dziesma “Līdz palodai” ir izdota skaņuplatē “Mikrofons ‘89”. 

1990. gadā “Akacis” piedalījās festivālā “Liepājas Dzintars”, kur saņēma skatītāju simpātiju balvu; tapa tādas jaunas dziesmas kā “Nesaki vārdu rūgtu” un “Jasmīnu tēja”. Grupu pameta bundzinieks A. Šmits, turpmāk ansamblis lietoja bungmašīnu, ierakstos tika izmantoti tā laika jaunievedumi – datori un citas tehnoloģijas.

Grupa mēģināja gūt panākumus amerikāņu auditorijā. Ar anglisko nosaukumu Quags notika dažas uzstāšanās ASV – Ņujorkā (tostarp klubos CBGB, iesildot Spin Doctors), Filadelfijā, Vašingtonā, Nešvilā, bija arī koncertceļojums pa ASV, dodoties uz XI Rietumkrasta dziesmu svētkiem Sietlā (1989).

1991. gadā izdots Quags albums One Of Us, kas uzskatāms par pirmo oficiālo latviešu mūzikas komaktdisku. Tajā lielākoties skanēja dziesmas angļu valodā, kā arī mūziķu versijas par grupu “Jumprava” (“Vīrs ar suni”, “Zem diviem karogiem”) un “Opus Pro” (“Brīvību Baltijai”) dziesmām. Tajā iekļauta arī G. Gaujenieka dziesma Sometime soon, kas latviski kā “Varbūt rīt” kvarteta “Dāmu pops” priekšnesumā ieguva 2. vietu “Mikrofona ‘90”  Rokaptaujā.

1991. gada beigās grupa sniedza pāris Ziemassvētku koncertus ar programmu “Dāvana”, kam par godu izdota dziesmu kasete “Tāli zvani, klusas ilgas” sadarbībā ar grupu “Zodiaks”, turpinot albuma “Dāvana” tematiku.

90. gadu sākumā uz dzīvi Latvijā pārvācās G. Gaujenieks, kur viņš kopā ar Juri Riekstiņu un Ediju Gņedovski izveidoja skaņu ierakstu studiju GEM. A. Kārklis, kurš arī pārcēlās uz Latviju, sadarbojās ar daudziem Latvijas mūziķiem, tostarp Arni Medni un citiem. Ar zīmolu Plate 90. gadu pirmajā pusē tika izdoti Jāņa Logina un “Elpas”, “Iļģu”, “DAO” mūzikas ierakstu albumi.

2013. gadā grupa “Akacis” uzstājās Rīgas krogā “Aptieka” Modra Medņa dzejas vakarā. 2022. gadā “Akacis” (G. Gaujenieks, A. Kārklis, J. Abens, piedaloties arī grupas sākotnējiem dalībniekiem M. Strausam, D. Romānam, L. Padegai, kā arī Laurai Mednei Nīgalei) uzstājās ASV Latviešu dziesmu svētkos, piesaistot bundzinieku Mārtiņu Lindi.

Ņujorkā trimdas latviešu jauniešu dibinātās grupas “Akacis” darbības pamatā bija vēlme radīt savam laikam modernu rokmūziku latviešu valodā. Ansambļa dalībnieku skaņdarbos apvienojās popmūzikas, roka, hārdroka, džeza, folkmūzikas, arī regeja iezīmes. Ņemot vērā, ka gandrīz visiem grupas dalībniekiem muzicēšana bija vaļasprieks, “Akacis” sasniedza visai augstvērtīgu muzikālo līmeni, to demonstrējot ierakstos, koncertos. Kopš dibināšanas par galveno auditoriju “Akacim” kļuva Ziemeļamerikā dzīvojošie latviešu izcelsmes jaunieši, grupa uzstājās ALJA pasākumos, Latviešu dziesmu svētku sarīkojumos.

Latvijā “Akača” mūzika nebija pazīstama līdz 1989. gadam, kad te notika 19 grupas koncerti. Grupas saliedētie, pārliecinošie un atraisītie priekšnesumi guva piekrišanu, tomēr dziesmu stils būtiski atšķīrās no Latvijas klausītāja vidusmēra gaumes.

90. gadu sākumā “Akacis” izbeidza darbību, jo daļa dalībnieku pārcēlās dzīvot uz Latviju. Savas skaņuplates mūziķi izdeva apgādā Plate Records, kas laida klajā arī citu latviešu grupu mūziku. “Akača” dalībnieki sniedza nozīmīgu atbalstu Latvijas grupu daiļrades popularizēšanā ASV, organizēja koncertbraucienus, naktsmājas, radīja kopīgus ierakstus. “Akača” daiļradē kā kaverversijas atbalsojās grupu “Dzeltenie pastnieki” un “Jumprava” daiļrade, kas bija vieni no pirmajiem šādiem paraugiem latviešu rokmūzikas vēsturē. 

G. Gaujenieks (bass, balss, 1977)

J. Abens (ģitāra, bass, balss, 1977–1980)

M. Strauss (taustiņinstrumenti, 1977–1984)

A. Šmits (sitaminstrumenti, 1977–1990)

L. Padega (vijole, 1977–1979)

A. Kārklis (ģitāra, balss, 1982)

D. Romāns (saksofons, klarnete, 1987)

V. Mednis (ritma ģitāra, mandolīna, balss, 1987)

LP*, “Akacis”,  Plate Records, ASV, 1979.

LP, “Tādi ir tie rēķini”, Plate Records, ASV, 1984.

MC**, “Aps’ties to vīru!”, Plate Records, ASV, 1986.

MC, “Svešā malā (Latvijas koncertieraksti)”, Plate Records, ASV, 1991.

CD***, “One Of Us (Quags)”, Plate Records, ASV, 1991.

MC, “Tāli zvani, klusas ilgas”, Plate Records, ASV, 1991.

* vinila skaņuplate

** magnētiskā kasete

*** kompaktdisks