Dibināta 1982. gadā. Muzicēja ārtroka stilā, dziesmām veidojot sarežģītus, oriģinālus aranžējumu, lielāko popularitāti sasniedza 20. gs. 80. gadu otrajā pusē.

Grupas “Elpa” dibinātājs ir Valdis Rundzāns. Jau 14 gadu vecumā viņš spēlēja džeza mūziku Daugavpils Ķīmiķu kultūras nama džeza orķestrī. Beidzis Daugavpils mūzikas vidusskolas kontrabasa klasi, paralēli mācībām nodarbojās ar rokmūziku, spēlējot vietējos ansambļos “Dias” un “Discus” (vadītājs Aleksandrs Rudzjs). Komponēt V. Rundzāns sāka dienesta laikā padomju armijā Igaunijā, Rakverē, kur darbojās ārštata orķestris. 1980. gadā demobilizējies, V. Rundzāns kopā ar ansambļa “Discus” mūziķiem Daugavpilī iestudēja savus pirmos skaņdarbus.

1982. gada beigās viņš sāka veidot ansambli Daugavpils Celtnieku kultūras namā, kurā muzicēja Jānis Logins, Valērijs Ņikitins, Arkādijs Ērenburgs, dziedāja Anita Purene (vēlāk Šolmane). Grupas nosaukums aizgūts no Ojāra Vācieša dzejoļu krājuma “Elpa”. Grupas oriģinālrepertuārā saplūda džezroks ar jauno vilni, komponēja V. Rundzāns un J. Logins. Kad kultūras nama vadība nokritizēja kolektīva repertuāru, grupa izjuka.

Nākamais “Elpas” sastāvs izveidots Ķīmiķu kultūras nama paspārnē. Kopā ar V. Rundzānu spēlēja Artūrs Pribilovs (beidzis flautas klasi Daugavpils mūzikas vidusskolā), Andrejs (Andris) Proščenko, Vladimirs Šuvalovs, Aivars Jansons, Ivars Caune, dziedāja Sandra Sprāģe.

Pa to laiku J. Logins jaunu ansambli izveidoja Daugavpils Celtnieku kultūras namā. Viņš beidzis bērnu mūzikas skolu, absolvējis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļu, pēc tam izglītojās Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā. Viņa ansamblis ar nosaukumu “Halogēns” darbojās neilgu laiku.

Pēc uzvaras zonālajā skatē 1984. gada vasarā “Elpa” sevi labi parādīja Republikas pašdarbības ansambļu skates finālā Liepājā, kur pārsteidza ar profesionālu priekšnesumu un oriģinālu mūziku džezroka stilā ar hārdroka elementiem. Palikuši bez skates diploma, mūziķi zaudēja saimnieku, sastāvs saruka līdz kvartetam – V. Rudzāns, A. Pribilovs, A. Proščenko, I. Caune.

1985. gadā kolektīvs pārcēlās uz Daugavpils rajona kultūras namu “Vārpa”; sastāvā atgriezās J. Logins, izvērsdamies par ansambļa vadošo dziedātāju. Repertuāru papildināja J. Logina dziesmas “Spītā pacelties”, “Karaliene Fantāzija” un citas, komponēja arī A. Pribilovs. Mūziķus vienoja liela neapmierinātība ar tā laika latviešu rokmūzikas attīstības virzienu, skanējuma spektru, kā arī vēlēšanās radīt savu alternatīvu, kas labi jūtams grupas pirmo gadu darbībā.

1985. gadā tika sagatavota programma “Es savā zemē” – dziesmas ar Imanta Ziedoņa, Jāņa Petera, Ārijas Elksnes, Pētera Jurciņa dzeju. Ar šo programmu pavasarī notika pirmie koncerti Rīgā, Latvijas Valsts universitātes aulā. Pēc tarifikācijas skatē iegūtās A kategorijas, daugavpilieši pakāpeniski attīstīja koncertdarbību visā Latvijā, turpināja kopt savdabīgu mūzikas izteiksmi un stilu, kurā jūtama mūziķu pamatīgā muzikālā izglītība un rietumu rokmūzikas klausīšanās pieredze. Grupu atzinīgi novērtēja arī Latvijas PSR Komponistu savienības estrādes sekcija, tai bija daudz atbalstītāju kolēģu un populārā žanra profesionāļu aprindās. Notika pirmie ieraksti Latvijas Radio studijā, 1986. gadā nopelnīts žūrijas diploms par programmas saturīgumu un labu māksliniecisko sniegumu republikas IX pašdarbības estrādes kolektīvu skates finālā Liepājā, kur labāko instrumentālistu skaitā iekļuva A. Pribilovs. Sniegti koncerti studentu celtnieku vienībām Gagarinā (Krievija). “Mikrofona’86” dziesmu aptaujā divas “Elpas” kompozīcijas – “Ezers” (V. Rundzāns – Ā. Elksne) un “Sena dziesma” (J. Logins – Arvīds Skalbe) iekļuva populārāko divdesmitniekā, grupa tika atzīta par labākajiem aptaujas debitantiem.

1987. gada sākumā “Elpa” uzstājās Rīgas Sporta manēžā četros koncertos kopā ar grupu “Remix”. Togad uz Baltkrieviju turpināt mūziķa gaitas pārcēlās ģitārists A. Pribilovs, viņa vietā atgriezās V. Ņikitins, turpinājās koncertdarbība. Tika radīts apjomīgs dziesmu cikls “Daugavas valoda” ar A. Skalbes dzeju, mūzikas autori – V. Rundzāns un J. Logins. “Elpa” to atskaņoja festivālā “Liepājas dzintars ‘87” (balva Modrim Teilānam kā labākajam skaņu režisoram), uzstājās Rietumsibīrijā laikraksta “Komsomoļskaja Pravda” (Комсомольская правда) dienu programmas ietvaros, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā Latvijas PSR kultūras dienu laikā. Grupas stils kļuva rāmāks, nosvērtāks, mūzika – joprojām ļoti izstrādāta, savdabīga. 1987. gada LPSR Mūzikas biedrības jeb profesionāļu aptaujā “Elpa” ierindojās 8. vietā labāko grupu sarakstā, 10. vietā iekļuva V. Rundzāna dziesma “Gan es tevi izauklēšu”.

1988. gadā grupa piedalījās festivālā “Interšans” (Интершанс) Maskavā, koncertdarbības apjoms saruka. 1989. gadā “Elpas” mūziķi ieskaņoja dziesmu ciklu “Nestāvi gaismai priekšā”.

80./90. gadu mijā “Elpa” koncertēja muzikālajās akcijās “Mēs – latviešu bērniem”, “Mēs – tēvu zemei” kopā ar populāriem Latvijas solistiem un ansambļiem. Grupas dziesmas bez panākumiem piedalījās “Mikrofona” aptaujā: 1988. gadā “Jūdasa graši” (31. vieta, 1988), “Sekretāre” (37. vieta, Rokaptauja ’90) un “Spēks” (43. vieta, Rokaptauja ’90), “Gravitācija” (62. vieta, Rokaptauja ’91). Neizturot cīņu ar nebeidzamajām finansiālajām problēmām, instrumentu un aparatūras trūkumu, līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu, “Elpa” pārtrauca darboties.

1991. gadā “Elpas” ģitārists V. Ņikitins izveidoja pats savu grupu Overnight Sensation, tajā uzaicinot kādreizējo “Elpas” dalībnieku A. Proščenko, kā arī Viktoru Beļavski, Juriju Čekušinu un Mihailu Ļitvinovu. Strādājot spraiga roka stilā, dziesmas tika radītas angļu valodā, lielākos panākumus gūstot kompozīcijai By My Side, kas iekļuva Baltijas popmūzikas jaundarbu starptautiskā konkursa “Via Baltica” finālā (1992), piedalījās “Mikrofona” aptaujā. Overnight Sensation uzstājās ar koncertiem ne tikai Latvijā, bet 1992. gadā arī Vācijā, Francijā, togad piedalījās arī festivālā “Liepājas dzintars”. 

Pa to laiku “Elpas” mūziķi J. Logins un V. Rundzāns Daugavpilī izveidoja ierakstu studiju Elpa Studio (1991–2001). 1991. gadā J. Logins sacerēja kantāti “Ticība” (Leona Breikša dzeja), kas tika parādīta Latvijas Televīzijā, atskaņota Daugavpilī, 1992. gadā arī Rīgā (ar nosaukumu “Latviešu augšāmcelšanās balāde”). Kantāte ieskaņota, piedaloties “Elpas” kolēģiem V. Rundzānam, I. Caunem. V, Ņikitinam, Daugavpils korim “Daugava”.

1994. gadā notika trīs “Elpas” koncerti (Daugavpils, Rēzekne, Madona), atzīmējot 10 gadu jubileju kopš pirmā skaļā priekšnesuma Liepājas skatē. Tiem pievienojās mūziķi V. Rundzāns, J. Logins, A. Pribilovs, I. Caune, V. Ņikitins, A. Proščenko, A. Jansons, V. Šuvalovs, kā arī Jevgeņijs Baburovs (perkusijas), piedalījās Overnight Sensation un Roastbeef (Vācija).

1994. gadā grupas “Akacis” dibinātā izdevniecība “Plate” laida klajā J. Logina kantāti “Ticība”, kuras diskā iekļauta arī kordziesma “Kad Dievs zied tavā dvēselē”. "Elpas" vadošais dziedātājs un taustiņinstrumentālists J. Logins 05.07.1995. traģiski šķīrās no dzīves. Savus pārdzīvojumus V. Rundzāns atspoguļoja dziesmu ciklā “Gaismiņa”, kuras aranžējums un ieskaņojums tapa vairāku gadu garumā ar jauniem muzikāliem spēkiem – Jāni Kļaviņu, Mareku Krūci, Artūru Uškānu, Juriju Čekušinu, atgriežoties A. Pribilovam. 1999. gadā ar fragmentu no cikla “Gaismiņa” “Elpa” uzstājās Latgales Televīzijas rīkotajā mūzikas festivālā.

2002. gadā “Elpas” mūziķi V. Rundzāns, A. Pribilovs, J. Čekušins kā instrumentālā grupa piedalījās Jura Kulakova rokoperas “Čigāns sapnī” iestudējumā Daugavpils teātrī.

2008. gadā par godu V. Rundzāna 50 un “Elpas” 25 jubilejas svinībām tika izveidots jauns sastāvs ar iepriekšējo gadu (V. Ņikitins, Vilnis Krieviņš) un jauniem dalībniekiem (Jānis Gudrinieks, Māris Elksnis), kuri uzstājās koncertā “Basa sirds” Daugavpilī, kā arī tā gada festivālā “Bildes” un vēl dažos koncertos. 2009. gadā ar šiem spēkiem ieskaņotas dziesmas “Spītā pacelties”, “Labrīt” un “Izdzīvot”.

2015. gadā grupa “Elpa” (V. Rundzāns, A. Pribilovs, J. Čekušins, M. Elksnis) tika vēlreiz atjaunota ar solistu Ati Ieviņu. 2018. gadā ar koncertu Daugavpilī atzīmēta ansambļa pastāvēšanas 35. jubileja, ieskaņota dziesma “Es nebēgšu”.

Sava ceļa gājēji Latvijas rokmūzikā, daugavpilieši nevienā no pašmāju konkursiem un festivāliem netika pie balvām, jo radīja un atskaņoja mūziku, kas nebija orientēta uz komerciāliem panākumiem. 80. gadu otrajā pusē par “Elpas” stila apzīmējumu tika lietots jēdziens “progresīvais roks”, to asociējot ar grupu Yes un Saga daiļradi.

Aktīvās darbības laikā grupa “Elpa” koncertējusi visā Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Lietuvā. 90. gados šo interesanto ansambli piemeklēja citām rokgrupām līdzīgs liktenis – palikusi bez valsts līdzekļiem, tā nespēja izturēt brīvā tirgus konkurenci. Turpmākā darbība ir fragmentāra.

V. Rudzāns (basģitāra, vokāls, taustiņinstrumenti, kopš 1982)

J. Logins (vokāls, taustiņinstrumenti, 1982–1983; 1984–1995)

A. Purene (vokāls, 1982–1983)

V. Ņikitins (ģitāra, 1982–1983; kopš 1987)

A. Ērenburgs (sitamie instrumenti, 1982–1983)

A. Pribilovs (ritma un soloģitāras, 1983–1987; 1995–2008)

A. Jansons (ģitāra, 1983–1984)

A. Proščenko (sitamie instrumenti, 1983–1991)

V. Šuvalovs (1983–1984)

I. Caune (taustiņinstrumenti, 1983–1991)

S. Sprāģe (vokāls, 1983–1984)

V. Krieviņš (sitamie instrumenti, 1990–1991; 2015)

J. Čekušins (sitamie instrumenti, kopš 1995)

J. Kļaviņš (vokāls, taustiņinstrumenti 1995–1999)

M. Krūcis (vokāls, 1995–1999)

A. Uškāns (vokāls, 1995–1999)

J. Gudrinieks (vokāls, 2008)

M. Elksnis (taustiņinstrumenti, vokāls, kopš 2008)

A. Ieviņš (vokāls, 2015–2018)

Grupas “Elpa” dziesmas izdodas skaņuplatē “Mikrofons’86” (“Ezers”), sērijā “Mūzika diskoklubos” (“Karaliene-Fantāzija”, “Gan es tevi izauklēšu”), “Melodiju stafete“ (“Āderes”), 1986–1990; CD* izlasē “Visu laiku labākās rokbalādes” (“Sena dziesma”).

ML**, Es savai zemītei, 1985.

ML, Daugavas valoda, 1987.

ML, Nestāvi gaismai priekšā, 1989.

CD, Jānis Logins. Ticība. Plate, 1995.

 * kompaktdisks

** magnetafona lente