Valda Skujiņa 04.10.04.1974. Liepājā dibinātais ansamblis lielāko popularitāti guva 20. gs. 80. gados, izpildot gan “Credo” dalībnieku, gan Raimonda Paula sacerētas dziesmas un dziesmu ciklus. Oficiāli pieskaitāms pašdarbības ansambļiem, tā instrumentālisti, kā arī dziedātāji sasniedza ļoti augstu profesionālās meistarības līmeni. Virkne “Credo” dziesmu kļuva par Latvijas mēroga hitiem, ansambļa cienītāju vidū – visu paaudžu klausītāji.

10.1974. basģitārists V. Skujiņš, beidzis darbu Jura Pavītola vadītajā ansamblī, nolēma dibināt pats savu grupu. Par tās pirmo dalībnieci kļuva Valda skolas biedrene Gina Burkēvice (vēlāk Sveile). Liepājas 6. vidusskolā, kur viņi mācījās, darbojās grupa “Senči”, kuras skaņu režisors Aivars Liepiņš pievienojās sastāvam kā ģitārists. Šo instrumentu viņš bija spēlējis Olaines 35. profesionāli tehniskās vidusskolas ansamblī. Liepājā A. Liepiņš autotransporta uzņēmumā vadīja ansambli, kurā soliste bija Gina. Pirmais mēģinājums notika V. Skujiņa dzīvoklī, pēc dažiem mēnešiem, pabeidzis dienestu armijā, pievienojās vēl viens 6. vidusskolas biedrs, bundzinieks Verners Bokums kopā ar karadienesta biedru Valēriju Kosmiņinu, kurš spēlēja ritma ģitāru un dziedāja. Pirmais koncerts notika kokapstrādes kombināta “Baltija” klubā; raibajā repertuārā bija arī V. Skujiņa un J. Pavītola dziesmas, arī skaņdarbi krievu valodā.

1975. gadā tika sagatavota pirmā nopietnā koncertprogramma, ar kuru V. Skujiņa ansamblis Liepājas pilsētas skatē izcīnīja 3. vietu. Grupai pievienojās taustiņinstrumentālists Aldis Langbaums, iepriekš muzicējis Liepājas 1. vidusskolas ansamblī, un Ginas māsa Irēna Burkēvice (vēlāk Henzele). Kavēklis attīstībā bija sliktie instrumenti un apskaņošanas aparatūra. 1976. gada skatei 12 cilvēku sastāvā tika sagatavota akustiskā programma ar dziesmām latviešu, krievu, angļu un romu valodā. Īslaicīgi ansamblim pievienojās Elmārs Cielavs un Uldis Jākobsons. Par grupas pastāvīgajiem dalībniekiem kļuva Jānis Kalējs (skaņu režisors), Viktors Dreimanis (perkusijas) un Raivis Krūms (vokāls). Ģitāru spēlēja Liepājas mākslinieks Valdis Liparts. Par ansambļa pamatdarbu kļuva deju mūzikas spēlēšana koncertestrādē “Pūt, vējiņi!”. 1977. gadā par grupas administratoru kļuva Linards Muciņš, aizgāja A. Liepiņš, lai atgrieztos 1981. gadā skaņu operatora statusā.

1978. gada Liepājas skatē grupa izcīnīja 1. vietu, Kurzemes zonas skatē – 2. vietu. Tovasar ar savu grupu “Modo” Liepājā uzstājās R. Pauls. Liepājnieki “Modo” dalībniekus ielūdza noklausīties savu programmu. R. Pauls piekrita, ka tajā tiktu iekļautas viņa sacerētās dziesmas. Par pirmajiem sadarbības paraugiem kļuva dziesmas “Saules ritmi” un “Dziesmiņa lietainā naktī”. Sekoja pirmie ieraksti radio, grupā sāka dziedāt arī Guntis Tilgalis.

1979. gadā oficiāli tika apstiprināts nosaukums “Credo”. Grupa ar panākumiem piedalījās tradicionālajās skatēs, kā arī Latvijas Valsts universitātē rīkotajā politiskās dziesmas festivālā ar jaunrades dziesmām “Lai jau”, “Par stāvus zemē ieraktajiem lielgabaliem pie Zviedru vārtiem” un citām. Turpmāk koncertdarbība kļuva arvien aktīvāka, aptverot ne tikai Kurzemi.

Jūlijā “Credo” devās koncertēt Baikāla–Amūras dzelzceļa maģistrāles – BAM (Байкало-Амурская магистраль, БАМ) celtniekiem Habarovskas apgabalā. V. Liparta vietā grupai pievienojās Guntis Veits, kurš spēlēja ģitāru un dziedāja, pakāpeniski kļūstot par vadošo solistu. Augustā “Credo” svinēja uzvaru vokāli instrumentālo ansambļu grupā “Liepājas dzintarā ‘79”, kur A. Langbaumu atzina par labāko instrumentālistu. Rudenī iegūta 1. vieta 6. republikas komjaunatnes un jaunatnes dziesmu festivālā Rīgā, atskaņojot dziesmu ciklu “Par to ir vērts padomāt” un R. Paula dziesmas. Repertuārā tika iekļauta arī Jāņa Groduma “Ziņģe par bailēm”.

1980. gada vasarā “Credo” piedalījās Maskavas Olimpiādes kultūras programmā, dienestā armijā tika iesaukts A. Langbaums, kas izraisīja kārtējās sastāva maiņas, aizgāja G. Burkēvice. Togad “Liepājas dzintarā” “Credo” dalīja 1. vietu vokāli instrumentālo ansambļu grupā ar Liepājas “Līviem”. Decembrī pēc dienesta grupai pievienojās agrāk Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas audzēkņu ansamblī “Arka” spēlējušais ģitārists Armands Alksnis. Viņa virtuozā ģitārspēle ansambļa skanējumā ieviesa jaunas krāsas, A. Alksnis sacerēja arī dziesmas. Šis un daži turpmākie gadi aizritēja arvien augošā popularitātes līknē, par ko liecināja panākumi “Mikrofona” aptaujā, arvien intensīvāka koncertdarbība. Meiteņu vokāla pastiprināšanai tika pieņemta Aelita Kapteine. 1982. gadā “Credo” no sieviešu balsīm atteicās.

1981. gadā liepājnieki ar apjomīgu programmu piedalījās R. Paula 45 gadu dzimšanas dienas svinībās Rīgā un Maskavā, uzstājās televīzijas programmā “Ielūdz Raimonds Pauls”. Turpmāk koncertu pirmajā daļā tika atskaņota R. Paula mūzika – nopietns intelektuālais roks (“Spēļu nakts Duntes krogā”, “Jumītis”, “Upei pāri” u. c.), otrajā – jau par hitiem kļuvušās dziesmas “Neko nevar skaidri zināt”, “Ziņģe par bailēm” un citas.

1981. gada vasarā “Credo” sniedza koncertus studentu vienībām Gagarinā, ceļu būvētājiem Tjumeņā, Latvijas koncertos tika piedzīvoti apmeklējuma rekordi. Notika kārtējās sastāva izmaiņas, atgriežoties A. Langbaumam, nostiprinājās skanējuma kvalitāte, par ko gādāja skaņu operatori Jānis Kalējs un Aivars Liepiņš, gaismu mākslinieks – Valērijs Liepa.

1982. gadā par programmas sastāvdaļu kļuva R. Paula cikls “Austrumu motīvi”, kā arī pašu sacerējumi “Ko tu dungo savā kabatā”, “Vakara dziesma”, “Pedagoģiskais roks”, “Rotaļu laukumā” un citi; notika apmēram 45 koncerti mēnesī. Vasarā “Credo” uzstājās Rostokā (Vācijas Demokrātiskā Republika), turpmāk koncertceļojumu karti papildināja Polija, Kongo, Vjetnama un citas valstis. 1983. gada vasarā liepājnieki sniedza koncertus Latvijas studentu vienībām Kabardas-Balkārijas republikā. Togad izdota “Credo” pirmā mazā skaņuplate (R. Paula “Odu romance”, “Kad nekas nav palicis tevī”, G. Veita “Vējlukturis”, “Rotaļu laukumā” un A. Alkšņa “Atbilde”), sasniedzot vairāk nekā 20 tk tirāžu. 1986. gadā sekoja skaņuplate “Baltais ceļš” ar “Credo” mūziķu dziesmām, kā arī R. Paula un Gunāra Kroļļa cikla “Melnais kliedziens” albums. Mūziķi piedalījās R. Paula 50 jubilejas koncertos; notika kārtējās izmaiņas sastāvā. 1986. gadā V. Skujiņam pilnībā uzņemoties administratīvās rūpes, basu turpmāk spēlēja Eduards Glotovs, ģitārists A. Alksnis kļuva par grupas muzikālo līderi. Ansambļa stilistikā jūtami iezīmējās virzība uz smago roku, taču repertuārā netrūka iepriekš raksturīgajā popstilā veidotas kompozīcijas (“Lido”, “Baltais zilonis” u. c.)

1987. gadā, izjuzdami asu publikas deficītu pašu mājās, “Credo” ar panākumiem daudz koncertēja Lietuvā, taču kopumā grupas daiļradē iezīmējās krīze. 1988. gada beigās ansambli pameta G. Brečs, E. Glotovs (uz “Remix”) un A. Alksnis (uz “Vecās mājas”). Par viņu aizstājējiem kļuva Norlands Millers (ģitāra), Edijs Cionelis (sitamie instrumenti) un Aivars Vīksna (bass), mēģinot stilistiski atgriezties pie maigāka un melodiskāka skanējuma. 80. gadu nogalē grupai pievienojas arī Edgars Silacērps, startējot kā dziedātājs, ģitārists un arī dziesmu autors.

E. Silacērpa hits “Vecais draugs”, kuru izpildīja autors un R. Krūms, 1992. gada ieskaņojumā uz brīdi atjaunoja “Credo” popularitāti, ar šo dziesmu grupa piedalījās “Mikrofona” Šlāgeraptaujā. Kopumā 90. gadu sākums iezīmēja “Credo” klusēšanas periodu, šur tur palaikam uzspēlējot dažādos sastāvos.

“Credo” renesanse negaidot sākās 1997. gadā, kad tika izdota grupas agrīno gadu dziesmu izlase “Labākās dziesmas”. Tā lika sasparoties, un grupa, sapulcējoties savā klasiskajā sastāvā un pat ar diviem bundziniekiem – G. Breču un V. Bokumu – apceļoja Latviju grandiozā koncerttūrē. Par tās kulmināciju kļuva uzstāšanās “Liepājas dzintarā ’97”, līdzi dziedot visai zālei.

1999. gadā A. Alksnis atjaunoja vairākus agrāk neierakstītus “Credo” skaņdarbus, sapulcējot “K.R.E.D.O” (“Kopā Reti Esošu Draugu Organizācija”), nesaistot šo nosaukumu ar reālo “Credo”.

1999. gada nogalē, saņemot V. Skujiņa principiālu atbalstu, “Credo” nolēma turpmāk strādāt četratā: G. Veits, A. Alksnis, A. Vīksna, G. Brečs. 2000. gada sākumā četrotne patentēja “Credo” nosaukuma izmantošanu savos koncertos, diskos un kasetēs, izdeva albumu “Viss mainās” ar A. Alksņa jauno dziesmu ieskaņojumiem.

Kādreizējie grupas dalībnieki – A. Langbaums un E. Silacērps – muzicēja Liepājas pusē – “Romas dārzs”. Fragmentāri dziedātāja gaitas turpināja arī R. Krūms.

2001. gadā G. Breča vietā par “Credo” bundzinieku kļuva Gundars Lintiņš. Grupa piedalījās Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālajā atlasē ar “Cita tautas dziesma” (A. Alksnis – Andra Alksne). 2002. gadā klajā nāca A. Alkšņa dziesmu albums “Ceļa zīmes”, turpinājās koncertdarbība. No pārpildītajām zālēm ansamblis pārcēlās uz nelieliem klubiem, sniedzot lielāko hitu programmu, kuru papildināja nesen radītās dziesmas. Par godu ansambļa 30 jubilejai no jauna diskā tika izdota skaņu plate “Melnais kliedziens”, šoreiz komplektā ar ciklu “Austrumu motīvi”.

Ar vairākiem skaņdarbiem (“Vējā”, “Tur aiz mākoņiem ir saule”) gūti panākumi Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujā “Muzikālā banka”. 2005. gadā “Credo” veiksmīgi sadarbojās ar jaunās paaudzes solistēm Lieni Greifāni un Aiju Andrejevu, izdodot jaunu dziesmu albumu “Padodies man” – G. Veita un A. Alkšņa skaņdarbi.

2009. gadā no grupas aizgāja A. Alksnis, turpmākā koncertdarbība bija solista G. Veita pārziņā, komplektējot arvien atjaunotus pavadošo mūziķu sastāvus. Notikas arī vairākas iepriekšējo gadu dalībnieku kopāsanākšanas, piemēram, R. Paula 75 jubilejas svinībās (2011), sniedzot koncertu kopā ar simfonisko orķestri. 2019. gadā mūziķi sapulcējās “Credo” 45 jubilejas koncertā.

“Credo” dibinātājs V. Skujiņš 2015. gadā, lai sniegtu priekšnesumu mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”, izveidoja apvienību “Sēkociņu cehs”, tās darbībā iesaistot vairākus ansambļa dalībniekus. 2016. gadā ieskaņots “Sērkociņu ceha” albums “Netraucē sievieti, kas klusē” – R. Paula dziesmas no mūzikla “Marlēna” (ierakstā piedalījās V. Skujiņš, A. Alksnis, J. Šteinbergs, V. Bokums, G. Brečs, kā arī Ieva Dreimane un Zane Butaute (vokāls)).  “Sērkociņu cehs” koncertēja arī turpmāk, tika radīti ieraksti lielākoties R. Paula dziesmām.

Balansējot starp popmūziku, estrādes mūziku un tā dēvēto Liepājas roku, kas ir melodiskāks par tradicionālo, grupa “Credo” savas darbības gados apliecinājusi sevi kā ļoti profesionālu, stabilu radošo kolektīvu ar izciliem mūziķiem un dziedātājiem, demokrātisku repertuāru, spēlējot dabiski, temperamentīgi un atraisīti. Dažādās sastāva maiņas, kuru iemesls lielākoties bija obligātais karadienests, neizvērtās par kavēkli, drīzāk tramplīnu attīstībai. Par ļoti nozīmīgu etapu “Credo” vēsturē kļuva sadarbība ar R. Paulu, kas bija būtisks ansambļa popularitātes iemesls, jo ikviena R. Paula dziesma (“Meitene ar kallu ziediem”, “Kad nekas nav palicis tevī”, “Smaidas” u. c.) kļuva par hitu. R. Paula dziesmu ciklu “Melnais kliedziens” un “Austrumu motīvi” priekšnesumi kļuva iespējami, pateicoties “Credo” izcilajiem profesionāļiem – A. Alksnim, A. Langbaumam, solistiem G. Veitam un R. Krūmam, saliedētajai komandai un milzu radošajam potenciālam.

Virkne “Credo” dalībnieku, jo sevišķi G. Veits un A. Alksnis grupas repertuārā īstenoja savas ieceres kompozīcijā, ar laiku izaugot par nozīmīgiem skaņražiem. Allaž teicams, stabils priekšnesums “Credo” cienītāju pulku saglabāja nemainīgi prāvu, ansamblis savā darbībā orientējās uz pašmāju klausītājiem, neceļot gaisa pilis, bez tieksmes iekarot popularitāti maksimāli plašā mērogā. Arī pēc klusēšanas perioda 90. gados “Credo” spēja atjaunot koncertdarbību, 21. gs. publikas interesi par grupas daiļradi uzturot nemainīgi augstu.

“Credo” veikums iemūžināts Liepājas Rokmūzikas slavas alejā.

2018. gadā uzņemta dokumentālā filma par grupas daiļradi “Mūzika – mans Credo” (režisore Ilze Kunga-Melngaile).

V. Skujiņš (bass, 1974–1986; administrators, 1974–1990; 1997)

G. Burkēvice (vokāls, 1974–1980)

I. Burkēvice (vokāls, 1975–1981)

A. Liepiņš (ģitāra, 1974–1976; skaņa, 1981–1990)

V. Bokums (sitamie instrumenti, 1974–1983; 1997)

V. Kosmiņins (ritma ģitāra, vokāls, 1974–1976)

A. Langbaums (taustiņinstrumenti, 1975–1990; 1997–1999)

R. Krūms (vokāls, 1976–1990; 1997–1999)

V. Dreimanis (perkusijas, 1976–1990; 1997)

V. Liparts (ģitāra, 1976–1980)

A. Ligers (saksofons, 1976; 1988; 1997)

G. Tilgalis (vokāls,  1978–1981)

G. Veits (vokāls, ģitāra, 1979–1990; kopš1997)

Gatis Baltiņš (taustiņinstrumenti, 1980–1981)

A. Alksnis (ģitāra, 1980–1988; 1997–2009?)

A. Kapteine (vokāls, 1981–1982)

Tālis Marhilēvičs (taustiņinstrumenti, 1981)

Jānis Šteinbergs (vokāls, 1982–1984)

G. Brežs (sitamie instrumenti, 1984–1988; 1997–2000)

E. Glotovs (bass, 1986–1988; 1997–2000)

E. Cionelis (sitamie instrumenti, 1988–1990)

N. Millers (ģitāra, 1988–1990)

A. Vīksna (bass, 1989–1990; kopš 1997)

E. Silacērps (vokāls, ģitāra, 1989–1990; 1997–1999)

Roberts Siliņš (akustiskā ģitāra, vokāls, 1989–1990)

Aivars Rakovskis (ģitāra, 1990)

G. Lintiņš (sitamie instrumenti, kopš 2001)

Artūrs Palkevičs (taustiņinstrumenti, kopš 2006)

Guntars Endzelis (ģitāra, kopš 2012)

“Mikrofona” aptaujā iegūtās vietas:

“Ziņģe par bailēm” – 3. vieta (1980)

“Neko nevar skaidri zināt” – 7. vieta (1980)

“Kad mēs iemīlēsim” – 8. vieta (1980)

“Meitene ar kallu ziediem” – 3. vieta (1981)

“Kad nekas nav palicis tevī” – 2. vieta (1982)

“Disnejlenda” – 4. vieta (1984)

“Ko tu dungo savā kabatā?” – 13. vieta (1984)

“Ūsainā puķe” – 10. vieta (1985)

“Lido” – 7. vieta (1986)

“Lietus” – 14. vieta (1988)

Muzikālā bankā iegūtās vietas:

“Vējā” – 15. vieta  (2000)

“Tur aiz mākoņiem ir saule” – 14. vieta (2002)

MP*,  Vējlukturis. “Melodija”, Rīga, 1983.

LP**,  Baltais ceļš.  “Melodija”, Rīga,  1986.

LP, Melnais kliedziens (R. Paula mūzika “Credo”  aranžējumā, izdota latviešu un krievu valodās). “Melodija”, Rīga, 1986.

CC***,  Lido, 1993.

CC, CD^•, Credo labākās dziesmas. MicRec, Rīga, 1997.

CC, Turies (ar nosaukumu “Kredo”), Gailītis G, Rīga, 1999.

CC, CD, Viss mainās. MicRec,  Rīga, 2000.

CD, Neko nevar skaidri zināt (veco dziesmu jaunās versijas), MicRec, Rīga, 2002.

CD, Cikli Melnais kliedziens, Austrumu motīvi. MicRec, Rīga, 2004.

CD, Padodies man (piedalās Aisha (Aija Andrejeva), Candy (Liene Greifāne)). Plus Punkts, Rīga, 2005.

* mazā skaņuplate

** vinilplate

*** kompaktkasete

 ^• kompaktdisks