Dibināta 1971. gadā Liepājā, nosaukums apstiprināts 1974. gadā, grupa kļuvusi par vienu no latvju roka simboliem ar savu sarežģīto biogrāfiju, dalībnieku traģisku zaudējumu, sastāva maiņām un oriģinālo, spēcīgo mūziku.
Dibināta 1971. gadā Liepājā, nosaukums apstiprināts 1974. gadā, grupa kļuvusi par vienu no latvju roka simboliem ar savu sarežģīto biogrāfiju, dalībnieku traģisku zaudējumu, sastāva maiņām un oriģinālo, spēcīgo mūziku.
1971. gada rudenī Juris Pavītols Liepājas pilsētas kultūras namā izveidoja ansambli, kurā iesaistījās Raimonds Gabaliņš (sitamie instrumenti), Tālis Marhilēvičs (taustiņi), Sergejs Virockis (bass), Jānis Vērnieks (saksofons), dziedāja Anita Bērza. Grupa uzstājās deju vakaros, repertuārā bija arī tautasdziesmas. A. Bērzu aizstāja Ingrīda (Inga) Liepiņa (Pavītola). 1972. gadā J. Pavītola grupa izcīnīja 1. vietu Liepājas pilsētas mūziķu skatē ar nosaukumu Liepājas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis, prezentējot arī J. Pavītola dziesmu “Vairogi”. Dziesmas virsrakstu mūziķi gribēja pieņemt par ansambļa nosaukumu, taču LPSR Kultūras ministrija to neatļāva. Kad T. Marhilēviču iesauca armijā, viņu aizstāja Ritvars Knesis, sastāvam pievienojās Valdis Skujiņš (bass), Aivars Hermanis (ģitāra), grupa aktīvi koncertēja. Lai pastiprinātu vokālo skanējumu, A. Hermaņa vietā pievienojās brāļi Zakovici – Viktors un Egils. 1974. gada vasarā ansamblis izcīnīja 3. vietu Latvijas republikāniskajā tarifikācijas skatē, oficiāli tika apstiprināts nosaukums “Līvi”, bet J. Pavītols kolektīvu izformēja. Mūziķis rudenī cieta smagā autoavārijā, pārtraucot muzikālo darbību uz diviem gadiem.
Rokgrupa "Līvi" uzstājas festivālā "Jaunības Balss-74", 1974. gads. No kreisās priekšplānā: Juris Pavītols, Ingrīda Pavītola, aizmugurē: Aivars Hermanis, Leons Brēdiķis.
1976. gadā J. Pavītols pēc iepazīšanās ar ģitāristu Ēriku Ķiģeli nolēma dibināt latviešu ekvivalentu kvartetam ABBA, kurā dziedātu viņi abi ar sievām – Zigrīdu Ķiģeli un Ingrīdu Pavītolu, bet tālāk par ieceri ideja netika attīstīta. J. Pavītols, nolēmis sadarboties ar Ē. Ķiģeli, izveidoja ansambli tobrīd Liepājā jaunatvērtajā Metalurgu kultūras pilī. Grupā “Līvi” spēlēja Andris Krūziņš (sitamie instrumenti) no Imanta Kalniņa grupas “2xBBM” un pils direktores Ausmas Grodumas dēls Jānis Grodums (bass), dziedāja I. Pavītola. “Līvi” uzstājās deju vakaros, retāk notika koncerti, repertuāru veidoja J. Pavītola un Ē. Ķiģeļa dziesmas, oriģināldziesmas repertuāram komponēja J. Pavītols.
1978. gadā savstarpēju domstarpību dēļ J. Pavītols lūdza aiziet Ē. Ķiģeli, kurš Grobiņā nodibināja grupu “Corpus”. Viņa vietā pieņēma Modri Šternu (taustiņinstrumenti), kurš arī komponēja, un vokālisti Regīnu Sieku (Kulinsku). 1979. gadā grupu pameta A. Krūziņš, tai pievienojās Laimis Rācenājs.
1980. gadā sākās strauja “Līvu” augšupeja, jo Ē. Ķiģelis J. Pavītolam piedāvāja veidot supergrupu. Viņš grupā iesaistīja septiņpadsmitgadīgo dziedātāju Igo (Rodrigo Fomins), bundzinieku Vilni Krieviņu un skaņu režisoru Juri Jakovļevu. Jaunā sastāva debija notika Latvijas Valsts universitātes politiskās dziesmas festivālā, kam sekoja koncerti Rīgas Politehniskajā institūtā. “Līvu” priekšnesums guva lielu atzinību un grupu izvirzīja uz politiskās dziesmas festivālu Novosibirskā. Tajā pašā gadā “Līvi” veiksmīgi piedalījās vairākos rokfestivālos Lietuvā, spēlēja Baikāla-Amūras maģistrāles (BAM) celtniekiem, ar liepājniekiem “Credo” dalīja 1. vietu festivālā “Liepājas dzintars ‘80”. Interesi par “Līviem” kāpināja grupas dalībnieka J. Groduma dziesmas “Ziņģe par bailēm” 3. vieta “Mikrofona ‘80” aptaujā “Credo” priekšnesumā.
1981. gada pavasarī grupa “Līvi” uzstājās VDR, izcīnīja pirmo vietu republikas pašdarbības ansambļu tarifikācijas skatē. Togad repertuārā iekļāva arī Mārtiņa Brauna un Jura Kulakova dziesmas, Liepājas teātrī tika sagatavots I. Kalniņa rokoperas “Ei, jūs, tur!” koncertvariants, nospēlētas deviņas izrādes.
Lielu popularitāti laikraksta “Padomju Jaunatne” dziesmu tabulā izpelnījās J. Groduma “Bailes par ziņģi”, taču ar oficiālo pamatojumu – “Par valdības politikas apspriešanu” pēc koncerta Jelgavā 1981. gada rudenī, kur J. Pavītols izteica frāzi – “Cigaretes kļuvušas dārgākas, smēķēsim īsāk” –, Kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs “Līviem” aizliedza koncertēt ārpus kultūras nama un atskaņot dziesmu “Vairogi”, J. Pavītolu atstādināja no grupas vadītāja amata. Pusgadu “Līvi” darbojās bez oficiāla vadītāja. 1982. gada oktobrī “Līvi” ar koncertbraucienu pie Rietumsibīrijas ceļu būvētājiem (deviņi koncerti sešās dienās) atsāka darbību, novembrī no paša dibinātā kolektīva aizgāja J. Pavītols. Pēc diskusijas par nosaukuma maiņu mūziķi nolēma atstāt nosaukumu “Līvi”.
1982. gada rudenī notika pirmie profesionālie ieraksti Latvijas Radio studijā. Lielu popularitāti ieguva Ē. Ķiģeļa jau “Corpus” laikā sacerētā dziesma “Zīlīte” – 3. vieta “Mikrofons ‘82” dziesmu aptaujā. 1983. gada janvārī sastāvam pievienojās Tālis Pusbarnieks, sākās rosīga koncertdarbība. Ē. Ķiģeļa vadībā “Līvu” skanējums kļuva arvien pārliecinošāks un individuālāks, nodrošinot publikas un kritikas vienprātīgu atsaucību. Repertuāru ar dziesmām papildināja J. Grodums, M. Šterns, V. Krieviņš, Igo, lielus panākumus guva roka stilā veidotās “Ledus zieds”, “Laika dziesmiņa”, “Lai vainagā”, “Uz lietiem” un citas.
1984. gada republikas skatē grupa ierindojās 2. vietā, V. Krieviņu atzina par labāko bundzinieku, Igo par labāko vokālistu, taču viņš deva priekšroku vokālajai grupai “Liepājas kvartets” (Igo, Ainars Virga, Līga Blauzde, Olga Poškus, 1982–1985) un martā no “Līviem” aizgāja. Tas notika vienlaikus ar skaņuplates “Iedomu pilsēta” ierakstu, Igo piemēram sekoja V. Krieviņš un M. Šterns. Par jauno vokālistu Ē. Ķiģelis izraudzījās Aivaru Brīzi, ansamblim pievienojās Elmārs Cielavs (taustiņinstrumenti) un Valdis Štarks (sitamie instrumenti).
Rudenī klajā nāca “Līvu” mazā skaņuplate “Aprīļa pilieni” ar četrām Ē. Ķiģeļa dziesmām no televīzijas TV uzveduma “Abrakadabra”. 01.10. pirmoreiz tika atskaņota jaunā koncertprogramma, kuras pamatā bija Ē. Ķiģeļa cikls “Kurzemei – saules ceļš”.
Naktī uz 03.10. Ē. Ķiģelis gāja bojā autoavārijā.
Pēc Ē. Ķiģeļa bojāejas mūziķi meklēja jaunu vadītāju, tika izskatīta J. Kulakova, kā arī Harija Zariņa kandidatūra, bet abi atteicās. Meklējumi turpinājās Liepājā, no kurienes uz Rīgu, lai darbotos jaunizveidotajā grupā "Remix" bija pārcēlies Igo, līdz ar to “Liepājas kvartets” beidza pastāvēt un A. Virgam cita darba nebija.
Viņa vadībā pakāpeniski izveidojās skanējuma modelis, kas “Līviem” raksturīgs vairāk nekā 30 gadu garumā – smags, bet melodisks roks. No jauna tika aranžēts cikls “Kurzemei saules ceļš”, sacerētas jaunas dziesmas, E. Cielava vietā sāka spēlēt Guntars Mucenieks.
1986. gada republikāniskajā skatē “Līvi” izcīnīja pārliecinošu 1. vietu, programmā līdz ar Ē. Ķiģeļa ciklu bija iekļautas dziesmas “Pārāk maz” (J. Grodums), “Metāla sirds” (A. Brīze) un “Dzimtā valoda” (A. Virga). Tā J. Groduma priekšnesumā uzvarēja “Mikrofons ‘86” dziesmu aptaujā, raisot lielu nacionālu pacēlumu klausītājos un trauksmi radio komitejas vadošo darbinieku vidū. 3. vietu “Mikrofonā ‘86” ieguva “Līvu” “Vecgada dziesmiņa”.
Grupa "Līvi" izpilda Aigara Virgas un Grigores Vieru (teksta autors) dziesmu "Dzimtā valoda". Rīga, 12.1986.
03.1987. “Līvi” spoži uzstājās Viļņas rokkluba atklāšanas koncertos, turpat vasarā – festivālā Lituanica ‘87. Festivālā “Liepājas dzintars ‘87” A. Virgas vadītā grupa atskaņoja virkni dziesmu ar “Dzelzsgriezēju” priekšgalā, kuras bija tapušas par godu represēta latviešu izcelsmes padomju darbinieka Jāņa Rudzutaka simtgades svinībām tovasar Rīgā, Mežaparka Zaļajā teātrī. “Dzintarā” nopelnīta publikas balva, pirmoreiz “Līvi” uzstājās kopā ar vīru kori (“Zvani”, G. Mucenieks – Olafs Gūtmanis).
A. Virgas virtuozie ģitāras solo kļuva par zīmīgu “Līvu” dziesmu sastāvdaļu, viņa vadībā “Līvi” pakāpeniski ieguva arvien izteiktāku smagā roka skanējumu, kur būtiska loma bija A. Brīzes balsij.
1987. gadā no grupas šķīrās I. Pavītola un ilggadējais administrators Juris Ledājs. V. Štarku pie bungām nomainīja Ainara brālis Dainis Virga.
01.1988. Vissavienības firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijā notika skaņuplates ieraksts, iemūžinot ciklu “Kurzemei saules ceļš”, dziesmas “Dzejnieks”, “Straume”, “Zvani”, “Dzelzsgriezējs”. Togad “Līvi” kļuva par pirmo Padomju Latvijas ansambli, kurš uzstājās Rietumberlīnē, notika aktīva koncertdarbība Latvijā, aiz robežām. “Līvu” solists A. Brīze atveidoja Koknesi Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperā “Lāčplēsis” (1988), kas ietekmēja grupas aktivitātes.
1989. gadā sastāvam pievienojās Tomass Kleins (ģitāra), “Līvi” aizgāja no Liepājas Metalurgu kultūras pils, uzsāka patstāvīgu saimniecisko darbību, dibinot kooperatīvu “LiviCo”. Piesātinātajā Latvijas rokmūzikas ainā liepājnieki pamazām zaudēja savas līderpozīcijas, taču joprojām saistīja lielas publikas daļas interesi.
1991. gadā uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) devās A. Virga, lai piedalītos projektā Riga, kas pielika punktu šim ārkārtīgi ražīgajam “Līvu” darbības posmam.
A. Virgam uzturoties ASV, J. Grodums iesaistījās grupā Whiskey Band, kuras ierakstos piedalījās arī G. Mucenieks, notika koncerti Latvijā, Dānijā. 1993. gadā “Līvu” mūziķi apvienojās vienam kopīgam koncertam festivālā “Mēs Liepājai”.
Grupa "Līvi" uzstājas festivālā "Mēs Liepājai", 1993. gads. No kreisās: Juris Pavītols, Jānis Grodums, Aivars Brīze.
1994. gadā grupa “Līvi” atsāka darbību, vispirms, lai pabeigtu darbu pie pirms četriem gadiem iesāktā albuma “Karogi” un kasetes “Līvi dzīvi”, kuru iznākšanas izvērtās par grandiozu koncertturneju un triumfālu augšāmcelšanos latvju rokscēnā. Grupā neatgriezās vienīgi G. Mucenieks.
01.01.1995. Dailes teātrī notika izdevniecības “Mikrofons” Gada balvu pasniegšanas ceremonija, kurā par albumiem “Karogi”, “Līvi dzīvi”, “Spoku koks” un par koncertturneju “Līvi dzīvi” grupa saņēma balvu “Vecie zaldāti”, ko piešķīra par ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Sekoja daži ražīgi gadi ar koncertiem, 21. jubilejas svinībām, vairākiem albumiem. 1997. gadā izdotā “Līvu” slavenāko grāvēju izlase “Bailes par ziņģēm” ir pirmais albums, kas Latvijā saņēmis platīna disku, taču gada beigās no grupas aizgāja solists A. Brīze un galveno dziedoņu lomas nācās uzņemties A. Virgam un J. Grodumam, kas labi dzirdams albumā “Viva” (1998). Diska iznākšanai sekoja plaša koncertturneja, apceļoti arī Dānijas klubi. 1998. gadā “Līvi” iesildīja vācu rokgrupas Scorpions koncertu Mežaparka estrādē.
1999. gadā grupa izmēģināja spēkus neierastā ampluā – piedalījās lielas formas darbu atskaņojumos – J. Kulakova “Mateja pasijas” uzvedumā, kā arī J. Lūsēna un M. Zālītes rokoperas “Kaupēn, mans mīļais!” izrādēs, kas notika pārpildītās zālēs vairāku gadu garumā.
2000. gadā lielu popularitāti izpelnījās dziesma “Dieva dēls” (A. Virga – Guntars Račs), iekļūstot aptaujas “Muzikālā banka” populārāko desmitniekā; togad izdots albums “2001”.
2002. gadā grupas līderis A. Virga devās uz ASV, kur uzturējās apmēram gadu, Latvijā viņš atgriezās 2003. gada sākumā. Ansamblim līdera prombūtnes laikā bija pievienojies solists A. Brīze, bija uzsākta koncertturneja “Līvu zelts”, kuru mūziķi pārtrauca finansiālu problēmu dēļ.
Jūlijā “Līvi” piedalījās Daugavpilī rīkotajā festivālā Oldies Rock kopā ar citiem pašmāju rokmūziķiem, kā arī britu grupu Slade. 26. jūlija naktī avārijā uz Rīgas–Daugavpils šosejas, pie stūres sēžot A. Virgam, bojā gāja D. Virga un J. Jakovļevs, daudzi prognozēja, ka traģēdija izbeigs “Līvu” darbību.
16.08.2003. Ogres estrādē “Līvu” dalībnieki A. Virga un J. Grodums uzstājās koncertā “Draugus pieminot” kopā ar kādreizējiem grupas mūziķiem V. Krieviņu un G. Mucenieku. Saskaņā ar lozungu “Līvi dzīvi!” tandēms – A. Virga un J. Grodums – turpināja koncertēt, sacerēja jaunas dziesmas, kas izdotas albumā “Pāri visam”, līdzdarbojoties virknei viesmūziķu. Apstiprinot savus nopietnos nākotnes nodomus, 2004. gadā mūzikas un mākslas festivālā “Bildes” notika kopīgs “Līvu” un Liepājas simfoniskā orķestra koncerts Rīgas Kongresu namā, tas tika izdots DVD. Gadu vēlāk sekoja šāda paša sastāva koncerts Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē un Liepājā, stadionā “Daugava”.
2006. gadā, atzīmējot 30 jubileju, “Līvi” ar simfonisko orķestri uzstājās Latvijas Nacionālajā operā, kā arī Liepājā, estrādē “Pūt, vējiņi”. Jubilejai par godu digitālu izdevumu piedzīvoja grupas skaņuplate “Iedomu pilsēta”, kā arī Ē. Ķiģeļa cikls “Abrakadabra”. Liepājas estrādē “Pūt, vējiņi” notika grupas jubilejai veltīts festivāls Livifest, tas turpmākajos gados vairākkārt noticis A. Virgas vadībā, daļu notikuma atvēlot jauno grupu priekšnesumiem.
Līdz ar J. Groduma nāvi 15.06.2010. A. Virga paziņoja par grupas “Līvi” darbības izbeigšanu, tomēr pēc kāda laika tika izdota J. Grodumam veltīta dziesmu izlase “Nezāles neiznīkst”, notikumu atzīmējot ar lielu koncertu.
2009. gadā A. Virga ar Liepājas mūziķiem izveidoja grupu Virga Hard Orchestra, ar kuru koncertēja. Iesaistot solistu Jāni Buķeli (Buku), tapa projekts “Līvi” un Buks.
2017. gadā A. Virga paziņoja par grupas “Līvi” darbības atjaunošanu, izdeva koncertalbumu “Bez štepseļiem”, kam sekoja akustiskā Latvijas koncertturneja. Turpmāk rīkoti reti, bet regulāri koncerti. 2019. gada pavasarī pēc 15 gadu pārtraukuma izdots jauns “Līvu” dziesmu studijas albums “Pluss mīnuss”.
Grupas “Līvi” darbību iezīmējušas traģēdijas un domstarpības, sastāvu un līderu maiņas, tādējādi ierakstot Latvijas rokmūzikas vēsturē vienu no visspilgtākajām lappusēm, kur galvenais ir – mūzika. “Līvu” oriģinālrepertuāra galvenie radītāji bija J. Pavītols, Ē. Ķiģelis, A. Virga, J. Grodums, komponēja vairums grupas dalībnieku, sacerētas balādes un šlāgeri, patriotiskas himnas un ziņģes, veidojot nosacītu žanra apzīmējumu “Liepājas roks”. Grupas skaņdarbu un dalībnieku patriotiskā stāja un dumpinieciskums padomju okupācijas gados izraisīja pastiprinātu kā kontrolējošo iestāžu, tā publikas drosmīgākās daļas uzmanību. “Līvu” mūzikai bija liela nozīme Dziesmotās revolūcijas gados, kurss uz patriotisku dziesmu repertuāru iezīmējās ar Ē. Ķiģela ciklu “Kurzemei saules ceļš” (1985), kam sekoja A. Virgas “Dzimtā valoda”. Virkne “Līvu” dziesmu ierindojamas latviešu rokmūzikas zelta fondā, tās bijušas pazīstamas un iemīļotas vairāku paaudžu klausītājiem.
2014. gadā “Mikrofona ieraksti” izdeva visu laiku labāko grupas roka balāžu albumu un 50 dziesmu nošu grāmatu. “Līviem” pie estrādes “Pūt, vējiņi” tika atklāts piemineklis "Spoku koks". 2015. gadā līviem veltīta dabas taka Kabiles pagastā, Ozolu biotopā.
J. Pavītols (ģitāra, vokāls, 1971–1983)
R. Gabaliņš (sitamie instrumenti, 1971–1973)
T. Marhilēvičs (taustiņinstrumenti, 1971–1972; 1974)
I. Pavītola (vokāls, 1972–1987)
V. Skujiņš (basģitāra, 1972–1974)
E. Zakovics (sitamie instrumenti, 1973–1974)
V. Zakovics (ģitāra, 1973–1974)
R. Knesis (taustiņinstrumenti, 1973)
A. Hermanis (ģitāra, 1973)
J. Grodums (vokāls, 1976–2010; miris 2010)
A. Krūziņš (sitamie instrumenti, 1976–1979)
Ē. Ķiģelis (ģitāra, vokāls, 1976–1978; 1980–1985; miris 1985)
T. Marhilēvičs (taustiņinstrumenti, 1976–1978)
M. Šterns (taustiņinstrumenti, 1978–1985)
R. Sieka (Kulinska; vokāls 1978–1980)
L. Rācenājs (vokāls, 1979–1981)
V. Krieviņš (sitamie instrumenti, 1980–1987; 2004–2010)
Igo (vokāls, 1980–1985)
T. Pusbarnieks (taustiņinstrumenti, 1982–1984)
A. Brīze (vokāls, 1985–1997; miris 2013)
E. Cielavs (taustiņinstrumenti, 1985)
V. Štarks (sitamie instrumenti, 1985–1987; miris 2024)
A. Virga (ģitāra, taustiņinstrumenti, vokāls, kopš 1986)
G. Mucenieks (taustiņinstrumenti, 1986–1991; 2004–2010; kopš 2016)
D. Virga (sitamie instrumenti, 1987–2003; miris 2003)
T. Kleins (ģitāra, 1989–2003; 2008–2009)
Māris Zīlmanis (sitamie instrumenti, 2004–2007)
Edijs Šnipke (ģitāra, vokāls, 2004–2007)
Mārtiņš Bērtulis (ģitāra, 2007–2008)
Buks (Jānis Buķelis; vokāls, kopš 2016)
Henrijs Mucenieks (ģitāra, kopš 2016)
Edgars Silacērps (ģitāra, kopš 2016)
Alex (Aleksejs Balinskis; saksofons, kopš 2019)
Ilvars Manfelds (sitamie instrumenti, kopš 2019)
Grupa "Līvi". Rīga, 1995. gads. No kreisās: Jānis Grodums, Aivars Brīze, Ainars Virga, Dainis Virga.
“Mikrofona” aptaujā iegūtās vietas:
“Zīlīte” – 3. vieta (1982)
“Laika dziesmiņa” – 8. vieta (1984)
“Aprīļa pilieni” – 14. vieta (1984)
“Dzimtā valoda” – 1. vieta (1986)
“Vecgada dziesmiņa” – 3. vieta (1986)
“Ozolam” – 13. vieta (1988)
“Zābaku dziesma” – 15. vieta (1988)
“Lai notiek viss” – 5. vieta (1994)
“Muzikālā bankā” iegūtās vietas:
“Dieva dēls” – 7. vieta (2000)
“Pēdas uz palodzes” ("Līvi" un Buks) – 15. vieta (2016)
Līvi. 20 ievērojamas dziesmas.
MP*, Aprīļa pilieni. “Melodija”, Rīga, 1985.
LP **, Iedomu pilsēta. “Melodija”, Rīga, 1986.
LP, Līvi. “Melodija”, Rīga, 1988.
CC***, Līvi dzīvi/ koncertieraksts. MicRec, Rīga, 1994.
CC, Spoku koks/ koncertieraksts. MicRec, Rīga, 1994.
CC, CD****, K.M.K.V.P. MicRec, Rīga, 1996; CD (+ 4 papildus dziesmas). MicRec, Rīga, 2016.
CD, Viva. MicRec, Rīga, 1998.
CD, 2001. MicRec, Rīga, 2000.
CD, Pāri visam. MicRec, Rīga, 2004.
CD, Iedomu pilsēta/Aprīļa pilieni. MicRec, Rīga, 2006.
CD, Kurzemei saules ceļš + Līvi dzīvi. MicRec, Rīga, 2006.
CD, Nezāles neiznīkst (Jānis Grodums un “Līvi”). MicRec, Rīga, 2010.
CD, Bez štepseļiem koncertieraksts, MicRec, Rīga, 2018.
CD, Pluss mīnuss, MicRec, Rīga, 2019.
CC, CD, Karogi. "Mikrofons", Rīga, 1994.
CD, Bailes par ziņģēm. MicRec, Rīga, 1997.
CD, Līvi Zelts I. MicRec, Rīga, 2002.
CD, Dziesmu izlase 1995–2005. MicRec, Rīga, 2005.
CD, Labākās roka balādes. MicRec, Rīga, 2014.
* mazā skaņuplate
** vinilplate
*** kompaktkasete
**** kompaktdisks
Līvi & Liepājas simfoniskais orķestris: Koncerts Bildēs 2004. DVD, 2005.
Līvi & simfoniskais orķestris: jubilejas koncerts 2006. DVD, 2011.
Daiga Mazvērsīte "“Līvi”". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/105634-%E2%80%9CL%C4%ABvi%E2%80%9D (skatīts 19.04.2024)