Muzikālās dotības Juris mantojis no vecākiem, kuri aktīvi darbojās vietējā pašdarbībā, vispirms Dobelē, vēlāk Liepājā, uz kurieni ģimene pārcēlās, kad Jurim bija deviņi gadi. Mājās bija klavieres, tika nolemts zēnu sūtīt mūzikas skolā, kur viņš mācījies vienu gadu. J. Pavītols mācījās Dobeles pamatskolā, Durbes vidusskolā, Liepājas 5. vidusskolā, Liepājas 10. astoņgadīgajā skolā, apmēram gadu – Liepājas bērnu mūzikas skolas trompetes klasē.

Padsmitnieka gados draugs Eduards Butkēvičs ierādīja pirmos ģitāras akordus, 9. klasē Juris kopā ar Eduardu, Jāni Lībeku un Andri Pabērzu nodibināja vienu no pirmajiem ansambļiem Liepājā “Jolanta”, ar ko uzstājās ballītēs, deju vakaros.

Vidējās izglītības atestātu J. Pavītols ieguva Liepājas 1. vidusskolā, iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, bet mācības pameta. 1969. gadā viņu iesauca obligātajā karadienestā, aviācijas daļā (Maskava, vēlāk Bežecka). Pēc armijas atgriezies Liepājā, J. Pavītols aicināja pa šo laiku Imanta Kalniņa grupā “2xBBM” spēlējušo E. Butkēviču atjaunot grupu, bet kolēģis nepiekrita. Tad J. Pavītols pieņēma Raimonda Gabaliņa uzaicinājumu spēlēt vasaras restorānā “Banga”.

21.10.1971. J. Pavītols sāka veidot vokāli instrumentālo ansambli Liepājas kultūras namā. Viņš dziedāja un spēlēja ģitāru. Ansamblī muzicēja R. Gabaliņš (sitamie instrumenti), Tālis Marhilēvičs (taustiņi), dziedāja Ingrīda (arī Inga) Liepiņa, kura kļuva par Jura sievu, pieņemot uzvārdu Pavītola, vēlāk pievienojās Valdis Skujiņš, Aivars Hermanis, Ritvars Knesis, brāļi Zakovici no Zigmara Liepiņa grupas “Santa”.

Tapa pirmās J. Pavītola dziesmas, to vidū vairākas ar Vitauta Ļūdēna dzeju – “Mežotnes degšana”, “Zemgaļu kara dziesma”, kā arī “Vairogi”, kuru J. Pavītola grupa atskaņoja 1973. gada Liepājas pilsētas pašdarbības ansambļu tarifikācijas skatē, kur ieguva 1. vietu. Tāds pats sasniegums sekoja 1974. gadā, kad J. Pavītola grupa ieguva 3. vietu Republikāniskajā tarifikācijas skatē, un togad vadība ļāva piešķirt grupai nosaukumu “Līvi”. Vēl viens nosaukuma variants bija “Vairogi”.

J. Pavītola dziesma “Ienāc un neaizej” iekļauta Rīgas estrādes orķestra repertuārā, taču tā tāpat kā pārējās šī perioda dziesmas, nav ieskaņota. Šajā posmā J. Pavītolu piesaistīja Imanta Ziedoņa dzeja, ar kuru sacerētas dziesmas “Tur, kur zvaigznes akmenī spīd”, “Es gribu”, “Pīlādzītis” (1972), “Pērles, gredzena un gliemeža dziesma” (1974) un citas. No 1972. līdz 1977. gadam mūziķis mācījās E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolā tautas instrumentu nodaļā, kur apguva ģitāras specialitāti.

11.1974. mūziķis cieta smagā autoavārijā, atlabšana un rehabilitācija turpinājās līdz 1976. gada sākumam. Jūlijā J. Pavītols Liepājas Metalurgu kultūras pilī nodibināja jaunu grupu kopā ar Ēriku Ķiģeli (ģitāra, vokāls), dodot tai atkal vārdu “Līvi”. Tajā dziedāja I. Pavītola, spēlēja Andris Krūziņš (sitamie instrumenti) un Jānis Grodums (basģitāra).

1978. gadā Ē. Ķiģeļa vietā tika pieņemts Modris Šterns, dziedātāja Regīna Sieka (Kulinska). Tā kā saskaņā ar E. Melngaiļa Tautas mākslas nama diktētajiem ierobežojumiem koncertprogrammā drīkstēja iekļaut tikai divas ansambļa vadītāja darbus, J. Pavītols sacerēja ne tikai dziesmas, bet arī dziesmu ciklus, kas skaitījās viens darbs. Šai periodā radītas dziesmas ar Leona Brieža  (“Diadēma”, “Šī nakts būs tava lepnā dienā”, 1978), Laimoņa Vāczemnieka (“Ceļagājējam”, 1978), I. Ziedoņa (trīs dziesmu cikls “”XYZ”, 1977), “Dīvainais, svešais” (1978) vārdiem. Bija gadījumi, kad savas dziesmas J. Pavītols parakstīja ar pseidonīmu.

1980. gadā uz Ē. Ķiģeļa grupas “Corpus” un “Līvu” bāzes tika izveidota kopīga grupa, saglabājot nosaukumu “Līvi”; togad tika izcīnīta 1. vieta festivālā “Liepājas dzintars ‘80” vokāli instrumentālo ansambļu kategorijā. Par muzikālo līderi izvērtās Ē. Ķiģelis, bet oficiāli grupas “Līvi” vadītājs joprojām bija J. Pavītols, turpinot komponēt. 80. gadu sākumā sacerētas "Dziesma no akmens laikmeta” (I. Ziedonis, 1981), “Jūlijnakts” (Māris Čaklais), “Kā caur tuksnesi” (Egils Plaudis, 1981) – šo dziesmu atskaņot aizliedza Kultūras ministrija.

J. Pavītola dziesma “Sēj!” (Imants Lasmanis) 1982. gadā pēc skaņufirmas “Melodija” Rīgas studijas mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Grīvas iniciatīvas tika iekļauta izlases skaņuplatē “Jaunības balss”, kas bija velte Latvijas Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienības XXII kongresam.

01.1981. pēc koncerta Jelgavā “Līvi” saņēma uzstāšanās aizliegumu, jo J. Pavītols pateica frāzi: "Cigaretes kļuvušas dārgākas, pīpēsim īsāk", kas tika traktēta kā "valdības politikas apspriešana". Atstādināšanas iemesls bija arī "masu nekārtību izraisīšana", protams, tika ņemts vērā arī J. Pavītola skaņdarbu nacionālpatriotiskais raksturs. J. Pavītolu ar Kultūras ministrijas pavēli atcēla no ansambļa vadītāja amata. Viņam aizliedza dziedāt, komponēt, no repertuāra izslēdza dziesmu “Vairogi”. Turpmāk “Līvu” dalībnieki atteicās programmā iekļaut J. Pavītola patriotiskās dziesmas, tādēļ 1982. gadā mūziķis ansambli pameta. Toruden J. Pavītols uzsāka studijas Latvijas Valsts konservatorijas neklātienē pūtēju orķestra un estrādes orķestra vadītāja specialitātē (1982–1987).

1983. gadā J. Pavītols pārcēlās uz Valmieru, kur sāka vadīt kultūras nama ansambli “Kvelde”. Tā mūziķu kodols kļuva par pamatu J. Pavītola jaunajam ansamblim, kas 07.1983. ar nosaukumu “Saime” tika izveidots pie kolhoza “Matīši”. Tās repertuāra pamatā bija J. Pavītola dziesmas, taču komponēja arī citi dalībnieki – Ināra Rubīna (vokāls), Armands Trambickis (taustiņi), Aldis Lapiņš (ģitāra), Igors Vītols (sitamie instrumenti), basģitāru spēlēja un dziedāja J. Pavītols.

J. Pavītola dziesma “Mans zēns” (I. Ziedonis) “Mikrofona ‘84” aptaujā ierindojās 12. vietā. Popularitāti guva dziesmas “Grēki”, “Fortifikācijas māksla”, jau “Līvu” laikā radītā “Nemirsti, muļķīt” (Viktors Avotiņš) un citas. 1985. gadā no “Mikrofona” aptaujas tika izslēgta J. Pavītola dziesma “Dīvainie putni” (Armands Melnalksnis), saklausot tajā vēsti trimdas latviešiem, aptaujā nepieņēma dziesmu “Ziņģes atmiņa” (Māra Zālīte) – veltījumu pēc Pļaviņu Hidroelektrostacijas uzcelšanas zaudētajam Staburagam. Kopā ar “Saimi” J. Pavītols uzstājās koncertos Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Slovākijā, VDR (Rostokā).

1986. gadā izdota grupas “Saime” skaņuplate, kuru vidū bija J. Pavītola diptihs “Attopies” (Agris Pilsums), 1987. gadā J. Pavītola dziesma “Princesīte” (Anna Rancāne) sasniedza 5. vietu “Mikrofona” aptaujā. Togad I. Rubīnu aizstāja dziedātājs Andris Riekstiņš (Smetanko).

1988. gadā mūziķis atgriezās Liepājā, kur nodibināja kapelu, sacerēja dziesmas ar Olafa Gūtmaņa dzeju, kas skanēja koncertos un Latvijas Tautas frontes (LTF) mītiņos, kad J. Pavītols kļuva par LTF biedru. Kapelā (1988–1990) muzicēja Ainars Pūpols, Māris Mikuļskis, Atstars Štrāls, Edijs Cionelis. 1990. gadā J. Pavītola grupas dziesma “Augšāmcelšanās” ieņēma 24. vietu “Mikrofona” Rokaptaujā.

1990. gadā J. Pavītols bija Liepājas Izglītības un zinātnes darbinieku nama mākslinieciskās daļas vadītājs, strādāja par mūzikas skolotāju Vecpils pamatskolā (1990–1993). Mūziķis izveidoja savu studiju “Liepatons” (1994–2000), komponēja, ieskaņoja iepriekš sacerētās dziesmas, to vidū “Vairogi” ar pirmajiem “Līviem”, kuras apkopoja albumā “Pēdas” (1997).

1999. gadā mūziķis izveidoja zvaigžņu apvienību “Spicie zēni”, kurā savas labākās dziesmas atskaņoja Guntis Veits (“Credo”), Viktors Lapčenoks, Edvīns Zariņš (“Dālderi”, “Dakota”), Uģis Pētersons (“Ornaments”), J. Pavītols pats, ar šo programmu apceļojot Latviju.

1999. gadā J. Pavītols sāka lektora darbu kā asistents Liepājas Universitātes mūzikas katedrā, strādāja par pedagogu Aizputes (2003–2010), Vaiņodes (2006–2009), Nīcas (2009) mūzikas skolās.

2000. gadā viņa vadībā dibināta grupa “Komersanti” (Norlands Millers, Aldis Žimants, E. Cionelis), 2001. gadā izdots grupas albums “Rozīt, latviskā” ar 10 jaunām J. Pavītola dziesmām.

2008. gadā mūziķis ieguva izglītības zinātņu maģistra grādu Liepājas Universitātē, kur ir lektors. J. Pavītols turpina komponēt, restaurēt iepriekš sacerētās dziesmas. “Līvu” repertuārs (1972–1983) tika atskaņots viņa 70. jubilejas koncertā (2019), mūziķis uzstājas arī tandēmā ar dēlu Matīsu Pavītolu.

J. Pavītols darbojies zemessardzē, politikā – Latvijas Tautas Frontē, Nacionālajā apvienībā, Jaunajā konservatīvajā partijā.

J. Pavītola dzīves un daiļrades ceļš veidojies tikpat samezglots kā Latvijas rokmūzikas attīstība, viņš uzskatāms par vienu no pašmāju roka pamatlicējiem. Savā komponista daiļradē J. Pavītols visvairāk izpaudies kā dziesmu – balāžu autors, viņa interesi saistīja laikmetīga, aktuāla, drosmīga dzeja (I. Ziedonis, M. Čaklais, Viktors Avotiņš, M. Zālīte u. c.), nacionāli krāsotas vārsmas (V. Ļūdēns, O. Gūtmanis), viņš pirmais komponējis L. Brieža dzeju. J. Pavītols sacerējis arī darbus orķestriem, balādes, dziesmas koriem, teātra mūziku (Liepājas Metalurga tautas teātra izrādēm, 1978–1982).

Savu individuālo skaņraža stilu J. Pavītols attīstīja paša vadītajos kolektīvos “Līvi”, “Saime” un citos, viņa ģitārista, vēlāk basista rokraksts ar individualitāti neizcēlās, kamēr kā solists vokālists ar savu rāmo, nosvērto priekšnesumu J. Pavītols teicami varēja atainot paša radīto nopietno kompozīciju saturu un noskaņu. 

J. Pavītola kompozīcijas guvušas panākumus “Mikrofona” aptaujā. 70. un 80. gados mūziķis bija vērā ņemama autoritāte Latvijas rokmūzikas ainā, vēlāk savu centrālo pozīciju pakāpeniski zaudējot. J. Pavītola plaukstas atlējums redzams Liepājas rokmūzikas Slavas alejā.

Pats mūziķis visaugstāk novērtējis savas nacionālpolitiskām tēmām veltītās dziesmas kā “Vairogi”, “Ziņģes atmiņa” un citas, kamēr publikas lielākās simpātijas guva izteikti melodiskās: “Mans zēns”, “Nemirsti, muļķīt”, “Fortifikācijas māksla”, “Princesīte”, “Es lūdzos” un citas.

MP*,  Attopies (“Saime”). "Melodija", Rīga, 1986.

CC**, Pēdas. Gailītis-G, Rīga, 1997.

CD***, Rozīt, latviskā (“Komersanti”). Baltic Records Group, Rīga, 2001.

CD, Pareizi-nepareizās dziesmas. Autorizdevums ar Liepājas pilsētas domes atbalstu, 2014.

* mazā skaņuplate

** kompaktkasete

*** kompaktdisks