Komponista Imanta Kalniņa bigbīta ansamblis (1969–1970), kurā viņš pats spēlēja taustiņinstrumentus un dziedāja.
617
Komponista Imanta Kalniņa bigbīta ansamblis (1969–1970), kurā viņš pats spēlēja taustiņinstrumentus un dziedāja.
I. Kalniņa daiļradē rokmūzikas elementi parādījās 20. gs. 60. gadu nogalē, sacerot dziesmas spēlfilmai “Elpojiet dziļi” (režisors Rolands Kalniņš, 1967), rakstot mūziku Liepājas teātrim. 1969. gadā Liepājas pilsētas izpildkomitejas nodaļas vadītājs Gunārs Balodis uzaicināja I. Kalniņu izveidot vokāli instrumentālo (bigbīta) ansambli Liepājas pilsētas kultūras namā. I. Kalniņš par ansambļa dalībniekiem izraudzījās Liepājas mūzikas vidusskolas audzēkņus Andri Ligeru, Andri Krūziņu un Juri Radionovu, kā arī iepriekš šajā mācību iestādē mācījušos Eduardu Butkeviču un Egilu Putniņu. Ansambļa “2xBBM” atšifrējums – “Bizbizmārītes un Bigbīta mācekļi”, nosaukums “bigbīts” 60./70. gadu mijā tika lietots kā jēdziena “rokenrols” ekvivalents, lielākoties attiecināts tieši uz I. Kalniņa mūziku.
Mūziķu etalons emocionalitātes un aizrautības, kā arī stilistikas jomā bija ansamblis The Beatles, trīs šīs grupas kompozīcijas tika iekļautas repertuārā, pārējais – I. Kalniņa mūzika. Komponists spēlēja taustiņinstrumentus un arī dziedāja.
Gada nogalē sākās koncertdarbība, 01.1970. “2xBBM” debitēja televīzijā.
03.1970. “2xBBM” uzvarēja Liepājas estrādes orķestru konkursā bigbīta ansambļu grupā, A. Krūziņš tika atzīts par 3. labāko solistu instrumentālistu. Par spīti sliktajai apskaņošanas aparatūrai un ne vienmēr nevainojamajam priekšnesumam “2xBBM” ātri iekaroja popularitāti progresīvi domājošās jaunatnes vidū, šīs mūzikas cienītāji pavadīja savus elkus no koncerta uz koncertu.
Viens no ansambļa lielās popularitātes iemesliem bija tā no oficiālās estrādes mūzikas atšķirīgā priekšnesuma maniere, radniecīga rietumu rokmūzikas paraugiem. Ar rietumu hipiju kultūru sasaucās arī mūziķu ārējais izskats, frizūras, dzīvesveids.
Augustā I. Kalniņa ansamblis piedalījās festivālā “Liepājas dzintars ‘70”, svinot uzvaru bigbīta ansambļu grupā. I. Kalniņa apdare tautasdziesmai “Aiz kalniņa dūmi kūp” dalīja uzvaru ar Zigmara Liepiņa apdari, ko izpildīja grupa “Santa”, 2. vietas ieguvēja.
Koncertos “2xBBM” atskaņoja I. Kalniņa dziesmas, kas tika komponētas filmai “Elpojiet dziļi”, kā arī jaundarbus ar Viktora Kalniņa (Vika), Māra Čaklā dzeju. Programmā iekļauta arī Raimonda Paula sacerētā “Melodija” no dokumentālās filmas “230 000 000” (režisors Uldis Brauns, 1967), kā arī tautasdziesmas “Teici, teici valodiņa” apdare. Kopā notika apmēram 30 koncertu, par kuriem saglabājušās dažas liecības magnētisko lenšu ieskaņojumos.
09.1970. koncertā Ogres estrādē divas padsmitnieces I. Kalniņam pasniedza apsudrabotu koka krucifiksu. Nākamajā rītā grupa tika nogādāta milicijas iecirknī, kur visiem, izņemot I. Kalniņu, nogrieza garos matus. Pēc dažām dienām grupai atļāva sniegt vienu, senāk izziņotu koncertu Aucē. Tas estrādē notika milicijas uzraudzībā, un, solidarizējoties ar kolēģiem, arī I. Kalniņš uz skatuves kāpa jau bez garajiem matiem. Ansamblim tika inkriminēti finansu disciplīnas pārkāpumi, kas kļuva par oficiālo “2xBBM” likvidēšanas iemeslu, kuram nepiekrita ansambļa vadītājs I. Kalniņš. Viņš pārtrauca aktīva rokmūziķa gaitas. “2xBBM” repertuārs pēc dažiem gadiem pārceļoja pie grupas “Menuets”, kalpojot par iedvesmas un sajūsmas avotu vairākām turpmākajām klausītāju paaudzēm. Dziesmu “Jautra dziesmiņa sev pašam” ar izmainītiem oriģinālajiem V. Kalniņa vārdiem iekļāva Rīgas estrādes orķestra repertuārā, to ieskaņoja Ojārs Grinbergs. Dziesmas “Septiņas skumjas zvaigznes” tēmu I. Kalniņš izmantoja savā 4. simfonijā (1973).
Par spīti neilgajam darbības laikam grupa “2xBBM” atstāja lielu iespaidu Latvijas rokmūzikā kā viens no pirmajiem ansambļiem ar spēcīgu, savdabīgu oriģinālrepertuāru. Darbojoties kā I. Kalniņa daiļrades laboratorija, tā skaņradim bija pirmā pieredze aktīvā koncertdarbībā, nostiprināja viņa uzskatus un principus turpmākajā rok- un popdziesmu radīšanas procesā. Grupas “2xBBM” popularitāte skaidrojama ne tikai ar I. Kalniņa mūzikas spēku, bet arī ansambļa kopējo tēlu un priekšnesuma brīvo atmosfēru. “2xBBM” mūzikā jūtamas rietumu psihedēliskā roka ietekmes, tomēr piecpadsmit gadus vēlāk savas grupas priekšnesumu I. Kalniņš novērtēja kā pašdarbniecisku.
“Dziesma par melno aroniju”, “Skumjā dziesmiņa sev pašam”, “Jautrā dziesmiņa sev pašam”, “Septiņas skumjas zvaigznes”, “Smilšu rausis”, “Dziesmiņa, dziedama pusčetros no rīta”, “Dziesma par to gadījumu ar Džordano Bruno”.