70. gadu sākumā J. Blūms – Latvijas Valsts konservatoriju absolvējis obojists – kļuva par “Menueta” muzikālo vadītāju un darbaudzinātāju. Viņa rokās bija repertuāra politika, kā arī aranžējumi. J. Blūms cerēja izveidot profesionālu grupu. Viņš atrada mēģinājuma telpas Rīgā – fabrikas “Meteors” klubā, vēlāk – A. Popova Rīgas radiorūpnīcas klubā. Pēc J. Blūma ierosmes grupai pievienojās soliste Ilona Bāliņa.
1971. gada pavasarī Rīgā bija paredzēts dzejnieka Māra Čaklā autorvakars, kurā jāskan I. Kalniņa dziesmām ar dzejnieka vārdiem. I. Kalniņš piedāvāja tās (“Dzeguzes balss”, “Dziesmiņa par Džordano Bruno”, ”Septiņas skumjas zvaigznes” u. c.) iestudēt ansamblim “Menuets”. Autorvakars notika ar lieliem panākumiem, pēc tam I. Kalniņa dziesmas un “Menuets” daudzu uztverē kļuva par nedalāmiem jēdzieniem. J. Blūms sākumā iebilda pret sadarbību ar I. Kalniņu, kurš bija sava laika radošās jaunatnes dumpinieciskuma simbols, taču piekrita “Menueta” mūziķu vairākuma viedoklim un turpmāk aktīvi mudināja skaņradi radīt jaunus darbus. Grupa savā repertuārā iekļāva dziesmas no spēlfilmas “Elpojiet dziļi...” (režisors Rolands Kalniņš, 1967), kā arī turpmākos I. Kalniņa jaundarbus. “Menueta” priekšnesums ideāli atbilda komponista priekšstatam par to, kā jāizklausās vokāli instrumentālajam ansamblim (VIA), jo tika spēlētas ne tikai ģitāras, bet arī pūšaminstrumenti, kuru spēle bija apgūta bērnu mūzikas skolā.
1971. gada festivālā “Liepājas dzintars” “Menuets” ieguva 2. vietu VIA kategorijā. 1972. gadā tapa Telefilma-Rīga muzikālā filma “Viss ir labs, kas labi beidzas” ar “Menueta” izpildītām dziesmām. Dažiem grupas dalībniekiem bija jādodas armijā, viņi pievienojās karavīru ansamblim “Zvaigznīte” (J. Sējāns, A. Kukuvass).
“Menueta” sastāvu papildināja vairāki jauni dalībnieki – Leons Sējāns, Inese Pabērza, Baiba Jagere. 1974. gada “Liepājas dzintarā” grupa VIA kategorijā ieņēma 2. vietu, par labāko latviešu tautasdziesmas apdari tika atzīta “Menueta” izpildītā “Visas manas skaistas dziesmas”. Togad ansamblis piedalījās Valmieras teātrī iestudētajā Ilzes Bindes un Andra Bergmaņa dzejas un mūzikas uzvedumā “Kamēr saule vēl nenoriet”, kā arī pirmoreiz koncertēja ārzemēs – Somijā. Sekoja vēl vairāki ārzemju braucieni, uzstāšanās Padomju Savienības pilsētās.
1975. gadā I. Kalniņš pārcēlās uz Vecpiebalgu, kur nākamajā gadā pēc J. Blūma ierosmes tika sarīkota pirmā Imantdiena – I. Kalniņa vārdadienas svinības – ar “Menueta” uzstāšanos. Priekšnesumi Imantdienās kļuva par ļoti nozīmīgu latviešu tautas kopības apliecinājumu, ansamblis ar savu pārdomāto repertuāru, mūziķu degsmi un profesionālo sniegumu iekaroja arvien lielāku popularitāti. Repertuāru papildināja I. Kalniņa “Piecas balādes par Matisonu” (Ojāra Vācieša dzeja), kas skanēja dokumentālajā filmā “Kristapa mazdēls” (režisors Andis Epners, 1975). Cikls izraisīja lielu rezonansi, repertuārā bija arī pašu grupas dalībnieku kompozīcijas. Mūziķi atteicās pievienoties Latvijas PSR Valsts Filharmonijas kolektīvu saimei, jo par galveno uzskatīja nevis naudas pelnīšanu, bet gan mūzikas māksliniecisko un idejisko sūtību. Arī turpmāk “Menuets” piedalījās Latvijas pašdarbības ansambļu skatēs, tomēr dziedātājs A. Kukuvass (1976. gada “Liepājas dzintara” un pašdarbības kolektīvu un izpildītāju skates labākais solists) 1979. gadā kļuva par Latvijas PSR Valsts Filharmonijas ansambļa “Tip Top” solistu.
1979. gadā repertuāru papildināja I. un V. Kalniņu cikls “Cilvēks, kas smejas”, tā fragments – “Gvinplēna dziesma” iegājusi apritē ar nosaukumu “Dziesma, ar ko tu sāksies?” – ieguva 2. vietu Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotajā aptaujā par gada populārāko dziesmu Latvijā, noslēguma koncertā kolēģiem pievienojās arī A. Kukuvass. “Menueta” priekšnesumā I. Kalniņa dziesmas ar Raiņa dzeju skanēja animācijas filmā “Zaķīšu pirtiņa” (režisore Roze Stiebra, 1979). 70. gadu beigās “Menueta” sastāvam pievienojās taustiņinstrumentālists Juris Kulakovs, 1978. gadā par aktrisi Valmieras teātrī sāka strādāt I. Pabērza, un tika pieņemta vēl viena dziedātāja – Daiga Petroviča, par galveno solistu kļuva Raimonds Bartaševičs. 1979. gadā, atzīmējot 10. jubileju, notika četri pārpildīti “Menueta” koncerti Valsts Rīgas operetes teātrī, taču I. Kalniņš sacerēja arvien mazāk dziesmu, kas raisīja klausītāju intereses atslābumu.