Augstskolas nosaukums kopš tās dibināšanas mainīts vairākas reizes, atspoguļojot strukturālās un juridiskās pārmaiņas, kā arī piederību noteiktam augstskolas tipam. Augstskolu izveidojot, tā tika nosaukta par Liepājas Pedagoģisko institūtu (LPI), bet 06.1961. pārdēvēta par Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu. Rakstnieka Viļa Lāča piemiņas pasākumu ietvaros institūts 28.04.1966. tika pārdēvēts par Viļa Lāča Liepājas Valsts pedagoģisko institūtu. 19.03.1990. augstskola atkārtoti ieguva nosaukumu LPI, bet 02.1993. institūtu pārdēvēja par Liepājas Pedagoģisko augstskolu. Latvijas Republikas (LR) Ministru kabinets 09.06.1998. apstiprināja augstskolas nosaukuma maiņu, pārdēvējot to par Liepājas Pedagoģijas akadēmiju (LPA). 16.07.2008., stājoties spēkā jaunajai augstskolas Satversmei, tā ieguva pašreizējo nosaukumu – Liepājas Universitāte (LiepU).

Padomju okupācijas periodā LPI mērķus un uzdevumus noteica tās statūti, kas, tāpat kā citu augstākās izglītības mācību iestāžu darbības noteikumi, tika veidoti pēc vienota Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) modeļa. LPI galvenais uzdevums ‒ pedagogu (sākotnēji – sākumskolas skolotāju, vēlāk arī bērnudārzu audzinātāju) ar augstāko izglītību sagatavošana.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas augstskolas darbības pamatmērķi tika definēti tās Satversmēs. Liepājas Pedagoģiskās augstskolas Satversme (stājās spēkā 28.04.1993.) noteica, ka augstskolas mērķis ir nodrošināt iespēju iegūt skolotāja darbam nepieciešamo akadēmisko un profesionālo izglītību un attīstīt zinātni. Pēc augstskolas reorganizācijas par akadēmiju (LPA Satversme stājās spēkā 09.06.1998.) tās mērķi un uzdevumi bija topošo skolotāju izglītošana, esošo skolotāju tālākizglītošana, un, paplašinoties augstskolas profilam, LPA mērķis bija nodrošināt arī citu jomu speciālistu sagatavošanu, nodrošinot Kurzemes novada attīstību un latviešu kultūras izkopšanu. 21. gs. pašā sākumā par vienu no augstskolas pamatmērķiem tika izvirzīta arī akadēmijas izaugsme par universitāti. Šis mērķis tika nostiprināts Satversmes grozījumos (stājās spēkā 21.05.2003.). LiepU mērķi un uzdevumi (Satversme stājās spēkā 16.07.2008.) ir starptautiski atzītas akadēmiskās un profesionālās izglītības nodrošināšana, zinātnes īstenošana LiepU atbilstošajās nozarēs, latviešu valodas un kultūras izkopšana un kultūras sakaru tradīciju stiprināšana.

LiepU attīstības stratēģijā 2016.–2020. gadam (pagarināta līdz 2023. gadam) augstskola izvirzījusi trīs attīstības mērķus un virzienus: studijas un mūžizglītība, zinātniskās darbības un inovācijas un pārvaldības attīstība (cilvēkresursu, projektu, finanšu, infrastruktūras, informācijas pārvaldība). LiepU kā reģionālās augstskolas mērķu un attīstības virzienu definēšanā tiek ņemtas vērā Kurzemes reģiona un Liepājas pilsētas stratēģiskās specializācijas jomas un attīstības programmas.

Ar padomju otrreizējo okupāciju tika sākta aktīva izglītības sistēmas sovetizācija un standartizācija atbilstoši padomju sistēmai, kas iekļāva arī skolotāju sagatavošanu un apmācības principus. Skolotāju sagatavošanai 09.1945. tika atvērta četrgadīgā Liepājas Pedagoģiskā skola (gatavoja skolotājus 1.–4. klasei), kuru 01.09.1950. pārveidoja par divgadīgo Liepājas Skolotāju institūtu (gatavoja skolotājus 5.–7. klasei) un, kurā uzņēma audzēkņus ar pamatskolas izglītību. Saistībā ar pāreju uz vispārējo vidējo izglītību Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR) un prasību pēc pedagogiem ar augstāko izglītību 01.08.1954. uz Liepājas Skolotāju institūta bāzes tika dibināts LPI ar četrgadīgu mācību programmu. 1954. gads tiek uzlūkots kā LiepU dibināšanas datumu. LPI par studentiem uzņēma audzēkņus ar vidējo izglītību. Pedagoģiskā institūtu statuss augstskolai ļāva sagatavot skolotājus 5.–11. klasei, tomēr padomju okupācijas periodā LPI galvenokārt sagatavoja izglītības darbiniekus sākumskolas klasēm un pirmskolām.

LPI tika izvietots telpās Baseina ielā 9, kas 09.1945. tika piešķirtas Liepājas pedagoģiskai skolai, bet 1957. gadā tika pabeigta augstskolas jaunās ēkas būvniecība Uzvaras laukumā (mūsdienās Lielā iela 14).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LPI darbību izvērtēja Izglītības ministrija, kā trūkumus atzīmējot augstskolas zemo zinātnisko potenciālu, pārlieku lielo orientāciju uz sākumskolas skolotāju sagatavošanu un attālo ģeogrāfisko novietojumu, kas ilgstoši liedza piesaistīt konkurētspējīgus mācībspēkus. Ņemot vērā, ka LPI bija vienīgā reģionālā augstskola, tika nolemts augstskolu reorganizēt, lai arī izskanēja priekšlikumi to slēgt. 20. gs. 90. gados tika īstenots darbs pie augstskolas akadēmiskā, zinātniskā un saimnieciskā darba pārkārtojumiem un modernizācijas, iekļaujot LiepU demokrātiskas Latvijas un Eiropas izglītības sistēmā. Nozīmīga bija studiju profila paplašināšana un sistēmas reorganizēšana, ieviešot profesionālās, bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas.

Ar mērķi novērtēt LiepU sasniegumus atbilstoši starptautiski noteiktiem kritērijiem, salīdzināt to ar citām augstākās izglītības iestādēm Latvijā, augstskola piedalās vairākos starptautiska un nacionāla līmeņa reitingos un salīdzināšanas sistēmās. Starptautiskajos universitāšu reitingos LiepU pirmo reizi tika iekļauta 2020. gadā. LiepU darbība atzinīgi novērtēta zaļās politikas un ilgtspējības reitingā “GreenMetric”. 2021. gadā LiepU tajā ieņēma 450. vietu (2020. gadā – 575. vieta), visaugstāk novērtējot universitātes darbību tādās kategorijās kā atkritumi, enerģija un transports. Izvērtējot augstskolu darbības efektivitāti, sociālo un ekonomisko ietekmi uz sabiedrību un panākumus Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, vienas no pasaules ietekmīgākajām reitingu aģentūrām ‒ “Times Higher Education” (THE) – veidotajā starptautiskajā augstskolu ietekmes reitingā “THE Impact Rankings 2021” LiepU ierindota 800.–1000. vietā.

LiepU ir valsts dibināta autonoma augstākās izglītības un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām un ir atvasināta publiska persona, ko garantē Augstskolu likums. Atvasinātas publiskās personas statuss ļauj augstskolai pašai izvēlēties savu stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. LiepU darbību regulē tādi normatīvie akti kā Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī Boloņas procesa konceptuālās nostādnes. Universitāte atrodas LR Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā.

Padomju okupācijas periodā augstskola bija pakļauta dažādām LPSR valsts pārvaldes struktūrām, kuras laika gaitā mainījās. LPI bija pakļauts LPSR Izglītības ministrijai (1954–1959; 1961–1965), LPSR Ministru Padomes Augstākās un vidējās speciālās izglītības Valsts komitejai (1959–1961; 1965–1966). Visilgāk – no 1966. līdz 1988. gadam – institūts atradās LPSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas pakļautībā.

Augstskolas struktūra tika veidota uz Liepājas skolotāju institūta bāzes. LPI tika izveidotas trīs fakultātes – Latviešu valodas un literatūras fakultāte, Krievu valodas un literatūra fakultāte un Fizikas un matemātikas fakultāte sākumskolas klašu (1.–4. klase) skolotāju sagatavošanai. 1962./1963. gadā tika izveidotas arī Pirmskolas pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, kurā tika sagatavoti bērnudārzu pedagogi, un Sabiedrisko profesiju fakultāte, kurā citu fakultāšu studenti varēja iegūt zināšanas un prasmes sabiedriskā un politiskā darba un kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā (piemēram, skolas bibliotekārs, pionieru vadītājs, kordiriģents, deju kolektīva vadītājs). Studentu praksei skolotāju darbā pie augstskolas tika izveidota LPI bāzes pamatskola. Studijas norisinājās gan dienas, gan vakara, gan neklātienes nodaļās. Neklātienes nodaļa tika izveidota 1958./1959. gadā, lai sniegtu iespēju iegūt augstāko izglītību jau strādājošajiem skolotājiem ar vidējo izglītību.

Pēc 1990. gada augstskolā mērķtiecīgi tika sākta pāreja no viena profila augstākās mācību iestādes uz reģionālu vairāku profilu augstskolu. Paplašinot studiju programmu piedāvājumu, paralēli skolotāju izglītošanai studiju programmām tika veidotas nepedagoģisko studiju programmas. Uz Neklātienes nodaļas bāzes 1994. gadā tika izveidots Pieaugušo izglītības centrs, kurš reorganizācijas rezultātā 2009. gadā pārdēvēta par Mūžizglītības nodaļu, kuras galvenā prioritāte ir īstenot neformālās izglītības programmas LiepU īstenotajos studiju virzienos personām ar jau iegūtu vidējo izglītību.

2022. gadā LiepU sastāv no četrām fakultātēm: Dabas un inženierzinātņu, Humanitāro un mākslas zinātņu (izveidota 2000. gadā), Pedagoģijas un sociālā darba (izveidota 2000. gadā uz Pirmskolas un speciālās pedagoģijas fakultātes bāzes), Vadības un sociālo zinātņu fakultātes.

Zinātniskās darbības īstenošanai pie LiepU darbojas arī zinātniskie institūti, īstenojot pētniecību atbilstoši prioritārajiem studiju virzieniem – informācijas tehnoloģijas, datortehnika, elektrotehnika, fizika, matemātika, vides aizsardzība, valodu un kultūru studijas, mākslas, izglītība, pedagoģija un sports, sociālā labklājība. LiepU darbojas četri zinātniskie institūti – Izglītības zinātņu institūts, Kurzemes Humanitārais institūts (dibināts 2007. gadā uz 2003. gadā izveidotā Folkloras un valodas centra bāzes), Dabaszinātņu un inovatīvo tehnoloģiju institūts (dibināts 2015. gadā uz 2006. gadā izveidotā Matemātikas un informatīvo tehnoloģiju institūta bāzes), Vadībzinātņu institūts (2008).

LiepU ir vienīgā universitāte un studentu skaita ziņā lielākā augstskola Kurzemes reģionā.

1954./1955. gadā mācības LPI sāka 150 studenti. Atbilstoši padomju laika prasībām katru gadu stingri tika noteikts gan kopējais, gan katrā studiju programmā uzņemamo studentu skaits. Studijas tika organizētas divās plūsmās – ar latviešu un krievu mācību valodu. Padomju okupācijas perioda beigās – 1989./1990. gadā ‒ LPI mācījās 2884 studenti.

Pēc neatkarības atjaunošanas studentu skaits LPI, tāpat kā citās augstskolās, sākotnēji samazinājās, ko varēja saistīt gan ar augstskolu reorganizācijas procesu, gan pāreju tikai uz latviešu valodu kā mācību valodu. Tomēr līdz 21. gs. pirmās desmitgades vidum augstskolā bija vērojams pakāpenisks un stabils studentu skaita pieaugums. 1997./1998. gadā augstskolā mācījās 1951 students, 2005./2006. gadā – 3696 studenti. Sākot ar 21. gs. pirmās desmitgades otro pusi, LiepU studentu skaits pastāvīgi samazinājies, atspoguļojot vispārīgo tendenci Latvijas augstskolās. Studentu straujo sarukumu ietekmē gan demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, valsts finansējuma samazinājums augstskolām. LiepU studentu skaitu būtiski ietekmē arī potenciālo studentu aizplūšana uz Rīgu, kur atrodas nozīmīgākās Latvijas augstskolas. 2020./2021. gadā kopējais studentu skaits LiepU bija 1222.

LiepU vadījuši 13 rektori (līdz 1961. gadam lietoja amata nosaukumu “direktors”): Jānis Beiholds (1954–1959), Edgars Mūkins (1959–1960), Laimonis Riemeris (1960–1961), Ilmārs Freidenfelds (1962–1966), Eduards Svarinskis (1966–1976), Ausma Sandere (1976–1986), Daina Nītiņa (1986–1990), Kārlis Dobelis (1990–2001), Gunta Smiltniece (2001–2006), Oskars Zīds (2006–2010), Jānis Rimšāns (2010–2015), Dace Markus (2016–2023). Kopš 2023. gada LiepU rektore ir Dace Medne.