Aivars Hermanis ir latviešu mūziķis, komponists, uzņēmējs, lektors, grupu “Suvenīrs”, “Tip Top”, “Opus”, “Remix” dalībnieks, viens no izcilākajiem Latvijas ģitāristiem kopš 20. gs. 70. gadiem.

A. Hermanis dzimis Liepājā, muzikālā ģimenē. Mamma Velta Hermane (dzimusi Timbra), kordiriģente, dēlu septiņu gadu vecumā aizveda uz mūzikas skolu, kur tika piedāvāts apgūt trompetes spēli, no kā zēns atteicās. A. Hermanis paša spēkiem sāka apgūt ģitāras spēli, ar tēva Aino Hermaņa atbalstu 12 gadu vecumā izgatavoja pirmo elektroģitāru. Mācoties Liepājas 6. vidusskolas 7. klasē, A. Hermani pieņēma skolasbiedra Valda Skujiņa grupā “Senči”. 1970. gadā viņš iestājās Liepājas Mūzikas vidusskolas pūšamo instrumentu nodaļas fagota klasē, pēc diviem gadiem tika pārcelts uz tautas mūzikas instrumentu nodaļas klasiskās ģitāras klasi.

Kopš 17 gadu vecuma A. Hermanis kā ģitārists uzstājās publiski Liepājas izklaides vietu – kafejnīcu, restorānu – ansambļos; kā Liepājas Estrādes orķestru biroja mūziķis kļuva par restorāna “Jūra” orķestra vadītāju (1973–1976). Vēl pirms tam jauno ģitāristu uz Liepājas kultūras nama estrādes ansambli uzaicināja Juris Pavītols, grupa sniedza koncertus Liepājas, Kurzemes kultūras namos. No 1973. gada A. Hermanis muzicēja Liepājas kultūras un atpūtas parka vokāli instrumentālajā ansamblī “Parks”, kurā apvienojās vietējo izklaides iestāžu mūziķi. Tā repertuārā bija latviešu autoru mūzika pašu aranžējumos. Festivālā “Liepājas dzintars ’74” grupa ieguva 3. vietu, A. Hermanis par Nikolaja Rimska-Korsakova (Николaй Андрeевич Рuмский-Кoрсаков) “Kamenes lidojuma” (Полёт шмеля) versiju izpelnījās labākā ģitārista titulu.

1976. gadā Liepājas Mūzikas vidusskolā A. Hermanis saņēma klasiskā ģitārista, mūzikas pedagoga un tautas instrumentu orķestra vadītāja diplomu, tapa pirmās paša kompozīcijas. 1976. gadā mūziķis pārcēlās uz dzīvi Rīgā, strādāja par kolhoza “Ādaži” orķestra “Suvenīrs” māksliniecisko vadītāju, grupā spēlēja ģitāru.

1978. gadā ģitārists pievienojās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts Filharmonijas Ulda Stabulnieka vokāli instrumentālajam ansamblim (vēlāk “Tip Top”), kura sastāvā muzicēja, arī dziedāja, repertuārā bija arī A. Hermaņa paša kompozīcijas.

1981. gadā mūziķis kļuva par Zigmara Liepiņa vadītās grupas “Modo” dalībnieku. Pēc “Modo” reorganizācijas spēlēja ģitāru, komponēja, dziedāja Z. Liepiņa ansamblī “Opus” (1982–1984).

1984. gadā A. Hermani pieņēma ģitārista darbā Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestrī, izveidojās cieša sadarbība ar dziesminieku Kasparu Dimiteru, kura 20. gs. 80. gadu dziesmas lielākoties izskanēja tieši A. Hermaņa aranžējumos ar mūziķa līdzdalību.

1985. gada rudenī kā Latvijas Radio studijas ansamblis tika izveidota grupa “Remix”, A. Hermani iecēla par tās vadītāju, viņš bija ne tikai administratīvais, bet arī viens no muzikālajiem līderiem (kopā ar Uldi Marhileviču). “Remix” ietvaros strauji attīstījās mūziķa skaņraža talants, grupas repertuārā bija viņa sacerētas dziesmas, instrumentālā mūzika ar spilgtiem ģitāras soloposmiem. Līdztekus nepārtrauktam ierakstu darbam notika koncerti, 80. gadu otrajā pusē arī ārzemēs – Norvēģijā, Somijā, Rietumberlīnē, Vācijas Demokrātiskajā Republikā – un toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības teritorijā: Ukrainā, Krievijā un citur. “Remix” aizejot no Latvijas Radio un kļūstot par Liepājas Jaunatnes centra rokgrupu (1987), A. Hermaņa pienākumus papildināja menedžera darbs, organizējot grupas koncertus, piesaistot ārzemju producentu uzmanību ansamblim.

1988. gadā kā Liepājas jaunatnes centra struktūrvienība dibināta apvienība “Remix producentu grupa”, kas nodarbojās ar grupas “Remix”, turpmāk arī ar pašmāju un ārvalstu mūziķu koncertu rīkošanu. Tā kopā ar Latvijas Mūzikas biedrību pēc A. Hermaņa iniciatīvas dibināja Raimonda balvu, kas pēc profesionāļu aptaujas rezultātiem pirmoreiz tika pasniegta labākajiem mūziķiem, grupām un citiem 1991. gadā. Latvijas Mūzikas biedrības gada rīkotajā aptaujā kopš 1987. A. Hermanis (Latvijas Mūzikas biedrības valdes loceklis) vairākkārt atzīts par republikas labāko ģitāristu.

1990. gadā ar Amerikas Savienoto Valstu (ASV) latvieša, režisora un producenta Ralfa Augstrozes, A. Hermaņa un amerikāņu speciālistu iniciatīvu tika izveidots Latvijas rokmūzikas eksportprojekts – grupa “Riga” skaņuplates ierakstam ASV. Tās sastāva pamatu veidoja grupa “Remix”, A. Hermanis izgāja speciālu apmācību mūzikas menedžmentā un producēšanā ASV (1990–1991) grupu “Remix” un “Riga” attīstības projekta ietvaros. 1990. gada rudenī festivālā “Bildes” tika pirmatskaņots A. Hermaņa sacerētais dziesmu cikls “Klusums starp mums” (solisti – Ieva Akuratere, Igo, arī vārdu autors), kas sākotnēji bija pasūtīts radiouzvedumam, izdots skaņuplatē.

Šajā desmitgadē strauji attīstījās A. Hermaņa uzņēmējdarbība. Aktīvu darbību turpināja “Remix producentu grupa”: organizēja vairāku populāru rietumu grupu (Nazareth, Smokie un citu), latviešu grupu rokvakarus, koncertturneju “Latvijas zvaigznes, sadziedieties” (aktieris Edgars Liepiņš, Latvijas Radio bigbends Gunāra Rozenberga vadībā, solisti).

1991. gadā juridiski tika dibināta SIA “Remix producentu grupa” (kopš 1998. gada SIA “Remix Music Management”, likvidēta 2004), kas iepriekš darbojās tikai uz saimnieciskiem pamatiem. A. Hermaņa vadītais uzņēmums rīkoja lielāka un mazāka mēroga koncertus, festivālus (Rock Summer Riga 96, “Roks pret pirātismu”, “Roks par Eiropu” un citus) ar pasaulslavenu mūziķu Deiva Brubeka (Dave Brubeck), Džo Zavinula (Joe Zawinul), Čika Korias (Chick Corea), ZZ Top, Slade, Bjorkas (Björk), East 17, Whitesnake un citu piedalīšanos, producēja un izdeva mūzikas ierakstus. Līdztekus A. Hermanis aktīvi muzicēja koncertos, studijas ierakstos dažādos sastāvos: Raimonda Paula ansamblī, Laimas Vaikules grupā, “Stabu ielas džessa orķestrī” un citos. Kopš 90. gadu beigām viņš ir nozīmīga autoritāte mūzikas uzņēmējdarbībā un citur. A. Hermanis kļuva par šīs jomas aktīvu lektoru (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, Latvijas Kultūras akadēmijā, Rīgas Doma kora skolā un citur). Viņš ir piedalījies Autortiesību likuma izstrādē, darbojies Valsts apbalvojuma par sasniegumiem mūzikā “Lielā mūzikas balva” žūrijas komisijā (1995–1999), ir Latvijas mūzikas producentu apvienības LaMPA valdes loceklis (1994–2003), Latvijas izpildītāju un producentu apvienības LaIPA valdes loceklis (1999–2005); raksta avīzēm, žurnāliem, interneta portāliem.

A. Hermaņa skaņraža aktivitāte pamazām saruka: 90. gadu sākumā radās daudz skaņdarbu sadarbībā ar bērnu vokālo ansambli “Dzeguzīte” un mazo dziedātāju konkursu “Cālis”. 1998. gadā tika pirmatskaņots A. Hermaņa cikls ar Linarda Tauna dzeju “Plīvošana ar pilsētu” (soliste I. Akuratere), kas izdots diskā. Togad ar “Remix” viņš muzicēja festivālā “Liepājas dzintars ‘98”, arī turpmāk retumis notika grupas koncerti. Mūziķis ir uzstājies arī kopā ar U. Marhileviču, Raimondu Macatu un citos sastāvos. Šī perioda daiļrades apkopojums ir instrumentālās mūzikas soloalbumā “Mans laiks” (2001).

Gadsimta sākumā A. Hermanis turpināja aktīvi darboties mūzikas industrijā, rīkojot apjomīgus pasākumus – festivālus Bauskā, Koknesē, Ventspilī, festivālu “Liepājas dzintars” (2000, 2001), “Vendene” Cēsīs, “Oldies Rock” Daugavpilī –, konsultēja festivāla “Bildes” rīkotājus.

No 2006. līdz 2020. gadam A. Hermanis bija Latvijas lielākās slēgtās multifunkcionālās halles “Arēna Rīga” (no 2025. gada “Xiaomi Arēna”) konsultants un pasākumu menedžeris. Viņš arī turpināja lektora darbu Latvijas Kultūras koledžā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā, Ekonomikas un kultūras augstskolā. 

Neapsīka muzikālā darbība, dodot priekšroku akustiskajai ģitārai. A. Hermanis regulāri uzstājās ar dziedātāju Igo, 2013. gadā tapa kopīga koncertprogramma “Tu esi atnākusi”. 2014. gadā izdotais ģitārista instrumentālās mūzikas soloalbums “Liepājas iela” ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta Mikrofons” kā labākais 2014. gada instrumentālās mūzikas ieraksts Latvijā. Togad tika izveidots duets Bague Duo ar ģitāristu Ēriku Upenieku, izdots kopīgs albums “Bague duo” (2017). Ilggadējs A. Hermaņa muzikālais partneris bijis Vjačeslavs Mitrohins – akustisko ģitāru duets “Divi no pilsētas, kurā piedzimst vējš” jeb “2 no PKPV” regulāri atskaņoja blūzu programmu. Kopš 2015. gada darbojas akustisko ģitāru trio “AG 3” – A. Hermanis, Kaspars Zemītis, Mārcis Auziņš, atskaņojot pašu un citu autoru darbus. A. Hermanis ir uzstājies ar dziedātājiem Aiju Vītoliņu un Laimi Rācenāju. Arī 21. gs. turpinās sadarbība ierakstos un koncertos ar I. Akurateri, tapušas jaunas kompozīcijas. 

Mūziķis ar koncertiem un soloalbumu izdošanu atzīmēja savu 60. un 65. jubileju; 2022. gadā tika izdota A. Hermaņa 50 populārāko dziesmu nošu grāmata. 2025. gadā notiks 70. jubilejai veltīti autorkoncerti.

A. Hermanis ir unikāla personība Latvijas mūzikas kultūrā, jo ar līdzvērtīgiem panākumiem ražīgi darbojies vienlaikus kā mūziķis, komponists, uzņēmējs.

Būdams viens no labākajiem latviešu ģitāristiem, tehniski smalkas un niansētas spēles meistars, A. Hermanis ģitārspēlē (akustiskā, elektriskā ģitāra) ir stilistiski daudzveidīgs, tehnisks, temperamentīgs. Mūziķa individuālais stils veidojies, apgūstot visdažādāko repertuāru, ietekmējoties no džeza, blūza, roka, latīņu mūzikas un citiem žanriem. Kā profesionāls mūziķis un ģitārists viņš ir spēlējis grupās “Suvenīrs”, “Tip Top”, “Modo”, “Opus”, “Remix” un citās, kur arī izpaudās kā komponists. Daiļradē liela nozīme ir instrumentālajai mūzikai, kas atskaņota dažādos sastāvos.

A. Hermanis lielākoties izpaudies dziesmas žanrā, ir vairāk nekā 100 dziesmu (“Magones zieds”, “Svari”, “Komunālais blūzs”, “No rīta”, “Liegans retro tev”, “Mēnessnakts”, cikli “Klusums starp mums”, “Plīvošana ar pilsētu”), arī instrumentālu skaņdarbu autors, sacerēta mūzika izrādēm, televīzijas pārraidēm, ir Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” ieguvējs un nominants. Viņa dziesmas izpildījuši tādi Latvijā populārākie solisti kā Margarita Vilcāne, Ojārs Grinbergs, Igo, I. Akuratere, Normunds Rutulis un citi.

Kā studijas ģitārists mūziķis piedalījies vairāk nekā 1000 skaņdarbu ierakstos, ilggadējs R. Paula instrumentālās grupas dalībnieks. Dažādos sastāvos A. Hermanis uzstājies koncertos, kas notika Eiropā un Āzijā, ASV, Kanādā; aktīvi ir koncertējis Latvijā, gūstot plašu klausītāju atzinību.

Kopš 20. gs. 90. gadiem A. Hermanis plaši pazīstams kā mūzikas menedžeris, producents, autortiesību aizstāvis, uzņēmējsabiedrību un sabiedrisko organizāciju līdzdibinātājs un valžu loceklis, lektors, autoritāte mūzikas industrijā. Viņš sarīkojis vairāk nekā 300 pasaulē pazīstamu, kā arī pašmāju mākslinieku koncertus Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs, producējis skaņu ierakstus. 

A. Hermanis ir rakstījis presē par popmūziku un tās  problemātikas jautājumiem, ir bijis Mūzikas biedrības valdes loceklis, kultūras un iekšlietu ministru padomnieks, profesionālu žūriju loceklis, nacionālās programmas “Kultūra” izstrādes darba grupas dalībnieks (1997–2001), sarakstījis e-grāmatu “Ievads mūzikas menedžmentā” (2013). A. Hermanis ir vadījis vai konsultējis projektu un attīstības plānu izstrādi Latvijas filharmonijas reorganizācijai, koncertestrādes “Pūt, vējiņi” un koncertzāles “Lielais dzintars” darba plāna izstrādi un realizāciju Liepājā un citus. Latvijas mūziķu Slavas alejā Liepājā ir A. Hermaņa plaukstas atlējums.

LP, “Klusums starp  mums. Ieva (Akuratere) un Igo”, RSIS, 1990; CD, MicRec, 2003.

MC, CD, “Plīvošana ar pilsētu. I. Akuratere un A. Hermanis”, Annemarie Records, 1997.

MC, CD, “Mans laiks”, Pasadena, 2001.

CD, “Liepājas iela”, Upe TT, 2015.

CD, “Vēlēšanās. I. Akuratere un A. Hermanis”, Upe TT, 2018.

CD, “Dziesmas. Igo, A. Hermanis”, Upe TT, 2020.

CD, “Ziemas vakars (ar Raimondu Macatu)”, Upe TT,  2023.

CD, “Ceļš. I. Akuratere un A. Hermanis”, Upe TT, 2024.

* Skatīt arī grupas “Remix” diskogrāfiju.