Augstskolu izveidojot, tā tika nosaukta par Rīgas Pedagoģisko augstskolu (RPA). Saskaņā ar RPA Satversmes sapulces pieņemto pirmo augstskolas satversmi 16.02.1995. tā tika pārdēvēta par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu. Ar Augstskolas Satversmes sapulces 25.06.2007. lēmumu augstskola ieguva jaunu nosaukumu – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA).

RPIVA darbības pamatmērķi un uzdevumi tika definēti tās satversmēs. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas pirmā satversme (stājās spēkā 02.06.1998.) un otrā satversme (stājās spēkā 24.01.2003.) noteica, ka augstskolas galvenais mērķis bija skolotāju un izglītības darba vadītāju profesionālā un akadēmiskā sagatavošana un izglītošana, pedagoģijas un ar to saistīto zinātņu nozaru attīstīšana un Latvijas garīgā potenciāla veicināšana. RPIVA trešā satversme stājās spēkā 03.07.2009., un tā apstiprināja augstskolas statusa un nosaukuma maiņu. RPIVA mērķis un uzdevumi bija augstākās profesionālās un akadēmiskās izglītības nodrošināšana, sagatavojot konkurētspējīgus absolventus darba tirgum, kā arī RPIVA specifikai atbilstošu zinātņu nozaru (pedagoģija, psiholoģija, sabiedriskās attiecības, karjeras konsultēšana, komercdarbība, vadība un administrēšana) attīstīšana.

Augstskola izveidota 10.05.1994. saskaņā ar Latvijas Republikas (LR) Ministru kabineta rīkojumu, reorganizējot un apvienojot Rīgas Skolotāju institūtu un Imantas Skolotāju institūtu. Abi institūti bija izveidoti 1992. gadā, reorganizējot attiecīgi Rīgas 1. pedagoģisko skolu (1987) un Rīgas 2. pedagoģisko skolu atbilstoši jaunam skolotāju izglītošanas nolikumam, kas paredzēja, ka skolotāja profesiju varēs apgūt trīs līmeņu mācību iestādēs – universitātēs, pedagoģiskajos institūtos un skolotāju institūtos. Lēmumu par Rīgas Pedagoģiskās augstskolas izveidi, apvienojot skolotāju institūtus, noteica nepieciešamība konsolidēt finanšu resursus, kā arī nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu augstāko pedagoģisko izglītību, jo institūtu studiju programmas neatbilda augstākās izglītības prasībām, turklāt par audzēkņiem tās uzņēma arī pamatskolu absolventus.

Nozīmīgs RPIVA sasniegums bija starptautiski akreditētas augstskolas statusa iegūšana. Statusu 14.03.2002. apstiprināja Latvijas Augstākā izglītības padome. Akreditētas augstskolas statuss RPIVA deva tiesības īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu.

2013. un 2014. gadā Izglītības un zinātnes ministrija aktualizēja diskusijas par RPIVA integrēšanu Latvijas Universitātē (LU) vai arī RPIVA pievienošanu LU aģentūras statusā. Ministru kabinets 03.04.2017. pieņēma lēmumu par RPIVA likvidāciju ar 01.10.2017., pievienojot to LU. RPIVA likvidāciju pamatoja ar nepieciešamību izveidot konceptuāli jaunu pedagogu izglītības modeli, konsolidēt un mobilizēt resursus skolotāju sagatavošanai, kā arī nepieciešamību pārtraukt RPIVA un LU īstenoto studiju programmu dublēšanos. Pēc RPIVA pievienošanas Latvijas Universitātei, LU pārņēma RPIVA īstenotās augstākās izglītības programmas pedagoģijas jomā un komerczinībās, bet Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija – deju un mūzikas pedagogu izglītības programmas. Abas augstskolas studējošajiem nodrošināja studiju procesa nepārtrauktību, kā arī pārņēma darba tiesiskās attiecības ar RPIVA studiju programmu īstenošanā iesaistīto personālu. LU pārņēma un turpināja studiju programmu īstenošanu arī visās RPIVA Latvijas reģionu filiālēs – Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī.

RPIVA bija valsts dibināta autonoma augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcija un atvasināta publiska persona, ko garantēja Latvijas Augstskolu likums. Atvasinātās publiskās personas statuss ļāva augstskolai pašai izvēlēties savu darbības stratēģiju, prioritātes un noteikt budžeta sadalījumu. RPIVA darbību regulēja tādi normatīvie akti kā LR Satversme, Augstskolu likums, Izglītības likums, Zinātniskās darbības likums, kā arī Boloņas procesa konceptuālās nostādnes. RPIVA atradās LR Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā.

Augstskolas struktūra tās attīstības un reorganizācijas procesa gaitā mainījusies vairākkārt. Līdz augstskolas pārveidei par akadēmiju tajā darbojušās Pirmskolas un sākumskolas fakultāte, Mūzikas fakultāte, Pedagoģijas un skolvadības fakultāte, Psiholoģijas fakultāte. Pēc augstskolas reorganizācijas par RPIVA tajā bija Pedagoģijas fakultāte, Psiholoģijas fakultāte, Vadības un ekonomikas fakultāte (vēlāk pārveidota par Sociālo zinātņu fakultāti).

2004. gadā RPIVA tika izveidots Tālākizglītības centrs, lai nodrošinātu skolotāju profesionālās pilnveides programmas, kā arī profesionālās pilnveides programmas komerczinību nozarēs.

Viens no RPIVA stratēģiskajiem mērķiem bija uzturēt reģionalitāti un piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem iegūt izglītību tuvu viņu dzīvesvietai. Šī mērķa īstenošanai RPIVA izveidoja astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos – Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī.

Kopš 25.02.2011. RPIVA bija piešķirts zinātniskās institūcijas statuss. Zinātniskās darbības īstenošanai 12.11.1999. RPIVA dibināja Kreativitātes zinātnisko institūtu (sākotnēji – Kreativitātes centrs), 31.10.2005. – Pedagoģijas zinātnes institūtu (sākotnēji – Pedagoģijas pētniecības centrs).

1995./1996. gadā RPIVA mācījās 1667 studenti. Augstskolai attīstoties, bija vērojams straujš un stabils studentu pieaugums, lielāko studentu skaitu – 6963 – sasniedzot 2000./2001. gadā. Tomēr, sākot ar 21. gs. pirmo desmitgadi, RPIVA studentu skaits pakāpeniski samazinājās, atspoguļojot vispārējo tendenci Latvijā. Studentu sarukumam par iemesliem tiek minēta demogrāfiskā situācija, cilvēku ekonomiskais stāvoklis, iedzīvotāju emigrācija, valsts finansējuma samazinājums augstskolām. Studentu skaitu RPIVA ietekmēja arī citu augstskolu attīstība. RPIVA pēdējā darbības gadā – 2016./2017. – kopējais studentu skaits augstskolā bija 3541.

RPIVA vadījuši trīs rektori: Juris Stabiņš (1995–2004), Dace Markus (2004–2015), Daina Voita (2015–2017).