“Opus” komponista un pianista Zigmara Liepiņa vadībā bija viens no populārākajiem un spilgtākajiem 20. gs. 80. gadu ansambļiem Latvijā, labi pazīstams arī aiz tās robežām. Darbojās Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts filharmonijā, gadu – kolhozā “Uzvara” (Bauska) ar nosaukumu “Viktorija”.

Savu jauno ansambli LPSR Valsts filharmonijas paspārnē Z. Liepiņš izveidoja uz iepriekšējās grupas “Modo” bāzes, proti, paturēja tās solistu tandēmu – Mirdzu Zīveri un Imantu Vanzoviču, kā arī ģitāristu Aivaru Hermani, dziedāja Aija Cakule, Ira Krauja. Viņiem pievienojās Z. Liepiņa dziesmu vārdu autors, dziesminieks Kaspars Dimiters ar ģitāru un balsi, basģitārists Guntis Vecgailis, bundzinieks Oļegs Upenieks, taustiņinstrumentālists Uldis Marhilevičs.

“Modo” savu darbību beidza 1982. gada septembrī, jau tā paša gada oktobrī “Opus” ar panākumiem debitēja Maskavā, Valsts centrālajā koncertzālē “Rossija” (Государственный центральный концертный зал “Россия”), Baltijas republiku estrādes mūzikas programmā. Dalībnieku augstais profesionālais līmenis ļāva īstenot dažādu žanru programmu, ieskaitot balādes, diskostilu, šlāgerus, repertuāra pamatā bija Z. Liepiņa sacerējumi, instrumentāli skaņdarbi, komponēja arī U. Marhilevičs, G. Vecgailis, A. Hermanis. Grupas pirmās, jaunatnei adresētās programmas hiti bija U. Marhileviča dziesma “Lūgums”, Z. Liepiņa “Tie nav joki”, “Lillā limuzīns”, “Neziņa”, “Vēstule”, savas dziesmas izpildīja K. Dimiters. Tika sagatavota instrumentālās mūzikas programma “Eksāmens” ar Z. Liepiņa (“Mazās muzikālās blēņas”, “Ievads koncertam” u. c.), G. Vecgaiļa (“Vilciens”), A. Hermaņa (“Terra Latina”) u. c. mūziķu kompozīcijām, šajos koncertos sitaminstrumentus spēlēja arī I. Vanzovičs.

Par ansambli jau kopš pirmās darbības dienas bija liela publikas un žurnālistu interese. “Opus” arī ar dziesmām krievu valodā uzstājās gan Maskavas Olimpiskajā sporta kompleksā (Спортивный комплекс Олимпийский), televīzijas pārraidēs, koncertēja Baikāla-Amūras maģistrāles celtniekiem un citur.

1984. gadā tika iestudēta M. Zīveres soloprogramma; tās 1. daļā bija Z. Liepiņa dziesmas ar tautas vārdiem kā veltījums Krišjāņa Barona 150. jubilejai, otrajā – aktuālām sabiedriski politiskām norisēm veltītas kompozīcijas “Miera plakāts”, “Glezna ar pamesta bērna māti” u. c., kā arī dziesmas no spēlfilmas “Vajadzīga soliste” ar Z. Liepiņa mūziku.

1984. gada beigās pēc kārtējā konflikta ar LPSR Valsts filharmonijas vadību Z. Liepiņš ar grupu atrada jaunu materiālo bāzi Bauskas kolhozā “Uzvara”, kur darbojās ar nosaukumu “Viktorija”. Ansambli pameta K. Dimiters, kas uzsāka solodarbību, kā arī A. Hermanis – sāka strādāt Latvijas Radio un gadu vēlāk izveidoja grupu “Remix”, kurai pievienojās U. Marhilevičs. A. Hermaņa vietā ģitāru spēlēja Harijs Zariņš, dziedāja Ilmārs Vējiņš. Sastāvam Edmunda Zazerska vietā pievienojās skaņu režisors Juris Morics. Mēģinājumi notika Rīgā, A. Popova Rīgas radiorūpnīcas klubā, koncertos skanēja iepriekš sagatavotā M. Zīveres soloprogramma, Z. Liepiņa dziesmas no filmas “Vajadzīga soliste”, rokbalāde “Noslauki asaras, dzimtene, māt” (P. Jurciņš), dziesmas ar K. Dimitera vārdiem (“No mana loga”, “Zvaigznīte” un citas).  

1985. gadā solisti M. Zīvere un I. Vanzovičs sāka studijas Maskavas A. Lunčarska Valsts teātra institūta (Государственный институт театрального искусства имени Анатолия Васильевича Луначарского) Estrādes nodaļā. Vasarā grupa kā “Viktorija” piedalījās sociālistisko valstu patriotisko dziesmu festivālā Erevānā, gada beigās atkal kā “Opus” atgriezās darbā LPSR Valsts Filharmonijā.

1986. gada sākumā “Opus” programmā tika iekļautas Z. Liepiņa dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem. Rudenī tika pabeigts skaņuplates “Garais gads” ieraksts krievu valodā, sagatavota jauna programma ar Z. Liepiņa dziesmām no teātra izrādēm (1976-1986). Līdztekus “Opus” darbībai ansambļa instrumentālisti – H. Zariņš, G. Vecgailis, O. Upenieks – aizrāvās ar smago roku, izveidoja paralēlu projektu, dodami nosaukumu “Opus Pro”. Pirmie jaunās hārdroka vienības koncerti notika 1986. gada rudenī, dažos taustiņinstrumentus spēlēja arī Z. Liepiņš, par dziedātāju kļuva Oļegs Andrejevs (Alex). Vairākas “Opus Pro” dziesmas guva lielu popularitāti, konkurējot ar pamatsastāva veikumu, piemēram, “Svētuguns” (G. Vecgailis – N. Beļskis) – 11. vieta “Mikrofona ’87” dziesmu aptaujā.

1987. gada vasarā Z. Liepiņš ar solistu I. Vanzoviču piedalījās Rostokas (Vācijas Demokrātiskā Republika) popmūzikas festivālā Menschen und Meer (“Cilvēki un jūra”), kur ar dziesmu Love Time (Viktors Kalniņš) ieguva vairākas godalgas – labākā dziesma, labākais aranžējums, žūrijas un publikas balva, galvenā balva un citas. Togad “Opus” sniedza koncertu Latvijas Televīzijas Z studijā, piedalījās festivālā “Mēs – Liepājai”. Par grupas izcilo muzikālo un māksliniecisko kvalitāti liecināja arī 1987. gada profesionāļu – LPSR Mūzikas biedrības – rīkotās aptaujas (Raimonda balvas) rezultāti: gandrīz visi “Opus” dalībnieki ierindojās labāko pieciniekā: Z. Liepiņš – labākais komponists un taustiņinstrumentālists, gada labākās dziesmas “Sena kalpu dziesma” autors, G. Vecgailis – labākais basģitārists, O. Upenieks – labākais bundzinieks, solisti M. Zīvere, I. Vanzovičs un grupa kopumā aptaujā ieņēma 3. vietu. 2. vietu koncertskanējuma kategorijā ieguva skaņu režisors J. Morics. Ģitārists H. Zariņš palika ceturtais. 

Visi grupas “Opus” dalībnieki iesaistījās 1988. gada lielākajā muzikālajā notikumā – Z. Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” uzvedumā, M. Zīveres balss sakarā ar ģimene pieaugumu skanēja ierakstā. Komponista radošā enerģija tika tērēta šim pasākumam, par “Opus” daiļradi liecināja tikai skaņuplate “Pēc likuma” ar dziesmām “Šā tā”, “Zvans no komandējuma”, “Sena kalpa dziesma” un citas.

1988. gada LPSR Mūzikas biedrības aptaujā Z. Liepiņš tika atzīts par gada labāko mūzikas autoru un taustiņinstrumentālistu, grupu vērtējumā ansamblis neiekļuva labāko pieciniekā, joprojām labākais basģitārists kolēģu vērtējumā bija G. Vecgailis, solistiem I. Vanzovičam – 3. vieta, M. Zīverei – 4. vieta, labāko pieciniekā bija iebalsoti ģitārists, bundzinieks.

Pēc rokoperas “Lāčplēsis” klausītāju pārpildītajiem uzvedumiem 1988. un 1989. gadā grupas “Opus” darbība apsīka, tās instrumentālisti turpināja aktīvi darboties grupā “Opus Pro”. Tai komponētā Z. Liepiņa dziesma “Brīvību Baltijai” 1989. gadā “Mikrofona” aptaujā ierindojās 6. vietā. Komponists izveidoja koncertfirmu Showimpex, pēc laika kopā ar skaņu režisoru J. Moricu nodibināja skaņu ierakstu studiju “L&M Ieraksti”. I. Vanzovičs sadarbojās ar grupu “Vecās mājas”.

2005. gadā “Opus” (Z. Liepiņš, M. Zīvere, I. Vanzovičs, A. Hermanis, U. Marhilevičs, O. Upenieks, G. Vecgailis un H. Zariņš) sapulcējās, lai sniegtu koncertu “Hansa Disko naktī”. Z. Liepiņa 80. gadu dziesmas no “Opus” repertuāra skanēja arī komponista 60 gadu jubilejas koncertos (2012); koncerts Dzintaru koncertzālē tika ieskaņots un ir izdots DVD “Atgriešanās” (2012, MicRec).

Viena no 20. gs. 80. gadu pazīstamākajām grupām aiz Latvijas robežām, kas izcēlās ne tikai ar spilgtu muzikālo, bet arī vizuālo individualitāti, spilgtiem skatuves tērpiem (Uģis Rūķītis u. c.), atraktīvu priekšnesumu, ļoti aktīvu koncertdarbību arī ārpus Latvijas. Sākotnēji tas bija Z. Liepiņa autorkolektīvs, no kura ar laiku 80. gadu vidū nodalījās grupas instrumentālisti kā smagā roka grupa “Opus Pro”, iekļaujoties “Opus” koncertprogrammā, kā arī uzstājoties individuāli. Visi ansambļa dalībnieki bija izcilas un paliekošas personības latviešu populārās mūzikas vēsturē, sākot ar taustiņvirtuozu, Latvijā modernāko instrumentu Rhodes piano, sintezatora Moog īpašnieku Z. Liepiņu un viņa dzīvesbiedri – plaša stilistiskā diapazona dziedātāju M. Zīveri. Unikāla falseta īpašnieks bija I. Vanzovičs. “Opus” mūziķi gadu no gada atzīti par labākajiem Latvijā, viņiem bija raksturīgs plašs izteiksmes līdzekļu un paņēmienu arsenāls, teicami dažādu nokrāsu un nianšu spēles paņēmieni.

Pirmo popularitāti, strādājot “Opus”, guva komponists un pianists U. Marhilevičs. 80. gadu otrajā pusē “Opus” repertuārs sasaucās ar dziesmotās Latvijas neatkarības atgūšanas noskaņām. Grupai radītās Z. Liepiņa u. c. autoru dziesmas nonāca arī citu izpildītāju repertuārā, tās tika izdotas, tulkotas, raidītas radio un televīzijā, atskaņotas koncertos, vairākas no tām (“Lūgums”, “Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”, “Sena kalpu dziesma” u. c.) nav zaudējušas savu nozīmi un popularitāti arī mūsdienās.

Z. Liepiņš (taustiņinstrumenti)

M. Zīvere (balss)

I. Vanzovičs (balss)

U. Marhilevičs (taustiņi, 1982–1984)

K. Dimiters (balss, akustiskā ģitāra, 1982–1983)

A. Hermanis (ģitāra, 1982–1983)

G. Vecgailis (bass, balss)

O. Upenieks (bungas)

I. Vējiņš (balss, 1984)

H. Zariņš (ģitāra, kopš 1984) 

“Lūgums”, 1. vieta (1984)

“Diskžokejs”, 10. vieta (1984)

“Zibsnī zvaigznes aiz Daugavas”, 1. vieta (1985)

“Dzejnieka karnevāls”, 6.vieta (1986)

“Sena kalpu dziesma”, 4. vieta (1987)

LP*, “Garais gads”, Melodija, 1987. (krievu valodā)

LP, “Pēc likuma”, Melodija, 1988.

* vinila skaņuplate