Uldus Marhilevičs ir grupu “Inversija”, “Opus”, “Remix”, “Liepājas brāļi” mūziķis, populāru dziesmu, instrumentālu skaņdarbu, muzikāli skatuvisku darbu autors, televīzijas šovu dalībnieks, populāra personība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem.

Dzimis kurzemnieces Emmas un latgalieša Stefana Marhileviču ģimenē Liepājā; ģimenē auga divi muzikāli apdāvināti dēli – Tālis un Uldis. Tēva spēlēja akordeonu, vijoli, ērģeles, vadīja ansambli, kori. Kad vecākais dēls Tālis Liepājas Bērnu mūzikas skolā veiksmīgi sāka apgūt klavierspēli, viņa piemēram sešu gadu vecumā sekoja Uldis (pedagoģe – Aleksandra Vikmane). Vispārizglītojošs priekšmetus viņš apguva Liepājas 1. vidusskolā (1964–1972), spēlēja skolas ansamblī (ar Valdi Alviķi, Uldi Baltuti). 13 gadu vecumā zēns pievienojās skolēnu kultūras nama “Vaduguns” instrumentālajam ansamblim (vadītājs Jānis Liepiņš). 15 gadu vecumā, pabeidzis 8. klasi, U. Marhilevičs iestājās Liepājas Emīla Melngaiļa mūzikas vidusskolas Klavieru nodaļā  (A. Vikmane), vienlaikus arī Mūzikas teorijas nodaļā, kur apguva kompozīciju. Pretēji iecerētajam, ka U. Marhilevičs kļūs par izcilu koncertpianistu, spilgti izpaudās vēlme improvizēt, radīt mūziku pašam.

1976. gadā pēc neveiksmīgiem iestājeksāmeniem Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijā U. Marhilevičs iestājās Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas nodaļā, kur mācījās gadu, pēc tam viņu iesauca obligātajā karadienestā. To mūziķis pildīja flotē (Krievijā). Pēc demobilizācijas viņu uzņēma Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatorijas Kultūras un mākslas zinātņu fakultātes Kultūrizglītības darba nodaļā (1979–1983, pašdarbības pūtēju un estrādes orķestru vadītāja specialitātē), fakultatīvi džeza pianismu varēja apgūt pie Raimonda Paula. Kopš skolas gadiem aizrāvās ar sportu, augstskolā U. Marhilevičs aktīvi spēlēja basketbolu, arī vēlāk, būdams ievērojams mūziķis, piedalījās Mākslas dienu basketbola turnīros.

Jau studiju pirmajā gadā U. Marhilevičs sāka spēlēt klavieres R. Paula konsultētajā grupā “Inversija”, kas muzicēja džeza, džezroka un citos stilos. Līdztekus viņš spēlēja un dziedāja kafejnīcas “Allegro” ansamblī “Mini Max” (ar Igoru Novikovu un citiem), tapa pirmās kompozīcijas. Kad 1982. gada rudenī Zigmars Liepiņš pie Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijas izveidoja grupu “Opus”, tajā par pianistu tika uzaicināts U. Marhilevičs, notika aktīva koncertdarbība līdz 1984. gada vidum, kad ansamblis no Filharmonijas pārcēlās uz kolhozu “Uzvara”. U. Marhilevičs turpināja darbu kā koncertmeistars, lielus panākumus guva viņa dziesma “Lūgums” (Ārijas Elksnes dzeja) – grupas “Opus” solistes Mirdzas Zīveres sniegumā tā uzvarēja “Mikrofona ‘84” dziesmu aptaujā. 

1985. gadā U. Marhilevičs kļuva par līdzautoru Ainara Mielava pirmajai dziesmai “Nedalāmā”, pāris dziesmu (“Skolas regejs”, “Dziesma dīvainā”) tapa kopā ar Aivaru Hermani (ģitāra). Togad mūziķis sāka muzicēt grupā “Remix”, kuras darbības laikā aktīvi komponēja, spēlēja taustiņinstrumentus, dziedāja solo un piebalsis, tomēr vairumu viņa dziesmu izpildīja ansambļa solists Igo. Par populārākajām kļuva dziesmas “Dzeltenās kurpes”, “Pie laika”, “Vienīgā”, lieliskus vārdus U. Marhileviča melodijām sacerēja dzejnieks Jānis Baltauss, tapa arī daudz izjustu, melodisku, virtuozu instrumentālu skaņdarbu. “Remix” koncertos U. Marhilevičs izcēlās ar teicamu pianismu, artistiskumu, notika daudz uzstāšanos aiz Latvijas robežām, dažas no savām dziesmām (“Miera ielas krustojums”, “VEF’am”) viņš dziedāja pats, piebalsoja solistam Igo.

1987. gadā mūzikas un mākslas festivālā “Bildes” ar U. Marhileviča dziesmu “Tikai tā!” piedalījās Liepājas mūziķu apvienība “Liepājas brāļi”, kas pakāpeniski no vienreizēja projekta kļuva par grupu, “Tikai tā!” – par festivāla himnu.

1990. gadā radās latviešu roka grupa Riga (1999–1993); sākotnēji grupu Amerikas Savienoto Valstu (ASV) producenti veidoja uz “Remix” bāzes, ar laiku pakāpeniski mainot mūziķus. U. Marhilevičs projekta ietvaros spēlēja taustiņinstrumentus, komponēja, šis materiāls izdots tikai 2015. gadā kā disks Riga in America (1991–1992, MicRec).

1993. gadā pēc atgriešanās no ASV U. Marhilevičs aktīvi iesaistījās Latvijas mūzikas dzīvē, tostarp plaukstošajā komercmūzikas, reklāmu biznesā, vadīja pasākumus. Demonstrējot šovmeņa un komiķa talantu, viņš deviņdesmitajos gados sacerēja mūziku, aranžēja un piedalījās Latvijas Televīzijas uzvedumos “Imanta – Babīte”, “Jarānšovs”, vadīja raidījumu “Ģimene bilde” (LNT).

1995. gadā kā dziedātāju Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga koncertmeistars U. Marhilevičs uzstājās ASV. 1997. gadā mūziķis Rīgas Kongresu namā atzīmēja 40. jubileju, koncertā piedalījās solisti un Liepājas Simfoniskais orķestris. Tapa jaunas dziesmas, klajā nāca U. Marhileviča soloalbums “Marhils un draugi”, šo nosaukumu padarot par atvērtu domubiedru grupu. Desmitgades beigās mūziķis regulāri uzstājās kā taustiņinstrumentālists mūziķu grupā (Modris Laizāns, Zintis Žvarts un citi) slēgtos vakaros.

2000. gadā tika izdots “Liepājas brāļu” albums “Tikai tā!” ar jaunradītām U. Marhileviča dziesmām “Pāvilosta”, “Mana labā”, “Mājupceļš”. Gadu vēlāk klajā nāca mūziķa instrumentālo skaņdarbu albums “Vivo”, uzvarot Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” nominācijā “Gada labākais instrumentālās mūzikas albums” (2001).

21. gs. pirmajā desmitgadē U. Marhilevičs, paplašinot savu skaņraža darbības spektru, enerģiski pievērsās skatuves mūzikai, apjomīgu dziesmu ciklu radīšanai. Dailes teātrī īsā laika posmā tika uzvesti trīs viņa muzikāli skatuviskie darbi: dziesmuspēle “Tobāgo!” (2002, librets, dziesmu teksti – M. Zālīte), mūzikls “Klondaika” (2004, dziesmu teksti – Kaspars Dimiters), mūzikls “Priekules Ikars” (2007, dziesmu teksti – M. Zālīte), no kuriem lielākos panākumus guva “Tobāgo!”, paliekot teātra repertuārā septiņus gadus; kopumā tika nospēlētas 70 izrādes, dziesmu spēle piedzīvoja atkārtotus uzvedumus (2014; 2024, piedalījās arī autors).

2001. gadā sākās skaņraža sadarbība ar Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas (JMMS) zēnu kora diriģentu Romānu Vanagu. Tās rezultātā radās dziesmu cikls zēnu korim un solistiem “Gaismas atgriešanās”. To 2003. gadā pirmatskaņoja Zigfrīds Muktupāvels (Teicējs), Ance Krauze (Gaisma), Mārtiņš Freimanis (Tumsa) un zēnu koris; tas izdots albumā, kā arī izskanēja XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Mežaparka Lielajā estrādē (2005); 2023. gadā cikls tika atskaņots vairākās Latvijas pilsētās (A. Krauze, Andris Ērglis, Gundars Grasbergs).

Kopš 2004. gada mūziķis kā pianists un improvizators piedalījās televīzijas spēlē “Dziesmu duelis” (TV3), kam turpmāk rīkoti arī koncertpasākumi publikas klātienē. 2008. gadā U. Marhilevičs piepildīja savu sapni par dejošanu šovā “Dejo ar zvaigzni” (TV3), nonākot pat līdz pusfinālam.

2010. gadā X Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku jaunrades koncertā skanēja U. Marhileviča dziesmu cikls “Iedomājies” ar G. Rača vārdiem (Miks Dukurs, Aija Andrejeva, JMMS zēnu koris), tas izdots minialbumā, tā tituldziesma skanēja svētku noslēguma koncertā, ieguva 4. vietu popa un rokdziesmu aptaujā Latvijas Radio 2 “Muzikālā Banka ‘2010”. Nākamais skaņdarbs sadarbībā ar JMMS zēnu kori un R. Vanagu bija cikls “Brīnišķīgā satikšanās” (Antra Stafecka, Gints Grāvelis un citi), kas izdots albumā, atskaņots koncertos (2019).

2013. gada maijā Ķīpsalas izstāžu hallē notika U. Marhileviča mūzikla “Pārdotie smiekli” (pēc Džeimsa Krisa, James Krüss, darba “Tims Tālers jeb pārdotie smiekli”, The Legend of Tim Tyler: The Boy Who Lost His Laugh, motīviem, dziesmu teksti – G. Račs) izrādes, galveno lomu atveidoja Miks Dukurs, popularitāti ieguva izrādes dziesma “Rēdereja” (izpilda Sergejs Jēgers). Gada nogalē pie klausītājiem mūziķis devās ar Ziemassvētku programmu un albumu “Mana roka tavējā” (soliste – Rēzija Kalniņa).

2014. gadā daudzpusīgais mūziķis Pāvilostā izveidoja brīvdabas mūzikas un mākslas festivālu “Zaļais stars”, kas pulcēja aptuveni 10 000 cilvēku. Festivāls notika līdz Covid-19 pandēmijai, no tā tradīcijas saglabājās Sakaslejas luterāņu baznīcas nakts dārza koncerts vasarā.

2015. gadā tika izdota U. Marhileviča populārāko 50 dziesmu nošu grāmata, 2017. gadā 3. Eiropas koru olimpiādē Rīgā gandrīz 1000 dziedātāju atskaņoja viņa dziesmu ciklu “Tiltiem pāri” (G. Rača dzeja, solisti Aminata, Daumants Kalniņš).

Turpinot regulāri muzicēt, ar koncertiem skaņradis un pianists atzīmēja 60. (2017) un 65. jubileju (2022). 2022. gadā viņš bija Liepājas koncertestrādes “Pūt, vējiņi!” atklāšanas lielkoncerta muzikālais vadītājs un producents. Savu spožo pianismu U. Marhilevičs turpināja apliecināt koncertizrādēs “Dziesmu duelis”, koncertprogrammās ar aktrisi Ditu Lūriņu, dziedātāju A. Stafecku un citiem, kā arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra izrādē “1900. Leģenda par pianistu” (kopš 2017, galvenajā lomā Maksims Busels).

Daudzpusīgajā daiļradē U. Marhilevičs apliecinājis sevi kā talantīgu pianistu, komponistu, ansambļu dalībnieku, vienlaikus artistisku, sportisku personību. Uz pārējo kolēģu fona viņš izcēlās ne tikai kā itin veiksmīgs vokālists, bet arī sabiedriski ļoti aktīvs mūziķis, kurš ap sevi spējis pulcēt daudz domubiedru, realizēt krāšņus lielkoncertus, festivālus.

Mūziķim kā pianistam, taustiņinstrumentālistam, aranžētājam ir bagātīga praktiķa pieredze, muzicējot grupās “Inversija”, “Opus”, “Remix” (arī piebalsis, solo), “Rīga” un citās, kopā ar Liepājas brāļiem, apvienību “Marhils un draugi”, divatā ar Latvijā populārām dziedātājām un dziedošajām aktrisēm.

Skaņraža daiļradē U. Marhilēvičs pievērsies galvenokārt dziesmas žanram, noslīpējot to visos smalkumos. Komponists divreiz uzvarējis “Mikrofona” dziesmu aptaujā (1984; 1988), kā prasmīgs melodiķis viņš virzījies divās gultnēs – radot jautras, dzīvespriecīgas melodijas (“Dzeltenās kurpes”, “Uz Tobāgo!”, “Tikai tā!”), kā arī spožas liriskās dziesmas, majestātiskas himnas, balādes (“Vai tu mani dzirdi”, “Likteņlīnijas”, “Atkal sāp”, “Iedomājies”). Veiksmīgākā sadarbība viņam izveidojās ar dzejniekiem J. Baltausu un G. Raču. Ar grupu “Remix” radīts 40, tostarp instrumentālu, skaņdarbu, kopš 21. gs. komponists auglīgi darbojies kā dziesmu ciklu autors. Viņš sacerējis kordziesmas, mūziku izrādēm, muzikāli skatuviskiem darbiem, 2002. gada gadskārtējā teātra balvu pasniegšanas ceremonijā “Spēlmaņu nakts” atzīts par labāko mūzikas autoru dramatiskajā teātrī (“Tobāgo!”), ir bijis mūzikas autors televīzijas filmai “Rīgas gambīts” (2000), animācijas filmām “Zīļuks” (2010) “Sārtulis” (2013), “Zirņa bērni”; 2012. gadā U. Marhilevičs tika nominēts nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijā “Labākais komponists”.

U. Marhileviča radītā mūzika Latvijā ir populāra, pieprasīta, skanējusi dažādos izpildījumos koncertos, raidīta radio, televīzijā, bieži priekšnesumos piedalījies pats autors. Mūziķis 2017. gadā tika apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni​​.

 “Lūgums” (Mirdza Zīvere), 1. vieta, 1984.

 “Atkal sāp” (“Remix”), 8. vieta, 1986.

“Pie laika” (“Remix”), 1. vieta, 1988.

“Tikai tā!” (Liepājas brāļi), 11. vieta, 1988.

“Grēks” (“Remix”), 12. vieta, 1989.

MC*, CD**, “Marhils un draugi”, MicRec, 1997.

MC, CD, “Vivo”, U. Marhilevičs, D. Beitāns, D. Kalniņa, Upe, 2001.

CD, “Tobāgo! Dailes teātra aktieri”, BRG, 2002.

CD, “Gaismas atgriešanās”, MicRec, 2004.

CD, “Klondaika. Dailes teātra aktieri”, Dailes teātris, 2004.

CD, “Mana roka tavējā. U. Marhilevičs, R. Kalniņa”, pašizdevums, 2013.

CD “Pārdotie smiekli (mūzikls) ”, MicRec, 2013.

CD, “Marhils un draugi. Brīnišķīgā satikšanās”, U. Marhilevičs, A. Stafecka, G. Grāvelis un citi), MicRec, 2019.

* magnētiskā kasete

** kompaktdisks

*** Skatīt arī grupas “Remix” diskogrāfiju.