Ilgāk nekā piecas desmitgades saglabājot uzticību blūza tradīcijām, muzicējusi blūzroka, Dienvidu roka un smagā roka stilistikās. Viena no populārākajām rokgrupām 20. gs. 80. gados, kad repertuāru papildināja arī jaunā viļņa ietekmes.
617
Ilgāk nekā piecas desmitgades saglabājot uzticību blūza tradīcijām, muzicējusi blūzroka, Dienvidu roka un smagā roka stilistikās. Viena no populārākajām rokgrupām 20. gs. 80. gados, kad repertuāru papildināja arī jaunā viļņa ietekmes.
ZZ Top 1969. gadā Hjūstonā (Teksasas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV) nodibināja ģitārists, dziedātājs un dziesmu autors Billijs Gibonss (Billy Gibbons, pilnā vārdā Viljams Frederiks Gibonss, William Frederick Gibbons). Sākotnēji B. Gibonss tajā muzicēja ar citiem partneriem, taču pēc neveiksmīga debijas singla 1969. gada nogalē izveidojās jauns sastāvs, kurā bez viņa ietilpa divi mūziķi no grupas American Blues: bundzinieks Frenks Bīrds (Frank Beard, pilnā vārdā Frenks Lī Bīrds, Frank Lī Beard) un basģitārists un vokālists Dastijs Hils (Dusty Hill, īstajā vārdā Džozefs Maikls Hils, Joseph Michael Hill). Šis trio palika noturīgs līdz pat D. Hila nāvei (2021), ļaujot ZZ Top kļūt par reto grupu, kas tik ilgstoši darbojusies bez dalībnieku maiņām. Ievērojama loma tās panākumos bijusi arī pastāvīgajam menedžerim un daudzu ierakstu producentam Bilam Hemam (Bill Ham, pilnā vārdā Billijs Maks Hems, Billy Mack Ham).
Nosaukums ZZ Top (angļu “ZZ virsotne”) radies kā atsauce uz blūzmeņu Z. Z. Hila (Z. Z. Hill) un B. B. Kinga (B. B. King) priekšvārdu vietā lietotajiem dubultiniciāļiem, kā arī abu mūziķu uzvārdu nozīmēs ietverto īpašo stāvokli dabas ainavā un sabiedriskajā hierarhijā (hill angļu 'pakalns'; king 'karalis').
Uzsākot kopdarbību, nevienam no grupas mūziķiem nebija vairāk par 20 gadiem, taču visi bija guvuši bagātīgu pieredzi Teksasas blūza apritē un jau pirmajos albumos ZZ Top’s First Album (1971) un Rio Grande Mud (1972) demonstrēja kompetentu blūzroka stilistiku, kas veidojusies Madija Votersa (Muddy Waters), Džona Lī Hukera (John Lee Hooker) un Cream ietekmē.
Izrāvienu plašākā mērogā nodrošināja trešais albums Tres Hombres (1973), kurā, skanējumu tuvinot smagajam rokam, akcentēta grupai turpmāk raksturīgā bugī ritmika. Tres Hombres bija ZZ Top pirmais Top 10 albums, savukārt tā singls La Grange – Dž. L. Hukera hita Boogie Chillen rifā balstīta dziesma par Teksasā vēsturiski slavenu publisko namu – guva lielu roka radiostaciju atbalstu un arī mūsdienās ir viens no grupas pazīstamākajiem skaņdarbiem. Teksasas un tuvējā Meksikas pierobežas reģiona vēsturei, tradīcijām un sadzīvei veltīta tematika ZZ Top dziesmās bieži risināta arī vēlāk, tām raksturīgs arī specifisks humors un seksuāli zemteksti.
ZZ Top koncerts Meikonā. No kreisās: Dastijs Hils un Billijs Gibonss. Džordžijas pavalsts, ASV, 10.04.1974.
Plašu interesi izpelnījās arī nākamais albums Fandango! (1975), kura singls Tush kļuva par grupas pirmo Top 20 hitu. Teksasas patriotu reputāciju un statusu amerikāņu roka elitē nostiprināja 1976. gadā uzsāktā un pusotru gadu ilgusī koncertturneja Worldwide Texas Tour, kurā grupa izmantoja Teksasas pavalsts robežkontūru atgādinošu skatuvi. Līdzās mūziķiem uz tās bija milzu kaktusi, dzīvas klaburčūskas, bifelis, govis un citi mājlopi – koncerti notika dzīvnieku aizsardzības uzraugu klātbūtnē. Neraugoties uz nosaukumu (“Pasaulplašā Teksasas tūre”), tā noritēja tikai ASV, taču bija viena no sava laika vērienīgākajām un veiksmīgākajām roka koncertturnejām, plašai publikai atklājot ZZ Top kā aizraujošu koncertgrupu ar nevainojamu muzikālo sniegumu un atraktīvu skatuvisko priekšnesumu. 1977. gadā, turnejai noslēdzoties, septiņu iepriekšējo gadu intensīvās koncertslodzes nogurdinātās grupas darbībā iestājās pārtraukums, kas ilga divus gadus.
1979. gadā, atsākot darbību, ZZ Top cienītājus vispirms pārsteidza ar ārējām izmaiņām. Turpmāk neiztrūkstošas grupas vizuāla tēla pazīmes bija B. Gibonsa un D. Hila garās bārdas (vienīgais grupas dalībnieks bez bārdas kopš tā laika ir F. Bīrds, kura uzvārds angliski nozīmē “bārda”), platmales vai beisbola cepures un tumšas saulesbrilles. Laika gaitā grupa šo veidolu izkopusi līdz groteskai pašparodijai, kas vairāku paaudžu uztverē vairs nav nošķirama no mūzikas un reizēm bīstami draudējusi to aizēnot; 1984. gadā B. Gibonss un D. Hils noraidīja finansiāli iespaidīgu piedāvājumu piedalīties Gillette skuvekļu reklāmā un bārdas nodzīt.
Dastijs Hils un Billijs Gibonss uzstājas ZZ Top koncertā Rokfordā. Ilinoisas pavalsts, ASV, 08.02.1984.
Muzikālās pārmaiņas sākumā bija mazāk uzkrītošas, tomēr jau atgriešanās albumā Degüello (1979) grupa, saglabājot blūzroka pamatidentitāti, epizodiski eksperimentē ar laikmetīgām jaunā viļņa ietekmēm. Albumā El Loco (1981) pirmoreiz izmantoti sintezatori, bet kulmināciju stilistiskā transformācija sasniedza albumā Eliminator (1983), kurā dominē augsta tempa dziesmas elektroniskā skanējumā ar intensīvu sintezatoru, programmētu bungu un skaņu cilpu pielietojumu. Eliminator hitu Gimme All Your Lovin’; Sharp Dressed Man un Legs humoristiskie videoklipi, kuros uzsvērti ekspluatēta mūziķu kolorītā āriene un uz skaņuplates vāka redzamais sarkanais automobilis (pārbūvēts 1933. gada Ford Coupe), grupu negaidīti izvirzīja starp mūzikas televīzijas MTV favorītiem. Pateicoties šo klipu ilgstošai un regulārai rotācijai MTV un citos televīzijas kanālos, ZZ Top iepazina jaunā viļņa un sintpopa paaudze ne vien ASV, bet arī daudzās citās valstīs, kur grupas mūzika līdz tam bija salīdzinoši mazzināma (tostarp Lielbritānijā, kur Eliminator ierindojās trešajā vietā; iepriekš labākais rezultāts britu topā bija Fandango! sasniegtā 60. vieta). Apliecinot stilistisku vienotību, sarkanais Ford auto, kas šajā laikā kļuva par ZZ Top simbolu, redzams arī uz nākamā, joprojām elektroniskā un ļoti veiksmīgā albuma Afterburner (1985. gads, hiti Sleeping Bag; Stages un Rough Boy) vāka.
Vēlāk B. Gibonss atzinis, ka grupas māksliniecisko pārtapšanu 80. gados būtiski veicinājusi Depeche Mode skanējuma sniegtā atklāsme, ka smagu mūziku iespējams spēlēt arī ar elektroniskiem instrumentiem; B. Gibonss arī remiksējis Depeche Mode singlu Soothe My Soul (2013).
ZZ Top. 10 ievērojamas dziesmas.
Eliminator un Afterburner iezīmēja karjeras kulminācijas periodu, kad ZZ Top bija viena no nedaudzām 70. gadu rokgrupām, kas guva lielus panākumus arī 80. gadu muzikālajā gaisotnē. Šiem darbiem periodiski sekoja dažādas kvalitātes albumi Recycler (1990); Antenna (1994) un Rhythmeen (1996), kuros tā pakāpeniski atgriezās pie savas tradicionālās, B. Gibonsa virtuozajā ģitārspēlē balstītās blūzroka trio spēles manieres, kas ļāva saglabāt veterānu autoritāti, bet nespēja nodrošināt agrāko ievērību.
Pēc pastāvēšanas trīsdesmitgadē izdotā un nesaudzīgas atsauksmes guvušā XXX (1999), kura augstākais sasniegums Billboard tabulā bija 100. vieta, radošo enerģiju ZZ Top atguva nākamā albuma Mescalero (2003) skanējumu bagātinot ar Teksasas un Meksikas pierobežas reģiona tradicionālās mūzikas ietekmēm un instrumentiem. Savukārt ar producentu Riku Rūbinu (Rick Rubin) ieskaņotais La Futura (2012) guva labākos popularitātes rādītājus (t. sk. ASV Top 10) un atzinīgākās kritikas atsauksmes ilgu gadu laikā.
Pēc D. Hila nāves 2021. gadā par ZZ Top basģitāristu kļuva Elvuds Frānsiss (Elwood Francis).
Grupa uzstājusies arī Latvijā – 1996. gadā festivālā Rock Summer Rīgā.
ZZ Top uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 2004).
Tres Hombres un Eliminator divreiz (2003. un 2012. gadā) iekļauti žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time).
2002. gadā klajā laistā veltījumalbumā Sharp Dressed Men: A Tribute to ZZ Top grupas repertuāru interpretējuši pazīstami kantrīmūziķi (Brooks & Dunn; Villijs Nelsons, Willie Nelson; Alans Džeksons, Alan Jackson, u. c.), bet 2011. gadā izdotajā ZZ Top: A Tribute from Friends to izpilda dažādi rokmūziķi (t. sk. Nickelback; Wolfmother; Mastodon).
B. Gibonss (ģitāra, vokāls, kopš 1969)
Dens Mičels (Dan Mitchell; sitamie instrumenti, 1969)
Lenīrs Greigs (Lanier Greig; elektroērģeles, basģitāra, 1969)
Billijs Etridžs (Billy Ethridge; basģitāra, 1969)
F. Bīrds (sitamie instrumenti, fona vokāls, kopš 1969)
D. Hils (basģitāra, vokāls, taustiņinstrumenti, kopš 1969; miris 2021)
E. Frānsiss (bašgitāra, fona vokāls, kopš 2021)
Beer Drinkers & Hell Raisers; Brown Sugar; Cheap Sunglasses; Francine; Gimme All Your Lovin’; Jesus Just Left Chicago; La Grange; Legs; Master of Sparks; Pincushion; Rough Boy; Sharp Dressed Man; Sleeping Bag; Tush; Waitin’ for the Bus
ZZ Top’s First Album (London, 1971); Rio Grande Mud (London, 1972); Tres Hombres (London, 1973); Fandango! (London, 1975); Tejas (London, 1976); Degüello (Warner Bros., 1979); El Loco (Warner Bros., 1981); Eliminator (Warner Bros., 1983); Afterburner (Warner Bros., 1985); Recycler (Warner Bros., 1990); Antenna (RCA, 1994); Rhythmeen (RCA, 1996); XXX (RCA, 1999); Mescalero (RCA, 2003); Live from Texas* (Eagle Rock, 2008); Live in Germany 1980* (Eagle Rock, 2011); La Futura (American Recordings, 2012); Raw* (BMG, 2022)
* koncertieraksti