Mūzikas autors Ainars Virga, Grigores Vieru (rumāņu Grigore Vieru) vārdi (atdzejojis Imants Ziedonis). “Mikrofona” aptaujā atzīta par 1986. gada populārāko dziesmu Latvijā.
Mūzikas autors Ainars Virga, Grigores Vieru (rumāņu Grigore Vieru) vārdi (atdzejojis Imants Ziedonis). “Mikrofona” aptaujā atzīta par 1986. gada populārāko dziesmu Latvijā.
Dziesma ”Dzimtā valoda” iekļauta grupas “Līvi” 1985./1986. gada programmā, kas tapa pēc iepriekšējā ansambļa līdera Ērika Ķiģeļa aiziešanas mūžībā. 1985. gada nogalē par “Līvu” vadītāju kļuva ģitārists, komponists, dziedātājs A. Virga, kurš sacerēja himnisku melodiju bez vārdiem. Ierosmi to apvienot ar dzejoli “Dzimtā valoda” izteica basģitārists, dziedātājs, komponists Jānis Grodums, kurš kļuva par dziesmas izpildītāju. Dziesmas vidusdaļā A. Virga iekļāva ģitāras soloposmu, kurā citēja vācu grupas Scorpions dziesmas Still Loving You melodiju. Pēc programmas apstiprināšanas 03.1986. “Līvi” dziesmu “Dzimtā valoda” atskaņoja savos koncertos, jūlijā rīkotajā republikāniskajā pašdarbības ansambļu skatē Liepājā grupa izcīnīja 1. vietu. Dziesmas kompozīcijā liela nozīme bija arī A. Virgas ģitāras solo, turpmāk “Dzimtā valoda” bieži skanēja “Līvu” koncertos līdz J. Groduma aiziešanai mūžībā (2010).
Dziesmas notis publicēja laikrakstā “Padomju Jaunatne” (27.09.1986.). “Līvu” ieskaņojums piedalījās radio pārraides “Mikrofons” rīkotajā aptaujā par gada populārāko dziesmu republikā un guva visvairāk balsu (9145). Domas par dziesmas kvalitāti bija dalītas, par to balsoja lielākoties jaunākās paaudzes klausītāji, vecākā paaudze uzskatīja J. Groduma balsi par estrādes žanram neatbilstošu. Pēc nolikuma aptaujas noslēguma koncertā decembra beigās uzstājās populārāko dziesmu izpildītāji un autori. Latvijas PSR Televīzijas un radioraidījumu Valsts komiteja bija ar ideoloģiju saistīta iestāde, pakļauta cenzūrai; komitejas vadība pauda bažas par nacionālistiskas dziesmas izvirzīšanos “Mikrofona” aptaujas līderos. Raidījuma redakcija norādīja uz tautu draudzības klātbūtni skaņdarbā, jo dziesmas vārdu autors bija moldāvu dzejnieks G. Vieru. Tika nolemts viņu ielūgt uz dziesmu aptaujas noslēguma koncertu.
Grupa "Līvi" ar dziesmas "Dzimtā valoda" teksta autoru Grigori Vieru. Rīga, 1986. gads.
Otrs būtisks aizrādījums bija par J. Groduma nelabskanīgo, ķērcošo balsi. Grupai piedāvāja radīt citu ieskaņojumu ar iepriekšējo “Līvu” solistu Igo, kurš tobrīd dziedāja Latvijas Radio grupā “Remix”. Sadarbībā ar radio un grupas “Remix” skaņu režisoru Andri Grīnbergu tika veiktas nelielas korekcijas dziesmas piedziedājumā, kuru iedziedāja Igo, un viņa intonatīvi tīrākais variants delikāti tika samiksēts ar J. Groduma balsi un fona piebalsīm. Šis ieraksts skanēja aptaujas noslēgumā, tika izdots skaņuplatē “Mikrofons ‘86” (“Melodija”, 1987).
Radio vadība piedāvāja komponistam Imantam Kalniņam, kura dziesma “Svētku diena” (izpildīja “Turaidas Roze”) palika 2. vietā, mainīties ar “Līviem” vietām, bet viņš atteicās, paziņodams, ka šādā gadījumā vispār uz noslēguma koncertu neieradīsies. Arī “Līvi” līdz decembra vidum nezināja, vai aptaujas noslēguma koncertā varēs uzstāties. Dziesma “Dzimtā valoda” tomēr skanēja, mūziķi bija ģērbušies baltos uzvalkos. Televīzijas (TV) ieraksta režisore uz skatuves sapulcināja 15 padomju republiku nacionālos tautas tērpos ģērbtas meitenes, koncertā zālē atradās arī dziesmas vārdu autors G. Vieru, kurš ielūdza “Līvus” uz savu autorvakaru Moldāvijā.
2003. gadā Dziesmu svētkos Jauniešu koru koncertā “Skonto” stadionā dziesmu kopā ar apvienoto kori dziedāja J. Grodums un A. Virga.
2003. gadā rokgrupa “Līvi” iesūdzēja tiesā Latvijas Krievu skolu atbalsta asociāciju un pieprasīja no tās piedzīt 10 000 latu par krievu skolu atbalstam veltītajā mītiņā 23.05. nelikumīgi atskaņoto dziesmu “Dzimtā valoda”. Tiesa process noslēdzās 01.2006.; tiesa lēma piedzīt no atbildētāja 600 latu par labu autortiesību aizstāvjiem.
2011. gadā TV3 rīkotajā šovā “Mūsu zelta dziesma”, kur jauno dziedātāju priekšnesumā skanēja 20. gs. 2. puses populārākās dziesmas, pēc skatītāju balsojuma par Latvijas Zelta dziesmu tika atzīta “Dzimtā valoda” solista Andra Ērgļa priekšnesumā.
Dziesma “Dzimtā valoda” kļuva par vienu no “Līvu” daiļradi spilgti raksturojošiem skaņdarbiem un vienu no neatkarības atjaunošanas laika simboliem. Tā guva lielu popularitāti kā Latvijā, tā ārvalstīs dzīvojošo tautiešu vidē. Dziesma publicēta grupas “Līvi” albumos, dziesmu izlasēs, iekļauta izlasē “Visu laiku labākās latviešu rokbalādes” (MicRec, 2004), izlasē “Tautas laiks. Latviešu patriotiskās dziesmas” (MicRec, 2007) un citur.