Grupa “Linga” ir dibināta 1988. gadā, un tā lielāko popularitāti guva 20. gs. 90. gados, arī turpmāk saglabādama nozīmīgu vietu rokscēnā. Pēc sava spilgtā līdera Gvido Lingas aiziešanas mūžībā (2020) tā darbojas atjaunotā sastāvā.
“Linga”
latviešu rokgrupa
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Profesionālā un radošā darbība
80. gadi
1988. gada nogalē pankroka grupas “Zig Zag” (agrāk “Ārprāc”) dalībnieks, dziedātājs un ģitārists Gvido Vasiļjevs atdalījās no ansambļa, vienlaikus mainot uzvārdu uz Linga. Kopā ar toreizējo grupas “Dr. Fausts” basģitāristu Armandu Cālīti G. Linga sacerēja un ieskaņoja dziesmu Street Dogs, kas tika iekļauta Gvido brāļa, kinorežisora Igora Lingas (iepriekš Vasiļjeva) filmā Thus Spoke The City (“Tā runāja pilsēta”).
Par pirmo publisko jaundibinātās grupas uzstāšanos, nosaukumam izmantojot līdera G. Lingas uzvārdu “Linga”, kļuva 1989. gada marta beigās rīkotais festivāls “Roks par neatkarību” Rīgas Sporta pilī. Kopā ar G. Lingu un A. Cālīti tajā muzicēja vēl viens rokgrupas “Dr. Fausts” dalībnieks, ģitārists Vika (Viktors) Fedosejevs, kā arī taustiņinstrumentālists Ivars Makstnieks, izmantojot bungmašīnu. Debijai sekoja atteikšanās no taustiņinstrumentiem, turpmāk izmantojot tradicionālo smagā roka instrumentāriju – ģitāras, bass, sitaminstrumenti (Juris Norītis (Rubīns)), kuru papildināja ar saksofonu (Elmārs Rudzītis). Turpmākā muzikālā stilistika virzījās smagā roka gultnē, atgādinot par G. Lingas ar pankroku saistīto pagātni. Jūtama ietekme ansambļa daiļradē bija G. Lingas brālim I. Lingam, kas sacerējis vārdus daudzām “Lingas” dziesmām, savos kinodarbos aktīvi propagandēdams alternatīvās jaunatnes dzīves un domāšanas veidu. Jaunajai paaudzei bija adresētas arī “Lingas” dziesmas, enerģiskā rokmūzikas izteiksmē paužot svaigas un drosmīgas vēlmes un idejas.
Par pirmo jaunā sastāva ieskaņojumu kļuva dziesma “Kā sāp”, kas drīzumā tika iekļauta I. Lingas koncertfilmā “Rokenrols Baltijā” (pirmizrāde 05.04.1991.). 1989. gada nogalē sekoja deviņu dziesmu ieskaņojums Vissavienības skaņuplašu firmas “Melodija” Rīgas studijā, kā arī piedalīšanās mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”.
90. gadi
1990. gadā “Linga” aktīvi koncertēja, dziesma “Nāc dejot” iekļuva “Mikrofona” aptaujas labāko dziesmu piecpadsmitniekā. I. Linga šai, kā arī dziesmām “Krodziņš” un “Spēle”, radīja atbilstošus videoklipus, tādējādi veicinot grupas popularitāti.
1991. gadā “Mikrofona” aptaujas 2. vietā ierindojās “Lingas” dziesma “Šeit”. Paplašinot darbības areālu, mūziķi sniedza koncertus Dānijā un Vācijā, kur tika noslēgts līgums ar ierakstu sabiedrību Principal Studios, tās Zendenē bāzētajā ierakstu studijā tapa grupas pirmā albuma ieraksts. Tas izdots kasetes un vinila skaņuplates formātā, albumu prezentējot Dzintaru koncertzālē. Saksofonists E. Rudzītis spēlēja arī taustiņinstrumentus, padarot krāsaināku grupas skanējumu koncertos.
1993. gadā “Lingas” dziesma “Negribu lai” saņēma Raimonda balvu kā gada labākā dziesma Latvijā. Turpinot regulāri uzturēties Vācijā, 1994. gadā grupa “Linga” piedalījās Tallinas starptautiskajā rokfestivālā Rock Summer, kā arī svinēja uzvaru “Mikrofona" aptaujā ar dziesmu “Nāc man līdz”, līdz ar šāda paša nosaukuma kompaktdiska (CD) iznākšanu. Togad pēc laikraksta "Saule” publicētas subjektīvas Daiņa Bušmaņa recenzijas grupas mūziķi laikraksta izdevēju Ingmaru Maricu iesūdzēja tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, radot pirmo šāda veida precedentu Latvijas mūzikas vēsturē – tiesas sēdes vairākkārt tika atliktas, laikraksts “Saule” beidza pastāvēt.
1995. gadā izdota grupas agrīno dziesmu kasete “Vai tu biji tad?” (1989–1992), kam divus gadus vēlāk sekoja singls ar dziesmām “Smaids”, “Tu” un “Pamestie”. Par tā brīža grupas popularitāti liecina fakts, ka 1996. gadā tika radīta par īpaša alus šķirne “Linga” (“Rīgas alus”).
90. gados un turpmāk grupas lielākajos koncertos piedalījās grupas Huskvarn ģitārists Edgars Ķauķis (Melnais). Notika kopīgas koncertturnejas ar grupām “Lādezers”, How Much Personalities?.
1996. gadā G. Linga dibināja “Latviešu dziesmu aptauju”, sadarbojoties ar Latvijas Radio 2 (tobrīd Radio 99,5 FM), kur dažus gadus vēlāk sāka strādāt par ziņu moderatoru, turpmāk arī par mūzikas programmu vadītāju. Aptaujas rezultātus atspoguļoja televīzijas kanālā “LNT”, liekot pamatus vairākus gadus veidotajai pārraidei “LNT Mūzikas Video”, kurā sadarbojās abi brāļi Lingas – Gvido un Igors. 90. gadu beigās G. Linga “LNT” vadīja programmu “Latvijas roka TOP 10”, kopā ar brāli veidoja raidījumu “JAM”, šīs aktivitātes bremzēja “Lingas” darbību. Jaunas nodarbes atrada arī tās mūziķi A. Cālītis, iesaistoties Ievu Akurateri pavadošajā grupā “Simulācija”, un V. Fedosejevs, kas izveidoja savu rokmūzikas projektu Quarks. E. Rudzītis strādāja par žurnālistu, taču “Linga” turpināja regulāri koncertēt – bija apmēram 40 uzstāšanos gadā, visvairāk vasarā.
21. gadsimts
2000. gada maijā izdotajā “Lingas” trešajā studijas albumā “Ieklausies vējā” līdztekus grupas sacerējumiem bija iekļauta arī Ērika Ķiģeļa dziesma “Elektriskā zivs” un G. Lingas un Helmī Staltes kopīgi iedziedātā Jumalo. Par diska lielāko hitu kļuva dziesma “Vējā”. Ansambļa panākumus turpināja britu glamroka grupas The Sweet iesildīšana koncertā 2002. gada novembrī, tomēnes notika jaunās kompozīcijas “P-03” videoklipa (I. Linga) prezentācija uz Latvijas Jūras spēku Storm klases patruļkuģa “Linga”.
Turpmākajos gados grupas darbība pieklusa, līdz 2006. gada pavasarī “Linga” ieskaņoja dziesmu “Spārni”, kas ieguva AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu (2007). Togad savu darbību grupā pārtrauca E. Rudzītis. Turpmāk taustiņus grupā spēlēja A. Cālīša dēls Gints Cālītis, ar laiku uzņemdamies basģitārista pienākumus, par pamatsastāva dalībnieku tika pieņemts ģitārists E. Ķauķis.
2008. gadā lielus panākumus guva “Lingas” dziesma “Gan”, kas ieguva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas radiohita titulu un 9. vietu aptaujā “Muzikālā banka ‘2008”.
2009. gadā notika ansambļa 20. jubilejai veltīts lielkoncerts Ķīpsalas hallē, klajā nāca kārtējā labāko dziesmu izlase. Ik pa laikam atgādinot sev koncertos vai ar kādu jaunu ieskaņojumu, tikai 2020. gadā grupa “Linga” sapulcējās lielkoncertam VEF kultūras pilī. Piedaloties E. Rudzītim, G. Lingas dēlam Svenam, kamerkorim “Austrums” u. c., tika atzīmēta ansambļa 30. gadadiena un G. Lingas 50. jubileja; diemžēl dziedātājs 20.12.2020. devās mūžībā. Gadu iepriekš tikpat pāragri miris grupas ilggadējais ģitārists E. Ķauķis.
2021. gada rudenī ar grupu “Linga” kā vokālists sāka sadarboties Jānis Frišfelds no grupas Exit, sastāvam (S. Linga, G. Cālītis, J. Rubīns, V. Fedosejevs), lietojot nosaukumu “Linga & Frišs”.
Novērtējums
Grupas “Linga” jauneklīgās degsmes piesātinātās rokdziesmas bija spilgta, no citiem izpildītājiem atšķirīga parādība 20. gs. 80. gadu nogales rokmūzikā. Savā daiļradē “Lingas” mūziķi nenodarbojās ar apceri, bet atspoguļoja dzīvi visā tās krāšņumā un vienkāršībā. Grupas mūzikā, sevišķi agrīnajos skaņdarbos, bija jūtama britu grupas The Sex Pistols pankroka, kā arī Billija Aidola (Billy Idol) daiļrades ietekme. Latvijas rokmūzikas kontekstā “Lingas” dziesmām piemita drosmīga vienkāršība, pašpuicisks dzīvesprieks un klaji demonstrēta seksualitāte, kas izpaudās dziesmu vārdos un karjeras pirmās desmitgades G. Lingas vizuālajā tēlā un skatuviskajā priekšnesumā.
Grupas popularitātes apliecinājums bija jau kopš tās dibināšanas aktīvais fanu klubs. Kopš pirmsākumiem “Linga” darbojās saskaņā ar biznesa mārketinga principiem, piedāvājot plašu suvenīru klāstu, ieskaitot speciālu alus šķirni, par zīmolu kļuva arī 90. gadu sākuma seksa simbola G. Lingas frizūra, ne tikai unikālā, piesmakusī balss. Papildu veiksmes faktors bija G. Lingas brāļa I. Lingas veidotie spilgtie “Lingas” dziesmu videoklipi.
Ar gadiem zaudējot radošo aktivitāti, “Linga” 30 gadu garumā turpināja saglabāt popularitāti ar repertuāru, kura pamatu veidoja 90. gadu lielie hiti. Grupas kalendārā bijuši gan rokmūzikai, gan pankroka un smagā žanra festivāli, notikušas neskaitāmas uzstāšanās Latvijas estrādēs, klubos un kultūras namos, kā arī ārzemēs – Dānijā, Vācijā u. c. “Lingas” dziesmas regulāri ir skanējušas Latvijas radiostacijās, rādītas televīzijā, tās pieskaitāmas latviešu rokmūzikas klasikai.
Dalībnieki
G. Linga (balss, ģitāra, 1988–2020)
A. Cālītis (bass, 1988–2009)
V. Fedosejevs (ģitāra, kopš 1989)
J. Rubīns (Norītis) (sitamie instrumenti, kopš 1989)
E. Rudzītis (saksofons, taustiņi, 1989–2007)
G. Cālītis (taustiņi, basģitāra, kopš 2007)
E. Ķauķis (ģitāra, 2007–2019)
Ievērojamākās dziesmas
“Spēle”, “Nāc dejot”, “Šeit”, “Nāc man līdz”, “Spārni”, “Smaids”, “Vējā”, “Gan”
Albumi
MC*, LP**, “Linga”, Lana Records/Duck Dive Music, 1992.
CD***, “Nāc man līdz”, Mikrofona ieraksti, 1994.
MC, “Vai tu biji tad (izlase 1989–1992)”, Mikrofona ieraksti, 1995.
CD, The Best Of, Mikrofona ieraksti, 1998.
CD, “Ieklausies vējā”, Radio SWH ieraksti, 2000.
CD, “20 labākās dziesmas”, Mikrofona ieraksti, 2009.
DVD****, “Video kolekcija”, Mikrofona ieraksti, 2009.
* minialbums
** vinila skaņuplate
*** kompaktdisks
**** ciparu video disks