Jūras spēku darbības mērķis ir sargāt valsts jūras robežu un nodrošināt valsts teritoriālo jūras un iekšējo ūdeņu aizsardzību, kontrolēt valsts teritoriālos jūras un iekšējos ūdeņus, ekskluzīvo ekonomisko zonu, veikt izlūkošanu un novērošanu, nodrošināt Jūras spēku vienību kaujas un mobilizācijas gatavību, piedalīties ekoloģiskās uzraudzības veikšanā, meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un avārijas seku likvidācijā, meklēt jūrā sprādzienbīstamus priekšmetus un iznīcināt tos.
Nacionālo bruņoto spēku likums (04.11.1999.); Militārā dienesta likums (30.05.2002.); likums “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (16.02.1995.)
LR NBS Jūras spēki sastāv no:
Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, viens no tās pirmajiem drošības uzdevumiem bija valsts ārējās robežas aizsargāšana. Latvijai, kas ģeogrāfiski atrodas pie Baltijas jūras, bija nepieciešami arī savi jūras spēki jeb jūras kara flote, kura veiktu jūras robežas, teritoriālo un ekonomisko ūdeņu kontroli un aizsardzību. Tiesiskais pamats Jūras spēku izveidošanai un darbībai bija LR Augstākās padomes (AP) 1991. gada 1. oktobrī pieņemtais likums “Par Latvijas statusu 1990. gada 20. decembra likumā “Par Latvijas Republikas valsts robežu””, kas noteica robežapsardzības karaspēka izveidošanas nepieciešamību, par galveno uzdevumu izvirzot apsardzību un kontroli uz sauszemes, ūdens un gaisa telpā. Tobrīd primārais uzdevums bija izveidot mācību iestādi, kura sagatavotu jūras robežsargus. 1991. gada 1. oktobrī Liepājas Jūras koledžā izveidoja Jūras spēku mācību centru, kur mācības uzsāka pirmie Latvijas jūras robežsargi un kura būtībā bija pirmā Jūras spēku vienība.
1991. gada 13. decembrī saskaņā ar aizsardzības ministra Tālava Jundža pavēli izveidoja Ventspils 7. Robežsargu bataljonu, kura uzdevums bija apsargāt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrasti no Rivas upes līdz Rojai, kā arī Ventspils jūras ostu. Līdz ar to bija likti pamati jūras krasta robežu aizsardzībai, taču vēl arvien bija nepieciešama struktūra, kas darbotos arī valsts teritoriālajos ūdeņos un apvienotu ar vienotu vadību visas jūras apsardzības vienības. 1992. gada 25. janvārī Rīgā Aizsardzības spēku štābā izveidoja 8. Jūras spēku pārvaldi sešu virsnieku sastāvā, kuru 1994. gada 10. jūnijā pārveidoja par patstāvīgu Jūras spēku štābu. 1992. gada 1. februārī izveidoja Liepājas jūras spēku divizionu. Savā atbildības zonā – no robežas ar Lietuvas Republiku līdz robežai ar Igaunijas Republiku – divizions kontrolēja valsts ekskluzīvo ekonomisko zonu Baltijas jūrā, kā arī apsargāja teritoriālos ūdeņus. Teritoriālo ūdeņu kontrolei bija nepieciešami kuģi. Tāpēc pēc aizsardzības ministra ierosinājuma Ministru padome pieņēma lēmumu par trīs bijušo zivju inspekcijas “Ribnadzor” klases kuģu nodošanu jūras spēkiem. Šos kuģus pašu spēkiem pielāgoja krasta apsardzes vajadzībām. 1992. gada 11. aprīlī Liepājā uz pirmā izremontētā kuģa KA-04 “Sams” pacēla atjaunoto Latvijas Jūras spēku karogu. Šo datumu uzskata un atzīmē kā atjaunoto Jūras spēku dzimšanas dienu.
Atjaunoto Latvijas Jūras spēku karoga pacelšana uz kuģa KA-04 "Sams". Liepāja, 11.04.1992.
Šajā laikā arī sākās jūras novērošanas sistēmas un reālas jūras robežas kontroles veidošana. Vairāki apstākļi noteica nepieciešamību aktivizēt valsts teritoriālo ūdeņu kontroles un jūras krastu aizsardzības struktūru veidošanu. Tobrīd Liepājā un Rīgā vēl joprojām atradās Krievijas Federācijas Baltijas jūras kara flote, kas daudzkārt ignorēja Latvijas ostu civilo administrāciju un neierobežoti kuģoja Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Tāpat bija nepieciešams apkarot jūras kontrabandu un kontrolēt zvejas rajonu izmantošanu. Saskaņā ar 1992. gada 4. novembrī pieņemto likumu “Par Aizsardzības spēkiem” Jūras spēkus iekļāva Aizsardzības spēku sastāvā, un Jūras spēku galvenie uzdevumi bija sargāt valsts teritoriālos ūdeņus, piedalīties valsts ekonomiskās zonas kontrolēšanā, novērst kontrabandu, piedalīties cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avārijas seku likvidēšanā, kā arī veikt ekoloģisko uzraudzību jūrā.
1992. gada 12. janvārī saskaņā ar aizsardzības ministra pavēli ar atpakaļejošu datumu, 1. janvāri, izveidoja Jūras spēku Dienvidu rajonu ar dislokācijas vietu Liepājā un Jūras spēku Centrālo rajonu ar dislokācijas vietu Rīgā. Dienvidu rajonu izveidoja uz Liepājas jūras spēku diviziona bāzes un rajonā iekļāva arī Liepājas Mācību centru. Jūras spēku sastāvā iekļāva arī Ventspils 7. Robežsargu bataljonu, kuru 1993. gada rudenī papildināja un pārveidoja par Krasta apsardzes bataljonu. Šī reorganizācija skaitliski jūtami palielināja Jūras spēkus, un Latvijas piekrastes apsardzība pa perimetru bija noslēgta.
Neraugoties uz finanšu līdzekļu trūkumu modernu kuģu, ieroču un aprīkojuma iegādei, kā arī nepietiekošu personālsastāva komplektāciju, Jūras spēku sastāvā no 1992. gada līdz 1994. gadam iekļāva “Ribnadzor” klases kuģi KA-04 “Sams”, KA-“Spulga”, KA-03 “Komēta”, KA-05 “Gauja”, Polijas dāvinājuma kuģi A-18 “Pērkons”, Vācijas dāvinājuma kuģi A-51 “Līdaka” un P-01 “Zibens”, Zviedrijas dāvinājuma “Kristapa” klases kuģi KA-01 “Kristaps”, KA-06 “Gaisma”, KA-07 “Ausma”, KA-08 “Saule”, KA-09 “Klints”. 1995. gadā Jūras spēki ieguva dāvinājumu no Vācijas – “Kondor II” klases kuģus M-01 “Viesturs” un M-02 “Imanta” – un Norvēģijas dāvinājumu: “Storm” klases kuģus P-04 “Bulta”, KA-11 un KA-12 “Granāta”.
1994. gada beigās Jūras spēkos dienēja vai strādāja 999 cilvēki, kas bija 69 % no nepieciešamā štata sastāva. Šajā pašā gadā Jūras spēku kuģi pirmo reizi piedalījās kopīgajās mācībās ar Francijas un Vācijas kara kuģiem Baltijas jūrā.
1995. gadā notika triju Baltijas valstu – Lietuvas, Latvijas un Igaunijas – kopējās mācības Baltijas jūrā “Amber Sea”. Jau nākamajā gadā radās ideja par triju valstu kopīgas jūras spēku vienības izveidošanu. 1998. gada 16. aprīlī izveidoja apvienotu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras spēku eskadru BALTRON (Baltic Naval Squadron). BALTRON galvenais uzdevums ir nesprāgušo mīnu meklēšana un neitralizēšana Baltijas jūrā un sadarbības veicināšana starp projektā iesaistīto valstu militārajiem jūrniekiem. BALTRON ietvaros 2000. gadā Jūras spēku mācību centrā atklāja BALTRON Pretmīnu skolu, bet 2001. gada 5. septembrī izveidoja Baltijas valstu ūdenslīdēju mācību centru Liepājā. Kopš 2014. gada BALTRON projektā piedalās tikai Latvijas un Lietuvas jūras spēki. Par BALTRON komandieri katru gadu tiek nozīmēts jauns pārstāvis no katras dalībvalsts pēc kārtas. No Latvijas puses BALTRON vienībā iesaistās Jūras spēku pretmīnu kuģi un apgādes kuģi pēc rotācijas principa.
NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa (SNMCMG1) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra (BALTRON) mācībās "Hod ops" (Historical Ordnance Disposal Operation). Irbes jūras šaurums, 14.11.2019.
1997. gada 1. jūlijā Jūras spēku Liepājas Mācību centru pārdēvēja par Jūras spēku Mācību centru, iekļaujot tajā Jūras spēku Veselības aprūpes centru.
1999. gada vasarā Jūras spēkus reorganizēja. 1. jūlijā uz Jūras spēku Dienvidu rajona bāzes izveidoja Jūras spēku Karakuģu flotili ar štābu Liepājā un Jūras spēku Atbalsta bāzi Liepājā. Centrālo rajonu pārveidoja par Krasta apsardzes flotili ar štābu Rīgā un vienībām Liepājā un Ventspilī. Izveidoja Radiotehnisko bataljonu ar štābu Ventspilī un vienībām gar visu Latvijas Baltijas jūras un Rīgas jūra līča piekrasti. Tāpat Liepājā izvietoja Jūras spēku Mācību centru.
2001. gada 5. decembrī izveidota Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma apkalpes darbnīca, kuru 2010. gada 20. jūlijā pārdēvēja par Baltijas valstu pretmīnu aprīkojuma darbnīcu.
No 1999. gada līdz 2002. gadam Jūras spēki saņēma vēl vairākus kuģus: “Lindau” klases kuģi M-03 “Namejs” un “Storm” klases kuģi P-02 “Lode”, P-03 “Linga”, P-01 “Zibens” un “SAR” klases kuģi KA-14 “Astra”. 2003. gadā Jūras spēki no Norvēģijas ieguva “Vidar” klases mīnu licēju “Vale”, kam deva nosaukumu A-53 “Virsaitis”, bet 2004. gadā no Nīderlandes ieguva kuģi “Buyskes”, kam Latvijā deva nosaukumu “Varonis”.
NBS Jūras spēku flotiles kuģis, VIDAR klases piekrastes mīnu licējs A-53 “Virsaitis”. 2017. gads.
2004. gada 1. jūlijā izveidota Jūras spēku Mīnu kuģu eskadra. Tobrīd šī eskadra sastāvēja no štāba un apgādes kuģa A-53 “Virsaitis”, mīnu traleriem M-01 “Viesturs” un M-02 “Imanta”, mīnu meklētājiem M-03 “Namejs” un Ūdenslīdēju komandas. 2005. gada 24. augustā Latvijas Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar Nīderlandes Aizsardzības ministriju par piecu “Alkamaar” klases mīnu meklētāju iegādi no Nīderlandes Jūras spēkiem. Viena kuģa izmaksas bija 8 miljoni latu. Saskaņā ar šo līgumu laika posmā no 2007. gada līdz 2011. gadam Jūras spēku Mīnu kuģu eskadru papildināja kuģi M-04 “Imanta”, M-05 “Viesturs”, M-06 “Tālivaldis”, M-07 “Visvaldis” un M-08 “Rūsiņš”.
2006. gada 12. maijā Jūras spēku Mācību centra ietvaros izveidoja divas apmācību vienības: Ūdenslīdēju skolu un Jūrniecības un taktikas skolu.
Turpinot Jūras spēku modernizāciju, 2007. gada 21. decembrī Aizsardzības ministrija noslēdza līgumu ar a/s “Rīgas kuģu būvētava” par piecu multifunkcionālu divkorpusu patruļkuģu izbūvi un piegādi. Pirmos divus šādus kuģus uzbūvēja Vācijā uzņēmums Abeking&Rasmussen 2011. un 2012. gadā, tos nosauca par P-05 “Skrunda” un P-06 “Cēsis”. Pārējos trīs kuģus – P-07 “Viesīte”, P-08 “Jelgava”, P-09 “Rēzekne” – Jūras spēku rīcībā nodeva līdz 2014. gadam.
Jūras spēku komandieri
Autora veidota.
| Dienesta pakāpe, vārds, uzvārds | Pilnvaru termiņš |
| Jūras kapteinis Gaidis Andrejs Zeibots | 25.01.1992.–17.09.1999. |
| Jūras kapteinis Ilmārs Lešinskis | 17.09.1999.–28.12.2004. |
| Jūras kapteinis Aleksandrs Pavlovičs | 28.12.2004.–05.10.2009. |
| Jūras kapteinis Rimants Štrimaitis – Jūras spēku flotiles komandieris | 05.10.2009.–07.11.2013. |
| Komandkapteinis Kaspars Zelčs – Jūras spēku flotiles komandieris | 07.11.2013.–11.07.2014. |
| Jūras kapteinis Juris Roze – Jūras spēku flotiles komandieris | no 11.07.2014. līdz 2015. gada augustam |
| Komandkapteinis Valdis Stankus – Jūras spēku flotiles komandiera p.i. | no 2015. gada augusta līdz 01.04.2019. |
| Flotiles admirālis Ingus Vizulis | 01.04.2016.–02.11.2019. |
| Jūras kapteinis Kaspars Zelčs | no 02.11.2019. |
A/s “Rīgas kuģu būvētava” uzbūvētais patruļkuģis “Skrunda”. 2011. gads.
Jūras spēku kuģi
Autora veidota.
| Nosaukums | Klase | Tips | Tehniskie dati | Apbruņojums |
| A-53 “Virsaitis” | “Vidar” | Mīnu licējs | Garums – 64,8 m Platums – 12 m Augstums – 26 m no WL (vaterlīnijas) Iegrime – 4,6 m Ātrums – 14 mezgli | Lielgabals BOFOR L/70 40 mm |
| A-90 “Varonis” | “Buyskes” | Hidrogrāfijas kuģis | Garums – 58,8 m Platums – 6,3 m Iegrime – 3,7 m Ātrums – maks.13 mezgli | |
| M-04 “Imanta” M-05 “Viesturs” M-06 “Tālivaldis” M-07 “Visvaldis” M-08 “Rūsiņš” | “Imanta” (“Alkmaar”) | Mīnu meklētājs | Ūdensizspaids, pilns – 595 t Izmēri – 51,6 x 8,96 x 2,6 m Ātrums – 15 mezgli ar dīzeļdzinēju, 7 ar elektrisko | 1 x GIANT 20F-2 20 mm/90 Sonors – Thales DUBM 21B Pretmīnu aprīkojums: 2 x PAP 104 |
| P-05 “Skrunda” P-06 “Cēsis” P-07 “Viesīte” P-08 “Jelgava” P-09 “Rēzekne” | “Skrunda” | Patruļkuģis | Garums – 26,65 m Platums – 13 m Iegrime – 2,7 m Dzinēji – 2 x MAN D2842 LE410, jauda 2 x 1100 ZS (zirgspēki) Ātrums – maksimāli 21 mezgls | Divi 12,7 mm “Browning” ložmetēji |
| KA-01 “Kristaps” KA-06 “Gaisma” KA-07 “Ausma” KA-08 “Saule” | KBV | Piekrastes patruļkuģis | Garums – 16,2 m Platums – 3,61 m Iegrime – 1,2 m Ātrums – maksimāli 20 mezgli | |
| A-09 “Klints” | KBV | Piekrastes patruļkuģis | Garums – 16,6 m Platums – 3,6 m Iegrime – 1,3 m Ātrums – maksimāli 18 mezgli | |
| KA-14 “Astra” | SAR | 21,5 meklēšanas un glābšanas kuģis | Garums – 22,80 m Platums – 5,60 m Iegrime – 1,1 m Ātrums – maksimāli 30 mezgli |
NATO 1. pastāvīgās jūras pretmīnu grupas komanda ''Open Spirit 2017'' mācībās pie Kolkas raga. 29.08.2017.
Atjaunoto Latvijas Jūras spēku karoga pacelšana uz kuģa KA-04 "Sams". Liepāja, 11.04.1992.
NBS Jūras spēku flotiles kuģis, VIDAR klases piekrastes mīnu licējs A-53 “Virsaitis”. 2017. gads.
A/s “Rīgas kuģu būvētava” uzbūvētais patruļkuģis “Skrunda”. 2011. gads.
Militāro kuģu parāde Rīgas jūras līcī par godu Latvijas armijas kara flotes simtgadei. 09.08.2019.
NATO 1. pastāvīgā jūras pretmīnu grupa (SNMCMG1) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra (BALTRON) mācībās "Hod ops" (Historical Ordnance Disposal Operation). Irbes jūras šaurums, 14.11.2019.
Svinīgā ceremonijā Jūras spēku komandiera amatā stājas jūras kapteinis Kaspars Zelčs (no kreisās), saņemot Jūras spēku karogu no NBS komandiera ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa. Liepāja, 02.11.2019.
Pastmarka, veltīta Latvijas Republikas Kara flotei. 2019. gads.