V. Šmīdberga kursabiedrs konservatorijā bija jaunais komponists, rokmūzikā jau pieredzējušais M. Brauns. Viņam V. Šmīdbergs piedāvāja pievērsties oriģinālrokmūzikas komponēšanai, arī kā taustiņinstrumentālistam iesaistīties Tukuma ansambļa darbā. Sākotnēji repertuārā bija abu skaņdarbi, aktivizējās koncertdarbība. Grupa guva labus panākumus rajona un zonālajās pašdarbības estrādes kolektīvu tarifikācijas skatēs, iekaroja publikas simpātijas. Kopš 1978. gada koncertos grupa sāka lietot sākotnēji oficiāli neapstiprinātu nosaukumu “Sīpoli”, kura autors bija M. Brauns: “Roks savā izteiksmē ir ass, toties sakņojas zemē un ir veselīgs kā sīpols. Bez tam sīpols nav vis nekāds apelsīns vai firziķis, bet mūsu pašu dārzu dots”. Togad, sajutis, ka popmūzikas un roka modes tendences viņu vairs nesaista, V. Šmīdbergs grupas vadību atstāja M. Brauna pārziņā, lai pievērstos savai daiļradei akadēmiskajā žanrā. Par repertuāra pamatu kļuva M. Brauna komponētie blūzi ar Lengstona Hjūza (James Mercer Langston Hughes) dzeju, kas atnesa mūziķiem pirmo skaļāko slavu Latvijas mērogā un kļuva par interesantiem eksperimentiem blūza žanra adaptācijai latviešu vidē. Koncertos skanēja M. Brauna dziesmas ar Viļa Plūdoņa dzeju, “Kukuša balādes”, “Oda skorpionam”, “Sīpolu” programmā bija arī V. Šmīdberga dziesmas (“Vēja dziesma”, “Vrubeļa ceriņi”, “Valsis”, “Klosterī” un citas).
1979. gada rudenī vairums grupas mūziķu kļuva par Jūrmalas koncertapvienības grupu, lai, spēlējot restorānā, sapelnītu naudu nepieciešamajiem instrumentiem un skaņu aparatūrai. Šajā statusā ansambļa vadītājs oficiāli skaitījās N. Matvejevs; 1980. gadā kā restorāna “Jūras pērle” ansamblis “Sīpoli” izcīnīja 1. vietu Jūrmalas koncertapvienības skatē, A. Brauna ieguva pirmo vietu solistu konkursā. Paralēli darbam restorānā tika sagatavota oriģinālmūzikas programma ar M. Brauna skaņdarbiem. J. Macarovski pie bungām nomainīja Juris Helvigs.