Niks Matvejevs ir dziedātājs, komponists, aranžētājs, mūziķis, uzņēmējs. Grupu “Sīpoli” un “Jumis” dalībnieks, atveidojis galvenās lomas muzikāli skatuviskos darbos (“Lāčplēsis”, “Parīzes Dievmātes katedrāle” un citos), darbojies kā vokālais pedagogs un producents.

Nikolajs (kopš darbošanās mūzikā pazīstams kā Niks) mūzikai pievērsās mātes Valentīnas ietekmē (pēc tautības poliete); māte zināja vairākas valodas, daudz dziedāja, tēvs – Ivans Matvejevs, vecākā māsa Antoņina.

N. Matvejevs mācījās Bauskas 1. vidusskolā, paralēli Bauskas Bērnu mūzikas skolas akordeona klasē (1964–1972). Aizrāvās ar rokmūziku, apguva ģitāras spēli, skolā arī dziedāja. 1974. gadā N. Matvejevs kā basģitārists pievienojās komponista Viļņa Šmīdberga vadītajam vokāli instrumentālajam ansamblim, kas darbojās Codē, kolhozā “Priekšzīme”. Grupa izjuka, V. Šmīdbergs arī Tukuma rajona kultūras namā vadīja vokāli instrumentālo ansambli, kam 70. gadu vidū pievienojās N. Matvejevs.

1975. gadā pēc vidusskolas beigšanas N. Matvejevs pēc dziedāšanas skolotājas Sarmītes Vaivares ierosinājuma plānoja iestāties Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas vokālajā nodaļā, bet nokavēja eksāmenus. Lai netiktu iesaukts obligātajā militārajā dienestā, viņš iestājās Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā (LVFKI; mūsdienās RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija), vienlaikus – Rīgas Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas stīgu instrumentu nodaļas kontrabasa klasē, fakultatīvi apguva kompozīciju.

No 1978. gada Tukuma rajona kultūras nama ansamblis sāka neoficiāli lietot nosaukumu “Sīpoli”, par ansambļa vadītāju kļuva Mārtiņš Brauns. N. Matvejevs līdztekus basģitāras spēlei arvien vairāk dziedāja, viņa panākumus atzinīgi novērtēja, izveidojās skatuves un dzīves duets ar ansambļa solisti Aivu Braunu (laulībā dzimuši divi dēli).

1979. gadā N. Matvejevs absolvēja Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolu, bet 1980. gadā pabeidza LVFKI ar fiziskās audzināšanas pasniedzēja diplomu. Šā paša gada rudenī “Sīpoli” kļuva par Jūrmalas estrādes orķestru un sadzīves tradīciju biroja grupu, lai, spēlējot restorānā, sapelnītu naudu nepieciešamajiem instrumentiem un skaņu aparatūrai. Šajā statusā ansambļa vadītājs oficiāli skaitījās N. Matvejevs. 1980. gadā Jūrmalas estrādes orķestru un sadzīves tradīciju biroja grupu skatē “Sīpoli” (restorāna “Jūras pērle” grupa) izcīnīja 1. vietu.

Ar uzlaboto materiāli tehnisko bāzi grupa “Sīpoli” 80. gados sekmīgi koncertēja Latvijā un ārpus Latvijas, tapa programmas ar M. Brauna dziesmām un teātra mūziku (“Alberts”, “Mauglis”, “Suns un kaķe”), to neatņemama daļa bija N. Matvejeva spēcīgā plaša diapazona balss, dueti ar A. Braunu. 1982. gadā grupa debitēja “Mikrofona” dziesmu aptaujā, N. Matvejeva dziedātā “Dziesma par spēli” ierindojās 9. vietā.

1986. gadā M. Brauna vietā grupu “Sīpoli” sāka vadīt Raimonds Macats, šīs pārmaiņas ļāva attīstīties arī N. Matvejeva komponista potenciālam: 1987. gadā tapa spilgta solodziesma “Es tevi mīlu” (vārdi Jānis Peters). 1988. gada koncertprogrammā bija iekļauts N. Matvejeva cikls “Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas hronikas malām” (vārdi Vizma Belševica). Pēc šī priekšnesuma “Sīpoli” ieguva festivāla “Liepājas dzintars ‘88” Grand Prix, N. Matvejevu un A. Braunu atzina par labākajiem vokālistiem, labāko mūziķu vidū iekļuva “Sīpolu” mūziķi R. Macats, Tālis Gžibovskis, Normunds Šnē. Dziesma “Kliedz, mana tauta” no cikla sasniedza “Mikrofona ‘88” dziesmu aptaujas 19. vietu. 1988. gadā N. Matvejevs sacerēja “Zirgu ciklu” (Imanta Ziedoņa vārdi), rokoperas “Lāčplēsis” uzvedumā atveidoja Dīteriha lomu.

1988. gada nogalē grupa “Sīpoli” izjuka, N. Matvejevs sadarbojās ar kamerkori “Sindi Putnu Dārzs” (1988–1991), kurā iepazinās ar savu nākamo sievu Ilonu (Matvejevu, laulībā trīs meitas). 1989. gadā dziedātājs pievienojās Eināra Jaunbrāļa vadītajai grupai “Jumis” (līdz 1991), kuras repertuārā bija Imanta Kalniņa, E. Jaunbrāļa dziesmas, latviešu tautasdziesmas.

Desmitgades sākumā N. Matvejevs dziedāja restorānā Vācijā, mūziķis noslēdza līgumu par video reklāmu mūzikas komponēšanu (RTL, Vācija, 1991–1995). Pievērsās komercmūzikai, kompozīcijai, kā dziedātājs viņš izpaudās reti, piemēram, festivālā “Bildes” (piedalījās rokoperas “Šahs” uzvedumā, 1991), 1995. gadā piedalījās Raimonda Paula un Māras Zālītes muzikālās pasakas “Meža gulbji”, Valta Pūces un Ineses Zanderes mūzikla “Sūnu ciema zēni” ierakstā, pēc kura izveidojās sadarbība ar bērnu ansambli “Pekšņi”. Tā repertuārā bija dažas N. Matvejeva dziesmas, pakāpeniski attīstījās interese par bērnu mūziku.

1996. gadā N. Matvejevs piedalījās Imantdienās; 1997. gadā ar Kvazimodo lomu Zigmara Liepiņa un Kaspara Dimitera operā melodrāmā “Parīzes Dievmātes katedrāle” notika vokālista triumfāla atgriešanās uz lielās skatuves.

Desmitgades beigās N. Matvejeva darbība strauji attīstījās vienlaikus vairākās gultnēs – kā dziedātājam, komponistam, skaņu ierakstu producentam. Viņš izveidoja savu ierakstu studiju “N. M. studija”, kurā bija radošais direktors. Sacerēja mūziku reklāmām, kino, dokumentālajām un video filmām. Dokumentālā filma “Debesu sala”, kuras režisors bija Ivo Kalpenieks, 1999. gadā ieguva nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā dokumentālā filma.

1998. gadā plaši tika atzīmēta rokoperas “Lāčplēsis” desmit gadu jubileja, N. Matvejevs piedalījās atjaunotajā uzvedumā, kā arī rokoperas nākamajā atjaunojumā 2008. gadā.

2000. gadā izdots dziedātājas Marijas Naumovas soloalbums “Ieskaties acīs” ar N. Matvejeva un citu autoru dziesmām, pēc pārdošanas rezultātiem tas sasniedza Zelta (8000) un Platīna diska (10 000) statusu. Togad dziedātājs arī atveidoja Greifa lomu Z. Liepiņa un K. Dimitera operā “No rozes un asinīm” (Latvijas Nacionālās Operas un baleta teātrī, 2000–2001).

2001. gadā tika izdots N. Matvejeva dziesmu albums “Rīga dimd”, kurā piedalījās dziedātājas Linda Leen un Aija Vītoliņa, Matvejeva audzēkne. N. Matvejeva audzēkņu vidū arī ir Dināra Rudāne, Samanta Tīna un citi. “Rīgai 800” svētku ietvaros 18. augustā Doma laukumā grupa “Sīpoli” atskaņoja N. Matvejeva un V. Belševicas ciklu “Piezīmes uz Livonijas Indriķa hronikas malām”. 2001. gadā tika uzņemta animācijas filma “Neparastie rīdzinieki” ar V. Pūces mūziku (izdots CD), tās izpildītāju vidū bija N. Matvejevs, bērnu vokālā grupa “Knīpas un knauķi”, ar kuru mūziķim attīstījās auglīga sadarbība.

2002. gadā Rīgas Kongresu namā tika uzvesta muzikālā izrāde “Zemes dziesmas”, kurā N. Matvejeva dziesmas ar Marata Samauska dzeju izpildīja “Knīpas un knauķi”, solisti M. Naumova, Nauris Puntulis, mūzikas autors un citi. Dziesmas ieskaņoja, izdeva albumā, tās turpmāk tika izmantotas deju uzvedumiem, izpildītas koncertos. Albums “Zemes dziesmas” iekļuva Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” nominācijas “Labākais 2002. gada bērnu mūzikas albums” labāko pieciniekā.

2003. gadā “Knīpas un knauķi” dziedāja N. Matvejeva dziesmas koncertos “Nāc un piepildi mazo sirdi“, piedalījās mūziķa albumā “Baltāks top viss” (2004). Bērnu mūzikas jomā vairāki muzikāli skatuviski darbi tapa 2005. gadā VEF kultūras pilī izveidotajā Rīgas bērnu un jauniešu muzikālajā teātrī “RīBēJaMuTe”, kura izrādēs piedalījās “Knīpas un knauķi”. Par pirmo uzvedumu kļuva N. Matvejeva “Kraukšķītis” (2005), sekoja “Pifa piedzīvojumi” (2008), abi ar M. Samauska tekstu.

Vairākkārt šajā desmitgadē N. Matvejevs savu izcilo vokālo un aktierisko talantu apliecināja muzikāli skatuviskos darbos: oratorijā “Kuldīgas mistērija/ Gadu durvis, laiku vārti” (Valdis Zilveris, Māris Čaklais) hercoga Jēkaba lomā (2002), Baltais kaķītis M. Brauna mūziklā “Kaķīša dzirnavas” (2004; 2005), Latvijas 90. jubilejai veltītajā uzvedumā “Kapteiņa stāsti” ar Z. Liepiņa mūziku (2008), mūzikla Les Miserables iestudējumā (Žans Valžāns, 2008), Jāņa Ķirša mūziklā “Klase” (2008), Lailas Ilzes Purmalietes komponētajā rokoperā “Olivers” (pēc Čārlza Dikensa, Charles John Huffam Dickens, romāna motīviem, 2009).

2009. gadā koncertdarbību atjaunoja grupa “Sīpoli”, notika koncerti, ieraksti, dažkārt N. Matvejevs uzstājās divatā ar M. Braunu.

2001. gadā N. Matvejevs pēc piedalīšanās Adriana Kukuvasa dziesmu cikla “Debesu dāvana” ar Aleksandra Čaka dzeju ierakstā atklāja sev šā dzejnieka daiļradi, sacerēja dziesmas ar A. Čaka vārdiem, kas atskaņotas koncertos, ierakstītas, izdotas – 2006. gadā iznāca albums “Dziesmas meitenēm” un 2012. gadā – “Atzīšanās” (sadarbībā ar Aleksandra Čaka muzeju). Par šo veikumu tika saņemta A. Čaka piemiņas nozīme (2012), N. Matvejevs muzicējis A. Čaka balvas pasniegšanas ceremonijās. Izveidojās kopīgi radošie projekti ar aktieriem Mārtiņu Vilsonu, Arni Līcīti un Ivaru Kalniņu (“Ezītis miglā”), vairākas N. Matvejeva dziesmas ar A. Čaka vārdiem I. Kalniņš ieskaņojis albumā “Ejot trotuāram līdz” (2016).

2013. gadā N. Matvejevs kopā ar dziedātājiem Elizabeti Zagorsku, Ati Auzānu un Jāni Lemeži izveidoja koncertprogrammu “Debesis ir vaļā”, gada nogalē ar vijolnieku Gidonu Grīnbergu pie klausītājiem devās ar programmu “Vēstules Dievam”; daudz dziesmu sacerēts par Ziemassvētku tēmu.

Mūziķa dzīvesceļš noslēdzās negaidīti, pieliekot punktu arī grupas “Sīpoli” darbībai, M. Brauna nākotnes iecerēm. Notikuši vairāki atceres koncerti, atgādinot N. Matvejeva radītos skaņdarbus. Dziesmas ar A. Čaka vārdiem turpināja izpildīt M. Vilsons, I. Kalniņš un citi.

N. Matvejevs radošās darbības trīsdesmit gados lielākos panākumus guvis kā dziedātājs, grupas “Sīpoli” solists, piedaloties virknē muzikālo skatuvisku darbu, sākot ar Dīteriha lomu rokoperā “Lāčplēsis” (1988), izpildot, ieskaņojot dažādu komponistu (Jānis Lūsēns, V. Pūce un citus) skaņdarbus. Kā plaša diapazona vokālists, apveltīts ar sportista jaudu un neatkārtojamu mākslinieka intuīciju, visspilgtāk viņš spēja izpausties M. Brauna mūzikā. M. Brauna vadītajos “Sīpolos” N. Matvejevs, beidzis Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas kontrabasi klasi, arī spēlēja basģitāru, 80. gados atzīts par vienu no labākajiem basģitāristiem Latvijā. Kopā ar grupu “Sīpoli” piedalījās koncertos, nozīmīgos festivālos Latvijā un ārvalstīs. Viņš atzīts par labāko dziedātāju 80. gadu pašdarbības mūziķu skatēs, festivālā “Liepājas dzintars”, bija viens no vadošajiem vokālistiem republikā kopš 20. gs. 80. gadiem.

Kopš 20. gs. 80. gadu vidus attīstījās N. Matvejeva komponista daiļrade, sākot ar dziesmām, dziesmu cikliem, kur par pirmo virsotni kļuva “Piezīmes uz Livonijas Indriķa hronikas malām” (1988).

Komponista rokrakstā bija jūtama M. Brauna ietekme, tuvība 20. gs. 80. gados latviešu rokmūzikai raksturīgajai tematisko dziesmu ciklu stilistikai. Dziesmas kopš 90. gadiem lielākoties sacerētas ar M. Samauska vārdiem, kopā radīti vairākas izrādes bērniem, liela nozīme daiļradē bija A. Čaka dzejai. Melodiju attīstībai raksturīga zināma stūrainība, 21. gs. to popularitāti bremzēja elektroniskie aranžējumi, radīti N. Matvejeva paša spēkiem personiskajā studijā. Visveiksmīgāk savus sacerējumus ierakstos un koncertos (arī spēlējot basģitāru) izpildīja autors pats, viņa dziesmas izteiksmīgi interpretēja M. Naumova, “Knīpas un knauķi”, D. Rudāne. Mūziķis darbojies kā vokālais pedagogs, aranžētājs, kā skaņu režisors un producents sadarbojies ar grupām Latvian Blues Band, “re:public” un citām.

N. Matvejevs ir sacerējis mūziku reklāmām, dokumentālajām un video filmām, spēlfilmām un animācijai (vairāk nekā 150), tostarp “Debesu sala” (balva “Lielais Kristaps” kā 1999. gada labākajai dokumentālajai filmai), “Viens ciems Sibīrijā”, “Vēstule no Rīgas”, “Liepājas blūzs”, “Nesalauztie”, “Ar domu par zāli” (balva “Lielais Kristaps” kā 2002. gada labākajai dokumentālajai filmai), “Haris”, “Privātskolotājs”, “Vienīgā fotogrāfija” un citām. Teātra mūzikas jomā mūziķis sadarbojās ar Latvijas Nacionālo teātri, kur veidoja Ziemassvētku koncertus (2007; 2008), N. Matvejeva aranžējumi un deju mūzika skanēja izrādē “Skroderdienas Silmačos” (no 2010).

CD*, “Ieskaties acīs (Niks Matvejevs, Marija Naumova)”, Būsim Pazīstami!, 1998.

CD, “Rīga dimd”, BRG, 2001.

CD, “Zemes dziesmas”, BRG, 2002.

CD, “Aizlido man līdzi”, pašizdevums, 2004.

CD, “Baltāks top viss”, BRG, 2004.

CD, “Klausies (Ance Krauze, Zigfrīds Muktupāvels, JMMS zēnu koris)”, BRG, 2004.

CD, “Kraukšķītis. Knīpas un knauķi”, BRG, 2005.

CD, “Dziesmas meitenēm. Aleksandrs Čaks, Niks Matvejevs, Zane Dombrovska”, pašizdevums, 2006.

CD, “Vēstules Dievam”, Pro, 2012.

CD, “Atzīšanās. Aleksandrs Čaks. Niks Matvejevs, Mārtiņš Vilsons (dzeja)”, pašizdevums, 2013.

* kompaktdisks

** Skatīt arī grupas “Sīpoli” diskogrāfiju.