Darbojās 1964.–1989. gadā. Vairākkārtējs festivāla “Liepājas dzintars” uzvarētājs, latviešu populārās mūzikas kadru kalve ar mainīgu, daudzveidīgu repertuāru: no estrādes mūzikas līdz džezam un tautasdziesmu apdarēm. “Zvaigznīte” bija pirmais konkrētas armijas daļas estrādes ansamblis Baltijas kara apgabalā, kas tika izveidots pēc dažu amatpersonu labvēlības, kuras, izmantojot dienesta stāvokli, centās apmierināt arvien augošo pieprasījumu militārpersonu izklaidēm saskaņā ar popmūzikas modi, kas mudināja pāriet uz rokmūzikas instrumentāriju un atbilstošu repertuāru. 70. gados popularitāti guva armijas vokāli instrumentālie ansambļi “Sprīdītis”, “Spārni” un citi. Sevišķi priekšnesumi ārpus savas armijas daļas ļāva ansambļos muzicējušajiem baudīt no dienesta biedriem ļoti atšķirīgas priekšrocības.

Ideja par Padomju Socialistisko Republiku Savienības (PSRS) Bruņoto spēku Baltijas kara apgabala estrādes ansambļa dibināšanu Rīgā piederēja karaspēka daļas Nr. 0588 jeb celtnieku bataljona komandierim, pulkvedim Iļjam Petrovam (ИльяПетровичПетров), kurš piedāvāja dziedātājam Ojāram Grinbergam atrast ansamblim nepieciešamos jauniesaucamos. 20.12.1963. obligātajā karadienestā tika iesaukti O. Grinbergs (vokāls), Jānis Zirnis (saksofons), Māris Namnieks (saksofons), Jānis Stankevičs (trompete), Jānis Voitkāns (trombons), Mārtiņš Putniņš (saksofons, klavieres), Dmitrijs Bite (sitamie instrumenti) Valdis Eglītis (bass). Pie instrumentiem un programmas veidošanas viņi ķērās 01.1964. Nosaukumu “Zvaigznīte” ieteica apakšpulkvedis Vladlens Lando (Владлен Маркович Ландо), kurš celtnieku bataljonā vadīja karavīru teātri, kļuva par jaunā ansambļa māksliniecisko vadītāju, pēc demobilizēšanās strādāja Latvijas PSR Valsts Filharmonijā. Pēc viņa par “Zvaigznīti” atbildību uzņēmās Visvaldis Beķeris.

Mēģinājumi karavīru ansamblim kazarmu mūzikas istabā notika no dienesta tiešo pienākumu pildīšanas brīvajā laikā. Mūziķu pienākumos ietilpa arī signālu atskaņošana karaspēka daļas rīta rosmei, pavadījumi soļošanai, parādēm utt. Nokļūt karavīru ansambļa rindās varēja tikai ar “sarunāšanu”, kad bija nepieciešams aizstājējs kāda konkrēta instrumenta mūziķim vai dziedātājam, kuram bija pienācis laiks demobilizēties. Mainīgs bija dienesta laiks: sākumā trīs gadi, no 1967. gada ar augstāko izglītību viens gads, pārējie – divi gadi.

Līdz ar nākamajiem iesaukumiem 60. gados “Zvaigznītes” rindas papildināja virkne topošo džezmeņu, Latvijas Konservatorijas studentu: Gunārs Freidenfelds (trompete), Uldis Stabulnieks (klavieres), Gunārs Rozenbergs (trompete), Dzintars Beķeris (bungas), Andris un Jūnijs Vilsoni (ģitāra). No mūziķu vidus tika izvirzīts ansambļa vadītājs, kura pienākumos ietilpa repertuāra atlase, aranžēšana, komponēšana. Grupa atskaņoja padomju dziesmas, arī mūžzaļus latviešu šlāgerus “Pie Dzintara jūras”, “Meitene zeltene” un citas, kā arī dziesmu “Vaidava”. “Zvaigznīte”, tobrīd orķestris 14 cilvēku sastāvā, uzvarēja 1966. gada festivālā “Kad tiekas draugi” Liepājā (“Liepājas dzintara” priekštecis), kur, skanot “Pie Dzintara jūras”, visa zāle piecēlās kājās.

1967. gads kļuva par “Zvaigznītes” augstāko sasniegumu profesionālajā jomā. Ansambļa džeza kvartets (U. Stabulnieks, G. Rozenbergs, V. Eglītis, Dz. Beķeris) armijas formastērpos uzstājās Tallinas džeza festivālā, kur ieguva laureāta diplomu un poļu žurnāla Jazz speciālbalvu. Festivālā “Liepājas dzintars ‘67” “Zvaigznīte” ar solistu Paulu Butkēviču atskaņoja dziesmas no spēlfilmas “Elpojiet dziļi” (režisors Rolands Kalniņš, 1967), kurā bija piedalījušies ar nosaukumu “Optimisti”. 

1968. gada “Liepājas dzintarā” ar “Eolikas” bundzinieku Eināru Raibo sastāvā “Zvaigznīte” ansambļu kategorijā izcīnīja 3. vietu, G. Rozenbergu atzina par labāko instrumentālistu. 1969. gada festivālā “Liepājas dzintars” “Zvaigznīte” bija 2. vietā, soliste bija Gaļina Kazakēviča – līdz pat 80. gadiem ansamblī dziedāja arī ar armiju nesaistītas meitenes, tika pieaicināti arī “civilie” mūziķi, kad bija nepieciešams. Ansambļa galvenais pienākums bija sniegt koncertus padomju armijas daļās, uzstāties virsnieku slēgtajos vakaros, notika koncerti, kurus varēja apmeklēt civilie klausītāji, “Zvaigznīte” uzstājās Latvijas pilsētu estrādes svētkos un citur. Dienesta režīms “Zvaigznītes” mūziķiem atšķīrās no tradicionālā, tas bija daudz brīvāks, ar privilēģijām, iespēju uzturēties ārpus militārajām struktūrām.

“Zvaigznīte” izcīnīja 1. vietu “Liepājas dzintara ‘71” estrādes ansambļu kategorijā, 1972. gada festivālā palika 3. vietā. Grupā tolaik bija 11 mūziķu, solisti – Vilnis Brēža, Vladislavs Juhņēvičs, dziedāja arī Daina Vanaga un Tamāra Dmitrijenko, tika sagatavota koncertprogramma, kuru ierakstīja un parādīja Maskavas Televīzijā (TV).

1973. gadā “Zvaigznītei” piešķīra tolaik godpilno Tautas estrādes ansambļa nosaukumu. Repertuārā tika iekļautas arī ansambļa dalībnieku sacerētas dziesmas, grupas stils tika veidots kopīgā darbā, to ietekmēja arī muzikālā vadītāja daiļrades rokraksts, kas vienam bija vairāk, citam mazāk izteikts. 1976. gada “Liepājas dzintarā” atkal tika iegūta 1. vieta ansambļu kategorijā, turpinājās aktīva koncertdarbība skolās, darba vietās, koncertos rādīti arī deju numuri.

70. gados karavīru ansamblī muzicēja grupu “Eolika” (Zigmunds Lorencs), “Menuets” (Adrians Kukuvass, Juris un Leons Sējāni, Raimonds Bartaševičs) dalībnieki, Rīgas estrādes orķestra solists Olafs Šlesers, komponisti Imants Zemzaris, Imants Paura, Renē Salaks, muzikologs Boriss Avramecs, grupas “Suvenīrs” dibinātājs, pianists Ivars Kraucis, diriģents Kārlis Beinerts un citi, dziedāja Sirja Liekne. Deju vakaros atskaņoja arī latviešu patriotiskās dziesmas, to vidū Eduarda Rozenštrauha “Zilais lakatiņš”, kuru padomju virsnieki, nezinot dziesmas kontekstu, dejoja kā parastu valsi.

Būtiskas pārmaiņas ieviesa komponists Zigmars Liepiņš; kā “Zvaigznītes” muzikālais vadītājs viņš atteicās no pūšaminstrumentiem, turpmāk tika lietoti tradicionālie rokgrupas instrumenti. Viņa vadībā no bundzinieka par dziedātāju pārkvalificējās Imants Vanzovičs, notika pirmie “Zvaigznītes” profesionālie ieraksti – Z. Liepiņa “Dzintara dziesma” un “Nāc, nāc, nāc” (1977). 1977. gadā dziedāja arī Māra Ungere, Laimis Rācenājs, Aleksandrs Timohins un citi.

70. gadu beigās, muzicējot “Zvaigznītē”, tika likti pamati ansambļiem “Ornaments” (Viktors Macko, Bruno Ostrovskis), 80. gadu sākumā – “Vaidava” (Jānis Zandbergs, Harijs Luškovs, Imants Točs, Pēteris Šiliņš). Karavīru ansamblī kā programmas veidotāji, vadītāji, humoristi darbojās arī aktieri Voldemārs Šoriņš, Valdis Lūriņš, Guntis Skrastiņš, Uldis Norenbergs, diktors Uldis Štokmanis, režisori Ģirts Sils, Valdis Pavlovskis un citi.

1980. gadā “Zvaigznīte” ieguva 2. vietu estrādes ansambļu kategorijā festivālā “Liepājas dzintars”, labākā instrumentālista lauri – sitamo instrumentu mūziķim Leonīdam Dubovecam. Diskostilam sekoja pievēršanās džezrokam, grupā muzicēja vēlāk labi pazīstamais blūza ģitārists Valdis Vanadziņš, dziedāja māsas Jageres – Aija un Baiba, arī Igors Lodziņš, Einārs Irgensons, tika izveidots muzikāls uzvedums “Latviešu sarkano strēlnieku zemnīcā skan dziesmas”.

Karavīru ansambļa darbības specifika bija biežā dalībnieku maiņa, daļa repertuāra pārceļoja no viena sastāva pie nākamā, komponista Uģa Prauliņa vadībā tika turpināts iepriekšējā vadītāja Jāņa Loseva kurss uz latviešu strēlnieku dziesmu iekļaušanu repertuārā. 1984. gadā ar Strēlnieku dziesmu cikla atskaņojumu “Zvaigznīte” ieguva 1. vietu republikas pašdarbības kolektīvu skates finālā estrādes ansambļu kategorijā.

Ansamblī 80. gadu 1. pusē muzicēja Guntis Vecgailis (“Opus”, “Opus Pro”), Andris Alviķis, Arnis Veisbārdis (“Vecās mājas”), Aigars Grauba (“Jumprava”), Vilnis Strods (“Arhīvs”), Juris Norītis (“Linga”), aktieris Valdis Liepiņš, dziedāja Ilmārs Vējiņš, Judīte Dzilna, Silvija Silava un citi. Notika vairāku U. Prauliņa un G. Vecgaiļa oriģināldziesmu (“Spītība”, “Likteņa smilga”, “Krītošās zvaigznes”, “Pastalnieki”) ieraksti Latvijas Radio studijā.

Strēlnieku cikls palika galvenā karavīru ansambļa repertuāra sastāvdaļa līdz grupas pastāvēšanas beigām. 80. gadu nogalē ansamblis sāka sadarboties ar tautas deju ansambli “Rotaļa”, piedaloties viņu koncertos kā muzikālie pavadītāji. Notika koncerti PSRS, uzstājoties, piemēram, augstākajās militārajās izglītības iestādēs, piedaloties festivālos, ieraksti Maskavas TV.

“Zvaigznītes” pēdējais koncerts skanēja 1989. gadā padomju Uzvaras svētkos (9. maijā). Par nākamo muzikālo vadītāju aiz Jāņa Lāča bija paredzēts kļūt Normundam Jakušonokam (“Labvēlīgais Tips”), taču Latvijas pilsoņu iesaukums Padomju armijā nenotika.

20. gs. 90. gados un 21. gs. rīkoti vairāki ansambļa “Zvaigznīte” dalībnieku salidojumi, visciešāk kopā turējās 60. gadu mūziķi. 2013. gadā Rakstniecības un mūzikas muzejā notika karavīru ansambļa vēsturei veltīts sarīkojums ““Zvaigznītes” zvaigznājs”. Ansambļa veikums godināts ar piemiņas zīmi Rokmūzikas slavas alejā Liepājā.

J. Zirnis (1963–1964), G. Freidenfelds (1964–1965), U. Stabulnieks (1966–1967), G. Rozenbergs (1968), Ivars Kraucis (1969–1971), Jevgeņijs Jansons (1971), Z. Lorencs (1972–1973), J. Sējāns (1974), Ņežats Abļemitovs (1975), Māris Ivanovs (1976), Z. Liepiņš (1976–1977), Jānis Porietis (1977–1979), Jānis Losevs (1979–1981), Juris Trasūns (1981), Ints Miltovičs (1982), U. Prauliņš (1982–1984), Aigars Grauba (1984–1985), Dainis Virga (1985–1987), J. Lācis (1987–1989).

J. Lācis (taustiņi, muzikālais vadītājs)

Armands Avotiņš (vijole)

Agris Strautmanis (ģitāra, vijole)

Andrejs Joksts (ģitāra)

Zigmunds Balodis (bass)

Ainars Deksnis (sitamie instrumenti)

Normunds Mazūrs (vokāls, trompete)

Armens Tamazjans (vijole)

Par latviešu džeza, roka un popa augstskolu dēvētais karavīru ansamblis ”Zvaigznīte” pastāvēšanas 25 gadu laikā savās rindās vienojis dažādu žanru un stilu mūzikas pārstāvjus. Daudziem no viņiem turpmākā karjera sākās tieši “Zvaigznītē”, daudziem šis bija labākais veids, kā pildīt padomju okupācijas sistēmā obligāto karadienestu. 

Par ansambļa sniegumu liecināja četrreiz iegūta pirmā vieta ansambļu sacensībā festivālā “Liepājas dzintars”, plūkti lauri pašdarbības kolektīvu skatēs, “Zvaigznītes” dziedātāji un mūziķi vairākkārt atzīti par labākajiem dažādos konkursos. Ansamblis pulcēja pilnas zāles neskaitāmos koncertos, grupas dalībnieku vidū bijis vairāk nekā 200 mūziķu, kultūras darbinieku, aktieru (precīzi dati nav apkopoti, nav pieejami padomju armijas arhīvi). Nav liecību par grupas skanējumu, repertuāru, izņemot atsevišķu, mazāk par desmit dziesmu ieskaņojumus, saglabājies arī Strēlnieku cikla 1984. gada koncertieraksts, ieskaņots džeza kvarteta priekšnesums Tallinas džeza festivālā 1967. gadā.

Ansambļa “Zvaigznīte” pastāvēšana un radošā darbība spilgti raksturoja padomju okupācijas režīma sarežģīto dabu. No vienas puses gan kultūrā vispār, gan jo īpaši kultūras iestādēs militārajās struktūrās pastāvēja strikti noteikti ideoloģiski un formāli ierobežojumi mākslinieciskās dzīves izpausmēm, kā arī karadienestā esošo militārpersonu dienesta reglamentācija. Tajā pašā laikā jau sākot ar 60. gadu nogali un vēlāk soli pa solim šajā režīmā kļuva iespējama dažādu formālo noteikumu pārkāpšana un apiešana. Bieži vien brīvdomīgāka amatpersona dažkārt ierobežotā apjomā varēja atļaut vai tieši otrādi ierobežot vairāk nekā režīma politika noteica. “Zvaigznītes” gadījumā acīmredzot jāņem vērā labvēlīgo konkrēto militārpersonu atbalstu ansambļa aktivitātēm, kā arī tas, ka ansamblī spēlējušie jaunie mūziķi šos relatīvi komfortablos, bruņoto spēku vispārējai kārtībai neraksturīgos apstākļus, aktīvi izmantoja savu radošo izpausmju īstenošanā.