Pirmoreiz latviski skanēja spēlfilmā “Zvejnieka dēls” (režisors Vilis Lapenieks, 1940).

Latviešu populārajā mūzikā iesakņojušās un lielu popularitāti guvušas daudzas vācu tautas dziesmu un ziņģu melodijas ar latviešu vārdiem. Vācu komponista Jākoba Pfeila (Jakob Pfeil) 1937. gadā sacerēto jūrnieku dziesmu Am Golf von Biskaya (Fahr mich in die Ferne, mein blonder Matrose) no Berlīnes uz Rīgu atveda V. Lapenieks. Vārdus latviešu valodā sacerēja literāts, vairāku raidlugu autors, radiofona literārās daļas darbinieks Kārlis Baltpurviņš. 1939. gadā komponists Jānis Mediņš dziesmu aranžēja pūtēju orķestrim un vīru korim. Filmā dziesmu kā solists dziedāja Tālis Matīss, bet zaļumballes skatā – dubultkvartets “Tēvija”. Ansambļa dalībnieki – Arturs Kļaviņš, Leonīds Bērziņs, Jānis Ansbergs, Rihards Skujiņš, Edgars Plaudis, Arnolds Siliņš, Eižens Šteins – redzami zaļumballes kadros.

Fabrikas Bellaccord-Electro skaņuplatē J. Pfaila dziesmu ar nosaukumu “Dzintarjūras krastā” iedziedājis Mariss Vētra, tautā dziesma aizgāja ar nosaukumu “Pie Dzintara jūras”, turpmāk lietoti abi. Bellaccord-Electro skaņuplatē to kā latviešu tautas melodiju (läti rahvaviis) iedziedājis igauņu baritons Arturs Rinne (Artur Rinne). Pēc filmas “Zvejnieka dēls” iznākšanas uz ekrāniem šis valsis bija ļoti populārs gan Latvijā, gan Igaunijā.

Kopš 20. gs. 30. gadiem “Pie Dzintara jūras” dziedāta latviešu saietos, svētku reizēs. Dziesmas vārdiem tapušas vairākas parodiju versijas – arī politiskas, saistītas ar vēsturisko situāciju: “Pie Staļina durvīm stāv Kirkenšteins bāls/ Tam rokā dreb lūgums pēc maizes un sāls...” (pants); “Mēs nebūsim kopā, jo es latviet’s – tu krievs/ Es bezpartijiskā, bet tu komunists liels” (piedziedājums) un citas.

1956. gadā dziesmu ar nosaukumu “Dzintarjūras krastā” Latvijas Radio studijā ieskaņoja Edgars Plūksna, 1959. gadā ar nosaukumu “Pie Dzintara jūras” – Ramons Kepe, 1966. gadā instrumentālā versijā – Raimonda Paula instrumentālais ansamblis ar solistu Alni Zaķi (saksofons). Padomju okupācijas laikā oficiālajos koncertos dziesmu neatskaņoja, neizdeva skaņuplatēs, taču sadzīvē tā joprojām bija populāra.

Dziesma “Pie Dzintara jūras” bija karavīru ansambļa “Zvaigznīte” repertuārā 60. gados, 1973. gadā skaņuplatē “Jaunība” ar nosaukumu “Dzintara jūra” to ieskaņoja trimdas kapela “Runči” (Hamiltona, Kanāda).

Latvijā kā pirmie dziesmu ieskaņoja Ogres rajona kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis (kapela) “Ornaments” 1985. gada skaņuplatē “Pie Dzintara jūras". Populāras 30. gadu latviešu sadzīves joku dziesmas”, kā arī atskaņoja to savos koncertos Latvijā un ārzemēs. 1985. dziesmu ieskaņoja pūtēju orķestris “Rīga”, 1986. gadā – skaņuplatē “Es tik lādē” dziesmu “Pie Dzintara jūras” iedziedāja trimdas dziesminieks Ilmārs Dzenis.

Sākot ar 20. gs. 80. gadu beigām “Pie Dzintara jūras” bieži dziedāta kā latviešus vienojoša dziesma dažādos publiskos sarīkojumos, koncertos, to pārskaņojuši un savos albumos izdevuši daudzi solisti, ansambļi: “Mazā Ģilde”, Harijs Spanovskis un Jānis Paukštello, Miķelis Gruzītis, Viktors Lapčenoks, Žoržs Siksna un citi, tapušas melodijas instrumentālās versijas dažādiem sastāviem – līdz pat simfoniskajam orķestrim (1999. gada Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra Vecgada koncertā Lielajā Ģildē).