Valsis ir viena no vecākām un populārākajām mūsdienu balles dejām. Tā nosaukums cēlies no vidusaugšvācu valodas nosaukuma dejas figūrai walzen (‘griezties’). Deja ar nosaukumu valsis (Walzer) parādījusies ap 1750. gadu Dienvidvācijā un Austrijā. Valša saknes gan ir daudz senākas un rodamas jau 12.–13. gs., kaut gan popularitāti tas ieguva tikai 19. gs.
Raksts, kas tika publicēts Parīzes žurnālā La Patrie 17.01.1882., apstiprināja, ka valsis sākumā tika izpildīts Parīzē. Daži vēstures avoti liecina par švābu jeb vācu valsi, kas atbilst Vīnes valša (Wiener Walzer) priekštecim – vācu dejai Langlaus, kuru izpildīja Alpu un Dienvidvācijas reģionos. Francūži tam nepiekrita, pamatojoties uz to, ka pirmā pierakstītā 3/4 taktsmēra renesanses laika deja ir volta (volte) no Provansas. Uz valša izgudrotāju godu var pretendēt arī itāļi, jo volta ir arī itāļu tautas deja, un vārds “volta” itāļu valodā nozīmē 'grieziens'.
Pirmā valša melodija, kas ir populāra vēl mūsdienās, ir austriešu komponista Maksa Augustina (Marx Augustin) “Ak, mans mīļais Augustiņ!” (O, du lieber Augustin, 1670). Pirmā Vīnes valša melodija tiek datēta ar 1770. gadu. Pēc šīs melodijas dejoja pāros 1775. gadā, bet bija jāpaiet zināmam laikam, lai šī deja kļūtu plaši pazīstama. Mūsdienās zināmajam Vīnes valsim jau 18. gs. bija daudz pretinieku, īpaši no aristokrātu puses, kas šo deju dēvēja par “tikumības maitātāju” tikai tādēļ, ka tā ir pāru deja, kurā vīrietis tur savu roku uz sievietes vidukļa (mūsdienās saukts par satvērienu). Tieši šī pretējo dzimumu ciešā kontakta dēļ valsis sākumā tikai uzskatīts par nepiedienīgu.
Londonā valsi pirmo reizi dejoja 1812. gadā. Arī tur tas šķita kaut kas ārkārtīgi neparasts un gandrīz nepieklājīgs. Neskatoties uz to, valsis Eiropā izplatījās un kļuva populārs ļoti ātri. Valša dejošanas lietpratēji, deju komponisti ieguva cieņu un popularitāti. 19. gs. pakāpeniski pazuda vecās lauku dejas, modē nāca jaunas dejas un jauno deju komponisti – diriģenti. Vispopulārākais tomēr bija valsis, kas deju zālēs valdīja veselu gadsimtu.
Laika gaitā, pateicoties tam, ka britu karalienei Viktorijai (Alexandrina Victoria) patika balles dejas, arī valsis, tas tika dejots arī augstākās sabiedrības ballēs. Valša ilgdzīvošanas noslēpums meklējams demokrātiskumā. Dejas pamatsoļus bez pūlēm var apgūt gandrīz ikviens.
