AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 26. februārī
Jānis Kudiņš

Johans Štrauss, tēvs

(Johann Strauss, Vater; pilnā vārdā Johans Baptists Štrauss, Johann Baptist Strauss; 14.04.1804. Vīnes piepilsētā Leopoldštatē, Austrijā–25.09.1849. Vīnē, Austrijā), arī Johans Štrauss I (Johann Strauss I.)
austriešu komponists un diriģents (dejas žanru un militārās mūzikas jomā), pazīstamās Vīnes Štrausu muzikālās dinastijas aizsācējs

Saistītie šķirkļi

  • deja
  • kino
  • kvartets
  • mūzika
  • stīgu orķestris
  • valsis
Johans Štrauss, tēvs. Ap 1830. gadu.

Johans Štrauss, tēvs. Ap 1830. gadu.

Avots: Hulton Archive/Getty Images, 2641532.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Nozīmīgākie darbi
  • 4.
    Novērtējums
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izcelšanās, izglītība un ģimene
  • 2.
    Profesionālā darbība
  • 3.
    Nozīmīgākie darbi
  • 4.
    Novērtējums
Izcelšanās, izglītība un ģimene

Dzimis krodzinieku Franca un Barbaras Štrausu ģimenē. Agrā bērnībā zaudēja abus vecākus; pēc aizbildņa lēmuma apguva grāmatsējēja amatu. Paralēli pusaudža gados attīstījās interese par muzicēšanu, apgūstot vijolspēli un mūzikas teorijas pamatus pie Johana Polišanska (Johann Polischansky) un spēlējot vietējā izklaides mūzikas orķestrī, ko vadīja Mihaels Pamers (Michael Pamer).

1822. gadā J. Štrauss I pievienojās tobrīd karjeru uzsākušā vijolnieka un deju mūzikas komponista Jozefa Lannera (Joseph Lanner) un brāļu Karla un Johana Drahaneku (Karl und Johann Drahanek) izveidotajā ceļojošajā stīgu kvartetā. 1824. gadā kvartets kļuva par pamatu neliela stīgu orķestra izveidei, kurā strauji attīstījās arī J. Štrausa I mūziķa talants.

1825. gadā J. Štrauss I apprecējās ar Mariju Annu Štreimu (Maria Anna Streim), turīga Vīnes alusdarītāja meitu. Viņu laulību komponista biogrāfi raksturo kā pretrunīgu. Tajā piedzima septiņi bērni, no kuriem dēli Johans, Jozefs un Eduards jeb Edijs pēc J. Štrausa I nāves arī kļuva par pazīstamiem izklaides (deju, balles) un militārās mūzikas komponistiem un diriģentiem. Tomēr pats J. Štrauss I nevēlējās, lai dēli kļūtu par mūziķiem, savas dzīves laikā virzot Johanu darbam banku un finanšu sfērā, Jozefu dienestā armijā un Eduardu darbam ārlietu resorā.

J. Štrausa I biežie koncertceļojumi un ar tiem saistībā brīvā, bohēmiskā vide pakāpeniski viņu attālināja no dzīvesbiedres. 19. gs. 30. gadu sākumā J. Štrauss I uzsāka attiecības ar dzirnavnieci Emīliju Trampušu (Emilie Trampusch), šajās attiecībās piedzima astoņi bērni. Kad J. Štrauss I publiski atzina vienu no savām meitām, kura bija piedzimusi attiecībās ar E. Trampušu, 1844. gadā pēc M. Štrausas pieprasījuma viņas laulība ar J. Štrausu I tika šķirta.

J. Štrausa I kā slavenas mūziķu dinastijas aizsācēja biogrāfijā pieminams arī šāds fakts – viņa vectēvs (no tēva puses) bija katoļticībā pārgājis ebrejs no Ungārijas. To savulaik, veicot pārbaudi, 20. gs. 30. gados noskaidroja nacistiskais režīms Austrijā un Otrā pasaules kara laikā slēpa no sabiedrības, kurai tas kļuva zināms tikai pēc kara.

J. Štrausa I pēcnācēji nākamajās paaudzēs (pa dēla, diriģenta un komponista E. Štrausa pēcteču līniju) turpinājuši darboties un joprojām darbojas mūzikas un ar to saistītās jomās arī mūsdienās.

Profesionālā darbība

Redzot J. Lannera straujos panākumus, J. Štrauss I arī nolēma darboties šajā virzienā. 1826. gadā J. Štrauss I guva savus pirmos plašākos panākumus ar “Baložu valsi” (Täuberln-Walzer). 1827. gadā J. Štrauss I uzsāka vadīt pats savu orķestri, kurš vēlāk viņa dēlu vadībā darbojās līdz pat 20. gs. sākumam.

J. Štrauss I aktīvi komponēja dejas žanru un militāro ceremoniju mūziku un ar savu orķestri koncertēja gan Austroungārijā, gan citās valstīs (Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā). Londonā J. Štrauss I īpašu ievērību ieguva ar savu skaņdarbu kopumu, veltītu karalienes Viktorijas (Alexandrina Victoria) kronēšanai 1838. gadā.

Pateicoties J. Štrausa I un viņa draudzīgā konkurenta J. Lannera aktīvajai radošajai darbībai, valsis sākumā Vīnē, Austroungārijā, vēlāk visā Eiropā ieguva to lielo popularitāti, kāda šim žanram ir mūsdienās. J. Štrausa I valšu kompozīciju struktūra ir vienkārša (ievads, bieži vairāku valša melodiju secība jeb virkne, koda dažkārt ar kāda muzikāla efekta izcēlumu). Plaši pazīstama un iemīļota šī mūzika kļuva, pateicoties J. Štrausa I spilgtajam melodiķa talantam un prasmei muzikāli izcelt valša dažādās raksturiezīmes, kas paceļ to pāri ikdienišķas deju (izklaides) mūzikas ietvaram un piešķir īpašu šarmu. 1846. gadā Austroungārijas imperators Ferdinands I (Ferdinand I.) piešķīra J. Štrausam I galma mūzikas direktora goda amatu.

1849. gadā, pēc inficēšanās ar skarlatīnu, J. Štrauss I pāragri nomira. Sākumā J. Štrauss I tika apbedīts Vīnes Dēblingeras (Döblinger) kapsētā, netālu no arī pāragri mūžībā aizgājušā J. Lannera kapavietas. 1904. gadā J. Štrauss I un J. Lanners tika pārapbedīti Vīnes Centrālajā kapsētā (Zentralfriedhof), savukārt Dēblingerā 1928. gadā tika atklāts Štrausa-Lannera parks (Straus-Lanner-Park).

Nozīmīgākie darbi

J. Štrausa I mūzikas klāstu veido vairāk nekā 250 kompozīcijas. Tie ir valši, polkas, galopi u. c. dejas žanru opusi, kā arī militāro ceremoniju mūzika.

Starp vairākiem J. Štrausa I valšiem mūsdienās plaši pazīstama ir 1843. gadā komponētā valša melodiju virknes kompozīcija “Lorelejas Reinas skaņas” (Loreley-Rhein-Klänge). Savukārt nepārspēts hits joprojām ir 1848. gadā mundrajā raksturā un spilgtajā melodiskajā izteiksmē komponētais militāro parādes ceremoniju “Radecka maršs” (Radetzky-Marsch).

Novērtējums

J. Štrausa I kā Vīnes valšu komponista piemiņa iemūžināta piemiņas plāksnē Dēblingeras parkā, Lannera-Štrausa piemineklī (Lanner-Strauss-Denkmal) Dēblingeras parkā un Lannera-Štrausa piemineklī Bādenē (Austrija). 2015. gadā Vīnē tika atklāts J. Štrausam I un viņa muzikālajai dinastijai veltīts muzejs.

1972. gadā britu televīzijas kompānija English Associated Television producēja J. Štrausam I un viņa dinastijai veltītu seriālu “Štrausu ģimene” (The Strauss Family). J. Štrausa I komponētā mūzika mūsdienās ir neatņemama dažādu muzikālu notikumu, teātra un kino pasaules sastāvdaļa.

1987. gadā pazīstamais holandiešu vijolnieks un diriģents Andrē Rjē (André Rieu) nodibināja pazīstamo Johana Štrausa orķestri (Johann Strauss Orchestra), kas plaši pazīstams Vīnes valšu komponistu dinastijas mūzikas popularizācijā mūsdienās.

Multivide

Johans Štrauss, tēvs. Ap 1830. gadu.

Johans Štrauss, tēvs. Ap 1830. gadu.

Avots: Hulton Archive/Getty Images, 2641532.

Johans Štrauss, tēvs. Ap 1830. gadu.

Avots: Hulton Archive/Getty Images, 2641532.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • deja
  • kino
  • kvartets
  • mūzika
  • stīgu orķestris
  • valsis

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Johana Štrausa asociācijas tīmekļa vietne. The Johann Strauss Society of Great Britain
  • J. Štrausa, tēva biogrāfija Vīnes Štrausu pētniecības institūta tīmekļa vietnē. Wiener Institut für Strauss-Forschung
  • Valsis “Loreleja – Reinas skaņas”, Vīnes filharmoniķu (Wiener Philharmoniker) orķestris, diriģents Zubins Mehta

Ieteicamā literatūra

  • Fantel, H., The Waltz King: Johann Strauss, Father and Son, and Their Romantic Age, New Yourk, William Morrow & Company, 1972.
  • Jäger-Sunstenau, H., Johann Strauß. Der Walzerkönig und seine Dynastie. Familiengeschichte. Urkunden, Wien, Verlag für Jugend und Volk, 1965.
  • Linke, N., Musik erobert die Welt. Oder: Wie die Wiener Familie Strauß die "Unterhaltungsmusik" revolutionierte, Wien, Herold, 1987.
  • Rubey, N., 'Johann Strauss Sr. – A Musician by the Grace of God?', Vienna Music, No. 100, 2011, pp. 16–19.
  • Weitlaner, J., Johann Strauss. Father and Son. Their Illustrated Lives, Prague, Vitalis, 2019.

Jānis Kudiņš "Johans Štrauss, tēvs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 04.10.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4071 šķirklis,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana