Grupa “Salve” ir ar plašu repertuāra amplitūdu – no estrādes līdz džezrokam. Darbojās vispirms Jāņa Lejiņa (1967–1977), vēlāk Egila Pētersona vadībā (1978–1987) uz pašdarbības pamatiem ar apjomīgu dalībnieku skaitu. Lielāko popularitāti guva 20. gs. 70. gados.
“Salve”
Jelgavas kultūras nama vokāli instrumentālais ansamblis
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Profesionālā un radošā darbība
1967–1976
Saksofonists J. Lejiņš 1967. gada janvāra vidū uz Jelgavas centrālā kultūras nama deju orķestra bāzes izveidoja mazāka sastāva kolektīvu – vokāli instrumentālo estrādes ansambli, kura dalībniekiem mūzika bija vaļasprieks. Jau iepriekš J. Lejiņa orķestrī bija dziedājusi slavenās estrādes solistes Noras Bumbieres māsa Māra Bumbiere (Jasa; Zustrupa), dziedāja arī Zanda Švanka, Andris Uļjanovs, Edgars Liepiņš – Jelgavas tautas teātra aktieris, kurš ieteica nosaukumu “Salve” (no latīņu salve ‘esi sveicināts’). Mūziķu sastāvs: Vladimirs Tereņins (ģitāra), Arvīds Krastiņš (basģitāra), Valdis Romanovskis (bungas). Taustiņinstrumentus spēlēja Sergejs Savičs, kurš arī komponēja, strādāja ar vokālistiem. Grupas repertuārs bija veidots tradicionālā estrādes stilā – tajā bija iekļautas populāras latviešu, cittautu autoru dziesmas arī krievu, poļu, vācu u. c. valodās, pašu grupas dalībnieku skaņdarbi, tautasdziesmu apdares, aranžējumus veidoja J. Lejiņš. Notika aktīva koncertdarbība Latvijas pilsētās un rajonos, katru gadu tika sagatavota jauna koncertprogramma.
1971. gadā jelgavnieki guva ievērību, ar labiem panākumiem startējot Latvijas pašdarbības skates finālā, kur kļuva par laureātiem. 1972. gadā “Salve” festivālā “Liepājas dzintars” ieguva ar Ādažu grupu “Suvenīrs” dalītu 2. vietu estrādes ansambļu grupā (pirmo nepiešķīra). Kā solists festivālā grupai pievienojās jelgavnieks Gunārs Kuģis, kas tika atzīts par otro labāko dziedātāju, un Zigurds Lasmanis saņēma speciālbalvu kā labākais skaņu operators. V. Romanovski aizstāja Valerijs Zabeckis (bungas), trompeti, kā arī taustiņinstrumentus spēlēja, dziesmas sacerēja Arnolds Jasa. Kopš 1973. gada Z. Švankas vietā dziedāja soliste Aija Krauce, kura 1974. gada “Liepājas dzintarā” ieguva 2. vietu solistu grupā. Togad jelgavnieki izcīnīja 1. vietu gan “Liepājas dzintarā” estrādes ansambļu grupā, gan republikāniskajā pašdarbnieku skatē. Vairākkārt “Salve” piedalījās republikas estrādes skates laureātu apvienotajos koncertos Rīgā, Sporta manēžā, vēlāk Sporta pilī, uzstājās Latvijas Televīzijas un Radio raidījumos, viesojās padomju republikās, Maskavā, Ļeņingradā.
70. vidū A. Krastiņu nomainīja Andris Bumbieris, V. Zabecki – Aleksandrs Akimovs, V. Tereņina vietā ģitāru spēlēja Ingus Feldmanis, kurš arī dziedāja. “Salves” koncertprogrammās skanēja arī instrumentāla mūzika džezroka stilā, modernu rietumu grupu, piemēram, ABBA, Deep Purple u. c. skaņdarbi angļu valodā, dziedāja arī A. Bumbieris. Viņš iesaistījās aranžēšanā, komponēja S. Savičs (“Kad pienāks tas brīdis”, “Pūķis”, “Atmiņas par bērnību” u. c.), A. Jass (“Manai Daugavai”, “Aizgājušās dienas”, “Zelta manēža” u. c.), skanēja Imanta Kalniņa, Aleksandra Kublinska dziesmas. Liela vieta koncertprogrammā tika atvēlēta Raimonda Paula daiļradei, dziesmas no māsas repertuāra (“Laternu stundā”, “Ūdensnesējs”, “Ķiršu lietus”) dziedāja M. Bumbiere, E. Liepiņš izpildīja dziesmas no Viktora Lapčenoka repertuāra. 1976. gadā republikāniskajā pašdarbības skatē estrādes ansambļu grupā “Salve” ieguva 1. vietu.
1977–1987
70. vidū “Salvē” ģitāru sāka spēlēt rīdzinieks Egils Pētersons, pieauga džezroka īpatsvars koncertprogrammās. Kad aizgāja grupas dziedātāji, palikušie mūziķi spēlēja arvien sarežģītāku instrumentālo mūziku. Kad 1977. gadā aizgāja J. Lejiņš, vadību uzņēmās E. Pētersons, S. Saviča vietā taustiņinstrumentus spēlēja, kā arī komponēja Uģis Prauliņš, no līdzšinējā iepriekšējā sastāva palika basģitārists A. Bumbieris un sitaminstrumentālists Aleksandrs Akimovs. Kad U. Prauliņš grupu pameta, atgriezās A. Jass. Šādā sastāvā “Salve” 1978. gadā uzstājās republikas pašdarbnieku skates finālā Daugavpilī, kur atskaņoja 40 minūšu garu improvizāciju par nīderlandiešu grupas Focus kompozīciju Anonymus 2 un kļuva par uzvarētājiem instrumentālo ansambļu grupā. Neviena nekontrolēti, reti koncertēdami, jo nebija kvalitatīvas apskaņošanas aparatūras, mūziķi turpināja eksperimentēt progresīvā roka stilā. Repertuārā tika iekļautas arī dažas Emerson, Lake & Palmer kompozīcijas, komponēja lielākoties E. Pētersons, izpelnīdamies ievērību ar 35 minūšu garu skaņdarbu “Liepājas vasara”.
1979. gadā rudenī grupa aizvadīja koncertu sēriju Sibīrijā, Burjatijā, vietējiem iedzīvotājiem, kā arī padomju okupācijas laika celtniecības lielprojekta Baikāla-Amūras maģistrāle celtniekiem kopā ar “Rīgas pantomīmu”.
1980. gadā “Salve” izcīnīja 1. vietu un guva lielu profesionāļu, tostarp žūrijas atzinību “Liepājas dzintarā” instrumentālo ansambļu kategorijā, uzstājoties ar papildspēkiem – taustiņinstrumentālistu Juri Kulakovu un obojistu Normundu Šnē.
1981. gadā E. Pētersons “Salvē” iesaistīja Emīla Dārziņa Mūzikas skolas audzēkni Valtu Pūci, kurš bija guvis nozīmīgu taustiņinstrumentālista pieredzi restorānos, kā arī kolhoza “Lāčplēsis” vokāli instrumentālajā ansamblī. Tapa V. Pūces kompozīcija “Sakramentu meklējot”, dziesma “Mana diena”, E. Pētersona skaņdarbi “Veltījums zaļajai krāsai”, “Baltā tēma”, “Kanons”, “Viss Indijas radio” u. c. – abi arī dziedāja. Šādā sastāvā jelgavnieki izcīnīja otrās pakāpes diplomu 1984. gada pašdarbnieku republikāniskajā skatē Liepājā instrumentālo ansambļu grupā.
Kad A. Bumbieris pārcēlās uz Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Filharmonijas ansambli “Tip Top”, viņa vietā basģitāru spēlēja Edmunds Pumpurs, pēc viņa neilgu laiku basu spēlēja vijolnieks, komponists Andris Riekstiņš no Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra. “Salvei” pievienojās vijolniece Māra Birziņa.
Aizejot V. Pūcem, ansamblī atgriezās U. Prauliņš. A. Akimovs pārcēlās uz pūtēju orķestri “Rīga”, viņa vietā par bundzinieku kļuva Guntars Račs, basu spēlēja Andris Alviķis. Izdziestot entuziasmam turpināt darbību, mūziķi devās uz citām grupām – E. Pētersons un M. Birziņa uz senās mūzikas ansambli “Ludus”, G. Račs – grupu “Jauns Mēness”, U. Prauliņš izveidoja progresīvā roka stilā muzicējošu ansambli “Vecās mājas”, kurā spēlēja arī A. Alviķis.
Novērtējums
Jelgavas kultūras namā bāzētā grupa “Salve” izgājusi vairākus žanriskās attīstības etapus: 20. gs. 60. gados sākusi darbu kā tipisks padomju laika estrādes ansamblis tā 70. gados repertuārā iekļāva modernu rietumu mūziku, to atskaņojot angļu u. c. svešvalodās. 70. gadu otrajā pusē “Salve”, mainoties sastāvam, pievērsās progresīvajam rokam, atskaņoja daudz instrumentālās mūzikas, gūstot žanra speciālistu atzinību, taču zaudējot auditoriju, kas iepriekš pulcējās koncertos, kam sekoja dejas. “Salves” vadītāji – V. Lejiņš un E. Pētersons – izvēlās ar augstām prasībām muzikālajam sastāvam, grupā par spīti pašdarbnieka statusam darbojās profesionāli un meistarīgi dziedātāji un instrumentālisti. Jelgavnieki regulāri guvuši augstas vietas republikas skatēs un festivālos, darbības jaudu kavēja kultūras nama vājās materiāli tehniskās iespējas, 80. gados arī izraudzītais nišas repertuārs, kam nebija daudz interesentu. Līdz ar to tika atteiktas iespējas ieskaņot grupas mūziku Latvijas skaņu ierakstu studijā. Skaniskās liecības par grupu “Salve” saglabājušās tās vadītājam E. Pētersonam, kas tās publiskojis sociālajos tīklos, tīmekļa vietnēs utt.
Darbība “Salvē” ļāva savas komponista dotības attīstīt kā U. Prauliņam, tā V. Pūcem, kas tādējādi lika pamatus kameransambļa “Marana” izveidei. Distance no Rīgas sniedza mūziķiem iespēju padarīt “Salvi” par nosacītu “radošo laboratoriju”, taču individuālie rokraksta meklējumi attālināja grupu no klausītāju vairākuma, tās darbība bija lokāla, uz iekšu vērsta, bez mērķa iegūt popularitāti.
Dalībnieki
J. Lejiņš (saksofons, 1967–1977)
S. Savičs (taustiņi, 1967–1977)
A. Krastiņš (bass, 1967–1975)
V. Tereņins (ģitāra, 1967–1974)
M. Bumbiere (Jasa, vēlāk Zustrupa; balss, 1968–1976)
V. Švanka (balss, 1968–1972)
A. Uļjanovs (balss, 1968–1975)
E. Liepiņš (balss, 1968–1976)
V. Zabeckis (sitamie instrumenti, 1969–1975)
A. Krauce (balss, 1973–1974)
A. Jasa (taustiņi, trompete, 1973–1978; 1980)
E. Pētersons (ģitāra, balss, 1974–1987)
I. Feldmanis (ģitāra, balss, 1975–1976)
A. Akimovs (sitamie instrumenti, 1975–1986)
A. Bumbieris (bass, 1975–1983)
U. Prauliņš (taustiņinstrumenti, 1978–1979; 1986–1987)
V. Pūce (taustiņinstrumenti, balss, 1982–1986)
M. Birziņa (vijole, 1983–1987)
G. Račs (sitamie instrumenti, 1987)
V. Alviķis (bass, 1987)
Īslaicīgi V. Romanovskis, G. Kuģis, J. Kulakovs, N. Šnē.
Ievērojamākās dziesmas
“Pūķis”, “Sakramentu meklējot”, “Mana diena”, “Veltījums zaļajai krāsai”, “Baltā tēma”, “Kanons”, “Viss Indijas radio”