Margarita Vilcāne tiek dēvēta par “latviešu estrādes karalieni”, jo izcēlās ar spilgtu artistiskumu, patiesi karalisku skatuves stāju un inteliģenci. Viņas ceļš mūzikā sākās vēl džeza zelta laikmetā, 20. gs. 60. gadu pašā sākumā, tomēr tā īsti M. Vilcānes talants uzplauka tieši Raimonda Paula, Rīgas estrādes orķestra (REO) mākslinieciskā vadītāja un galvenā diriģenta vadībā. Līdztekus darbam kolektīvos dziedātāja iestudēja pati savas soloprogrammas, izraugoties to repertuāru, sadarbojās ar plašu skaņražu spektru.

M. Vilcānes senči apmēram 1908. gadā no Latgales labākas dzīves meklējumos izceļoja uz Tomskas guberņu. Latvijā Vilcāni atgriezās pēc Otrā pasaules kara un apmetās Rīgā. Margarita beigusi Rīgas 18. vidusskolu, kur dziedāja korī, ansamblī, nodarbojās ar sportu. Pēc skolas beigšanas M. Vilcāne sāka strādāt Rīgas Elektromehāniskajā rūpnīcā (RER). Vakaros mācījās dziedāšanu RER klubā pie pedagoģes Bertas Braunfeldes. Pirmie priekšnesumi notika koncertmeistares Ņinas Matusovskas pavadībā, tad jauniete tika pieņemta par solisti Ivara Mazura vadītajā estrādes (džeza) orķestrī “Armatūra”. Īslaicīgi uzstājās ar pirmā vīra uzvārdu – Bogoleiša.

Kad 1961. vasarā Egils Švarcs (diriģents, komponists, aranžētājs, REO galvenais diriģents (1959–1964; ar pārtraukumu 05.1961.–12.1962.) ar RER kluba orķestri izveidoja kārtējo programmu ciklā “Atpūtas brīžiem”, viņš tai par solisti pieaicināja M. Vilcāni. E. Švarca komponētā dziesma “Jaunie draugi” 1962. gadā kļuva par dziedātājas pirmo studijas ierakstu Latvijas Radio studijā. Jaunā soliste koncertos guva lielus panākumus, sākās aktīva koncertdarbība aiz Latvijas robežām. M. Vilcānes repertuārā bija dziesmas dažādās valodās (krievu, itāļu, vācu u. c.). Viens no viņas iedvesmas paraugiem tolaik bija itāļu dziedātāja Katerina Valente (Caterina Valente).

1962. gada pavasarī izturējusi konkursu Latvijas PSR Filharmonijā, M. Vilcāne kļuva par REO solisti. Jūnijā Dzintaru koncertzālē notika viņas pirmā uzstāšanās ar orķestri. 1963. gadā M. Vilcāne sāka dziedāt vokāli instrumentālajā ansamblī “Rīga”, kuru vadīja Aleksandrs Kublinskis. Vokālo meistarību viņa turpināja apgūt Leonīda Zahodņika vadībā, paplašinājās koncertu ģeogrāfija, aptverot lielu daļu Padomju Savienības.

1964. gadā M. Vilcāne atgriezās REO, par dziedātājas pirmajiem lielajiem hitiem kļuva dziesmas “Man šodien 18 gadu” (Ģederts Ramans), “Palīdzi man, Buratino” (Vladimirs Hvoiņickis), “Dziesma par laimi” (Romualds Grīnblats), kas tika ieskaņotas un raidītas radio.

1967. gadā M. Vilcāne divus mēnešus uzstājās Latvijas Kultūras dienās Vispasaules izstādē EXPO Monreālā, Kanādā, kopš tā laika sākās ilggadēja sadarbība ar tērpu mākslinieci Āriju Punenovu.

Dziedātājas talants lielāko uzplaukumu piedzīvoja, kad viņas balsij dziesmas sāka sacerēt R. Pauls. Par viņu pirmo kopdarbu kļuva dziesma “Jaunajā dzīvoklī” (1963). Ar laiku komponists solistes meitenīgajā balsī atrada arī dramatiskas krāsas. M. Vilcānes repertuāru papildināja nopietni, ekspresīvi skaņdarbi, kur viens no pirmajiem spilgtajiem paraugiem bija R. Paula dziesma ar tautas vārdiem “Maza, maza istabiņa” (1968), ko M. Vilcāne atskaņoja arī starptautiskajā dziesmu konkursā Rostokā (1969). 1969. gadā tika izveidots M. Vilcānes un Ojāra Grinberga duets, kas veiksmīgi darbojās vairāk nekā 40 gadus.

1971. gadā kopā ar REO iestudēts cikls “Vecās Rīgas vitrāžas” (R. Pauls), kur soliste savas balss izcilību un radošo spēku pilnbriedu apliecināja fragmentā “Līgotāji”. Līdztekus koncertiem notika aktīvs darbs ierakstu studijās, M. Vilcānes ieskaņojumi izdoti visās R. Paula 60. gadu un 70. gadu sākuma autorskaņuplatēs.

M. Vilcānes balsī dziedāja Baibas Indriksones atveidotā varone filmā “Vella kalpi” (režisors Aleksandrs Leimanis, R. Paula mūzika, 1970. gads), dramatiskā “Urzulas balāde” M. Vilcānes sniegumā skanēja filmā “Meldru mežs” (režisors Ēriks Lācis, Ādolfa Skultes mūzika, 1971. gads). 1972. gadā viņa piedalījās spēlfilmā “Ceplis” (režisors Rolands Kalniņš) – restorāna dziedātāja –, dziedot populāro Marģera Zariņa “Dziesmu restorānā”.

1973. gadā M. Vilcāne ar R. Paulu pārstāvēja estrādes žanru Latvijas PSR kultūras dienās Zviedrijā, sniedza koncertu Stokholmā. Togad dziedātāja sagatavoja savu pirmo soloprogrammu, ko atskaņoja ar REO, kur strādāja līdz tā likvidēšanai. Viņas repertuāru papildināja Gunāra Freidenfelda (“Taču”, “Kaktuss”), Jāņa Sildega (“Pusnaktī”) dziesmas, kas guva lielus panākumus.

1975. gada vasarā M. Vilcāne kopā ar O. Grinbergu piedalījās Maskavas Centrālās televīzijas rīkotajā estrādes mākslinieku konkursā, uzstājās estrādes programmā “Artloto”, Miera dienu ietvaros ciemojās Zviedrijā. Klajā nāca dziedātājas mazā skaņuplate “Mūžu mūžos būs dziesma” ar I. Kalniņa, J. Sildega (duetā ar O. Grinbergu) un G. Freidenfelda dziesmām. Gada beigās pēc M. Vilcānes un O. Grinberga iniciatīvas tika izveidots Latvijas PSR Valsts filharmonijas ansamblis (vēlāk “Tip Top”), par kura vadītāju kļuva Uldis Stabulnieks. Viņa dziesmas veidoja grupas repertuāra pamatu, tika iestudēti Ivara Vīgnera, Imanta Kalniņa u. c. autoru sacerējumi. Līdzās koncertiem Latvijā notika aktīva koncertdarbība ārvalstīs. U. Stabulnieka ansamblis 70. gados sniedza ap 150 koncertu gadā.

1977. gadā izdota M. Vilcānes soloskaņuplate Cher ami ar R. Paula, U. Stabulnieka, I. Kalniņa, Alņa Zaķa u. c. autoru dziesmām. Toruden M. Vilcāne sagatavoja savu otro soloprogrammu, ko atskaņoja vairākās Latvijas pilsētās U. Stabulnieka vadītā ansambļa pavadībā. Sākās M. Vilcānes sadarbība ar komponistu Zigmaru Liepiņu, kura dziesmas (“Vien mani neaizliedz”, “Dziesma par pazaudēto laiku”) tika iekļautas M. Vilcānes repertuārā. Kopā ar U. Stabulnieku un O. Grinbergu dziedātāja pārstāvēja latviešu estrādes mūziku braucienā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). 1977. gadā M. Vilcāne ieguva 4. vietu popmūzikas izpildītāju festivālā “Cilvēks un jūra” Rostokā, izpildot R. Paula dziesmu “Par tiem, kas jūrā”.

70. gadu 2. pusē tapa vairākas koncertfilmas ar M. Vilcānes, arī O. Grinberga piedalīšanos. Viņu dziesmas raidīja Vissavienības radio, latviešu dziedātāji guva milzu popularitāti Padomju Savienībā.

80. gados M. Vilcāne un O. Grinbergs uzstājās kopā ar izcilajiem Maskavas kolektīviem – Jurija Silantjeva (Юрий Васильевич Силантьев) un Aleksandra Mihailova (Александр Георгиевич Михайлов) orķestriem, tapa ieskaņojumi krievu valodā, kurus raidīja Vissavienības TV un Maskavas radio, notika neskaitāmi koncerti, dziedātāji kā duets vai kopā ar grupu “Tip Top” uzstājās Nepālā, Indijā, Mongolijā, Bulgārijā, Kubā utt. Notika kopīgas turnejas ar Gustava Broma (Gustav Brom) orķestri Čehoslovākijā un Vācijā, ar džeza orķestri “Melodija” pa padomju karaspēka daļām Vācijas Demokrātiskajā Republikā un Ungārijā.

1986. gada pavasarī M. Vilcāne piedalījās Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra 20. jubilejas koncertos Lielajā ģildē. Turpat 05.1986. vairākkārt atskaņota M. Vilcānes kārtējā soloprogramma “Benefice”, kurā iekļautas 40. gadu ārzemju spēlfilmu un operešu populāras melodijas, kā arī A. Kublinska, Edvīna Zālīša, Z. Liepiņa (cikls ar Elīnas Zālītes vārdiem) u. c. autoru jaundarbi. Dziedātāja pirmatskaņoja sava dēla Andra Vilcāna dziesmu “Mātei” ar pašu autoru pie klavierēm. Pēc aiziešanas no “Tip Top” (1987) M. Vilcāne un O. Grinbergs iestudēja Alfrēda Vintera dziesmu programmu (ierakstīta un izdota skaņuplatē 1989. gadā). Mainoties Latvijas PSR Filharmonijas struktūrai, darba devējs nodrošināja vien 2–3 koncertus mēnesī. M. Vilcāne kopā ar O. Grinbergu rīkoja koncertus, kuros uzstājās kopā ar populāriem aktieriem pianistu pavadījumā.

1990. gada sākumā M. Vilcāne ar Eduardu Rozenštrauhu koncertēja Austrālijā, piedalījās raidījuma “Mikrofons” 25. jubilejas koncertos, Dziesmu svētku ietvaros rīkotajā estrādes zvaigžņu parādē Rīgas Sporta manēžā.

1992. gadā dziedātāja uzstājās O. Grinberga 50. jubilejas koncertos, kā arī sadarbojās ar Uģa Prauliņa vadīto rokgrupu “Vecās mājās” kārtējās soloprogrammas radīšanā. Tā, atzīmējot dziedātājas 30. skatuves gadu jubileju, maijā tika pirmatskaņota Lielajā ģildē. Togad M. Vilcāne atveidoja Houkinsa kundzi Latvijas Nacionālā teātra izrādē “Bagātību sala” (režisors Edmunds Freibergs).

1993. gadā M. Vilcāne piedalījās E. Rozenštrauha piemiņas koncertos, Latvijas Televīzijā tapa trīs koncertraidījumi – “Vecos šlāgerus klausoties” (U. Stabulnieka dziesmu cikls), “Atkalredzēšanās” un Zāras Leanderes (Zarah Leander) dziesmu cikls. 90. gados dziedātāja sadarbojās ar komponistu Zigmundu Lorencu, viņi ilgstoši un regulāri koncertēja Latvijā. 1995. gadā kopā ar O. Grinbergu un pianistu Uldi Marhileviču dziedātāja sniedza koncertus latviešu centros ASV. 1996. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī tika atskaņota jauna soloprogramma “Mans teikums nepabeigts” ar dziedātājas dēla Andra dziesmām, kas izdotas kasetē “Ģimeniska debija”.

2000. gadā iestudēta programma “Tava skaistā jaunība”, kas tapa sadarbībā ar A. Zaķi un pianisti Ludmilu Trifonovu. Togad izdota M. Vilcānes labāko dziesmu izlase “Karalienes dziesma” (Platforma Rec PRCD 056). Ar šo albumu, koncertu 23.11. Latvijas Nacionālajā teātrī un koncertiem Vernisāžā tika atzīmēta dziedātājas 60. dzimšanas diena.

2005. gadā Vilcāne piedalījās Raimonda Tigula un Kārļa Anitena brīvdabas mūziklā “Vella kalpi”, atveidojot Ģertrūdes lomu, kā arī koncertizrādes “Zelta graudi” ietvaros līdz ar citiem populāriem estrādes un rokmūzikas solistiem uzstājās vairākās Latvijas pilsētās.

2006. gadā tapa kārtējā dziedātājas soloprogramma, ar kuru M. Vilcāne solīja teikt ardievas skatuvei. Koncerts “Margaritas balle” notika Latvijas Nacionālajā teātrī 17. aprīlī. Kārļa Auzāna instrumentālā ansambļa pavadībā uzstājās ne tikai M. Vilcāne, bet arī viņas jaunie kolēģi Intars Busulis, Mārtiņš Freimanis (pirmatskaņota M. Freimaņa dziesma “Kolibri”), Gunārs Kalniņš u. c.

2007. gadā kopā ar sporta žurnālistu Gunāru Jākobsonu dziedātāja piedalījās TV3 šovā “Divas zvaigznes” – pāris atskaņoja astoņas dziesmas, turpmāk M. Vilcāne piedalījās Antras Liedskalniņas 80. jubilejai veltītajos piemiņas koncertos, dziedāja Noras Bumbieres fonda rīkotajos koncertos, U. Stabulnieka piemiņas koncertā (2012) gan solo, gan duetā ar O. Grinbergu. Pēdējā spilgtā lappuse koncertdarbībā bija M. Vilcānes 75. jubilejas koncerti 2015. gadā ar noslēgumu Latvijas Zinātņu akadēmijas koncertzālē “Rīga”.

M. Vilcānes radošā darbība vairāk nekā 50 gadu garumā guvusi lielu rezonansi ārpus Latvijas robežām. Viņas daiļrade solo, duetā ar O. Grinbergu, ansambļa “Rīga”, REO sastāvā bija ievērota visā kādreizējā Padomju Savienībā. Dziedātājas priekšnesums allaž izcēlies ne tikai ar muzikālām kvalitātēm, bet aktierisku sniegumu, rūpīgi pārdomātu dramaturģiju. Savas skatuviskās elegances dēļ M. Vilcāne kļuva par modes ikonu ne tikai Latvijā.

1991. gada sākumā M. Vilcānei pasniegta Raimonda balva ’90 – speciālbalva par ieguldījumu latviešu estrādes mūzikas attīstībā, M. Vilcāne ir arī izdevniecības “Mikrofons” dibinātās speciālbalvas “Vecie zaldāti ’95” laureāte. M. Vilcānei piešķirts LPSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums (1977). 2007. gadā M. Vilcāne apbalvota ar Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā. Par nopelniem Latvijas kultūrā, par nozīmīgo, ilggadējo radošo darbu latviešu estrādes mūzikas attīstībā 2016. gadā saņemts Triju Zvaigžņu ordenis.

Savā garajā skatuves mūžā M. Vilcāne iestudējusi apmēram 1000 dziesmu. M. Vilcāne dziedājusi visu redzamāko latviešu estrādes stila skaņražu darbus. To vidū lielāko vietu ieņem R. Paula kompozīcijas: “Cik labi, ja tu blakus man”, “Baltā saule”, “Maza, maza istabiņa”, “Latgalei”, “Ances romance”, Cher ami, “Tāls Parīzes radio”, “Pēperkoks”. Par veiksmi kļuva sadarbība ar komponistiem G. Freidenfeldu, Z. Liepiņu, U. Stabulnieku (“Melodija”, “Jau lapas krīt”), A. Kublinski (“Vēl jau es ziedu”).

Latviešu estrādes zelta fondā ierakstāmi arī neskaitāmie dueti ar O. Grinbergu – “Zilie lini”, “Mirdzošais gliemežvāks” (R. Pauls), “Zirgu tirgus”, “Zvaigžņu laiks”, “Sapņu tango” (U. Stabulnieks) u. c. dziesmas.

Latvijas Radio raidījuma “Mikrofons” rīkotās aptaujas par gada populārāko dziesmu Latvijā rezultāti:

1969. gads – 4 vieta “Zilie lini” (R. Pauls, duetā ar O. Grinbergu)

1970. gads – 1. vieta  “Baltā saule” (R. Pauls)

1971. gads – pirmajā desmitniekā “Ances romance” (R. Pauls) no spēlfilmas “Klāvs, Mārtiņa dēls” (režisors Oļģerts Dunkers, 1970)

1976. gads – 4. vieta “Atmiņas par Beranžē” (“Tāls Parīzes radio”; R. Pauls)

1979. gads – 8. vieta “Ilgas” (Imants Paura)

1981. gads – 9. vieta “Paliec un neaizej” (U. Stabulnieks)

M. Vilcānes ieskaņojumi solo un duetā ar O. Grinbergu izdoti R. Paula autorskaņuplatēs, CD* 1969.–2005. gads; E. Goldšteina, G. Freidenfelda MP**, izlasēs. MP, Margarita Vilcāne. Mūžu mūžos būs dziesma. “Melodija”, Rīga, 1975.

MP, Dziesmas no leļļu lugas “Šveiks” (I. Vīgners – J. Peters). ”Melodija”, Rīga, 1976.

LP***,  Margarita Vilcāne. Cher ami. “Melodija”, Rīga, 1977.

LP, Un mazs smaidošs foto… Alfrēds Vinters. Margarita un Ojārs. “Melodija”, Rīga, 1989.

CC****,  Ģimeniska debija. MicRec, 1996.

CD, Karalienes dziesma. Platforma Rec, 2000.

* kompaktdisks

** mazā skaņuplate

*** vinilplate

**** kompaktkasete