Visplašāk pazīstams kā grupas The Beatles dalībnieks, īstenojis arī piecas desmitgades ilgušu solokarjeru.

Dzimis un audzis strādnieku ģimenē, bērnībā smagi slimoja, ilgstoši atradās dažādās ārstniecības iestādēs, bet pusaudža vecumā strādāja mazkvalificētus darbus, tādēļ guvis minimālu formālo izglītību. Ārstējoties no turberkulozes, sāka spēlēt perkusiju instrumentus sanatorijas orķestrī, 17 gadu vecumā iesaistījās skifla grupā, bet nedaudz vēlāk pievērsās rokenrola muzicēšanai. 1959. gadā kļuva par Liverpūlē iecienītas grupas Rory Storm and the Hurricanes bundzinieku; šajā laikā arī sāka lietot skatuves vārdu Ringo Stārs. “Ringo” atvasināts no ring (angļu ‘gredzens’), jo mūziķis valkāja vairākus gredzenus. Savukārt “Stārs” ir saīsinājums no “Stārkijs”, kā arī atsauce uz apzīmējumu Starr time (angļu ‘zvaigznes laiks’), ar ko citi grupas dalībnieki koncertos pieteica bundzinieka solopartijas.

20. gs. 60. gadu sākumā Rory Storm and the Hurricanes pastāvīgi muzicēja Hamburgas (Vācija) naktsklubā Kaiserkeller, kur uzstājās vēl viena grupa no Liverpūles – Beatles. Mūziķi sadraudzējās un 1962. gadā, neilgi pirms Beatles debijas albuma Please Please Me ieskaņošanas, R. Stārs pieņēma piedāvājumu kļūt par šīs grupas bundzinieku. Divu nākamo gadu laikā Beatles kļuva par pasaules slavenāko un ietekmīgāko grupu un līdzīgu statusu saglabāja līdz pat darbības izbeigšanai 1970. gadā. Kaut arī R. Stārs grupai pievienojās pēdējais un radoši bija vismazāk aktīvais no tās četriem dalībniekiem, viņa profesionālajai meistarībai, lakoniskajam, ar nevainojamu izjūtu apveltītajam spēles stilam bija lieli nopelni Beatles muzikālās identitātes izveidē, savukārt viņa nepretenciozā, ar labu humora izjūtu apveltītā personība veiksmīgi papildināja grupas publisko tēlu (īpaši Amerikas Savienoto Valstu (ASV) bītlomānijas sākumperiodā R. Stārs bija daudzu fanu iecienītākais grupas dalībnieks).

Bundziniekam nepiemita spilgtas vokālās dotībās, tomēr gandrīz katrā Beatles albumā dzirdama kāda viņa dziedāta dziesma – pazīstamākās no tām ir With a Little Help from My Friends un Yellow Submarine, ko īpaši R. Stāram sacerējuši Džons Lenons (John Lennon) un Pols Makartnijs (Paul McCartney), kā arī amerikāņu kantrimūziķa Baka Ouensa (Buck Owens) hita Act Naturally kaverversija. Savukārt albumā The Beatles (1968) pirmo reizi iekļauts arī paša R. Stāra sarakstīts skaņdarbs Don’t Pass Me By, kam gadu vēlāk albumā Abbey Road sekoja viens no joprojām visplašāk pazīstamiem viņa sacerējumiem Octopus’s Garden.

Individuālu muzikālo darbību R. Stārs sāka neilgi pirms Beatles formālās šķiršanās, izdodot orķestra pavadībā iedziedātu 20. gs. 30. un 40. gadu populārās mūzikas albumu Sentimental Journey (1970), kas pirmo reizi plašā mērogā pieteica rokmūziķu interesi par Lielās amerikāņu dziesmu grāmatas repertuāru. Savukārt nākamajā albumā, Našvilā (Tenesī pavalsts, ASV) ar vietējiem mūziķiem ieskaņotajā Beaucoups of Blues (1970), R. Stārs ļāvies senai mīlestībai uz kantrimūziku un izpilda pazīstamas šā žanra dziesmas.

R. Stāra ievērojamākais darbs ir viņa pirmais oriģinālrepertuāra (pārsvarā) albums Ringo (1973). Skaņuplate, kuras tapšanā piedalījušies daudzi ievērojami mūziķi, t. sk. – pirmo reizi kopš grupas izjukšanas – visi bijušie Beatles dalībnieki, guva plašu atzinību, bet tajā iekļautā R. Stāra un Džordža Harisona (George Harrison) kopīgi sacerētā dziesma Photograph, tāpat kā rokabilī dziedātāja Džonija Bērneta (Johnny Burnette) hita You’re Sixteen (You’re Beautiful and You’re Mine) kaverversija kļuva par ASV Nr. 1 hitu. Šie sasniegumi līdz ar singlu It Don’t Come Easy (1971); Back Off Boogaloo (1972); Oh My My; Only You (And You Alone); Snookeroo (visi 1974. gadā) un No No Song (1975) panākumiem R. Stāru negaidīti apliecināja kā komerciāli ļoti veiksmīgu mākslinieku; laikā no 1971. līdz 1975. gadam ASV Top 10 ierindojās astoņi viņa singli – vairāk nekā jebkuram citam no kādreizējiem Beatles dalībniekiem.

Darbības turpinājumā R. Stārs regulāri izdevis ar pazīstamu mūziķu līdzdalību radītus poproka albumus, kas guvuši dažādu vērtējumu, taču vairs nekad nav tuvojušies viņa agrīno soloierakstu popularitātes rādītājiem.

Kopš 1989. gada R. Stārs regulāri koncertē ar roka veterānu supergrupu Ringo Starr & His All Starr Band, kuras pastāvīgi mainīgajā sastāvā muzicējuši The Band; The Eagles; The Who; Emerson, Lake & Palmer; Procol Harum; Toto; Men at Work u. c. grupu dalībnieki, kā arī viņa dēls Zaks Stārkijs (Zak Starkey), kurš arī ir profesionāls bundzinieks.

Kā sesiju bundzinieks R. Stārs piedalījies Dž. Lenona; Dž. Harisona; P. Makartnija; Ērika Kleptona (Eric Clapton); B. B. Kinga (B. B. King); Haulina Vulfa (Howlin’ Wolf); Džo Volša (Joe Walsh); Harija Nilsona (Harry Nilsson); Electric Light Orchestra; Dženijas Lūisas (Jenny Lewis) u. c. mūziķu ierakstos.

Aktīvu profesionālo darbību mūziķis turpina arī 21. gs. – 2011. gadā, Ringo Starr & His All Starr Band pasaules koncertturnejas ietvaros uzstājās arī Latvijā (Rīgā).

R. Stāra radošās darbības nozīmīgākais devums saistīts ar mūziku, taču viņš piedalījies arī daudzās filmās, kam parasti bijusi muzikāla vai komiska ievirze. Mūziķa kinodebija notika režisora Ričarda Lestera (Richard Lester) darbā “Grūtas dienas vakars” (A Hard Day’s Night, 1964) – dokumentālā kino un inscenētas spēlfilmas hibrīdā, kurā Beatles dalībnieki tēlo paši sevi t. s. bītlomānijas kulminācijas laikā. R. Stārs šajā lentē izcēlās ar spilgtu raksturlomas atveidojumu, tādēļ nozīmīgākās lomas Beatles vēlākajās filmās “Palīgā!” (Help!, režisors R. Lesters, 1965) un “Brīnumainais noslēpumainais brauciens” (režisori Beatles un Bernards Noulss, Bernard Knowles, 1967) uzticētas tieši viņam.

Kinokarjeras turpinājumā R. Stārs piedalījies komēdijās “Kendija” (Candy, režisors Kristens Markvands, Christian Marquand, 1968) un “Maģiskais kristietis” (The Magic Christian, režisors Džozefs Makgrāts, Joseph McGrath, 1969); t. s. spageti vesternā “Aklais” (Blindman, režisors Ferdinando Baldī, Ferdinando Baldi, 1971); sirreālā muzikālā filmā “200 moteļi” (200 Motels, režisori Frenks Zapa, Frank Zappa, un Tonijs Palmers, Tony Palmer, 1971); muzikālā drāmā “Kad pūcei aste ziedēs” (That’ll Be the Day, režisors Klods Vathems, Claude Whatham, 1973); situāciju komēdijā “Alu cilvēks” (Caveman, režisors Karls Gotlībs, Carl Gottlieb, 1981) u. c. filmās.

R. Stārs režisējis Marka Bolana (Marc Bolan) un grupas T. Rex koncertfilmu “Dzimis, lai dejotu bugī” (Born to Boogie, 1972).

R. Stārs divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame) – kā Beatles dalībnieks (1988) un kā solomākslinieks (2015). Ar Beatles saņēmis astoņas Grammy balvas (ieskaitot balvu par Mūža ieguldījumu, Grammy Lifetime Achievement Award, 2014) un vienu Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu “Oskars” (Oscar, 1971). Grammy balva R. Stāram piešķirta arī par līdzdalību Dž. Harisona labdarības akcijas “Koncerts Bangladešai” koncertalbumā The Concert for Bangla Desh (1971), kurš uzvarēja kategorijā Gada albums (Album of the Year).

Reizē ar pārējiem Beatles dalībniekiem saņēmis Britu Impērijas Locekļa ordeni (Member of the Most Excellent Order of the British Empire, MBE, 1965), Anglijas karaliene Elizabete (Queen Elizabeth) viņam piešķīrusi bruņinieka titulu (Knight Bachelor, 2018).

Back Off Boogaloo; Early 1970; I’m the Greatest; (It’s All Down To) Goodnight Vienna; You’re Sixteen (You’re Beautiful and You’re Mine); It Don’t Come Easy; No No Song; Oh My My; Only You (And You Alone); Photograph; Snookeroo; Weight of the World

Sentimental Journey (Apple, 1970); Beaucoups of Blues (Apple, 1970); Ringo (Apple, 1973); Goodnight Vienna (Apple, 1974); Ringo’s Rotogravure (Polydor/Atlantic, 1976); Ringo the 4th (Polydor/Atlantic, 1977); Bad Boy (Polydor/Portrait, 1978); Stop and Smell the Roses (RCA/Boardwalk, 1981); Old Wave (Bellaphone/RCA, 1983); Ringo Starr and His All Star Band* (EMI/Rykodisc, 1990); Time Takes Time (Private Music, 1992); Vertical Man (Mercury, 1998); I Wanna Be Santa Claus (Mercury, 1999); Ringo Rama (Koch, 2003); Choose Love (CNR/Koch, 2005); Liverpool 8 (Capitol, 2008); Y Not (Hip-O/UM, 2010); Ringo 2012 (Hip-O/UN, 2012); Postcards from Paradise (UM, 2015); Give More Love (UM, 2017); What’s My Name (UM, 2019); Look Up (A Lost Highway, 2025)

* koncertieraksts