05.11.1971., nākot klajā Pink Floyd sestajam albumam Meddle, tā jau bija viena no autoritatīvākajām psihedēliskā un progresīvā roka grupām. Basģitārists Rodžers Voterss (Roger Waters) intervijā žurnālam Uncut (06.2003.) stāsta, ka, beidzot Meddle ieskaņošanu, viņam radusies doma nākamo LP veidot kā tematisku dziesmu ciklu “par pārbaudījumiem, grūtībām un jautājumiem, kas ienes ikdienas trauksmi ikviena dzīvē”. Grupas dalībnieki arī pārrunājuši jautājumus, kas tos satrauc visvairāk: koncertturneju garo pārlidojumu apnicīgums un risks, bailes no novecošanas, savtīgums, alkatība un organizētās reliģijas problēmas; ņemot vērā Pink Floyd bijušā līdera Sida Bareta (Syd Barrett) mentālās veselības krīzi, īpaši biedējoša visiem šķitusi garīgas slimības iespēja. Pēc dažām apspriedēm grupa uzsāka mēģinājumus, kuros radās pirmās albumam paredzētās dziesmas.

LP tika ieskaņots garās un sarežģītās sesijās ar ilgstošiem pārtraukumiem; nozīmīga loma šajā procesā bija arī skaņu inženierim Alanam Pārsonsam (Alan Parsons). Darbu Londonas studijā Abbey Road grupa sāka 1972. gada janvārī un noslēdza 1973. gada janvārī. Starplaikā Pink Floyd ne tikai ieskaņoja TDSOTM, bet arī sacerēja un ierakstīja albumu Obscured by Clouds (1972) ar mūziku filmai “Ieleja” (La Vallée, režisors Barbē Šrēders, Barbet Schroeder, 1972), pabeidza koncertfilmu “Koncerts Pompejos” (Live at Pompeii, rež. Edrians Meibens, Adrian Maben, 1972) un nospēlēja gandrīz 100 koncertus Lielbritānijā u. c. Eiropas valstīs, kā arī Japānā un Ziemeļamerikā. Jau 1972. gada februārī koncertos grupa izpildīja visus topošā albuma  skaņdarbus, atskaitot fināldziesmu Eclipse, kas sacerēta nedaudz vēlāk. Savukārt tā paša gada pavasarī – gandrīz gadu pirms oficiālā LP izdevuma – apgrozībā parādījās skaņuplate ar pirātisku TDSOTM koncertierakstu.

Albumā ietilpst septiņas dziesmas un trīs instrumentāli skaņdarbi. Dziesmu tekstu autors ir R. Voterss, bet mūzikas radīšanā piedalījušies visi četri grupas dalībnieki, lielāko iniciatīvu izrādot R. Votersam un taustiņinstrumentālistam Rikam Raitam (Rick Wright). Gan muzikālā, gan poētiskā izteiksmība pārsvarā ir tieša un vienkārša, taču skaņdarbiem piemīt izsmalcināts un sava laika rokmūzikā novatorisks skanējums, kurā līdzās Deivida Gilmora (David Gilmour) ģitārspēles dominantei ievērojami lielāka loma nekā grupas iepriekšējos ierakstos ir sintezatoriem (pārsvarā grupa izmantoja VCS3 un tā kompakto versiju Synthi A) un skaņu efektiem. Albuma idejisko vienotību uzsver skaņdarbu izkārtojums bez atdalošām pauzēm.

Pati pazīstamākā TDSOTM dziesma ir Money – progresīvā roka kontekstā integrēts blūzs ar patērnieciskuma mentalitāti kritizējošu tekstu, efektīgu basģitāras rifu, dramaturģiski izvērstu ģitāras partiju un viesmūziķa Dika Perija (Dick Parry) tenorsaksofona solo. Money kļuva par vienu no Pink Floyd populārākajiem hitiem un sagādāja grupai pirmo lielo ievērību ASV, kur, atšķirībā no Eiropas, iepriekš tā bija zināma maz. Viena no LP emocionāli bagātākajām kompozīcijām ir The Great Gig in the Sky. Koncertos grupa to vispirms izpildīja kā skaņdarbu elektriskajām ērģelēm, bet pēc dažiem mēnešiem papildināja ar runātu tekstu no Jaunās Derības Sv. Pāvila 1. vēstules korintiešiem. Studijā The Great Gig in the Sky vispirms tika ieskaņots kā instrumentāls klavierskaņdarbs, kam vēlāk pievienots sesijdziedātājas Klēras Torijas (Clare Torry) vokāls. Ierodoties uz ierakstu, K. Torija to iepriekš nebija dzirdējusi, taču pēc paskaidrojuma, ka skaņdarbs ir par nāvi, iedziedāja emocionāli piesātinātu bezvārdu vokalīzi, kas The Great Gig in the Sky padarīja par vienu no LP dramatiskajām kulminācijām. Dziedātājas vienīgā samaksa par šo ieskaņojumu ilgstoši bija 1972. gadā oficiāli noteiktais sesijhonorārs 30 mārciņu apmērā, taču 2005. gadā abu pušu starpā tika panākta vienošanās, kas atzīst viņas līdzautorību skaņdarba tapšanā, garantējot arī kompensāciju no tā līdzšinējās (un turpmākās) peļņas.

Savukārt viena no LP liriskākajām dziesmām ir Us and Them, kuras pamatā ir R. Raita klavieru tēma The Violent Sequence, kas sacerēta (taču nav izmantota) filmai Zabriskie Point (rež. Mikelandželo Antonioni, Michelangelo Antonioni, 1970), bet nu aranžēta grupas izpildījumam ar diviem D. Perija saksofona solo.

Albuma konceptuālās ieceres atklāsmē būtiska nozīme ir īsiem runātiem iestarpinājumiem –  studijā satiktu cilvēku spontānām atbildēm uz eksistenciālas dabas jautājumiem (“Vai esi bijis vardarbīgs?”; “Kad tu pēdējoreiz kādam iesiti?”; “Vai baidies mirt?”; “Vai tev ir licies, ka jūc prātā?” u. tml.), t. sk. pēdējās dziesmas Eclipse izskaņā dzirdamajai studijas Abbey Road sarga teiktajai frāzei: “Īstenībā nekādas mēness tumšās puses nav. Tas ir viscaur tumšs.”

Albuma nosaukums ir aizgūts no dziesmas Brain Damage frāzes “tiksimies mēness tumšajā pusē” – tajā R. Voterss, domājot par S. Bareta garīgo krīzi, centies uzsvērt cilvēka dabas harmonisko un destruktīvo aspektu līdzpastāvēšanu un atziņu, ka arī kritiskās situācijās iespējams rast empātiju un sapratni. Koncertos, piesakot jauno dziesmu ciklu, nosaukums TDSOTM tika lietots jau 1972. gada pavasarī, bet, iznākot grupas Medicine Head albumam ar tādu pašu nosaukumu, Pink Floyd savu darbu pārsauca par “Aptumsumu” (Eclipse). Tomēr, Medicine Head albumam paliekot bez plašākas ievērības, Pink Floyd atgriezās pie sākotnējā nosaukuma.

Cita starpā TDSOTM ievērojams ar vienu no slavenākajiem LP vāka attēliem rokmūzikas vēsturē. Tāpat kā vairumu pārējo Pink Floyd skaņuplašu noformējumu, to veidojusi dizaina kompānija Hipgnosis un tās mākslinieks Džordžs Hārdijs (George Hardie), piedaloties arī grupas pastāvīgajam sadarbības partnerim Stormam Torgersonam (Storm Thorgerson). Atbilstoši mūziķu vēlmei, uz priekšējā vāka redzams “vienkāršs, bet izteiksmīgs” grafisks tēls – stilizētas stikla prizmas sadalīts gaismas stara krāsu spektrs. Līdzīgs motīvs redzams arī vāka atvērumā un aizmugurē. Noformējums ievērojams arī ar faktu, ka tajā nav iekļauts grupas nosaukums.

TDSOTM ir kanoniska rokmūzikas vērtība – albums, kurš saglabājis nezūdošu aktualitāti vairākās melomānu paaudzēs un arī 21. gs. regulāri ierindojies vadošās pozīcijās dažādās aptaujās par populārās mūzikas nozīmīgākajiem darbiem. 2020. gadā tas ierindots žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) 55. vietā; 2003. un 2012. gadā TDSOTM šajā sarakstā bija minēts 43. vietā. Savukārt Rolling Stone 50 visu laiku ievērojamāko progresīvā roka albumu reitingā (50 Greatest Prog Rock Albums of All Time, 2015) tas ierindots pirmajā vietā. Līdzīgu atzinību LP guvis arī citās klausītāju un kritiķu aptaujās.

1973. gada pavasarī TDSOTM kļuva par Pink Floyd pirmo albumu, kas sasniedzis Billboard topa virsotni, turklāt Billboard 200 tabulā tas ar nelieliem pārtraukumiem uzturējās gandrīz divas nākamās desmitgades, un arī pēc tam tajā vairākkārt atgriezies. No iznākšanas brīža līdz 2022. gada februārim tas Billboard 200 tabulā ierindojās 962 nedēļas – ilgāk nekā jebkurš cits albums.

Lai arī TDSOTM ir viens no pieprasītākajiem LP britu mūzikas industrijas vēsturē, Lielbritānijas topa virsotni tam sasniegt neizdevās – lielākais panākums bija vienu nedēļu saglabāta 2. vieta (1. pozīciju tobrīd ieņēma dažādu mākslinieku 60. gadu hitu izlase 20 Flash Back Greats from the Sixties, 1973); līdz 2022. gada martam tas Lielbritānijas albumu Top 100 tabulā uzkavējies 533 nedēļās (agrāk neizdotus ieskaņojumus saturošu albumu konkurencē šo rezultātu pārspējis tikai Fleetwood Mac albums Rumours), bet Top 40 pēdējoreiz sasniedzis 2017. gadā.

2003. gadā ASV bāzētu jamaikiešu mūziķu projekts Easy Star All-Stars izdeva TDSOTM daba versiju Dub Side of the Moon, un arī vēlāk albumu interpretējuši dažādu žanru pārstāvji. 2006. gadā virkne prominentu rokmūziķu (t. sk. King Crimson; Yes; The Doors u. c. grupu dalībnieki) ieskaņoja TDSOTM interpretāciju, ko nosauca par Return to the Dark Side of the Moon, bet 2009. gadā ar savu TDSOTM versiju The Dark Side of the Moon klajā nāca psihedēliskā roka grupa The Flaming Lips.

TDSOTM kā “kulturāli, vēsturiski un estētiski nozīmīgs darbs” iekļauts ASV Kongresa bibliotēkas (Library of Congress) Nacionālajā ierakstu reģistrā (National Recording Registry, 2012).