1973. gadā iznākušā albuma The Dark Side of the Moon (arī TDSOTM) panākumi Pink Floyd izvirzīja starp slavenākajiem mūziķiem pasaulē, nodrošinot statusu, kāds no eksperimentālas pagrīdes mūzikas vides nākušai grupai agrāk nebija iedomājams. Milzīgā preses un publikas ievērība, lielā koncertslodze, kā arī materiālās labklājības pieaugums un apziņa, ka turpmāk no viņiem tiks gaidīti jauni TDSOTM līmeņa meistardarbi, mūziķu dzīvē radīja neviennozīmīgs efektu, kas lika pārvērtēt sasniegto panākumu cenu un tālāko jaunrades motivāciju, arī savstarpējās attiecības un kopīgās nākotnes perspektīvas.

1974. gada vasaras turnejas pirmajā koncertā Tulūzā (Francija) Pink Floyd publikai pirmo reizi atskaņoja divas apjomīgas kompozīcijas Raving and Drooling un Shine On You Crazy Diamond, bet novembrī Edinburgā (Skotija) – dziesmu You Gotta Be Crazy. Plānojot nākamo albumu, grupas rīcībā bija šie trīs skaņdarbi, kam vajadzēja veidot tā kodolu.

WYWH tika ieskaņots 13.01.1975.–28.07.1975. Šajā laikā grupa arī veica divas nelielas koncertturnejas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un galveno mākslinieku statusā uzstājās Nebvorsas festivālā (Knebworth Festival) Anglijā. Sesijas risinājās studijā Abbey Road Londonā (Anglija), kur ar Pink Floyd strādāja skaņu inženieris Braiens Hamfrīzs (Brian Humphries), jo tās līdzšinējais inženieris Alans Pārsonss (Alan Parsons) bija aizņemts ar savas grupas The Alan Parsons Project izveidi.

Trūkstot vienprātībai par tālāko kolektīvo virzību, sesiju pirmās nedēļas bija emocionāli smagas un mazproduktīvas. Vēl vairāk spriedze pieauga, atklājoties, ka nupat paveiktais vairāk nekā 25 minūtes ilgās kompozīcijas Shine on You Crazy Diamond instrumentālā pavadījuma ieraksts ir tehniski defektīvs un to jāieskaņo vēlreiz.

Tomēr darba gaitā gaisotne studijā kļuva harmoniskāka. Kad salīdzinoši viegli un ātri izdevās radīt dziesmas Welcome to the Machine; Have a Cigar un Wish You Were Here, jaunu saspīlējumu izraisīja grupas idejiskā līdera Rodžera Votersa (Roger Waters) vēlme atteikties no Raving and Drooling un You Gotta Be Crazy (pirmā vēlāk pārtapa Pink Floyd albumā Animals (1977) dzirdamā skaņdarbā Sheep, bet otrā kļuva par tā paša LP dziesmu Dogs). Īpaši kategoriski pret to iebilda Deivids Gilmors (David Gilmour) – kaut arī vēlāk viņš R. Votersa lēmumu atzina par pamatotu, šis konflikts abu mūziķu starpā aizsāka atsvešināšanos un neiecietību, kas turpmāk ievērojami pieauga.

Pink Floyd biogrāfijā bieži minēts fakts, ka, grupai miksējot Shine On You Crazy Diamond ierakstu, studijā negaidīti ieradies tās bijušas līderis Sids Barets (Syd Barrett), kuram šis skaņdarbs veltīts. Kopš iepriekšējās tikšanās S. Bareta izturēšanās un āriene bija tik ļoti mainījusies (saskarsmes problēmas, liekais svars, nodzīti mati un uzacis), ka bijušie kolēģi viņu nepazina; senā drauga mentālās un vizuālās izmaiņas uz tiem atstāja satriecošu iespaidu.

Ne R. Votersam, ne D. Gilmoram nespējot adekvāti iedziedāt dziesmu Have a Cigar, to paveica folkroka mūziķis Rojs Hārpers (Roy Harper), kurš tobrīd citā Abbey Road kompleksa studijā ierakstīja savu albumu HQ. Šajā laikā Abbey Road strādāja arī ievērojamie vijolnieki Stefans Grapelli (Stéphane Grappelli) un Jehūdi Menuhins (Yehudi Menuhin) – pēc grupas uzaicinājuma S. Grapelli iespēlēja vijoles partiju LP tituldziesmai, tomēr tās galaversijā viņa sniegums tikpat kā nav dzirdams. Saksofona solo skaņdarbā Shine On You Crazy Diamond izpilda grupas ilggadējais līdzgaitnieks Diks Perijs (Dick Parry).

Kaut arī WYWH nepiemīt tik izteikta konceptuāla ievirze kā TDSOTM un grupas vēlākajiem darbiem, LP caurvij prombūtnes – fiziskas, emocionālas un alegoriskas – motīvs. To inspirējusi S. Bareta garīgā saslimšana, grupas senais (1968), bet joprojām sāpīgais lēmums tās dēļ no sākotnējā līdera atteikties un šā soļa rosināta vainas izjūta, kā arī pretruna starp kādreizējiem centieniem pēc slavas un atzinības un grūtībām iejusties jauniemantotajā superzvaigžņu statusā, tā veicināts iedvesmas apsīkums un personīgās problēmas (albuma tapšanas laikā tika šķirtas gan R. Votersa, gan Nika Meisona, Nick Mason, laulības). R. Voterss vēlāk komentēja, ka sesiju sākumā šķitis – studijā atradušies tikai mūziķu fiziskie ķermeņi bez jaunrades enerģijas un garīgas koncentrēšanās spējas, un viņš pats vēlējies atrasties kur citur, tādēļ LP derētu arī nosaukums “Vēlos, lai mēs būtu šeit” (Wish We Were Here).

Albuma tematisko un muzikālo ievirzi visspilgtāk izsaka Shine On You Crazy Diamond – no deviņām daļām sastāvoša kompozīcija, kuras otrajā daļā daudzkārt atkārtojas zīmīga četru nošu ģitāras figūra. Tieši tās šķietami aprautā izskaņa bez klausītāja neviļus gaidītā turpinājuma R. Votersu pamudināja aizdomāties par nepiepildītām cerībām, dažāda veida prombūtni un garīgu atsvešinātību kā vienu no LP idejiskajiem pieturpunktiem. Sākotnēji grupa ar Shine On You Crazy Diamond grasījās aizpildīt skaņuplates pirmo pusi, bet vēlāk izlēma to sadalīt divos blokos, ar piecām pirmajām kompozīcijas daļām albumu sākot, bet ar četrām nākamajām to noslēdzot un tādējādi uzsverot LP muzikālo un emocionālo vienotību.

Vientulības, ilgu un eksistenciālas neziņas tematika turpinās arī albuma tituldziesmā, kas balstīta D. Gilmora divpadsmitstīgu ģitāras rifā. Dziesmas teksta autors R. Voterss atzinis, ka arī tā uztverama kā veltījums S. Baretam, tomēr vēstījumam piemīt arī personīgs slānis, kurā viņš centies runāt par savu iekšējo attīstību un neatkarības centieniem. 2005. gadā labdarības koncertakcijā Live 8 Londonā, R. Votersa, D. Gilmora, N. Meisona un Rika Raita (Rick Wright) kvartetam sniedzot vienīgo uzstāšanos kopš 1981. gada, Wish You Were Here tika veltīta “visiem, kuru šeit nav, bet jo īpaši Sidam”.

Otra WYWH sižetiskā līnija, kas sarkastiskā tiešumā izskan dziesmās Welcome to the Machine un Have a Cigar, saistīta ar mūzikas industriju, tās manipulatoriskās dabas, naudaskāres un alkatības kritiku. Pirmajai no šīm kompozīcijām piemīt mehāniska, cilvēcīgi atsvešināta muzikāla tēlainība, bet otra ir LP konvencionālākā rokdziesma, kurā, raksturojot industrijas ciniski virspusīgo attieksmi pret mūziķiem, izskan jautājums “Starp citu, kurš no jums ir Pinks?”, ko grupai reiz uzdevis ierakstu kompānijas menedžeris.

LP skanējumā dominē ģitāras (akustiskās un elektriskās), taču, atbilstīgi pašu Pink Floyd iedibinātajām ārtroka tradīcijām, nozīmīga loma ir arī elektroniskām sintezatoru faktūrām un dažādas izcelsmes skaņu efektiem. Par spīti sarežģītajam tapšanas procesam, D. Gilmors un R. Raits WYWH atzinuši par sev tuvāko grupas darbu.

WYWH vāka noformējumu veidojis grupas pastāvīgais sadarbības partneris Storms Torgensons (Storm Thorgerson) ar savu dizaina kompāniju Hipgnosis, un tas uzskatāms par LP idejiskā koncepta pilnvērtīgu sastāvdaļu. Piesakot albumā pausto mūzikas industrijas kritiku, priekšvāka attēlā divi uzņēmēji vienojušies savstarpēju darījumu apliecinošā rokasspiedienā; vienu no viņiem šajā brīdī apņēmušas iznīcinošas uguns liesmas, kas liecina par otra negodīgajiem nolūkiem. Savukārt uz aizmugures vāka redzams mūzikas biznesmeņa tēls, ko, simbolizējot morāles un humanitātes biežo neesamību industrijā, veido uzvalks jeb ārējā čaula un seja bez vaibstiem. Klātnebūtnes motīva vizuālie risinājumi redzami arī uz LP iekšvāka, savukārt uz skaņuplates etiķetes attēlots divu robotu mehānisks rokasspiediens.

Kaut arī savā laikā WYWH saņēma neviennozīmīgus, tostarp arī ļoti kritiskus vērtējumus (īpaši nesaudzīgu recenziju, kurā grupai pārmesta prognozējamība, klišejiskums, iztēles un pārliecības trūkums, kā arī vāja izpildījuma tehniskā meistarība, publicēja britu mūzikas izdevums Melody Maker), albums guva ievērojamus komercpanākumus, sasniedzot 1. pozīciju Lielbritānijas, ASV u. c. valstu popularitātes tabulās.

Nākamajās desmitgadēs tas ne vien saglabājis Pink Floyd un klasiskā roka cienītāju simpātijas kā viens no grupas populārākajiem darbiem, bet arī iemantojis daudz vienprātīgāku un atzinīgāku kritikas vērtējumu un regulāri ierindots starp ievērojamākajiem darbiem rokmūzikas vēsturē.

Žurnāla Rolling Stone ekspertu sastādītajā 500 visu laiku ievērojamāko albumu reitingā (500 Greatest Albums of All Time) tas 2003. gadā iekļauts 209., 2012. gadā – 211., bet 2020. gadā – 264. vietā. Šā paša žurnāla publicētajā 50 visu laiku ievērojamāko progresīvā roka albumu sarakstā (50 Greatest Prog Rock Albums of All Time, 2015) tas minēts 4. pozīcijā.

2001. gadā Apvienotās Karalistes singlu tabulas 28. vietu sasniedza WYWH tituldziesma haitiešu repera Vaiklefa Žana (Wyclef Jean) interpretācijā; to ieskaņojuši arī Alpha Blondie; Shakespears Sister; Tangerine Dream; Nektar un Edgars Frēze (Edgar Froese), Gov’t Mule u. c. pazīstami mūziķi.