Pink Floyd no 20. gs. 60. gadiem līdz 90. gadu vidum darbojās psihedēliskā roka, speisroka, ārtroka un progresīvā roka žanros, veicinot to izveidi, kā arī Rietumu jaunatnes kultūras un rokmūzikas radošo un intelektuālo briedumu. Viena no mākslinieciski nozīmīgākajām un komerciāli veiksmīgākajām grupām rokmūzikas vēsturē.

Trīs vēlākie Pink Floyd dalībnieki – Londonas Rīdžentstrītas politehnikuma (The Polytechnic Regent Street) arhitektūras studenti Rodžers Voterss (Roger Waters, pilnā vārdā Džordžs Rodžers Voterss, George Roger Waters, basģitāra un vokāls), Niks Meisons (Nick Mason, pilnā vārdā Nikolass Bērklijs Mensons, Nicholas Berkley Manson, sitamie instrumenti) un Riks Raits (Rick Wright, pilnā vārdā Ričards Viljams Raits, Richard William Wright, taustiņinstrumenti un vokāls; vienīgais, kurš guvis formālu mūzikas izglītību) – satikās 1963. gadā izveidotā grupā The Sigma 6, kurai vēlāk pievienojās arī R. Votersa bērnības draugs, Kambervelas mākslas skolas audzēknis Sids Barets (Syd Barrett, īstajā vārdā Rodžers Kīts Barets, Roger Keith Barrett, ģitāra un vokāls). Pēc vairāku dalībnieku aiziešanas sastāvā palika šie četri mūziķi, savukārt par radošo līderi izvirzījās S. Barets, kurš ierosināja grupu pārdēvēt, nosaukumā godinot amerikāņu blūzmeņus Pinku Andersonu (Pink Anderson) un Floidu Kansilu (Floyd Council) – 1965. un 1966. gadā darbojās kā The Pink Floyd Sound; The Pink Floyd Blues Band un The Tea Set. Sākotnēji improvizatoriskā manierē spēlēja amerikāņu blūza un ritmblūza skaņdarbus, ko pamazām nomainīja S. Bareta sacerējumi – psihedēliskas popdziesmas, kurās The Beatles un citu mūziķu ietekmes apvienojušās ar Timotija Līrija (Timothy Leary), Oldesa Hakslija (Aldous Huxley), Lūisa Kerola (Lewis Carroll) un Keneta Greiema (Kenneth Grahame) literatūras inspirācijām. Repertuāra nepietiekamību koncertos centās kompensēt ar izvērstām instrumentālām improvizācijām (viena dziesma reizēm skanēja pusstundu un ilgāk), kurās ierobežotas tehniskas meistarības dēļ koncentrējās uz atmosfēriskām skaņu faktūrām un kolāžām. Kaut vēlāk paši mūziķi savu agrīno izpildījuma manieri atzina par maskētu diletantisma izpausmi, šie skaniskie meklējumi, papildināti ar atbilstošiem gaismu efektiem un vizuālām projekcijām, ļāva izkristalizēties oriģinālam skanējumam un priekšnesuma veidam, kas Pink Floyd padarīja par vienu no iecienītākajām t. s. pagrīdes (underground) grupām Londonā.

Debijas singls Arnold Layne un tam sekojošais See Emily Play, kā arī pirmais albums The Piper at the Gates of Dawn (visi 1967), kuru pārsvarā veidoja S. Bareta kompozīcijas, pieder britu psihedēliskās mūzikas spilgtākajiem darbiem un atspoguļo tālaika progresīvās populārās kultūras aizrautīgo, dažādiem eksperimentiem un daudzveidīgām ietekmēm atsaucīgo noskaņojumu.

1967. gada nogalē sastāvu papildināja Deivids Gilmors (David Gilmour, pilnā vārdā Deivids Džons Gilmors, David Jon Gilmour), bet 1968. gadā pavasarī grupa šķirās no narkotiku izraisītas garīgas slimības skartā S. Bareta.

Pēc S. Bareta aiziešanas grupa radīja virkni nozīmīgu albumu: A Saucerful of Secrets (1968), kurā turpinās daudzveidīgi eksperimenti; More (1969) ar mūziku no tāda paša nosaukuma spēlfilmas – “Vairāk – vienmēr vairāk” (režisors Barbē Šrēders, Barbet Schroeder, 1969, Vācija, Francija, Luksemburga); dubultalbumu Umagumma (1969), kura pirmajā diskā dzirdams koncertieraksts ar grupas slavenākajiem speisroka skaņdarbiem, bet otrajā apkopoti visu četru dalībnieku individuālie sacerējumi; Atom Heart Mother (1970) ar avangardisku simforoka svītu, kas sacerēta sadarbībā ar britu komponistu Ronu Džīsinu (Ron Geesin) un ieskaņota ar stīgu orķestri, pūtēju orķestri un kori; Meddle (1971) vērienīgākajā kompozīcijā Echoes grupa pirmoreiz iemiesoja turpmāk raksturīgo skanējumu, kura pamatā ir D. Gilmora lakoniski melodiskā ģitārspēle, R. Raita taustiņistrumentu faktūras, abu balsu harmoniskā saskaņa un trāpīgi izmantoti skaņu efekti; Obscured by Clouds (1972) ar mūziku, kas sacerēta filmai “Ieleja” (La Vallée, režisors B. Šrēders, 1972, Francija).

Panākumiem bagātākais periods sākās 70. gadu 1. pusē, radošo iniciatīvu uzņemoties R. Votersam, kurš turpmāk bija grupas idejiskais iedvesmotājs, kā arī galvenais tekstu un mūzikas autors. Pēc viņa ieceres tapa vairāki tematiski konceptalbumi, kuri kopā ar vērienīgiem teatralizētiem koncertuzvedumiem Pink Floyd padarīja par vienu no populārākajām un nozīmīgākajām rokgrupām pasaulē.

The Dark Side of The Moon (1973), kurā eksistenciālas refleksijas par indivīda un sabiedrības attiecībām un modernā dzīvesveida radītām neirozēm ieguvušas spilgtu un vērienīgu muzikāli dramaturģisku risinājumu, iedibināja jaunus roka idejiskos, mākslinieciskos un producēšanas standartus un joprojām ir starp visu laiku pieprasītākajiem mūzikas albumiem.

Wish You Were Here (1975) ir empātisks veltījums S. Baretam, kurā Pink Floyd turpina personības krīzes tematiku un kritizē mūzikas industriju, savukārt Animals (1977) – angļu rakstnieka Džordža Orvela (George Orwell) literārās antiutopijas “Dzīvnieku ferma” (Animal Farm, 1945) iedvesmota alegorija, kurā 20. gs. 70. gadu Lielbritānijas sociālpolitiskā realitāte pārnesta autoritārā dzīvnieku valstī.

Idejiski vērienīgākā R. Votersa iecere ir The Wall – dubultalbuma pamatā ir autobiogrāfiskiem motīviem un humānisma idejām piesātināts sižets, kurā dominē pretkara patoss, britu izglītības sistēmas, kā arī politikas un šovbiznesa manipulatoriskās dabas kritika, vientulības un sociālas atsvešinātības tēmas. The Wall bija viens no desmitgades populārākajiem albumiem, tajā ir grupas vispopulārākā dziesma (vienīgais Nr. 1. hits) Another Brick in The Wall, Part 2, un tā koncertuzveduma grandiozitāte pārspēja visus iepriekšējos Pink Floyd koncertšovus, taču ieraksta tapšanas process bija psiholoģiski smags, novedot pie R. Raita aiziešanas no grupas. 1982. gadā pirmizrādi piedzīvoja pēc The Wall motīviem uzņemta pilnmetrāžas spēlfilma “Siena” (Pink Floyd – The Wall, režisors Alans Pārkers, Alan Parker, Lielbritānija).

Grupas nākamais albums The Final Cut (1983) bija R. Votersa gandrīz vienpersoniski realizēts darbs, kuru viņš veltījis sava Otrajā pasaules karā kritušā tēva piemiņai. 

Pēc The Final Cut R. Voterss no grupas aizgāja un centās tiesvedības ceļā izbeigt Pink Floyd pastāvēšanu. Vairākus gadus ilgas tiesāšanās rezultātā tiesības uz nosaukumu Pink Floyd ieguva D. Gilmors ar N. Meisonu, kuri, sesijmūziķa statusā pieaicinot R. Raitu, radīja albumu A Momentary Lapse of Reason (1987). Pēc albuma iznākšanas Pink Floyd veica koncertturneju, kuras ietvaros 1989. gadā kļuva par pirmo šāda mēroga Rietumvalstu rokgrupu, kas koncertējusi Padomju Savienībā.

Pink Floyd darbība beidzās 1994. gadā ar albumu Division Bell un tam sekojošu koncertturneju – gan albuma radīšanā, gan koncertos kā pilntiesīgs grupas dalībnieks pēc 15 gadu pārtraukuma piedalījās arī R. Raits.

Arī 21. gs. Pink Floyd mūzika uzrunā daudzus klausītājus, un tās ieraksti nemainīgi uzrāda labus pārdošanas rezultātus. 

2005. gadā grupas slavenākais sastāvs (R. Voterss, D. Gilmors, R. Raits un N. Meisons) sniedza vienreizēju uzstāšanos Londonā notikušā labdarības koncertā Live 8, kura mērķis bija pievērst Rietumu sabiedrības uzmanību Trešās pasaules valstu humanitārajām un ekonomiskajām problēmām.

R. Voterss 2006. gadā veica plašu soloturneju, kurā atskaņoja visu The Dark Side of The Moon materiālu, bet 2010.–2013. gadā apceļoja pasauli ar albumam The Wall veltītu koncertturneju The Wall Live; 2018. gadā koncertturnejas Us + Them ietvaros mūziķis pirmoreiz koncertēja Latvijā (Rīgā). Savukārt N. Meisons kopš 2018. gada muzicē ar grupu Nick Mason's Saucerful of Secrets, kas izpilda Pink Floyd psihedēlijas perioda mūziku, un 2022. gadā uzstājās arī Rīgā. Pink Floyd klasiskais repertuārs bagātīgi pārstāvēts arī D. Gilmora vērienīgajās kocertturnejās.

2014. gadā izdotais grupas albums The Endless River ar agrāk nepubliskotiem instrumentālas ambientās mūzikas ierakstiem, kas lielākoties tapuši Division Bell sesijās 20. gs. 90. gadu sākumā, sasniedza pirmo vietu vairāku valstu pārdošanas tabulās.

21. gs. pirmajās desmitgadēs ar ievērojamiem panākumiem koncertējuši arī vairāki izpildītājkolektīvi (angļu Brit Floyd; austrāliešu The Australian Pink Floyd Show; vācu The Pink Floyd Project u. c.), kuru repertuārā ir tikai Pink Floyd skaņdarbi. 

2016. gadā Lielbritānijas Karaliskais pasts laida klajā Pink Floyd klasiskajiem albumiem veltītu 10 pastmarku sēriju. 05.2017. Viktorijas un Alberta muzejā (Victoria and Albert Museum) Londonā tika atkāta grupas vēsturei veltīta izstāde “Pink Floyd: Viņu mirstīgās atliekas” (Pink Floyd: Their Mortal Remains), kas vēlāk apceļojusi arī citas valstis.

Grupa uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1996). Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) minēti četri tās darbi.

R. Voterss (basģitāra, vokāls, 1965–1985)

R. Raits (taustiņistrumenti, vokāls, 1965–1979; 1994; miris 2008)

N. Meisons (sitamie instrumenti, 1965–1994)

S. Barets (ģitāra, vokāls, 1965–1968; miris 2006)

D. Gilmors (ģitāra, vokāls, 1967–1994)

A Saucerful of Secrets; Another Brick in the Wall (Part 2); Arnold Layne; Astronomy Domine; Atom Heart Mother; Bike; Breathe; Careful with That Axe, Eugene; Comfortably Numb; Dogs; Echoes; Hey You; High Hopes; If; Interstellar Overdrive; Learning to Fly; Let There Be More Light; Money; One of These Days; Poles Apart; San Tropez; See Emily Play; Set the Controls for the Heart of the Sun; Shine On You Crazy Diamond (Parts I-V); Speak to Me; The Great Gig in the Sky; Time; Us and Them; Wish You Were Here

The Piper at the Gates of Dawn (EMI, 1967); A Saucerful of Secrets (EMI, 1968); More• (EMI, 1969); Ummagumma* (EMI, 1969); Atom Heart Mother (EMI, 1970); Meddle (EMI, 1971); Obscured by Clouds•• (EMI, 1972); The Dark Side of the Moon (EMI, 1973); Wish You Were Here (EMI, 1975); Animals (EMI, 1977); The Wall (EMI, 1979); The Final Cut (EMI, 1983); A Momentary Lapse of Reason (EMI, 1987); Delicate Sound of Thunder** (EMI, 1988); The Division Bell (EMI, 1994); Pulse** (EMI, 1995); Is There Anybody Out There? The Wall Live 1980–1981** (EMI, 2000); The Endless River (Parlophone, 2014)

• mūzika tāda paša nosaukuma filmai •• mūzika filmai La Vallée  * studijas un koncertieraksti ** koncertieraksti