Albumā dzirdama mūzika, kas jau iepriekš veidoja grupas koncertprogrammas pamatkodolu, liekot pamatus britu psihedēliskā, progresīvā un t. s. kosmiskā, jeb speisroka (space rock) tradīcijām un cita starpā iedvesmojot arī vācu krautroka mūziķus. Londonas klubos grupa daļu šo kompozīciju spēlēja kā garus un improvizētus, distorsētas elektriskās ģitāras un elektroērģeļu skaņu faktūrām bagātus brīvas formas skaņdarbus, kuru sensoro iedarbību pastiprināja neparastas gaismu izrādes, stroboskopa efekts un psihedēlisku vizuālu tēlu projekcijas (N. Smits raksta, ka, sākot LP ieskaņošanu, viņš domājis, kā ierakstā kompensēt Pink Floyd priekšnesumā tik nozīmīgo vizuālo aspektu). Šim muzicēšanas novirzienam, kas vēlāk kļuva pazīstams kā kosmiskais roks, pieder arī albuma slavenākās kompozīcijas Astronomy Dominé un Interstellar Overdrive, kuras masīvi dinamiskais skanējums iegūts, vienu uz otra uzklājot divus ieskaņojumus – pirmajā grupa spēlē brīvi improvizējot, otrajā – precīzi atkārtojot iepriekš veikto izpildījumu.
Citu S. Bareta un Pink Floyd jaunrades agrīnā perioda stilistisko šķautni veido bērnišķīgām intonācijām un tekstiem apveltītas popdziesmas neierastos takstsmēros un savdabīgos aranžējumos ar bagātīgu elektronisku skaņu efektu pielietojumu. Šīm dziesmām, tāpat kā S. Bareta jaunradei un britu psihedēlijai kopumā raksturīga Lūisa Kerola (Lewis Carroll), Keneta Greiema (Kenneth Grahame) u. c. angļu fantāzijas rakstnieku ietekme un ilgpilna bērnības, dabas un pagātnes izjūta, kas S. Bareta lietotās LSD ietekmē izpaudusies paradoksālā, sapņainā tēlainībā un rokmūzikai neparastā tematikā. Dziesmas The Scarecrow protagonists sevi salīdzina par putnubiedēkli, kurš stoiciski pieņēmis savu likteni, dziesmā The Gnome rūķis sarkanā tunikā ar zilzaļu kapuci dzer vīnu un sajūsminās par dabas krāšņumu un savu brīvību, Lucifer Sam ir par S. Bareta kaķi, bet Matilda Mother varone ir meitene, kura nepacietīgi mudina māti turpināt senu pasaku un leģendu lasījumu, kas viņai ļauj gremdēties iztēles un fantāzijas pasaulē. Savukārt dziesmā Chapter 24 izmantota virkne atsauču uz senās Ķīnas literāro tekstu “Pārmaiņu kanons” jeb “Jidzjin” (易經/易经, Yìjīng, pirms 6. gs. p. m. ē.).
Atšķirība no koncertizpildījuma, albumā šīs kompozīcijas dzirdamas koncentrētākā un izstrādātākā formā, ar uzsvērtāku melodisko savdabību, kas arī turpmāk ievērojami atviegloja Pink Floyd eksperimentālās mūzikas uztveri.
Pink Floyd – The Piper at the Gates of Dawn.
