Help! turpina Beatles iepriekšējā albuma Beatles for Sale aizsākto pārejas periodu, kurā grupa pakāpeniski atsakoties no agrīnā, uzsvērti optimistiskā, jauneklīgas aizrautības piesātinātā skanējuma, meklē jaunas pašizpausmes iespējas, vairāk izmanto akustiskus instrumentus un pievēršas introspektīvākai dziesmu tematikai, bet stilistikā variē kantrī, folkmūzikas, rokenrola un – īpaši Dž. Lenona dziesmās – Boba Dilana (Bob Dylan) ietekmes.
LP pirmajā pusē apkopotas septiņas “Palīgā!” dzirdamās dziesmas, bet otrajā – vēl septiņi nesenajās sesijās tapuši ieskaņojumi. Desmit dziesmas sacerējuši Dž. Lenons un P. Makartnijs, divas – Džordžs Harisons (George Harrison), kura vienīgais autordarbs Beatles diskogrāfijā līdz šim bija Don’t Bother Me grupas otrajā albumā With the Beatles (1963). LP dzirdamas arī divas kaverversijas: R. Stārs dzied amerikāņu kantrīmūziķa Baka Ouensa (Buck Owens) hitu Act Naturally, bet Dž. Lenons albuma noslēgumā izpilda L. Viljamsa rokenrolu Dizzy Miss Lizzy; turpmāk grupa no citu autoru mūzikas interpretācijām atteicās, repertuārā iekļaujot tikai oriģinālsacerējumus.
Lai gan nākamajās desmitgadēs Help! nereti palika Beatles pirmo LP vēsturiskās nozīmības un vēlāko darbu novatorisma ēnā, arī šajā albumā grupa apliecināja strauju progresu, kas ļāva radīt vairākas no tās izteiksmīgākajām dziesmām. Pati pazīstamākā ir Yesterday – nostalģiski smeldzīga balāde, viena no visvairāk interpretētām dziesmām populārās mūzikas vēsturē, ko izpildījuši dažādu žanru mākslinieki, t. sk. Elviss Preslijs (Elvis Presley), Frenks Sinatra (Frank Sinatra), Rejs Čārlzs (Ray Charles), Mārvins Gejs (Marvin Gaye), Arita Frenklina (Aretha Franklin), Lī Morgans (Lee Morgan), Modern Jazz Quartet, Plasido Domingo (Placido Domingo); En Vogue; Billija Ailiša (Billie Eilish) un Zigfrīds Račiņš. Pārliecinošs P. Makartnija melodijas izjūtas apliecinājums ir arī folkroka skaņdarbs I’ve Just Seen a Face – retā Beatles dziesma, ko viņš izpildīja arī savas nākamās grupas Wings koncertos.
Savukārt albuma (un filmas) tituldziesma ir viens no Dž. Lenona slavenākajiem sacerējumiem, kurā ar populārajā mūzikā vēl neierastu tiešumu runāts par depresiju un personības krīzi. Vēlāk Dž. Lenons atzina, ka dziesmas teksts ir autobiogrāfisks, un izteica nožēlu, ka, atkāpjoties no viņa sākotnējās ieceres, Beatles to ieskaņojuši nevis kā balādi, bet gan kā strauja tempa rokenrolu, tā vairojot dziesmas komercpotenciālu, bet nonivelējot teksta eksistenciālo skaudrumu; zīmīgi, ka vairāki mākslinieki, t. sk. Tīna Tērnere (Tina Turner), Deep Purple, Rojs Orbisons (Roy Orbison) un U2 šo dziesmu interpretējuši tieši balādes formā. Vēl viena Dž. Lenona dziesma ar plašu ietekmi uz 20. gs. 60. gadu rokmūziku un arī 21. gs. saglabātu aktualitāti ir Ticket to Ride, kas reizēm atzīta par smagā roka priekšteci (autors to dēvēja par vienu no pirmajiem smagā metāla ierakstiem).