Viena no britu psihedēliskā roka un progresīvā roka aizsācējām 20. gs. 60. gadu 2. pusē. Vēlāk, mainoties daudziem dalībniekiem, darbojusies džezroka žanrā.
Soft Machine
angļu rokgrupa
Saistītie šķirkļi
Grupa Soft Machine. No kreisās: Roberts Vaiets, Deivids Allens, Kevins Eierss un Maiks Retlidžs. 25.08.1967.
Satura rādītājs
Grupas rašanās
Soft Machine radās 1966. gadā Kenterberijā (Kentas grāfistē, Anglija), grupas Daevid Allen Trio ģitāristam Deividam Allenam (Daevid Allen, pilnā vārdā Kristofers Deivids Allens, Christopher David Allen) un bundziniekam un vokālistam Robertam Vaietam (Robert Wyatt, pilnā vārdā Roberts Vaiets Ellidžs, Robert Wyatt-Ellidge) apvienojoties ar elektroērģelnieku Maiku Retlidžu (Mike Ratledge, pilnā vārdā Maikls Rolands Retlidžs, Michael Roland Ratledge) un basģitāristu un dziedātāju Kevinu Eiersu (Kevin Ayers), kurš savukārt ar R. Vaietu bija muzicējis grupā The Wild Flowers.
Nosaukums Soft Machine (angļu ‘mīkstā mašīna’) ir aizguvums no Viljama S. Berouza (William S. Burroughs) tāda paša nosaukuma romāna (The Soft Machine, 1961; artikulu the sākotnēji nosaukumā lietoja arī grupa), kurā ar to apzīmēts cilvēka ķermenis.
Profesionālā darbība
Psihedēlijas un progresīvā roka periods
Soft Machine oriģinālsastāvs pastāvēja līdz 1967. gada beigām, kad, atgriežoties no koncertturnejas pa Franciju, vīzu režīma pārkāpuma dēļ Lielbritānijā netika ielaists D. Allens (Austrālijas pilsonis). Turpmāk grupa muzicēja trijatā, iztiekot bez ģitārista, taču tās ietekmju lokā joprojām saglabājās D. Allena iecienītais frīdžezs un agrīnais minimālisms, tāpat arī bīta un absurda poēzija, dadaisma idejas un savdabīgā humora izjūta. Melodiskas un bērnišķīgi rotaļīgas popdziesmas Soft Machine izpildīja virtuozi improvizētā manierē ar izvērstām instrumentālām starpspēlēm, kas tās darīja tuvākas frīdžezam nekā tolaik Lielbritānijā izplatītajam ritmblūzam.
Grupas sākotnējā psihedēliskā stilistika visspilgtāk izpaužas otrajā albumā Volume Two (1969), kurā K. Eiersu nomainījis vēl viens Kenterberijas mūziķis Hjū Hopers (Hugh Hopper, pilnā vārdā Hjū Kolins Hopers, Hugh Colin Hopper). Šī dalībnieku maiņa, tāpat arī drīzumā sekojusī saksofonista Eltona Dīna (Elton Dean) pievienošanās, vēl vairāk veicināja mūzikas tuvināšanos progresīvajam rokam un džezam, ko uzskatāmi demonstrē dubultalbums Third (1970). Šis darbs, kurā iekļauti trīs instrumentāli skaņdarbi un viena dziesma, nereti minēts kā grupas radošās darbības virsotne un atvadas no psihedēliskās popstilistikas.
Džezroka periods
Pēc ceturtā albuma Fourth (1971), kas pilnībā ieturēts improvizēta džezroka tradīcijā, Soft Machine atstāja viens no agrīnā perioda nozīmīgākajiem dalībniekiem R. Vaiets, un turpmāk tās repertuārā bija tikai instrumentāla mūzika, kuras stilistika mainījās atbilstoši regulārajām sastāva maiņām. 1972. gadā par grupas dalībnieku kļuva pūšaminstrumentu un taustiņistrumentu mūziķis un komponists Karls Dženkinss (Karl Jenkins, pilnā vārdā Karls Viljams Pamps Dženkinss, Karl William Pamp Jenkins), kurš drīzumā pārņēma radošo iniciatīvu – viņa ietekmē mūzikā mazinājās kolektīvās improvizācijas īpatsvars, bet pieauga kompozīcijas un aranžējuma nozīme. Savukārt albumā Bundles (1975) pirmoreiz prominenta loma ierādīta elektriskajai ģitārai, ko spēlēja Allans Holdsvorts (Allan Holdsworth); nākamajos albumos viņu nomainījis Džons Eteridžs (John Etheridge). Šajā periodā grupā darbojās arī citi ievērojami britu džeza un džezroka mūziķi, taču 1976. gadā to atstāja pēdējais oriģinālsastāva dalībnieks M. Retlidžs un 1978. gadā Soft Machine pastāvēšanu beidza.
1981. gadā grupas diskogrāfiju papildināja albums Land of Cockayne, tomēr vairums mūzikas ekspertu to vērtē kā K. Dženkinsa solodarbu ar vairāku bijušo Soft Machine dalībnieku līdzdalību.
Dalībnieku darbība ārpus Soft Machine
D. Allens pēc šķiršanās no Soft Machine apmetās Francijā, kur izveidoja ietekmīgu psihedēliskā un progresīvā roka grupu Gong – starptautisku mūziķu kolektīvu, kas vēlāk transformējies dažādās stilistiski līdzīgas ievirzes grupās: Planet Gong; New York Gong; Acid Mothers Gong un citās.
K. Eierss izdevis vairākus britu psihedēliskā roka klasikai piederīgus albumus, kā arī sadarbojies ar Maiku Oldfīldu (Mike Oldfield); Niko (Nico), Braienu Īno (Brian Eno) u. c. mūziķiem.
R. Vaiets 70. gadu 1. pusē muzicēja paša izveidotā Kenterberijas grupā Matching Mole, bet vēlāk izdevis virkni augstu vērtējumu guvušu soloalbumu, kā arī veicis ieskaņojumus ar Karlu Bleju (Carla Bley), Niku Meisonu (Nick Mason), Bjorku (Björk), B. Īno un citiem.
K. Dženkinss visplašāk zināms, pateicoties t. s. jaunā laikmeta (New age) mūzikas autorprojektam Adiemus, kurā darbojies arī M. Retlidžs.
Ilgstoša un produktīva karjera bijusi arī A. Holdsvortam, kurš darbojies dažādos mūziķu sastāvos (t. sk. 70. gadu progresīvā roka supergrupā U. K.), kā arī izdevis soloierakstus, kļūstot par vispāratzītu džezroka un progresīvā roka ģitārspēles autoritāti. Dažādās roka, džezroka, pasaules mūzikas u. c. žanru grupās muzicējis arī Dž. Eteridžs; 1994. gadā ieskaņojis albumu Invisible Threads ar bijušo The Police ģitāristu (arī īslaicīgu Soft Machine dalībnieku 60. gados) Endiju Samersu (Andy Summers).
Saistītie kolektīvi un Soft Machine atjaunošana
Vairāki bijušie Soft Machine dalībnieki periodiski darbojušies dažādos sastāvos, kas izpilda grupas veco repertuāru, kā arī tā tradīcijās ieturētu jaunu mūziku. Pirmā šādas ievirzes grupa bija Soft Heap, ko jau 1978. gadā nodibināja H. Hopers un E. Dīns. Vēlāk arī citi Soft Machine veterāni muzicējuši līdzīgas ievirzes grupās Soft Head; Soft Ware; Soft Mountain; Soft Bounds un Soft Works, kas 2004. gada pārtapa par Soft Machine Legacy. Savukārt 2015. gadā šī grupa, kurā tobrīd darbojās 70. gadu Soft Machine mūziķi Dž. Eteridžs, Rojs Bebingtons (Roy Babbington, basģitāra) un Džons Maršals (John Marshall, bungas), kā arī Teo Treviss (Theo Travis, saksofons, iepriekš strādājis ar Gong; Porcupine Tree; Robertu Fripu, Robert Fripp, un citiem), atgriezās pie oriģinālnosaukumu Soft Machine; šā sastāva albums Hidden Details (2018) kļuva par pirmo Soft Machine ierakstu pēc 37 gadu pārtraukuma.
Mākslinieciskā savdabība un nozīme rokmūzikas kontekstā
Jaunrades eksperimentālā rakstura dēļ Soft Machine nekad nav baudījusi masu publikas ievērību un mūzikas industrijas statusa apliecinājumus, toties ilgstoši noturējusies konkrētu mūzikas tendenču cienītāju uzmanības lokā. Tās nozīmīgākais ieguldījums rokmūzikas attīstībā visvairāk saistīts ar darbības agrīno periodu 20. gs. 60. gados, kad Soft Machine līdz ar Pink Floyd lika pamatus britu psihedēliskajam rokam, kas ātri guva plašu izplatību un veicināja progresīvā roka rašanos. Abas grupas tolaik bieži uzstājās Londonas t. s. pagrīdes mūzikas slavenākajā klubā UFO un to dalībnieki sadarbojušies arī vēlāk (Soft Machine mūziķi piedalījušies Pink Floyd sākotnējā līdera Sida Bareta, Syd Barrett, soloieskaņojumos; Pink Floyd bundzinieks Niks Meisons, Nick Mason, producējis R. Vaieta ierakstus u. tml.).
60. gadu nogalē un 70. gadu sākuma Soft Machine bija ievērojami nopelni arī par Kenterberijas skatuvi dēvēta britu rokmūzikas atzara izveidē un saliedēšanā. Grupas reputācija Londonas nekomerciālās pagrīdes kultūras vidē pievērsa uzmanību arī citiem ar Kenterberijas mūzikas apriti saistītiem māksliniekiem: Caravan; Egg; Hatfield & the North; National Health; Henry Cow; M. Oldfīldam, Fredam Fritam (Fred Frith) un citiem. Kaut arī šo mūziķu jaunrade savstarpēji bija stilistiski atšķirīga, visus vienoja eksperimentāli meklējumi, džeza improvizācijas apvienojums ar psihedēlijas, progresīvā roka un folkmūzikas elementiem, nereti arī absurdi humoristiski teksti – t. s. Kenterberijas tradīcijas, ko lielā mērā aizsāka tieši Soft Machine.
Dalībnieki (pievienošanās secībā)
D. Allens (ģitāra, 1966–67; miris 2015)
R. Vaiets (bungas, vokāls, 1966–71)
M. Retlidžs (taustiņinstrumenti, flauta, 1966–76)
K. Eierss (basģitāra, ģitāra, vokāls, 1966–68; miris 2013)
H. Hopers (basģitāra, saksofons, 1968–73; miris 2009)
E. Dīns (saksofons, flauta, 1969–72; miris 2006)
Fils Hovards (Phil Howard; bungas, 1971)
Dž. Maršals (bungas, 1972–78, kopš 2015)
K. Dženkinss (taustiņinstrumenti, pūšaminstrumenti, 1972–1978)
R. Bebingtons (basģitāra, kontrabass, 1973–76, kopš 2015)
A. Holdsvorts (ģitāra, 1973–75)
Dž. Eteridžs (ģitāra, 1975–78, kopš 2015)
Alans Veikmans (Alan Wakeman; saksofons, 1976)
Riks Sanderss (Ric Sanders; vijole, 1976–78)
Rejs Vorlijs (Ray Warleigh; saksofons, flauta, 1976; miris 2015)
Stīvs Kuks (Steve Cook; basģitāra, 1976–78)
T. Treviss (pūšaminstrumenti, taustiņinstrumenti, kopš 2015)
Minēti dalībnieki, kas piedalījušies Soft Machine ieskaņojumos; koncertturnejās piedalījušies arī citi mūziķi.
Ievērojamākie Soft Machine repertuāra skaņdarbi
As If; Dedicated to You, But You Weren’t Listening; Facelift; Joy of Toy; Kings and Queens; Moon in June; Rivmic Melodies; The Man Who Waved at Trains; We Did It Again; Why Are We Sleeping?.
Nozīmīgākie albumi
The Soft Machine (Probe, 1968); Volume Two (Probe, 1969); Third (CBS, 1970); Fourth (CBS, 1971); Fifth (CBS, 1972); Six (CBS, 1973); Seven (CBS, 1973); Bundles (Harvest, 1975); Softs (Harvest, 1976); Alive & Well: Recorded in Paris* (Harvest, 1978); Land of Cockayne (EMI, 1981); BBC Radio 1967–1971* (Hux, 2003); Hidden Details (Dyad, 2018).
* koncertieraksti
Multivide
Grupa Soft Machine. No kreisās: Roberts Vaiets, Deivids Allens, Kevins Eierss un Maiks Retlidžs. 25.08.1967.