Lielāko atzinību guvis 20. gs. 60. un 70. gados, muzicējot ar toreizējo dzīvesbiedri dziedātāju Tīnu Tērneri (Tina Turner), taču arī pirms tam A. Tērneram bijusi ievērojama loma ritmblūza un rokenrola žanrisko pamatu izveidē.
617
Lielāko atzinību guvis 20. gs. 60. un 70. gados, muzicējot ar toreizējo dzīvesbiedri dziedātāju Tīnu Tērneri (Tina Turner), taču arī pirms tam A. Tērneram bijusi ievērojama loma ritmblūza un rokenrola žanrisko pamatu izveidē.
A. Tērnera tēvs bija baptistu mācītājs, māte – šuvēja, un viņa bērnība aizritēja ASV Dienvidu pavalstīs valdošās rasu spriedzes gaisotnē. Astoņu gadu vecumā blūza pianista Paintopa Pērkinsa (Pinetop Perkins) vadībā apguva bugi vugi klavierspēli, vēlāk pašmācībā – arī ģitārspēli. Jau 11 gadu vecumā kļuva par blūzmeņa Sonija Boja Viljamsona II (Sony Boy Williamson II) pavadītājmūziķi, 13 gadu vecumā pameta mācības skolā un turpmāk strādāja par radio dīdžeju, kā arī muzicēja vairākās Klārksdeilas apkaimes grupās.
40. gadu nogalē A. Tērners izveidoja blūza un ritmblūza grupu The Kings of Rhythm. 1951. gadā tā producenta Sema Filipsa (Sam Phillips) vadībā ieskaņoja singlu Rocket 88 – dziesma, kas veltīta Oldsmobile jaunajam automodelim, sasniedza Billboard R&B topa virsotni un tiek uzskatīta par vienu no pirmajiem rokenrola ierakstiem. Kaut arī Rocket 88 tika izdots nevis kā Kings of Rhythm, bet gan to iedziedājušā grupas dalībnieka Džekija Brenstona (Jackie Brenston) singls, un Dž. Brenstons arī uzrādīts par tā autoru, skaņdarba tapšanā ievērojama nozīme bija A. Tērneram (dažos avotos minēts kā līdzautors). Šajā laikā A. Tērners arī strādāja par vairāku ierakstu kompāniju talantu skautu, veicinot B. B. Kinga (B. B. King); Džuniora Pārkera (Junior Parker); Haulina Vulfa (Howlin’ Wolf); Elmora Džeimsa (Elmore James); Badija Gaja (Buddy Guy); Otisa Raša (Otis Rush) un citu vēlāk prominentu blūza mūziķu darbību, kā arī piedaloties to ierakstos.
1957. gadā par Kings of Rhythm dziedātāju kļuva 17 gadus vecā Anna Meja Buloka (Anna Mae Bullock), kurai A. Tērners deva skatuves vārdu Tīna Tērnere; 1962. gadā abi salaulājās, kaut laulības juridiskais pamatojums ir neskaidrs. Pēc singla A Fool In Love (1960) nacionālajiem panākumiem vairumu kopīgo ierakstu mūziķi izdeva kā “Aiks un Tīna Tērneri” (A. Tērners un Kings of Rhythm ierakstījās arī bez T. Tērneres), bet koncertos, kuros piedalījās arī meiteņu vokālais trio The Ikettes, uzstājās ar nosaukumu Ike & Tina Turner Revue (angļu ‘Aika un Tīnas Tērneres rēvija’).
Aiks un Tīna Tērneri. Teksasa, 1964. gads.
1966. gadā klajā nāca T. Tērneres iedziedāts singls River Deep - Mountain High, ko producējis ievērojamais producents Fils Spektors (Phil Spector) – formāli par tā izpildītājiem uzdoti A. un T. Tērneri, taču A. Tērners ierakstu sesijās nepiedalījās (vairoties no mūziķa neapvaldītā temperamenta, F. Spektors viņam samaksāja 20 tk dolāru par pilnīgas radošās neatkarības garantiju). Singls, kura producēšanas izmaksas pārsniedza mūzikas industrijas rekordus, vēlāk piedzīvojis dažādu žanru mākslinieku interpretācijas (The Supremes; Deep Purple; Eric Burdon and the Animals; Harijs Nilsons, Harry Nilsson; Selīna Diona, Céline Dion, u. c.) un tiek uzskatīts par 60. gadu ritmblūza un roka klasiku, taču savā laikā ASV neguva pienācīgu ievērību (88. vieta Billboard popmūzikas topā). Daudz lielāku atsaucību tas izpelnījās Lielbritānijā (3. vieta) un citur Eiropā, nodrošinot A. un T. Tērneriem uzaicinājumu piedalīties The Rolling Stones Eiropas koncertturnejā, kam 1969. gadā sekoja līdzdalība šīs pašas grupas turnejā pa ASV. Biežāka saskare ar rokmūzikas publiku mudināja repertuārā iekļaut vairāk roka skaņdarbu, kas 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā Tērneriem sagādāja arvien plašāku atzinību meinstrīma mūzikas apritē. Īpaši veiksmīga bija grupas Creedence Clearwater Revival hita Proud Mary interpretācija (1971), kas novērtēta ar Grammy balvu kategorijā Labākais dueta vai grupas R&B izpildījums ar vokālu (Best R&B Performance by a Duo or Group with Vocal) un ir viens no pazīstamākiem viņu ieskaņojumiem.
Par spīti panākumiem, ģimenes dueta attiecības sarežģīja A. Tērnera aizraušanās ar narkotikām un vardarbīgās noslieces, kuru dēļ 1976. gadā T. Tērnere pieprasīja laulības šķiršanu, izbeidzot arī profesionālo sadarbību.
A. Tērnera tālākā radošā darbība bija sporādiska, turklāt mūziķa reputāciju aptumšoja nesaudzīgs portretējums T. Tērneres autobiogrāfijā “Es, Tina: mans dzīvesstāsts” (I, Tina: My Life Story, 1986) un tās kinoekranizācijā (viena no 80. un 90. gadu lielākajām popzvaigznēm bijušajam dzīvesbiedram pārmeta ilgstošu varmācību, laulības pārkāpšanu un nesaudzīgu viņas talanta ekspluatāciju), kā arī apsūdzības narkotiku lietošanā un glabāšanā, nodokļu mahinācijās, nesankcionētā šaujamieroča lietošanā u. c. likumpārkāpumos.
2001. gadā A. Tērners atjaunoja Kings of Rhythm, devās koncertturnejā un izdeva albumu Here and Now (iekļauta arī dziesmas Rocket 88 jauna versija), kas pēc ilgstoša aizmirstības perioda palīdzēja atgūt aktualitāti mūzikas industrijas, preses un nākamo paaudžu mūziķu aprindās (2005. gadā A. Tērners sadarbojās ar grupu Gorillaz). Par pēdējo albumu Risin’ With the Blues (2006) mūziķis saņēma Grammy balvu kategorijā Labākais tradicionālā blūza albums (Best Traditional Blues Album).
Spilgtu vokālo dotību trūkums A. Tērneram neļāva izvirzīties starp sava laika pazīstamākiem mūziķiem, turklāt viņa nopelni bieži palikuši T. Tērneres slavas ēnā, taču viņam bijusi svarīga loma gan kādreizējās dzīvesbiedres un citu vēlāk ievērojamu mākslinieku talanta pilnveidē, gan ritmblūza un rokenrola agrīnajā attīstībā. Ievērojamais rokenrola autors un izpildītājs Litls Ričards (Little Richard) grāmatas “Atgūstot manu vārdu: Aika Tērnera grēksūdzes” (Takin’ Back My Name: The Confessions of Ike Turner, 1999) priekšvārdā raksta, ka A. Tērners bijis viens no nozīmīgākiem un nenovērtētākiem mūziķiem rokenrola vēsturē, novators, kurš šo mūziku spēlējis pirms tai pievērsās vēlākās slavenības un radās žanra nosaukums. A. Tērnera enerģiskā klavierspēle, tāpat arī Kings of Rhythm un citu viņa vadīto un producēto mūziķu eksperimenti ar distortētu elektriskās ģitāras skanējumu un ierakstu studijas tehniskajām iespējām būtiski ietekmējuši rokenrola un vēlākās rokmūzikas ritmiskos un skaniskos parametrus.
A. Tērners (ar T. Tērneri) uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1991) – svinīgo ceremoniju viņš nevarēja apmeklēt, jo atradās ieslodzījumā par narkotisko vielu glabāšanu. Mūziķis ir arī Blūza slavas zāles (Blues Hall of Fame, 2005) un Ritmblūza slavas zāles (Rhythm and Blues Hall of Fame, 2015) biedrs.
Saņēmis divas Grammy balvas (vienu no tām – ar T. Tērneri).
A Fool In Love*; Come Together*; Goodbye, So Long*; I Idolize You*; I Want to Take You Higher*; It’s Gonna Work Out Fine*; Nutbush City Limits*; Party Vibes; Poor Fool*; Proud Mary*; Rocket 88; Sexy Ida (Part 1)*.
* ar T. Tērneri
The Soul of Ike & Tina Turner (Sue, 1960); The Sound of Ike & Tina Turner (Sue, 1961); Dance with Ike & Tina Turner & Their Kings of Rhythm Band (Sue, 1962); Please, Please, Please (Kent, 1964); The Ike & Tina Turner Revue Live* (Kent, 1964); So Fine (Pompeii, 1968); Her Man His Woman (Capitol, 1969); The Hunter (Blue Thumb, 1969); Workin’ Together (Liberty, 1970); Come Together (Liberty, 1970); ‘Nuff Said (United Artists, 1971); Something’s Got a Hold on Me (Harmony, 1971); Feel Good (United Artists, 1972); Nutbush City Limits (United Artists, 1973); The Gospel According to Ike & Tina (United Artists, 1974); The Edge (Fantasy, 1980); Live! The Ike & Tina Turner Show* (Warner Bros., 2000).
* koncertieraksti
Ike Turner Rocks the Blues (Crown, 1963); A Black Man’s Soul (Pompeii, 1969); Bad Dreams (United Artists, 1971); Blues Roots (United Artists, 1972); I’m Tore Up (Red Lightnin’, 1978); Hey Hey (Red Lightnin’, 1984); Here and Now (Ikon, 2001); Risin’ with the Blues (Zoho Roots, 2006).