Kantrīmūzika sāka veidoties 20. gs. pirmajā un otrajā desmitgadē Amerikas Savienoto Valstu (ASV) dienvidaustrumu pavalstīs, Apalaču kalnu masīva ieceļotāju (pārsvarā angļu, īru un skotu) tautasdziesmām un deju ritmiem saplūstot ar blūza un gospeļa ietekmēm.

Sākotnēji šo mūziku dēvēja par hilbilī (hillbilly ‘lauķis’, no Ankla Deiva Meikana, Uncle Dave Macon, 1924. gada dziesmas Hill Billie Blues), un tas bija pirmais baltādaino amerikāņu radītais populārās mūzikas žanrs. 20. gs. 40. gados nosaukumu “hilbilī” nomainīja apzīmējums “kantrī” (country ‘lauki’, ‘lauku’; reizēm arī country & western). 21. gs. termins “kantrī” apzīmē plašu mūzikas stilistiku kopumu, ko vieno vienkāršas, viegli uztveramas melodijas ar skaidri izdziedātu tekstu, kas (parasti pirmās personas vēstījuma formā) stāsta par ikdienišķām dzīves norisēm. Kantrīmūziku visbiežāk izpilda baltādainie mūziķi un instrumentārijā dominē ģitāra, bandžo un vijole. Kā vairums populārās mūzikas žanru, tas balansē starp galvenokārt komerciāli orientētu masu kultūru un augstvērtīgu mākslinieciski motivētu jaunradi.

Žanra pirmsākumos dziesmas parasti radās tradicionālām melodijām (tām nereti bija ķeltiska izcelsme) pievienojot jaunus tekstus par trūcīgo lauku iedzīvotāju dzīvesveidu, darbiem, dabas kataklizmām, noziedzību u. tml. 20. gs. 20. gados parādījās pirmie autori, kas sacerēja gan melodijas, gan tekstus. Līdzīgu attīstību šajā laikā piedzīvoja arī t. s. rietumu mūzika (Western music, radusies ASV Rietumu pavalstīs) – šeit dziesmu tematika galvenokārt skāra kovboju ikdienu.

Būtiska loma kantrī popularizēšanā un attīstībā bija Našvilas radiostacijas WSM 1925. gadā uzsāktai iknedēļas pārraidei Grand Ole Opry, kurā līdz pat mūsdienām uzstājas žanra ievērojamākie izpildītāji. Savukārt Našvila pamazām (īpaši pēc Otrā pasaules kara) kļuva par kantrīmūzikas ”galvaspilsētu“, kur bāzējas daudzi mūziķi, autori, producenti, ierakstu studijas, izdevniecības u. tml.

Sākotnēji kantrī izpildīja viens mūziķis, kurš dziedāja un spēlēja bandžo, skotu vijoli vai spāņu ģitāru (dažādos reģionos instrumenti atšķīrās), vēlāk parādījās arī stīgu ansambļi, un instrumentārijā ienāca akordeons, havajiešu stīlģitāra, mandolīna, pēc tam arī elektriskā ģitāra un sitamie instrumenti. Priekšnesumā parasti ietilpa ne tikai skaņdarbi, bet arī sadzīviski joki. Pirmie ievērojamie kantrī mūziķi jau 20. gados bija Kārteru ģimene (Carter Family) – ģimenes grupa, kas ieskaņojusi vairāk nekā 300 dziesmu, no kurām daudzas  pazīstamas joprojām, un Džimijs Rodžerss (Jimmie Rodgers) – izpildītājs un autors, kura dziesmām raksturīga spēcīga blūza ietekme.

Lai arī kantrīmūzika radās kā lauku cilvēku ikdienas produkts, tās autentiskums ātri vien kļuva visai nosacīts, jo daudzas no žanra pirmajām slavenībām – ”dziedošie kovboji“ (singing cowboys) Vernons Delhārts (Vernon Dalhart), Kārsons Robinsons (Carson Robinson), Bobs Millers (Bob Miller), un citi  –  bija no Ņujorkas un izpildīja ne tikai ”lauku“ dziesmas, bet arī profesionālu pilsētas autoru sacerējumus ar stilizētām kantrī iezīmēm.

Dažādu lauku reģionu muzikālā specifika ļāva rasties kantrī apakšžanriem – honkītankam (honky-tonk, emocionāla vokāla un neliela instrumentāla ansambļa izpildītas dziesmas par dzeršanu, nelaimīgu mīlestību un vientulību; viens no izplatītākajiem kantrī paveidiem), rietumu svingam (Western swing, kantrī un džeza hibrīds), blūgrāsam (bluegrass, tradicionāli skaņdarbi straujā tempā un virtuozā, nereti improvizētā stīgu instrumentu izpildījumā) un citiem.

Plaša kantrī un rietumu mūzikas popularitāte sākās 20. gs. 30. gados līdz ar kinoindustrijas pastiprinātu pievēršanos mežonīgo rietumu un kovboju tematikai. Šajā laikā kantrī dziesmas arvien biežāk sāka sacerēt profesionāli autori no lielpilsētām un tās izpildīja Holivudas aktieri (Džīns Otrijs, Gene Autry; Bobs Villss, Bob Wills; Tekss Viljamss, Tex Williams; Rojs Rodžerss, Roy Rogers, u. c.). Pateicoties galvenokārt tieši Holivudas ”dziedošajiem kovbojiem“ 20. gs. 40. gados kantrī kļuva par amerikāniskā dzīvesveida simbolu un ievērojamu komerciālu industriju. Tomēr nozīmīgākais šā laika mūziķis bija Henks Viljamss (Hank Williams) –  autors un izpildītājs, kas visai būtiski ietekmējis nākamo paaudžu kantrī un rokmūziku, bet ar kino bija saistīts minimāli.

Ar laiku kantrī sāka ietekmēt arī citus populārās mūzikas žanrus. 50. gadu sākumā kantrī un ritmblūza saplūsmē radās viens no pirmajiem un nozīmīgākajiem rokenrola stiliem – rokabilī (reizēm klasificēts arī kā kantrī paveids), bet nākamajā desmitgadē kantrī bija viens no roka muzikālajiem pirmavotiem (The Beatles, The Rolling Stones u. c. populāras rokgrupas izpildīja arī kantrī autoru dziesmas, kā arī pašas sacerēja kantrīmūzikā balstītas kompozīcijas). Savukārt ievērojamais soula un ritmblūza mūziķis Rejs Čārlzs (Ray Charles) 60. gadu sākumā kantrī repertuāru apvienoja ar t. s. melnās mūzikas stilistikām (soulu, blūzu, ritmblūzu un gospeli); kantrī elementus jaunradē izmantojuši citi soula un ritmblūza mūziķi, t. sk. Otiss Redings (Otis Redding), Sems Kuks (Sam Cooke) un Els Grīns (Al Green). 20. gs. 60. gadu nogalē, pateicoties tādu mūziķu kā Bobs Dilans (Bob Dylan), Grems Pārsonss (Gram Parsons), The Byrds un citu darbībai, radās kantrīroka žanrs, kas īpašu uzplaukumu piedzīvoja nākamajā desmitgadē līdz ar grupas The Eagles panākumiem. 70. gados kantrī kļuva par nozīmīgu Dienvidu roka (southern rock) iedvesmas avotu.

Paradoksāli, bet 60. gados, kantrī iespaidam uz citiem žanriem topot arvien fundamentālākam, kantrīmūzikas prestižs kritās, jo tā tika uzskatīta par pārlieku konservatīvu. Jaunu vitalitāti tai deva Džonijs Kešs (Johnny Cash), Villijs Nelsons (Willie Nelson), Veilons Dženingss (Waylon Jennings), Kriss Kristofersons (Kris Kristofferson), Merls Hegards (Merle Haggard), un citi mūziķi, kuri žanra tradīcijas apvienoja ar hipiju dzīvesveidu un rokmūzikas elementiem, tā aizsākot stilistiku, kas pazīstama kā izraidīto vai izstumto kantrī (outlaw country).  Savukārt tiecoties pēc plašākas auditorijas un atsakoties no “laucinieciskākajām” skanējuma iezīmēm, radās kantrīpops (country pop), kam plašu auditoriju ne tikai ASV, bet arī citur pavēra Dollija Pārtone (Dolly Parton), Kenijs Rodžerss (Kenny Rogers), Glens Kempbels (Glen Campbell), Džons Denvers (John Denver) un citas slavenības. Arī turpmāk kantrī attīstību visvairāk noteica mijiedarbība ar citiem mūzikas žanriem. Piemēram, saplūsmē ar pankroku 80. gadu sākumā izveidojās kovpanks (cowpunk), kas nākamajā desmitgadē noveda pie alternatīvā kantrī (alternative country, alt-country vai Americana) dzimšanas.

Mūsdienās populārākie kantrī apakšžanri ir kantrīpops (Gārts Brūkss, Garth Brooks; Kerija Andervuda, Carrie Underwood; Teilore Svifta, Taylor Swift; Martina Makbraida, Martina McBride; Kīts Ērbans, Keith Urban; Dixie Chicks; Lady Antabellum u. c.) un alternatīvais kantrī (Raiens Adamss, Ryan Adams; Emilū Herisa, Emmylou Harris; Lusinda Viljamsa, Lucinda Williams; Drive-By Truckers; Band of Horses; Calexico; Wilco; The Handsome Family u. c.). Vairāk vai mazāk izteikta kantrī ietekme sastopama daudzu roka un popmūzikas mākslinieku jaunradē (B. Dilans, Brūss Springstīns, Bruce Springsteen; Nīls Jangs, Neil Young; Vens Morisons, Van Morrison; Marks Noflers, Mark Freuder Knopfler; Eltons Džons, Elton John; Toms Petijs, Tom Petty; Kids Roks, Kid Rock; Šerila Krova, Sherryl Crow; Nora Džounsa, Norah Jones; Beks, Beck; Roberts Plānts, Robert Plant;  Toms Veitss, Tom Waits; Džons Meiers, John Mayer; Džeks Vaits, Jack White, u. c.).

Lai gan kantrīmūzika izplatīta arī Kanādā, Meksikā, Austrālijā, kā arī Lielbritānijā un daudzviet Eiropā, vislielāko popularitāti tā saglabā savā dzimtenē ASV, kur arī 21. gs. ir starp iecienītākajiem mūzikas žanriem. Agrīnajā periodā kantrī sniedza kopības un sevis apzināšanās iespēju baltajiem amerikāņiem (tāpat kā blūzs un džezs bija cieši saistīts ar afroamerikāņu ikdienu un dzīves redzējumu), savukārt žanra attīstības gaitā, arvien attālinoties no sākotnējām britu mūzikas ietekmēm, tika definēta jauna amerikāņu mūzikas tradīcija. Mūsdienās kantrī izpratne neaprobežojas ar sākotnējo “lauku” aspektu, tas ir nacionālās kultūras un dzīvesveida fenomens, kas ne tikai sludina savas auditorijas vērtības (patriotisms, optimisms, ģimene, reliģija, izklaide, vēsture, politika u. c.), bet arī pats ieņem stabilu vietu starp šīm vērtībām.

Žanra vēsturei, sasniegumiem un māksliniekiem veltīta Kantrīmūzikas Slavas zāle un muzejs (Country Music’s Hall of Fame and Museum, kopš 1961, Našvilā). Par kantrī popularizēšanu un attīstību visā pasaulē rūpējas Kantrīmūzikas asociācija (Country Music Association, 1958, Našvilā).

Rojs Akafs (Roy Acuff); Alabama; Liza Andersone (Liz Anderson); Linna Andersone (Lynn Anderson); Edijs Ārnolds (Eddy Arnold); Čets Atkinss (Chet Atkins); Asleep at the Wheel; Carter Family; Čārlijs Danielss (Charlie Daniels); Skītere Deivisa (Skeeter Davis); Džons Denvers (John Denver); Bobija Džentrija (Bobby Gentry); Vanda Džeksone (Wanda Jackson); V. Dženingss; Džordžs Džounss (George Jones); Dons Gibsons (Don Gibson); M. Hegards; E. Herisa; Džūna Kārtere Keša (June Carter Cash); Glens Kempbels (Glen Campbell); Dž. Kešs; Rozanne Keša (Rosanne Cash); Patsija Klaina (Patsy Cline); Rojs Klārks (Roy Clark); K. Kristofersons; Rodnijs Krovels (Rodney Crowell); k.d. lenga (k.d. lang); Loreta Linna (Loretta Lynn); Louvin Brothers; Bils Monro (Bill Monroe); Anne Mureja (Anne Murray); Villijs Nelsons (Willie Nelson); Nitty Gritty Dirt Band; Rojs Orbisons (Roy Orbison); Baks Ouenss (Buck Owens); G. Pārsonss; Dollija Pārtone (Dolly Parton); Karls Pērkinss (Carl Perkins); Rejs Praiss (Ray Price); Džims Rīvss (Jim Reeves); Kenijs Rodžerss (Kenny Rogers); Dž. Rodžerss; Linda Ronstade (Linda Ronstadt); Tanja Takere (Tanya Tucker); Ernests Tabs (Ernest Tubb); Konvejs Tvitijs (Conway Twitty); Porters Vagoners (Porter Wagoner); Doks Vatsons (Doc Watson); Kitija Velsa (Kitty Wells); H. Viljamss; Henks Viljamss jaunākais (Hank Williams Jr.); Dons Viljamss (Don Williams); Tamija Vainete (Tammy Wynette); Taunss van Zants (Townes Van Zandt) un citi.

Džons Andersons (John Anderson); K. Andervuda; Gārts Brūkss (Garth Brooks); Brooks & Dunn; Dixie Chicks; Vinss Gils (Vince Gill); Alans Džeksons (Alan Jackson); Vainona Džuda (Wynona Judd); Džuela (Jewel); Kīts Ērbans (Keith Urban); Stīvs Ērls (Steve Earle); Handsome Family; Highway 101; Feita Hila (Faith Hill); Triša Iervuda (Patricia Lynn "Trisha" Yearwood); Dvaits Joakams (Dwight Yoakam); Merija Čapina Kārpentere (Mary Chapin Carpenter); Kellija Klārksone (Kelly Clarkson); Tobijs Kīts (Toby Keith); Elisone Krausa (Alison Krauss); Lady Antabellum; Lails Lovets (Lyle Lovett); Patija Lovlesa (Patty Loveless); Martina Makbraida (Martina McBride); Reba Makintaira (Reba McEntire); Tims Makgrovs (Tim McGraw); Montgomery Gentry; Brads Peizlijs (Brad Paisley); Lianna Raimsa (LeAnn Rimes); Reckless Kelly; Billijs Rejs Sairuss (Billy Ray Cyrus); Rikijs Skags (Ricky Skaggs); Džordžs Streits (George Straitt); Teilore Svifta (Taylor Swift); Rendijs Traviss (Randy Travis); Traviss Trits (Travis Tritt); Šanaia Tveina (Shania Twain); Uncle Tupelo; Rikijs van Šeltons (Ricky Van Shelton); L. Viljamsa; Grēthena Vilsone (Gretchen Wilson); Lī Anna Vomeka (Lee Ann Womack); Whiskeytown; Wilco un citi.