Eagles milzīgā popularitāte 70. gadu 2. pusē izprovocēja savdabīgu nolieguma reakciju – daudzi kritiķi un pankroka paaudzes mūziķi tai pārmeta roka jauneklīgās vitalitātes, dumpīguma un jaunrades meklējumu aizstāšanu ar mietpilsoniski komfortablu skanējumu un dziesmu tekstiem, kuros rokzvaigznes miljonāri apdzied savu hedonisko pārmērību izraisītu eksistenciālu krīzi. Kaut Eagles ietekme uz rokmūzikas komercializāciju nav noliedzama, tāpat nav apšaubāmā arī grupas labāko darbu mākslinieciskā vērtība un nozīme populārās mūzikas attīstībā.
Darbības sākumperiodā, kantrīmūzikas melodisko tiešumu un instrumentāriju apvienojot ar tādu kantrī un folkmūzikas tradīcijās balstītu grupu kā The Flying Burrito Brothers; The Byrds un Crosby, Stills & Nash iedibināto vokālās daudzbalsības un elektrisko ģitāru kombināciju, Eagles, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits mūziķis, veicināja kantrīroka evolūciju, ļaujot tam no salīdzinoši margināla fenomena kļūt par plašas publikas iecienītu žanru. Kantrī ietekmei Eagles jaunradē mazinoties (īpaši pēc B. Līdona nomaiņas pret Dž. Volšu), grupas mūzika, joprojām saglabājot melodisko pievilcību, tuvinājās roka ekspresijai, savukārt profesionāli izsmalcinātais ierakstu producējums tai piešķira radio ēteram piemērotu un nereti ar popmūziku asociētu skanējumu (reizēm devēts par Kalifornijas skanējumu, California sound), kas dažu gadu laikā guva plašu izplatību daudzu amerikāņu grupu vidū. Šajā sakarā zīmīgi, ka 1978. gadā uz Grammy balvu kategorijā Gada albums pretendēja arī Eagles darbs Hotel California, taču to ieguva Fleetwood Mac albums Rumors, kas tāpat uzskatāms par vienu no 70. gadu Kalifornijas skanējuma spilgtākiem paraugiem.