Eagles darbības nozīmīgākais periods bija 20. gs. 70. gados, kad tā bija viena no populārākām grupām pasaulē. Plaši pieprasītus ierakstus un koncertturnejas veikusi arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs. Pārsvarā muzicējusi kantriroka un poproka stilistikās.

Kaut arī Eagles bieži minēta kā spilgta t. s. Kalifornijas skanējuma pārstāve, grupas dibinātāji bija mūziķi, kuri Kalifornijas pavalstī bija ieradušies no citiem Amerikas Savienoto Valstu (ASV) reģioniem: ģitārists un vokālists Glens Frajs (Glenn Frey, pilnā vārdā Glens Lūiss Frajs, Glenn Lewis Frey), bundzinieks un vokālists Dons Henlijs (Don Henley, pilnā vārdā Donalds Hjū Henlijs, Donald Lewis Henley), ģitārists un vokālists Bērnijs Līdons (Bernie Leadon), kā arī basģitārists un vokālists Rendijs Maizners (Randy Meisner, pilnā vārdā Rendals Hermans Maizners, Randall Herman Meisner).

70. gadu sākumā gados jaunie, bet profesionāli pieredzējušie mūziķi satikās Losandželosā, kur vispirms spēlēja dziedātājas Lindas Ronstatas (Linda Ronstadt) pavadītājsastāvā, bet jau drīz vien sāka darboties kā pastāvīga grupa ar nosaukumu The Eagles (angļu ‘ērgļi’).

Ievērību grupai sagādāja jau debijas singls Take It Easy un pirmais albums Eagles (abi 1972. gadā), kas pieteica tai raksturīgi relaksēto kantriroka skanējumu ar izteiksmīgi daudzbalsīgu dziedājumu. Savukārt otrais albums Desperado bija konceptuāls darbs, kurā vilktas paralēles starp 19. gs. ASV “mežonīgo rietumu” pistoļvīriem un mūsdienu rokzvaigznēm, kuras tāpat dzīvo ārpus sabiedrības ikdienas normām; tā tituldziesma un singls Tequila Sunrise pieskaitāmi grupas klasiskajam repertuāram.

Pirmos ieskaņojumus Eagles veica Anglijā ar producentu Glinu Džonsu (Glyn Johns), bet trešajā albumā On the Border (1974) uzsāka sadarbību ar Bilu Šimčiku (Bill Szymczyk), kurš producējis visus grupas turpmākos ierakstus. Šajā laikā to papildināja vēl viens ģitārists Dons Felders (Don Felder, pilnā vārdā Donalds Viljams Felders, Donald William Felder), bet tās stilistika tuvinājās melodiskai rokmūzikai. Tomēr par Eagles pirmo Nr. 1 hitu neilgi pēc On the Border iznākšanas kļuva Best of My Love (1974), kas joprojām ieturēts kantriroka tradīcijā un bija viens no grupas pēdējiem ierakstiem ar G. Džonsu. Šis sasniegums aizsāka Eagles darbības veiksmīgāko periodu.

Nākamais albums One of These Nights (1975) sasniedza ASV topa virsotni un pretendēja uz Grammy balvu kategorijā Gada albums (Album of the Year), taču pēc tā iznākšanas B. Līdonu Eagles sastāvā nomainīja bijušais grupas James Gang ģitārists un dziedātājs Džo Volšs (Joe Walsh, pilnā vārdā Džozefs Fidlers Volšs, Joseph Fidler Walsh).

Ievelkoties nākamā albuma ierakstu sesijām, 1976. gada februārī ierakstu kompānija Asylum Records laida klajā Eagles lielāko hitu izlasi Their Greatest Hits (1971–1975). To uzskatot par klaji merkantilu iedzīvošanās mēģinājumu, grupa sākotnēji šo izdevumu neatbalstīja, taču panākumi pārspēja visas prognozes. Their Greatest Hits (1971–1975) kļuva par pirmo albumu, kas izpelnījies Amerikas Ierakstu industrijas asociācijas (Recording Industry Association on America, RIAA) jaunieviesto balvu “Platīna albums” (Platinum Album, kopš 1976. gada piešķir par ASV pārdotu miljons eksemplāru tirāžu) un, pieprasījumam nerimstoties, kļuva par 20. gs. visvairāk pārdoto albumu ASV. Pēc 2018. gadā publiskotiem RIAA datiem, šo statusu tas ar 38 mlj pārdotu kopiju un lejupielāžu saglabājis arī vairāk nekā 40 gadus pēc iznākšanas (starplaikā uz dažiem gadiem piekāpjoties Maikla Džeksona, Michael Jackson, albumam Thriller).

Savukārt 10 mēnešus vēlāk izdotais albums Hotel California (1976) kļuva par grupas darbības radošo virsotni. Albumā, kas cita starpā ievērojams ar izsmalcinātu producējumu, apkopotas melanholiski balādiskas dziesmas, kuru tematika – slavas, hedonisma un modernā patēriņa dzīvesveida tumšā puse, jaunības ilūziju zaudēšana, vilšanās mūzikas industrijā un t. s. amerikāņu sapnī – sasaucās ne vien ar pašu mūziķu, bet arī daudzu viņu paaudzes amerikāņu pieredzi pēc hipiju ideālisma apsīkuma. Hotel California astoņas nedēļas noturējās ASV topa 1. vietā un kļuva par vienu no slavenākiem ierakstiem rokmūzikas vēsturē (pēc RIAA 2018. gada datiem tas ar vairāk nekā 26 mlj pārdotu kopiju un lejupielāžu ir trešais visu laiku pieprasītākais albums ASV). Divi albuma singli – New Kid in Town un Hotel California – kļuva par globāliem Nr. 1 hitiem, turklāt tā titulkompozīcija arī 21 gs. ir grupas vispazīstamākā dziesma, ko joprojām bieži atskaņo radiostacijas visā pasaulē.

Lai arī daudzi kritiķi uzskatīja, ka Eagles nākamais darbs The Long Run (1979) nav spējis tuvoties Hotel California standartiem, albums un tā singli Heartache Tonight; I Can’t Tell You Why un The Long Run tāpat guva ievērojamus panākumus un mūsdienās tiek pieskaitīti grupas ievērojamākiem darbiem.

Par spīti milzīgai popularitātei, 70. gadu 2. pusē būtiski sarežģījās grupas dalībnieku savstarpējās attiecības. Pēc Hotel California to atstāja viens no dibinātājiem R. Maizners (viņa vietā tika pieņemts bijušais grupas Poco basģitārists Timotijs B. Šmits, Timothy B. Schmit), un arī starp pārējiem mūziķiem valdīja narkotiku un alkohola, kā arī radošu un personīgu nesaskaņu veicinātas domstarpības. 1980. gada vasarā, noslēdzot kārtējo ierasti vērienīgo koncertturneju, Eagles beidza pastāvēt.

Kaut starplaikā mūziķi kopdarbības atjaunošanas iespēju bija vairākkārt nolieguši, 1994. gadā Eagles pēdējais 70. gadu sastāva modelis (D. Felders; T. B. Šmits; Dž. Volšs, kā arī ilggadējie līderi G. Frajs un D. Henlijs) uzsāka gandrīz trīs gadus ilgušu pasaules koncertturneju. Tajā veiktais koncertalbums Hell Freezes Over (1994. gads, iekļauti arī vairāku jaunu dziesmu studijas ieraksti) kļuva par grupas piekto albumu, kas sasniedzis ASV topa virsotni.

Vērienīgas turnejas Eagles (dažādos sastāvos) veikusi arī 21. gs., joprojām saglabājot vietu starp pašiem pieprasītākajiem rokmūziķiem. Šo statusu apliecināja arī Long Road Out of Eden (2007) – grupas pirmais studijas albums kopš 1979. gada atkal guva pasaules mēroga atzinību, izvirzoties 1. vietā ASV u. c. valstīs (pirmo reizi Eagles vēsturē – arī Lielbritānijā).

Pēc G. Fraja nāves 2016. gadā pārējie mūziķi izteicās, ka grupas darbība, visticamāk, ir galā uz visiem laikiem, tomēr jau 2018. gadā, papildinājuši sastāvu ar G. Fraja dēlu Dīkonu Fraju (Deacon Frey) un populāro kantrimūziķi Vinsu Gilu (Vince Gill), tie atsāka koncertēt. 2020. gada februārī Eagles devās turnejā Hotel California 2020 Tour, kuras koncertos pilnā apmērā izpildīja sava slavenākā albuma Hotel California repertuāru, taču jau pēc dažām nedēļām turneja tika pārtrauka Covid-19 pandēmijas dēļ. Nākamajā gadā grupa koncertdarbību atsāka un turpmāk tā uzstājusies regulāri un ar lieliem panākumiem.

Talantīgi dziesmu autori un vokālisti bija visi Eagles dalībnieki, tomēr vairumu grupas ievērojamāko dziesmu sacerējuši un iedziedājuši G. Frajs un D. Henlijs, kā arī (vēlīnajā periodā) Dž. Volšs – šiem trim mūziķiem arī bijušas veiksmīgākās solokarjeras.

Dž. Volšs pirmos individuāli radītos albumus izdeva jau 70. gadu sākumā pirms pievienošanās Eagles. Solodarbību un sesijmūziķa karjeru turpināja paralēli muzicēšanai grupā, kā arī tās dīkstāves laikā. Spēlējis arī Ringo Stāra grupā Ringo Starr & His All Starr Band.

G. Frajs pirmo soloalbumu No Fun Aloud ieskaņoja pēc Eagles izjukšanas 1982. gadā un pēc tam laidis klajā vēl vairākus ierakstus. Mūziķis arī filmējies (pārsvarā epizodiskās lomās) vairākās spēlfilmās.

D. Henlijs izdevis vairākus soloalbumus, t. sk. augstu vērtējumu guvušos Building the Perfect Beast (1984) un The End of the Innocence (1989). Viņa pazīstamākie hiti ir The Boys of Summer (1984) un The End of the Innocence (1989), kas novērtēti ar Grammy balvu kategorijā Labākais roka vokālais izpildījums (Best Rock Vocal Performance).

Eagles milzīgā popularitāte 70. gadu 2. pusē izprovocēja savdabīgu nolieguma reakciju – daudzi kritiķi un pankroka paaudzes mūziķi tai pārmeta roka jauneklīgās vitalitātes, dumpīguma un jaunrades meklējumu aizstāšanu ar mietpilsoniski komfortablu skanējumu un dziesmu tekstiem, kuros rokzvaigznes miljonāri apdzied savu hedonisko pārmērību izraisītu eksistenciālu krīzi. Kaut Eagles ietekme uz rokmūzikas komercializāciju nav noliedzama, tāpat nav apšaubāmā arī grupas labāko darbu mākslinieciskā vērtība un nozīme populārās mūzikas attīstībā.

Darbības sākumperiodā, kantrimūzikas melodisko tiešumu un instrumentāriju apvienojot ar tādu kantri un folkmūzikas tradīcijās balstītu grupu kā The Flying Burrito Brothers; The Byrds un Crosby, Stills & Nash iedibināto vokālās daudzbalsības un elektrisko ģitāru kombināciju, Eagles, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits mūziķis, veicināja kantriroka evolūciju, ļaujot tam no salīdzinoši margināla fenomena kļūt par plašas publikas iecienītu žanru. Kantri ietekmei Eagles jaunradē mazinoties (īpaši pēc B. Līdona nomaiņas pret Dž. Volšu), grupas mūzika, joprojām saglabājot melodisko pievilcību, tuvinājās roka ekspresijai, savukārt profesionāli izsmalcinātais ierakstu producējums tai piešķīra radio piemērotu un nereti ar popmūziku asociētu skanējumu (reizēm devēts par Kalifornijas skanējumu, California sound), kas dažu gadu laikā guva plašu izplatību daudzu amerikāņu grupu vidū. Šajā sakarā zīmīgi, ka 1978. gadā uz Grammy balvu kategorijā Gada albums pretendēja arī Eagles darbs Hotel California, taču to ieguva Fleetwood Mac albums Rumors, kas tāpat uzskatāms par vienu no 70. gadu Kalifornijas skanējuma spilgtākiem paraugiem.

Eagles uzņemti Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1994) un Vokālo grupu slavas zālē (Vocal Group Hall of Fame, 2001), kā arī saņēmuši sešas Grammy balvas.

Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) iekļauti divi grupas darbi: Eagles un Hotel California.

1993. gadā ASV lielus panākumus guva albums Common Thread: The Songs of the Eagles, kurā Eagles dziesmas izpilda pazīstami kantrimūziķi (Treviss Trits, Travis Tritt; V. Gils; Brooks & Dunn; Tanja Takere, Tanya Tucker, u. c.).

G. Frajs (ģitāra, taustiņinstrumenti, vokāls, 1971–1980; 1994–2016; miris 2016)

D. Henlijs (bungas, vokāls, 1971–1980; kopš 1994)

B. Līdons (ģitāra, pedāļu stīlģitāra, mandolīna, bandžo, vokāls, 1971–1975; 2013–2016)

R. Maizners (basģitāra, vokāls, 1971–1977; miris 2023)

D. Felders (ģitāra, pedāļu stīlģitāra, mandolīna, bandžo, vokāls, 1974–1980; 1994–2001)

Dž. Volšs (ģitāra, vokāls, 1975–1980; kopš 1994)

T. B. Šmits (basģitāra, vokāls, 1977–1980; kopš 1994)

D. Frajs (ģitāra, vokāls, 2017–2022; kopš 2023)

V. Gils (ģitāra, vokāls, kopš 2017)

Best of My Love; Desperado; Heartache Tonight; Hotel California; I Can’t Tell You Why; Life in the Fast Line; Lyin’ Eyes; New Kid in Town; One of These Nights; Take It Easy; Take It to the Limit; Tequila Sunrise; The Last Resort; The Long Run; Witchy Woman

Eagles (Asylum, 1972); Desperado (Asylum, 1973); On the Border (Asylum, 1974); One of These Nights (Asylum, 1975); Hotel California (Asylum, 1976); The Long Run (Asylum, 1979); Eagles Live* (Asylum, 1980); Hell Freezes Over* (Geffen, 1994); Long Road Out of Eden (Eagles Recording Company, 2007)

* koncertieraksti