Ievērojams gan ar mūzikas instrumentu un ierakstu tehnoloģiju izgudrojumiem, gan virtuozu elektriskās ģitāras spēli kantri, džeza un popmūzikas stilistikās. Kā izpildītājs lielākos panākumus guva 20. gs. 50. gados, uzstājoties ar dzīvesbiedri Mēriju Fordu (Mary Ford), taču mūzikas vēsturē īpaši nozīmīgs bijis viņa devums t. s. pilnkorpusa (solid body) elektriskās ģitāras koncepta izstrādē un līdzdalība vairāku paaudžu mūziķu iecienītās ģitāras Gibson Les Paul radīšanā.

Bērnībā L. Pols apguva klavieru, mutes harmoniku, bandžo un ģitāras spēli un pusaudža vecumā sāka uzstāties kā kantrimūziķis. Šajā laikā viņš arī izgudroja uz pleciem liekamu mutes harmoniku statīvu, ko izgatavoja no drēbju pakaramā – tas ļāva reizē spēlēt gan harmonikas, gan citus mūzikas instrumentus; līdzīga parauga statīvi tiek ražoti joprojām. Lai viņa spēli dzirdētu pēc iespējas plašāka publika, 20. gs. 20. gadu beigās L. Pols eksperimentēja ar akustiskās ģitāras elektriskā pastiprinājuma risinājumiem (t. s. elektriskās ģitāras sērijveida ražošanā vēl nebija). Citā eksperimentā, tiecoties pēc skaņas maksimālas noturības, L. Pols apstīgoja dzelzceļa sliedes gabalu, ko aprīkoja ar radioaparātam pievienotu telefona mikrofonu, kas pildīja skaņas noņēmēja funkciju – improvizētā instrumenta skaņas īpašības viņu iepriecināja, taču tā praktisko pielietojumu apgrūtināja svars. Aktīvās muzikālās un tehniskās darbības dēļ L. Pola formāli gūtā izglītība aprobežojās ar nepabeigtu vidusskolu.

20. gs. 30. gados jaunais mūziķis iesaistījās dažādos sastāvos Čikāgā, Losandželosā un Ņujorkā, kur par viņa pamatinstrumentu kļuva elektriskā ģitāra, bet repertuārā līdzās kantrimūzikai arvien biežāk bija džeza skaņdarbi – arī viņa spēles tehnika apvienoja abu žanru iezīmes. Izpildot kantri, ģitārists sevi dēvēja par Rūbārbu Redu (Rhubarb Red), bet, spēlējot džezu, lietoja skatuves vārdu Less Pols. Par lielāko ģitārspēles autoritāti viņš uzskatīja Džango Reinhardu (Django Reinhardt).

1936. gadā mūziķis veica pirmos profesionālos ierakstus, bet nedaudz vēlāk izveidoja trio, ar ko regulāri uzstājās radio. 1941. gadā, gatavojoties kādam radio priekšnesumam, L. Pols saņēma stipru elektrošoku un guva smagus apdegumus, kas prasīja ilgstošu ārstēšanu, novedot pie trio izjukšanas.

1943. gadā ģitārists sāka muzicēt ar pašu populārāko amerikāņu dziedātāju Bingu Krosbiju (Bing Crosby), kā arī tika iesaukts ASV Bruņoto spēku radio dienestā, kur tāpat strādāja ar ievērojamiem mūziķiem (Andrews Sisters, Nets Kings Kouls, Nat King Cole u. c.), kā arī turpināja apgūt mūzikas ieskaņošanas iemaņas.

1945. gadā L. Pols sāka sadarboties ar kantri dziedātāju Airisu Kollīnu Sammersu (Iris Colleen Summers), kura drīzumā kļuva pazīstama kā Mērija Forda. 1948. gada ziemā abi iekļuva smagā autoavārijā, pēc kuras L. Polam draudēja labās rokas amputācija. Roku izdevās saglabāt, taču elkoņa locītavu nācās nostiprināt nekustīgā pozīcijā – pēc mūziķa lūguma mediķi to fiksēja leņķī, kas ļāva spēlēt ģitāru. Atgūstot darbaspējas, L. Pols un M. Forda uzstājās jau kā pastāvīgs duets. 1949. gadā abi salaulājās un turpmāk laida klajā virkni ļoti veiksmīgu ieskaņojumu – t. sk. divus ASV Nr. 1 singlus How High the Moon un Vaya Con Dios (May God Be with You), kas viņiem ļāva izvirzīties starp pašiem populārākajiem amerikāņu izpildītājiem.

50. gadu otrajā pusē, līdz ar rokenrola popularitāti, dueta slava mazinājās, bet 1964. gadā L. Pola un M. Fordas laulība tika šķirta, un abu muzikālā darbība pamazām apsīka.

L. Pols bija viens no pirmajiem, kurš, izmantojot pašdarinātu skaņuplašu gravēšanas ierīci un vienkāršu miksēšanas pulti, praktizēja mūzikas ieskaņošanas metodi, kas pazīstama kā “skaņa uz skaņas” (sound on sound) un notika pēc šādas pamatshēmas: instrumenta ieraksts, kas izpildījuma reālajā laikā iegravēts platē Nr. 1→ plates Nr. 1 atskaņojuma un vienlaikus spēlētas cita instrumenta partijas ieraksts platē Nr. 2→ plates Nr. 2 atskaņojuma un nākamā instrumenta (vai balss) fiksējums platē Nr. 3 un tā tālāk. Katrā nākamajā platē skaņdarbam pievienojot jaunu instrumenta vai balss partiju, arī muzicējot vienatnē vai nelielā sastāvā, bija iespējams panākt salīdzinoši bagātīgu kopskanējumu; no pēdējās šajā procesā iegravētās plates izgatavoja t. s. māsterkopiju, ko izmantoja ieskaņojuma rūpnieciskai pavairošanai.

Kvalitatīvi jaunā līmenī šie eksperimenti pārauga 20. gs. 40. gadu beigās, kad L. Pols kā dāvanu no B. Krosbija saņēma vienu no pirmajiem lenšu magnetofoniem Ampex – daļēji pārveidojot tā konstrukciju (t. sk. uzstādot papildu atskaņošanas galviņu), viņš iekārtoja mājas studiju, kurā lika pamatus vēlāk mūzikas industrijā plaši lietotajai daudzkanālu ierakstu metodei. L. Pols izmantoja agrāk nezināmus efektus (dīlejs, reverbs, ieskaņošanas un atskaņošanas ātrumu manipulācijas) u. c. novatoriskus producēšanas risinājumus, tādējādi iegūstot neparastu skanējumu, kas reizēm tika kritizēts kā “elektroniska šmaukšanās”, bet nereti arī dēvēts par “nākotnes skaņu”. M. Forda šajos ierakstos dziedāja daudzbalsīgā harmonijā, bet L. Pola ģitārspēli prese salīdzināja ar “ģitāru orķestri”.

20. gs. 50. gados Ampex ar L. Pola līdzdalību izstrādāja astoņkanālu magnetofonu, kas mūzikas ieskaņošanas procesā nodrošināja vēl nebijušas iespējas; pirmais šāda veida aparāts tika instalēts L. Pola studijā.

20. gs. 30. gados elektriskās ģitāras pēc pamatuzbūves atgādināja akustiskos instrumentus, kas aprīkoti ar skaņas noņēmējiem – tām bija dobs korpuss, kura vibrācija elektriskā pastiprinājuma rezultātā radīja nevēlamu atgriezenisko saiti u. c. skaņas piesārņojumu. Agrīnajos eksperimentos L. Pols no šiem trūkumiem centās atbrīvoties, ģitāru piepildot ar ģipsi, taču 1941. gadā viņš radīja vienu no pirmajiem t. s. pilnkorpusa elektriskās ģitāras prototipiem. Šis instruments, ko autors dēvēja par “Pagali” (The Log), sastāvēja no taisnstūrveida priedes kluča, kam pievienots ģitāras grifs, stīgas un paštaisīti skaņas noņēmēji. “Pagale” skanēja labāk nekā sērijveidā ražotās elektriskās ģitāras, taču izpelnījās nievājošu publikas attieksmi neparastā izskata dēļ. Tādēļ L. Pols to iemontēja uz pusēm pārzāģētā Epiphone ģitāras korpusā – tas bija tikai butaforisks papildinājums, kas neietekmēja skanējumu, taču deva jaunajam instrumentam ierastāku vizuālo veidolu.

Par savu izgudrojumu L. Pols centās ieinteresēt vienu no lielākajiem ģitāru ražotājiem Gibson, taču uzņēmuma vadība viņa piedāvājumu ilgstoši nenovērtēja. Tikai 50. gadu sākumā, kad radniecīgu pilnkorpusa instrumentu pārdošanā laida konkurenti Fender, Gibson atzina kļūdu un uzmeklēja L. Polu, lai sāktu ražot līdzvērtīgu produktu. Pirmais Gibson modelis, ko uzņēmuma inženieri un dizaineri radīja, konsultējoties ar L. Polu, saucās Gibson Les Paul un nāca klajā 1952. gadā; tā korpuss bija veidots no mahagonija ar kļavas pārklājumu. Dažos nākamajos gados sekoja virkne citu modeļu (Gibson Les Paul Custom; Gibson Les Paul Standard; Gibson Les Paul Special u. c.), kas līdz ar Fender instrumentiem kļuva par pašām izplatītākajām elektriskajām ģitārām dažādu žanru (blūzs, džezs, kantri, roks, fanks, regejs u. c.) izpildītāju vidū; īpaša nozīme tām līdz pat mūsdienām bijusi rokmūzikas attīstībā.

Ievērojami mūziķi, kas spēlējuši Gibson Les Paul: Džimijs Peidžs (Jimmy Page); Ēriks Kleptons (Eric Clapton); Pīters Grīns (Peter Green); Pīts Taunzends (Pete Townshend); Dveins Olmens (Duane Allman); Kīts Ričardss (Keith Richards); Bonija Raita (Bonnie Raitt), Gerijs Mors (Gary Moore); Zaks Vailds (Zakk Wylde); Bobs Mārlijs (Bob Marley); Slešs (Slash) un citi.

Kopš 20. gs. 60. gadu otrās puses L. Pols pārsvarā nodevās inženiertehniskai darbībai, turklāt viņu piemeklēja straujš dzirdes zudums u. c. veselības problēmas. Tomēr 1976. gadā augstu novērtējumu (t. sk. Grammy balva kategorijā Labākais kantri instrumentālais izpildījums, Best Country Instrumental Performance) izpelnījās ar Četu Etkinsu (Chet Atkins) ieskaņots ģitārduetu albums Chester and Lester, kam sekoja vēl viens abu mūziķu kopdarbs Guitar Monsters (1978).

L. Pola pēdējais albums American Made World Played (2005) iznāca pēc ilgstoša pārtraukuma, un tajā viņš sadarbojies ar dažādu paaudžu mūzikas slavenībām, t. sk. Stingu (Sting); Keniju Veinu Šeferdu (Kenny Wayne Shepherd), Ē. Kleptonu, Pīteru Fremptonu (Peter Frampton); Billiju Gibonsu (Billy Gibbons); Džefu Beku (Jeff Beck); K. Ričardsu; Badiju Gaju (Buddy Guy); Miku Haknalu (Mick Hucknall).

Kaut arī ģitāras spēlēšanu apgrūtināja artrīts, mūža pēdējos desmit gadus L. Pols reizi nedēļā uzstājās džeza klubā Iridium, netālu no savas dzīvesvietas Ņujorkā, kur viņam bieži pievienojās citi ievērojami mūziķi, t. sk. Pols Makartnijs (Paul McCartney), Marks Nopflers (Mark Knopfler) un Braiens Mejs (Brian May). 09.06.2010. – pirms nepilna gada mirušā L. Pola 95. dzimšanas dienā – viņam veltītu koncertalbumu Rock ‘n’ Roll Party (2011) ar vairāku viesmākslinieku līdzdalību šajā klubā ieskaņoja ievērojamais ģitārists Dž. Beks.

L. Pols ir uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1988), Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2005) un ASV Nacionālajā izgudrotāju slavas zālē (National Inventors Hall of Fame, 2005). Viņa ieskaņojumi novērtēti ar trīs Grammy balvām; Grammy viņš saņēmis arī par mūža ieguldījumu (Lifetime Achievement Award, 1983) un tehniskiem sasniegumiem (Technical Achievement Award, 2001).

Žurnāls Rolling Stone 2015. gadā L. Polu ierindoja starp 100 izcilākajiem ģitāristiem (The 100 Greatest Guitarists), bet 2023. gadā iekļāva 250 visu laiku ievērojamāko ģitāristu reitingā (The 250 Greatest Guitarists of All Time).

Brazil; How Deep Is the Ocean*; How High the Moon*; Hummingbird*; Lover; Magic Melody; Mockin’ Bird Hill*; Mr. Sandman*; Tennessee Waltz*; That Old Feeling*; The World Is Waiting for the Sunrise; Tiger Rag*; Vaya con dios (May God Be with You)*

The New Sound (Capitol, 1950); Les Paul’s New Sound, Vol. 2 (Capitol, 1951); Bye Bye Blues!* (Capitol, 1952); The Hit Makers!* (Capitol, 1953); Les and Mary* (Capitol, 1955); Time to Dream* (Capitol, 1957); Bouquet of Roses* (Columbia, 1962); Les Paul Now (Decca, 1968); Chester and Lester** (RCA Victor, 1976); Guitar Monsters** (RCA Victor, 1978); American Made World Played (Capitol, 2005)

* ar Mēriju Fordu

** ar Četu Etkinsu