Pankroku apvienojot ar 60. gadu roka, soula, popa un psihedēlijas ietekmēm un sociāli motivētiem tekstiem, 20. gs. 70. un 80. gadu mijas periodā Jam kļuva par vienu no populārākajām grupām Anglijā. Šajā laikā tā nereti tika klasificēta kā piederīga jaunā viļņa estētikai, savukārt grupas radošais mantojums sniedzis lielu ietekmi 90. gadu britpopa kustībai.
The Jam
angļu rokgrupa
Saistītie šķirkļi
The Jam. 19.12.1981. No kreisās: Pols Vellers, Riks Baklers un Brūss Fokstons.
Satura rādītājs
Grupas rašanās
Jam 1972. gadā Vokingā (Sarejas grāfiste, Anglija) nodibināja vietējās Šīrvoteras vidusskolas (Sheerwater Secondary School) audzēkņi. Nedaudz vēlāk grupai izkristalizējās trīs dalībnieku sastāvs, kas turpmāk palika nemainīgs. Tajā ietilpa ģitārists un dziedātājs Pols Vellers (Paul Weller, pilnā vārdā Pols Džons Vellers, Paul John Weller), basģitārists Brūss Fokstons (Bruce Foxton, pilnā vārdā Brūss Daglass Fokstons, Bruce Douglas Foxton) un bundzinieks Riks Baklers (Rick Buckler, īstajā vārdā Pols Ričards Baklers, Paul Richard Buckler). Kaut arī P. Vellers bija trīs gadus jaunāks par pārējiem (grupas dibināšanas brīdī viņam bija 14 gadu), tieši viņš izrādījās pats mērķtiecīgākais trio mūziķis, un jau drīzumā izvirzījās par galveno dziesmu autoru un līderi. Savukārt grupas menedžeris bija viņa tēvs Džons Vellers (John Weller).
Termins jam starptautiskā mūziķu slengā apzīmē improvizētu muzicēšanu, taču grupas nosaukuma izvēle saistīta ar šā vārda pamatnozīmi (angļu ‘ievārījums’).
Profesionālā darbība
Agrīnais periods un pirmavoti
Darbības pirmajos gados grupa uzstājās dejās, kāzās u. c. pasākumos, kur izpildīja The Beatles dziesmas, kā arī R&B, soula (īpaši Motown un Stax repertuāru) un rokenrola klasiku. Būtisku iespaidu uz Jam izaugsmi atstāja iepazīšanās ar The Who 60. gadu ieskaņojumiem un šīs grupas pārstāvēto modu subkultūru (jauniešu grupējums, kas aizrāvās ar rokenrolu un soulmūziku, modernu apģērbu u. c. laikmetīgā dzīvesveida izpausmēm). No Who mūzikas Jam mācījās agresivitātes un melodiskuma kombināciju, savukārt modu ģērbšanās maniere puišus pamudināja tērpties elegantos uzvalkos, iemantojot no 70. gadu rokmūziķu starpā valdošajām modes tendencēm atšķirīgu vizuālo tēlu. P. Vellers par principiāli nozīmīgu atzinis arī 1976. gadā apmeklētu The Sex Pistols koncertu, kas viņam sniedzis personisku piederības sajūtu, kādu vairums aktuālās rokmūzikas nav ļāvis izjust; pēc šīs atklāsmes arī Jam iekļāvās strauji progresējošajā Londonas panku subkultūrā.
Pirmie panākumi un atkāpes no panku ideoloģijas
1977. gadā Jam laida klajā debijas singlu In the City, kurā eiforisks pilsētu jaunatnes tēlojums pretstatīts policijas brutalitātei, kas tolaik eskalējās Londonā notiekošo rasu nemieru kontekstā. Šī dziesma ierindojās britu Top 40, ļaujot Jam kļūt par pirmo no pankroka vides nākušo grupu, kas uzstājusies ietekmīgajā televīzijas pārraidē Top of the Pops (savdabīgs statusa apliecinājums britu mūzikā).
Jau grupas pirmais albums In the City (1977) demonstrēja radošo identitāti, kas, lai arī daļēji balstīta pankrokā, nenorobežojās arī no 60. gadu roka un soula ietekmēm. Tāpat arī Jam idejiskā pārliecība neaprobežojās ar panku sociālā nihilisma un anarhijas lozungiem. Grupas otrajā singlā All Around the World P. Vellers oponē panku starpā izplatītajam pagātnes nolieguma un nākotnes bezcerības sludinājumam, norādot, ka “nevar nerēķināties ar bijušo”, un uzsverot, ka “jaunatnes eksplozijai” jēga būs vien tad, ja tā spēs tālāk attīstīt iepriekšējo paaudžu sasniegumus.
Pēc debijas albuma iznākšanas Jam līdz ar Buzzcocks, The Slits un Subway Sect piedalījās The Clash koncertturnejā White Riot 77 – vienā no slavenākajām turnejām pankroka vēsturē. Tomēr jau pēc dažiem koncertiem grupa no tālākas līdzdalības tajā atteicās – daži līdzgaitnieki šo lēmumu skaidrojuši ar pragmatiskiem apsvērumiem, bet P. Vellers vairākkārt apgalvojis, ka izšķirošais iemesls bijušas idejiskas domstarpības ar pārējiem dalībniekiem.
The Jam koncerts. Lielbritānija, 13.06.1977.
Slavas kulminācija un izjukšana
Nozīmīgu vietu rokmūzikas hierarhijā Jam iemantoja ar trešo albumu All Mod Cons (1978). P. Vellera autortalants tajā sasniedzis jauna līmeņa briedumu, ļaujot trīsminūšu popdziesmas formātā ietērpt empātiskus jauniešu dzīvesveida komentārus, kas viņam nodrošināja presē bieži pieminētu “paaudzes runasvīra” reputāciju. Šajā sakarā P. Vellera un Jam jaunrade bieži salīdzināta ar The Kinks 60. gadu repertuārā izplatītajiem britu sabiedrības tēlojumiem (cita starpā All Mod Cons dzirdama arī Kinks dziesmas David Watts kaverversija). Tāpat nereti norādīts, ka konsekventā pievēršanās izteikti “angliskai” tematikai, tikai vietējai publikai saprotamas atsauces, attiecīga žargona izmantojums u. c. specifiskas nianses bija galvenais iemesls, kas grupai neļāva gūt vērā ņemamu ievērību ārpus Lielbritānijas, kur tās panākumi auga ar katru nākamo albumu.
All Mod Cons ierindojās tabulas sestajā vietā, Setting Sons (1979) sasniedza ceturto pozīciju, Beatles psihedēliskā perioda ietekmē radītais Sound Affects (1980) palika otrais, bet The Gift (1982), kurā dominē aizraušanas ar soulu un fanku, izvirzījās topa virsotnē. Tikpat pārliecinoši bija Jam singlu rezultāti. 1979. gadā iznākušais The Eton Rifles, kurā runāts par britu šķiru sabiedrības konfliktiem, grupai ļāva debitēt tabulas pirmajā desmitniekā, ievadot ļoti veiksmīgu ierakstu sēriju, kas kulminēja ar četriem Nr. 1 singliem: Going Underground; Start!; Town Called Malice un Beat Surrender.
Šie sasniegumi Jam izvirzīja starp pašiem populārākajiem mūziķiem Lielbritānijā, tādēļ jo pārsteidzošāks 1982. gadā bija P. Vellera lēmums grupas pastāvēšanu beigt. Neraugoties uz abu pārējo dalībnieku neapmierinātību un preses ilggadējām spekulācijām par Jam iespējamo atjaunošanu, pēc tam trio kopā vairs nav muzicējis.
The Jam. 10 ievērojamas dziesmas.
Dalībnieku individuālā darbība
B. Fokstons un R. Baklers 1985. gadā nodibināja jaunā viļņa grupu Sharp, kuras darbība aprobežojās ar singlu Entertain Me (1986). Vēlāk B. Fokstons muzicējis pankroka grupā Stiff Little Fingers, kā arī izdevis vairākus soloierakstus, t. sk. labi novērtētu albumu Back in the Room (2012), kura tapšanā piedalījies arī P. Vellers.
R. Baklers 80. gados spēlēja grupā Time UK, bet 2006. gadā izveidoja grupu The Gift, kas izpildīja Jam repertuāru. Nākamajā gadā tai pievienojās arī B. Fokstons un grupa tika pārdēvēta par From the Jam.
Visaktīvāk pēc Jam pastāvēšanas beigām darbojies P. Vellers. 1983.–1989. gadā viņš ar bijušo Dexys Midnight Runners dalībnieku Miku Talbotu (Mick Talbot) muzicēja soulmūzikas un jaunā viļņa duetā The Style Council, bet pēc tam uzsāka solokarjeru, kas arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs guvusi gan kritikas, gan publikas atzinību, padarot viņu par vienu no panākumiem bagātākajiem britu rokmūziķiem.
Mākslinieciskā savdabība un ietekme
20. gs. 80. gadu sākumā, kad daudzi jaunie mūziķi aizrāvās ar sintezatoru skanējumu, Jam, savas paaudzes dzīves izjūtu un pankroka spontāno enerģiju apvienojot ar mīlestību uz 60. gadu britu roku un amerikāņu soulu, kļuva par vadošo ģitārpopa grupu, kuras panākumi Anglijā aizsāka modu subkultūras atdzimšanas vilni (mod revival). Rokmūzikas pētnieks Stīvens Tomass Ērlvins (Stephen Thomas Erlewin) portālā All Music, rezumējot grupas lomu populārās mūzikas attīstībā, uzsver, ka Jam iespaidojuši gandrīz visas 80. un 90. gadu britu ģitārpopa grupas no The Smiths līdz Blur un Oasis. Īpaši šī ietekme aktualizējās 90. gados, kad Jam dziesmas kļuva par daudzu britpopa mūziķu iedvesmas avotu (Oasis līderis Noels Galahers, Noel Gallagher, P. Vellera un Jam nozīmi savā jaunradē pielīdzinājis The Beatles, The Kinks u. c. 60. gadu klasiķu devumam).
1999. gadā klajā laistā veltījumalbumā Fire & Skill: The Songs of the Jam grupas mūziku interpretē Beastie Boys; Reef; Everything but the Girl; Garbage; Gene; Oasis dalībnieki u. c. mūziķi, kuri auguši tās ietekmē.
Dalībnieki
P. Vellers (vokāls, ģitāra, basģitāra, taustiņinstrumenti, 1972–1982)
R. Baklers (sitamie instrumenti, 1972–1982)
Stīvs Brūkss (Steve Brooks; ģitāra, 1972–1973)
Deivs Vallers (Dave Waller; ritmģitāra, 1972–1973)
B. Fokstons (basģitāra, vokāls, 1972–1982)
Ievērojamākās The Jam repertuāra dziesmas
Absolute Beginners; Beat Surrender; Down in the Tube Station at Midnight; English Rose; Going Underground; In the City; Mr. Clean; Smithers-Jones; Start!; That’s Entertainment; The Bitterest Pill (I Ever Had to Swalolow); The Eton Rifles; The Modern World; Town Called Malice; When You’re Young.
Albumi
In the City (Polydor, 1977); This Is the Modern World (Polydor, 1977); All Mod Cons (Polydor, 1978); Setting Sons (Polydor, 1979); Sound Affects (Polydor, 1980); The Gift (Polydor, 1982); Dig the New Breed* (Polydor, 1982); Live Jam* (Polydor, 1993); The Jam at the BBC* (Polydor, 2002); Live at the Music Machine* (Polydor, 2016).
* koncertieraksti
Multivide
The Jam. 19.12.1981. No kreisās: Pols Vellers, Riks Baklers un Brūss Fokstons.
The Jam koncerts. Lielbritānija, 13.06.1977.