Pirmais MTV kabeļtelevīzijas kanāls sāka raidīt 1981. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Tā tirgus pozicionējums un arī nosaukuma atšifrējums bija – ‘mūzikas televīzija’ (no angļu music television). Ar laiku MTV pārauga starptautiskā kabeļu TV tīklā ar vietējiem kanāliem daudzās valstīs; 2006.–2009. gadā darbojās arī reģionāls kanāls “MTV Latvija”. Kopš 2026. gada MTV atkal pieejams tikai skatītājiem Ziemeļamerikas valstīs.

Lielākā ietekme jaunatnes kultūrā un mūzikas industrijā kanālam bija līdz 20. gs. 90. gadu vidum – šajā laikā vairumu tā programmas aizpildīja mūzikas videoklipi un koncertpriekšnesumi.

MTV zīmols pieder amerikāņu mediju konglomerātā Paramount Global ietilpstošai pārvaldītājsabiedrībai MTV Entertainment Group. 

Priekšvēsture

Lai arī vēsturiski nozīmīgākais mūzikas mārketinga medijs ilgstoši bija radio, 20. gs. 60. un 70. gados vairāki plaši iecienīti mūziķi (Bobs Dilans, Bob Dylan; The Beatles; Queen; ABBA un citi) sāka uzņemt singlu televīzijas versijas (klipus), kas nodrošināja to klātbūtni dažādu valstu un kontinentu TV pārraidēs. Klipu vizuālais risinājums dažreiz aprobežojās ar skaņdarba izpildījumu koncertā vai citā vidē, bet reizēm tie bija veidoti kā dažu minūšu īsfilmas ar noteiktu sižetisku un dramaturģisku attīstību.

70. gadu otrajā pusē ASV TV industrijā notika vairāki mēģinājumi kapitalizēt videoklipu potenciālu, tos no mūzikas industrijas mārketinga instrumenta pārvēršot pilnvērtīgā televīzijas produktā. Viens no šādiem precedentiem bija mediju kompānijas Warner-AmEx interaktīvā kabeļtelevīzijas sistēma Qube – tās abonenti varēja balsot par iecienītākajiem klipiem, kas tika demonstrēti īpašās pārraidēs. Ne šis, ne citu televīziju centieni nerezultējās pastāvīgā ilgtermiņa projektā, tomēr Warner-AmEx turpināja izstrādāt pusaudžu un jaunu pieaugušo auditorijai adresētu TV formātu, kurā būtiska loma būtu mūzikai. 

Mūzikas televīzijas koncepciju izstrādāja Warner-AmEx viceprezidents Džons Laks (John Lack) un viens no galvenajiem menedžeriem, vēlāk pirmais MTV ģenerāldirektors Roberts Pitmens (Robert Pittman). Viņu ideja bija vienkārša un revolucionāra: kanāls, kas visu diennakti raida mūzikas videoklipus un mērķauditorijai adresētas komercreklāmas; klipus ar īsiem komentāriem piesaka vīdžeji (VJ jeb video jockey, no angļu ‘video žokejs’), bet nepieciešamos videomateriālus savu mākslinieku popularizēšanas nolūkā bez maksas nodrošina ierakstu kompānijas, tādēļ satura izmaksas ir relatīvi nelielas un tas tiek pastāvīgi atjaunināts.

Tomēr mūzikas video jēdziens plašā auditorijā vēl bija relatīvi mazpazīstams un klipu piedāvājums ierobežots, turklāt iecere tik ļoti atšķīrās no TV industrijas līdzšinējās prakses (kaut ASV jau darbojās diennakts ziņu un sporta kanāli), ka Warner-AmEx vadība to uzņēma skeptiski, sākotnēji pat noraidot. Vēlāk tikpat piesardzīgi bija kabeļtelevīzijas operatori, tādēļ vispirms MTV bija pieejama skatītājiem tikai Ņūdžersijas pavalstī.

Pārraides MTV uzsāka 01.08.1981., un pirmais tās translētais videoklips bija angļu jaunā viļņa grupas The Buggles 1979. gada hits ar simbolisku nosaukumu Video Killed the Radio Star (no angļu ‘Video nogalināja radiozvaigzni’).

Jaunās televīzijas popularitāti būtiski veicināja 1982. gadā uzsākta pašreklāmas kampaņa “Es gribu savu MTV!” (no angļu I Want My MTV!), kurā populāri mūziķi (Deivids Bovijs, David Bowie; Miks Džegers, Mick Jagger; The Police un citi) mudināja skatītājus vērsties pie vietējiem kabeļtelevīzijas operatoriem, aicinot to piedāvājumā starp citiem kanāliem iekļaut arī MTV. Piesaistot arvien jaunus mūziķus, kampaņa ilga vairākus gadus un panāca MTV pieejamību gandrīz visā ASV teritorijā, ļaujot tai strauji kļūt par nozīmīgu jauniešu dzīvesveida sastāvdaļu un veicināt daudzu jaunu mūziķu atpazīstamību.

Kaut primāri MTV sevi pozicionēja kā rokmūzikas televīziju, pirmajos gados tai bija lieli nopelni arī britu jaunā viļņa un sintpopa popularizēšanā. Šo žanru māksliniekiem raksturīgā spilgtā vizuālā identitāte izpaudās atraktīvos videoklipos, nodrošinot televīzijas atbalstu The Human League; Duran Duran; Ādamam Āntam (Adam Ant); Ultravox; Culture Club; The Police un citiem, kurus ASV radio sākumā bieži nenovērtēja. Tieši videoklipu plašā pārstāvniecība MTV programmā vairāk nekā citi faktori veicināja jauno britu mūziķu panākumus ASV, 1983.–1984. gadā liekot presei regulāri pieminēt “otro britu invāziju”.

Darbības sākumā MTV daudz tika pārmesta melnādaino mūziķu ignorēšana. Televīzija uzstāja, ka tās mērķauditorija ir rokmūzikas cienītāji, kuriem afroamerikāņu mūzika (R&B, souls, fanks un disko) nav aktuāla, taču šī nostāja tika plaši kritizēta. Kulmināciju konflikts sasniedza 1983. gada pavasarī, kad plašu ievērību sāka gūt Maikla Džeksona (Michael Jackson) albums Thriller, taču MTV pret dziedātāja klipiem joprojām izturējās rezervēti. Kad viņa ierakstu kompānija Columbia Records (viens no lielākajiem mūzikas industrijas uzņēmumiem ASV) piedraudēja atsaukt visu savu mākslinieku klipus, MTV beidzot pastiprinātā rotācijā iekļāva arī M. Džeksona Billie Jean un Beat It, dodot jaunu mērogu ne tikai Thriller panākumiem, bet arī kanāla popularitātei dažādu rasu auditorijā. Gada nogalē MTV jau bija gatava daļēji finansēt M. Džeksona albuma tituldziesmas novatoriskā videoklipa – 14 minūtes ilgas muzikālas šausmu filmas (režisors Džons Lendiss, John Landis) – uzņemšanu. Par spīti neierastam garumam, tas kļuva par vienu no visu laiku populārākajiem klipiem, palīdzēja M. Džeksona albumam kļūt par visvairāk pārdoto starptautiskās mūzikas industrijas vēsturē, turklāt pavēra ceļu uz MTV un masu apriti arī citiem melnādainiem māksliniekiem, tostarp Prinsam (Prince), Laionelam Ričijam (Lionel Richie), Dženetai Džeksonei (Janet Jackson) un Vitnijai Hjūstonei (Whitney Houston). Grāmatas “Es gribu savu MTV” (2012) autori, Mūzikas televīzijas vēstures pētnieki Robs Tannenbaums (Rob Tannenbaum) un Kreigs Mārkss (Craig Marks) tieši Thriller videoklipu un kampaņu “Es gribu savu MTV!” atzīst par kanāla 80. gadu fenomena izšķirošajiem notikumiem. 

Par vienu no pirmajām amerikāņu popmūzikas zvaigznēm, kuras milzīgos panākumus lielā mērā sekmēja spilgtas mūzikas un vizualitātes kombinācijas nodrošināts Mūzikas televīzijas atbalsts, 1983. gadā kļuva Sindija Lopere (Cindy Lauper), bet dažos nākamajos gados MTV bija ievērojami nopelni Madonnas (Madonna) ceļā no industrijas debitantes līdz “popa karalienes” titulam. Starp rokgrupām, kas ievērību izpelnījās, pateicoties MTV, bija daudz glammetāla stilistikas pārstāvju: Van Halen; Def Leppard; Mötley Crüe; Poison; Cinderella; Ratt; Quiet Riot; Twisted Sister un Bon Jovi. Kanāls veicināja jau veterānu statusā esošo Tīnas Tērneres (Tina Turner), Stīva Vinvuda (Steve Winwood), ZZ Top un Aerosmith karjeras atdzimšanu, kā arī smagās rokmūzikas grupu Guns N’Roses un Metallica slavas augšupeju.

1984. gadā par MTV pamatformātu kļuva aktuālie Top 40 hiti (reaģējot uz Mūzikas televīzijas ietekmi, ierakstu kompānijas sāka producēt ievērojami vairāk klipu), tomēr tā joprojām sekoja dažādām tendencēm, ieviešot programmā pārraides, kas veltītas alternatīvajam rokam, smagajam metālam, deju mūzikai, hiphopam un citiem žanriem. 1984. gadā notika pirmā MTV Videomūzikas balvu ceremonija (MTV Video Music Awards), bet 1985. gadā, piesaistot milzīgu auditoriju, kanāla tirgus pozīcijas nostiprināja labdarības koncertakcijas Live Aid 16 stundu tiešraide.

1989. gadā aizsākās koncertsērija “Bez vadiem” (Unplugged), kurā dažādu paaudžu roka un popmūzikas mākslinieki (Ēriks Kleptons, Eric Clapton; Stings, Sting; Pols Makartnijs, Paul McCartney; Roxette; Šakira, Shakira, un citi) uzstājās ar akustisku vai daļēji akustisku instrumentālo pavadījumu. 80. gadu nogalē MTV kļuva par vadošo hiphopa popularizētāju masu apritē, bet 90. gadu sākumā īpaši pievērsās grāndžam un citiem alternatīvā roka novirzieniem. 29.09.1991. MTV alternatīvās mūzikas pārraidē “120 minūtes” (120 minutes) notika grupas Nirvana videoklipa Smells Like Teen Spirit pasaules pirmizrāde, bet vēlāk tas kļuva par vienu no kanāla visvairāk demonstrētajiem klipiem un aizsāka strauju alternatīvā roka popularitāti vēl nepieredzēti plašā publikā; pēdējo lielo TV priekšnesumu Nirvana sniedza koncertsērijā “Bez vadiem” 1993. gada nogalē.

Līdz 1987. gadam MTV bija pieejama tikai ASV, taču 01.08.1987. (sešus gadus pēc debijas ASV) darbu sāka Eiropas skatītājiem paredzēta kanāla versija “MTV Eiropa” (MTV Europe) ar dažādu valstu vīdžeju komandu. Pirmā tās pārraidītā dziesma bija Dire Straits hits Money for Nothing, kas, apliecinot Mūzikas televīzijas starptautisko popularitāti, sākas un beidzas ar frāzi “Es gribu savu MTV”.

1992. gadā “MTV Eiropa” abonēja 38 miljoni mājsaimniecību 28 valstīs, un tā mātesuzņēmums “MTV Eiropas tīkls” (MTV Networks Europe) kļuva par lielāko TV kompāniju Eiropā. Desmitgades turpinājumā, joprojām pastāvot arī Eiropas kanālam, sāka raidīt daudzi reģionāli, atsevišķu valstu auditorijai paredzēti kanāli (pirmie bija “MTV Vācija”, MTV Germany, un “MTV Apvienotā Karaliste un Īrija”, MTV UK & Ireland, 1997. gadā).

Kopš 2021. gada kādreizējais “MTV Eiropa” saucās “Globālais MTV” (MTV Global) un bija pieejams vairāk nekā 100 valstu skatītājiem.

Mazinoties novitātes efektam un arī citiem TV kanāliem sākot raidīt vairāk mūzikas videoklipu, MTV meklēja jaunas skatītāju piesaistes un programmas daudzveidošanas iespējas. 1987. gadā debitēja populārās kultūras tēmām veltīta prāta spēle “Tālvadības pults” (Remote Control), kam sekoja citi jauniešu dzīvesveidam veltīti raidījumi bez tiešas saistības ar mūziku.

1992. gadā būtisku lūzumu MTV saturā iezīmēja “Reālā pasaule” (The Real World) – viens no pirmajiem TV “realitātes šoviem”, kas ļāva sekot vairāku iepriekš savstarpēji nepazīstamu jaunu cilvēku kopdzīvei vienā mājā. Tā panākumu ietekmē mūzikas pārraides arvien biežāk aizstāja cita veida raidījumi, tostarp novatoriski animācijas projekti – veiksmīgākie un ietekmīgākie bija situāciju komēdiju seriāls “Bīviss un Batheds” (Beavis and Butt-Head), kura varoņi ir divi antisociāli un politnekorekti, bet asprātīgi populārās kultūras un citu sabiedriski politisko norišu komentētāji, kā arī jaunas sievietes pieaugšanai un sociālajai adaptācijai veltītais “Dārija” (Daria).

Lai gan no 1995. līdz 2000. gadam mūzikas apjoms programmā samazinājās par gandrīz 40 %, MTV joprojām bija ievērojama loma gan tādu elektroniskās mūzikas mākslinieku kā The Prodigy; Daft Punk; Fatboy Slim; The Chemical Brothers un Mobijs (Moby) meinstrīma panākumos, gan bērnu un jaunākā vecuma pusaudžu zvaigžņu The Backstreet Boys; NSYNC; Spice Girls un Britnijas Spīrsas (Britney Spears) slavas veicināšanā.

21. gs. sākumā, krītoties mūzikas industrijas peļņai, samazinājās arī videoklipu producēšanai veltītie resursi, turklāt YouTube un citu tiešsaistes sociālo mediju popularitāte mainīja mūzikas un video patēriņa paradumus masu publikā. Tādēļ programmā arvien vairāk dominēja realitātes, komēdiju un slavenību šovi, kā arī MTV tīkla producētas filmas. 2011. gadā kanāls pilnībā atteicās no pašpozicionējuma “mūzikas televīzija”, nosaukumā un logotipā gan saglabājot abreviatūru MTV, taču vairs nelietojot tās kādreizējo atšifrējumu. Aktuālās mūzikas īpatsvars vairumā reģionālo kanālu turpmāk nepārsniedza divas stundas programmas rīta blokā. Vairākās valstīs joprojām funkcionēja tā dēvētie nostalģijas kanāli, kas raidīja iepriekšējo desmitgažu videoklipus (MTV 80s; MTV 90s u.c.), taču MTV popularitāte un ietekme vairs nekad neatgriezās agrākajā līmenī.

31.12.2025. MTV beidza darbību Apvienotajā Karalistē, Īrijā un citur Eiropā, kā arī Austrālijā un Brazīlijā.

No 04.09.2006. līdz 05.02.2009. Latvijas kabeļu, ciparu un satelītu TV abonentiem bija pieejams reģionāls kanāls “MTV Latvija”, kas līdz ar Lietuvas (MTV Lietuva) un Igaunijas (MTV Eesti) kanāliem ietilpa “MTV Baltijas valstu tīklā” (MTV Networks Baltic).

“MTV Latvija” vīdžeji bija Žanete Skarule un Miks Ozoliņš, bet programmu veidoja MTV Europe pārraides un oriģinālraidījumi, tostarp arī “MTV Baltijas Top 20” ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas skatītāju iecienītākajiem vietējās un citvalstu mūzikas hitiem.

Nevienam Baltijas kanālam neizdevās piesaistīt plašu auditoriju, turklāt to darbību nelabvēlīgi ietekmēja 2007.–2010. gada globālā ekonomiskā krīze. Tādēļ 2009. gada sākumā Latvijas un Lietuvas kanāli apvienojās un turpmāk saucās “MTV Lietuva & Latvija”. Apvienotā kanāla darbība tika izbeigta 19.11.2009.; šajā dienā darbu beidza arī “MTV Igaunija”.

MTV bija viens no 80. un 90. gadu populārās kultūras spilgtākajiem fenomeniem, kura ietekme neaprobežojās tikai ar mūzikas apriti, bet skāra arī televīzijas attīstību. Tā ievērojama kā novatorisku, daudzu TV kanālu pārņemtu programmas risinājumu aizsācēja ar būtisku lomu populārā realitātes TV formāta izveidē 20. gs. 90. gados un 21. gs. sākumā. Savukārt MTV veicinātā videoklipu estētika atbalsojās gan reklāmas, gan kino un modes industrijā. Tomēr kā kanāla darbības nozīmīgākais periods bieži minēts laiks no debijas 1981. gadā līdz 1992. gadam, kad realitātes šovs “Reālā pasaule” aizsāka pakāpenisku atteikšanos no mūzikas kā pamatsatura.

Pirmajos gados MTV bija nozīmīga loma mūzikas industrijas krīzes pārvarēšanā. 1979. gadā ierakstu pārdošanas apjoms ASV salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kritās par 11 %. Lejupslīde turpinājās līdz 1983. gadam, kad MTV atbalstītā M. Džeksona Thriller panākumi ievadīja jaunu un ilgstošu augšupeju, kas kulminēja gadsimtu mijas periodā. Mūzikas televīzijai bija ievērojami nopelni 80. gadu lielāko mūzikas zvaigžņu (M. Džeksons, Madonna, Prinss) radīšanā un tādu žanrisko novirzienu kā sintpops, glammetāls un deju pops izplatībā.

Šī ietekme bieži vērtēta neviennozīmīgi, kā tiešu tās blakni minot ārišķīguma un komercpotenciāla prioritizēšanu vēl nebijušā līmenī. Žurnāls Rolling Stone 1983. gada publikācijā “MTV: Rokenrola izpārdošana” (Inside MTV: The Selling Out of Rock & Roll) uzsvēra, ka “mūzikas televīzija kļuvusi par nozīmīgu faktoru, kas ietekmē industrijas lēmumus, izvēloties ieskaņojamās dziesmas un atbalstāmos māksliniekus”, un prognozēja, ka rezultātā “nākotnes zvaigznes būs virspusīgi un viegli patērējami “ādami ānti”, nevis noslēpumaini “bobi dilani””.

Atbilstoši vienam no pirmajiem MTV reklāmas saukļiem “Jūs vairs nekad uz mūziku neskatīties kā līdz šim”, nepārtrauktais video piedāvājums un kanāla milzīgā popularitāte principiāli izmainīja mūzikas un mūziķu uztveri masu publikā un industrijā. Jaunradei un muzikalitātei kā izšķirošam mākslinieka statusa kritērijam pievienojās arī vizuālais tēls, kas daudz lielākā mērā nekā iepriekš nodrošināja priekšrocības īpaši izskatīgiem un artistiskiem izpildītājiem. Klipiem kļūstot par galveno mūzikas mārketinga līdzekli, to uzņemšanai arvien biežāk tika nolīgti slaveni režisori un horeogrāfi, izmantoti visjaunākie tehnoloģiju un dizaina sasniegumi. 1984. gadā tapušais Duran Duran video The Wild Boys pirmo reizi izmaksāja miljonu ASV dolāru, bet turpmāk klipu budžets regulāri sniedzās vairākos miljonos, ko varēja atļauties tikai lielākās ierakstu kompānijas un komerciāli veiksmīgākie izpildītāji (izmaksas bieži sedza paši mākslinieki).

20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā pārspīlēto komerciālisma tendenci daļēji kompensēja hiphopa un alternatīvā roka popularitātes veicināts neatkarīgo ierakstu kompāniju mākslinieku īpatsvara pieaugums MTV programmā, tomēr kanāla lielāko panākumu pamatā bija spēja izprast skatītāju dzīvesveidu un intereses, kā arī efektīvi izmantot mūzikas industrijas komerciālo jaudu un apmierināt tās vajadzību pēc milzīgas un ātri sasniedzamas auditorijas.