Viens no komerciāli veiksmīgākajiem mūziķiem populārās mūzikas vēsture. Pirmo atzinību guva ar progresīvā roka grupu Genesis 20. gs. 70. gados, bet 80. gadu sākumā, paralēli darbībai grupā, uzsāka panākumiem bagātu solokarjeru.

Agrā bērnībā sāka apgūt bungu spēli un aktiera iemaņas bērnu un jauniešu drāmas studijā. Pusaudža vecumā piedalījās vairākos dramatiskos uzvedumos un filmās (t. sk. masu skatos The Beatles filmā “Grūtas dienas vakars”, A Hard Day’s Night, režisors Ričards Lesters, Richard Lester, 1964), aizrāvās ar Beatles, soulu un džezu, kā arī muzicēja vairākās grupās. 1969. gadā grupas Flaming Youth sastāvā ierakstīja albumu Ark 2, kurā sita bungas un dziedāja vairākas dziesmas.

1970. gadā F. Kolinss kļuva par Genesis dalībnieku un ātri iemantoja ievērību kā virtuozs bundzinieks. 1975. gadā, grupai jau esot starp britu progresīvā roka vadošajiem mūziķiem, to pameta mākslinieciskais līderis un harismātiskais vokālists Pīters Geibriels (Peter Gabriel). Pēc daudzu kandidātu izmēģināšanas, par viņa pēcteci kļuva F. Kolinss, kurš iepriekš bija veicis arī fona vokālista funkcijas, kā arī dažos skaņdarbos dziedājis solo. Necenšoties atdarināt P. Geibriela spilgto un teatrālo skatuves personību, F. Kolinss izvēlējās būtiski atšķirīgu, savai neuzkrītoši ikdienišķajai ārienei atbilstošu “draudzīga kaimiņu puiša” publisko veidolu; šo tēlu mūziķis veiksmīgi ekspluatēja arī solo darbības laikā.

70. gadu 2. pusē un 80. gadu sākumā Genesis skanējums pakāpeniski kļuva vienkāršāks, bet ierakstu un koncertu pieprasījums piedzīvoja strauju kāpumu, ļaujot tai kļūt par vienu no komerciāli veiksmīgākajām rokgrupām pasaulē. Kaut arī dziesmas sacerēja visi dalībnieki un nereti tās bija kolektīvas jaunrades rezultāts, šīs pārvērtības bieži saistītas ar pieaugošo F. Kolinsa ietekmi. Īpaši no “Geibriela Genesis” cienītāju puses mūziķim tādēļ veltīti pārmetumi par progresīvā roka ideālu nomaiņu uz komerciāli daudzsološāku poproka stilistiku. 1996. gadā, grupai joprojām baudot ievērojamus panākumus, F. Kolinss no tās aizgāja.

1981. gadā, joprojām būdams Genesis sastāvā, F. Kolinss izdeva melanholisku popbalāžu albumu Face Value, kura dziesmu tematiku un emocionālo tonalitāti veicinājusi autora laulības šķiršana. Gan albums (Nr. 1 Apvienotajā Karalistē), gan tā pirmais singls In The Air Tonight pārspēja visus Genesis komerciālos sasniegumus, aizsākot ļoti veiksmīgu solokarjeru.

Pirmajiem panākumiem sekoja ne mazāk veiksmīgi un kvalitatīvi albumi, kuros apvienotas roka, popa, soula un fanka stilistikas: Hello, I Must Be Going! (1982); No Jacket Required (1985, Nr. 1 Apvienotajā Karalistē un ASV, Grammy balva kategorijā Gada albums, Album of the Year) un ...But Seriously (1989, 15 nedēļas Nr. 1 Anglijā, četras ASV). Šie albumi un tādi hiti kā You Can’t Hurry Love (60. gadu meiteņu soulgrupas The Supremes dziesmas kaverversija); Against All Odds (Take a Look at Me Now); One More Night; Sussudio; A Groovy Kind of Love (60. gadu grupas The Mindbenders hita kaverversija); Another Day In Paradise un citi, F. Kolinsu padarīja par vienu no lielākajām 80. gadu mūzikas zvaigznēm.

Gūstot milzīgus panākumus gan ar Genesis, gan individuāli, F. Kolinss arī sadarbojās ar citiem mūziķiem, piedalījās labdarības koncertos, spēlēja sitamos instrumentus labdarības projekta Band Aid hitsinglā Do They Know It’s Christmas? (1984) un bija vienīgais mūziķis, kurš piedalījās abos koncertakcijas Live Aid (1985) koncertos, kas vienā dienā notika Londonā (Anglija) un Filadelfijā (Pensilvānijas pavalsts, ASV) – Londonā uzstājās gan solo, gan kopā Stingu (Sting), bet Filadelfijā dziedāja savus solo hitus, kā arī sita bungas Ērika Kleptona (Eric Clapton) un Led Zeppelin priekšnesumos. Desmitgades 2. pusē mūziķis filmējās romantiskā krimināldrāmā “Basters” (Buster, režisors Deivids Grīns, David Green, 1988).

Milzīgu ietekmi uz populāro mūziku iemantoja specifiskiem elektroniskiem efektiem apstrādātā F. Kolinsa bungu skaņa, kas pirmoreiz bija dzirdama P. Geibriela albumā Peter Gabriel (1980. gads; F. Kolinss piedalījās kā sesijmūziķis). Nedaudz vēlāk tā izpelnījās lielu ievērību F. Kolinsa solo debijas singlā In the Air Tonight, bet pēc tam to aizguva daudzi mūziķi un producenti, padarot par vienu no zīmīgākajām 80. gadu mūzikas skanējuma sastāvdaļām.

F. Kolinsa sabiedrisko un radošo izpausmju un ar tām saistītās publicitātes intensitātei sasniedzot pārsātinājumu, plašsaziņas līdzekļos un mūzikas industrijā sāka veidoties savdabīga pretreakcija. Mūziķim arvien biežāk – ne vienmēr pamatoti – tika izteikti pārmetumi par izdabāšanu mietpilsoniskas publikas prasībām, pārmērīgu sentimentalitāti, soulmūzikas tradīciju profanāciju ar emocionāli bezkaislīgu izpildījumu, Genesis pārvēršanu par savu “privātgrupu” u. tml. kritika. Savukārt viņa pievēršanās sociālpolitiskai tematikai vairākās albuma ...But Seriously dziesmās tika kritizēta kā pārtikušas superzvaigznes liekulība.

Popularitātei krītoties, F. Kolinss radošo un publisko aktivitāti samazināja, bet 90. gadu 2. pusē pievērsās senai mīlestībai uz lielo džeza orķestru muzicēšanu un izveidoja orķestri Phil Collins Big Band, ar ko izpildīja gan džeza klasiku, gan Genesis un savas solokarjeras repertuāru (koncertalbums A Hot Night in Paris, 1999).

Pēdējās desmitgadēs F. Kolinsa profesionālo darbību apgrūtina veselības problēmas, tomēr albumā Going Back (2010), kurā interpretēti 20. gs. 60. gadu soula hiti, viņš ne vien dzied, bet arī spēlē bungas. Albums guva ievērojamus panākumus (pirmais Nr. 1 Anglijā kopš 1993. gada) un pēc tā iznākšanas mūziķis veica nelielu koncertturneju. 2017. gadā pēc ilgāka pārtraukuma uzsāka vērienīgu, atzinīgas atsauksmes guvušu pasaules turneju Still Not Dead Yet, kas ilga vairāk nekā divus gadus; sitamos instrumentus koncertos spēlēja F. Kolinsa dēls Nikolass Kolinss (Nicholas Collins).

70. gadu 2. pusē F. Kolinss līdzās darbībai Genesis sastāvā muzicēja ar džezroka grupu Brand X, un, būdams tehniski virtuozs un stilistiski daudzpusīgs bundzinieks, kā arī pieprasīts ierakstu producents, ir strādājis arī ar daudziem citiem ievērojamiem mūziķiem.

Kā sesijmūziķis piedalījies S. Heketa; Braiena Īno (Brian Eno); Roberta Fripa (Robert Fripp); P. Geibriela; Roberta Plānta (Robert Plant); Tears for Fears; Džona Keila (John Cale); Tomija Bolina (Tommy Bolin); Pola Makartnija (Paul McCartney); Kvinsija Džounsa (Quincy Jones) u. c. mākslinieku ierakstos.  Daļa šo ieskaņojumu apkopota 4 CD kompilācijā Phil Collins Plays Well with Others (2018).

F. Kolinss producējis Ē. Kleptona, folkdžeza un roka dziesminieka Džona Mārtina (John Martyn), ABBA dziedātājas Anni Frīdas Lingstades (Anni-Frid Lyngstad), grupas Earth, Wind & Fire mūziķa Filipa Beilija, 80. gadu jaunā viļņa slavenības Ādama Anta (Adam Ant)  u. c. mūziķu ieskaņojumus.

Muzikāli nozīmīgākais F. Kolinsa radošās darbības periods saistāms ar Genesis – viņa sitamo instrumentu spēle grupas sastāvā pieskaitāma žanra spilgtākajiem paraugiem un iedvesmojusi daudzus progresīvā roka un citu rokmūzikas apakšžanru mūziķus: grupas Mastodon bundzinieku Brenu Deiloru (Brann Dailor); Maiku Portnoju (Mike Portnoy) no grupas Dream Theater; Nīlu Pīrtu (Neil Peart) no Rush; Teiloru Hokinsu (Taylor Hawkins) no Foo Fighters un citus.

Savukārt F. Kolinsa popmūzikas ierakstu ietekme satopama daudzu mūsdienu popa, dabstepa, R&B un citu žanru mākslinieku (Eds Šīrans, Ed Sheeran; Lorde, Lorde; Džeimss Bleiks, James Blake; Teilore Svifta, Taylor Swift; Kanje Vests, Kanye West u. c.) jaunradē un viņa ieskaņojumi (īpaši bungu spēle) bieži samplēti hiphopa ierakstos. Savukārt 2001. gadā izdotā albumā Urban Reivival F. Kolinsa dziesmas izpilda virkne soula, R&B un hiphopa mūziķu: Rejs Džī (Ray J); Brendija (Brandy); Lil’ Kima (Lil’ Kim); Kelisa (Kelis); Braiens Maknaits (Brian McKnight) un citi.

F. Kolinsa muzikālā darbība godalgota ar astoņām Grammy balvām un sešām Britu mūzikas balvām (Brit Award). Par spēlfilmai “Basters” sacerēto dziesmu Two Hearts viņš saņēmis balvu “Zelta Globuss” (Golden Globe, 1988), par animācijas filmā “Tarzāns” (Tarzan, režisori Kevins Lima, Kevin Lima un Kriss Baks, Chris Buck, 1999) dzirdamo dziesmu You’ll Be in My Heart – balvas “Zelta Globuss” (1999) un Amerikas Kinoakadēmijas (Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) balvu "Oskars" (Oscar; 1999).

Mūziķis uzņemts Dziesmu autoru slavas zālē (Songwriters Hall of Fame, 2003), Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, ar Genesis, 2010) un bundzinieku žurnāla Modern Drummer slavas zālē (2012).

Karaliene Elizabete II (Elizabeth II) F. Kolinsa ieguldījumu labdarībā novērtējusi ar Karalisko Viktorijas ordeni (Royal Victorian Order, 1994) leitnanta pakāpē.

A Groovy Kind of Love (Kerola Beiere Seigere, Carole Bayer Sager/Tonija Vaina, Toni Wine); Against All Odds (Take a Look at Me Now); Another Day in Paradise; Both Sides of the Story; Don’t Loose My Number; Easy Lover (F. Beilijs/F. Kolinss/Filips Geils, Philip Gale/Natans Īsts, Nathan East)**; I Don’t Care Anymore; I Missed Again; I Wish It Would Rain Down; If Leaving Me Is Easy; In the Air Tonight; One More Night; Sussudio; Take Me Home; Two Hearts (F. Kolinss/Lamonts Dozjē, Lamont Dozier); You Can’t Hurry Love (Braiens Holands, Brian Holland/L. Dozjē/Edijs Holands, Eddie Holland); You’ll Be in My Heart

* ja nav norādīts cits autors

** izpilda ar F. Beiliju

Face Value (Virgin/Atlantic, 1981); Hello, I Must Be Going! (Virgin/Atlantic, 1982); No Jacket Required (Virgin/Atlantic, 1985); ...But Seriously (Virgin/Atlantic, 1989); Serious Hits... Live!* (Virgin/Atlantic, 1990); Both Sides (Virgin/Atlantic, 1993); Dance into the Light (Face Value/Atlantic, 1996); Testify (Face Value/Atlantic, 2002); Going Back (Atlantic, 2010)

* koncertieraksti