20. gs. 70. gadu 1. pusē izpelnījās ievērību kā grupas Genesis līderis, vēlāk guva panākumus kā solo mākslinieks, kura darbiem raksturīgs intelektuāls un emocionāls dziļums, modernu tehnoloģiju izmantojums un multimediāli risinājumi.

Dzimis vidusšķiras ģimenē, bērnībā mātes vadībā apguva klavierspēles pamatus, pusaudža gados bija bundzinieks vienaudžu rokgrupās. 1967. gadā, mācoties Čārterhausas internātskolā, ar citiem tās audzēkņiem nodibināja Genesis; P. Geibriels bija grupas flautists un galvenais dziedātājs.

P. Geibriela dalība grupā ilga līdz 1975. gadam. Šajā laikā Genesis izvirzījās starp progresīvā roka vadošajiem mūziķiem un ieskaņoja vairākus albumus, kas pieskaitāmi žanra klasikai. Savukārt grupas koncerti P. Geibriela ietekmē kļuva par savdabīgiem roka teātra uzvedumiem ar intensīvu tehnoloģiju izmantojumu. Interesi par mūzikas vizualizāciju ar teatrāliem un tehnoloģiskiem paņēmieniem dziedātājs saglabājis visas radošās darbības laikā, taču tā neguva pārējo grupas mūziķu atbalstu un veicināja savstarpēju distancēšanos. Pēc Genesis vērienīgākā (reizēm atzīts arī par nozīmīgāko) darba – P. Geibriela idejiskā vadībā tapuša konceptuāla dubultalbuma The Lamb Lies Down on Broadway (1974) –  iznākšanas un tai sekojošas koncertturnejas viņš grupu atstāja.

Pīters Geibriels Genesis koncertā. Londona, 04.1975.

Fotogrāfs Michael Putland. Avots: Getty Images, 543351439.

Individuālu radošo darbību P. Geibriels uzsāka ar eksperimentālas rokmūzikas albumu Peter Gabriel (1977); līdzās izteikti nekomerciālas ievirzes skaņdarbiem tajā iekļauts arī kontrastējoši melodisks un optimistisks poproka singls Solsbury Hill – turpmāk viena no viņa pazīstamākajām dziesmām, kurā apdziedātas eksistenciālas izjūtas pēc Genesis pamešanas.

Debijas albumam sekoja trīs līdzīgas ievirzes darbi, kuros ārtroks apvienots ar postpanka un Āfrikas mūzikas ietekmēm, savukārt dziesmu tekstos skarti dažādi personības, sabiedrības, tehnoloģiju un kultūru mijiedarbības aspekti. Fanu starpā šie četri albumi, kuru nosaukumā minēts vienīgi autora vārds un uzvārds, pazīstami kā “1” (arī “Automašīna”, Car – pēc vāka attēla); “2” (“Skrāpējums”, Scratch, 1978); “3” (“Nokusums”, Melt, 1980) un “4” (“Drošība”, Security –  Ziemeļamerikā tāds ir arī albuma oficiālais nosaukums, 1982); trešajam un ceturtajam izdota arī vācu valodas versija Ein deutsches Album un Deutsches Album.

Šā perioda mākslinieciskās virsotnes ir trešais un ceturtais albums. “3” pirmkārt ievērojams ar pretkara tematikas singlu Games Without Frontiers, kurā dzirdama arī Keitas Bušas (Kate Bush) balss, un 1977. gadā nogalinātajam Dienvidāfrikas antiaparteīda aktīvistam Stīvam Biko (Steve Biko) veltītu dziesmu Biko – vienu no spilgtākiem politiskiem komentāriem sava laika rokmūzikā. Taču visplašāko ietekmi atstājusi Fila Kolinsa (Phil Collins) bungu spēle dziesmā Intruder, precīzāk – specifisks, ar studijas efektiem apstrādāts bungu skanējums, kas guva strauju izplatību un vēlāk kļuva raksturīgs daudziem 80. gadu populārās mūzikas ierakstiem.

Savukārt “4” bija viens no pirmajiem populārās mūzikas albumiem, kas pilnībā ieskaņots izmantojot digitālās tehnoloģijas, kā arī plaši pielietojot digitālo sampleri Fairlight CMI, un tādējādi veicinot principiāli jaunu radošā procesa metodi. Īpašu ievērību guva albuma singls Shock the Monkey – modernās sabiedrības indivīda psihoneirozes aprakstoša dziesma, kuras iespaidīgais videoklips, pateicoties Muzikālās televīzijas (MTV) rotācijai, ievērojami paplašināja mūziķa auditoriju.

Radikāls stilistisks pavērsiens, kas izraisīja strauju popularitātes mēroga maiņu, sekoja ar albumu So (1986). Peter Gabriel tetraloģija savam autoram bija nodrošinājusi novatora un intelektuāļa reputāciju, kā arī dažus plašākai publikai zināmus hitus, taču So viņu izvirzīja starp vispopulārākajiem mūziķiem pasaulē.

Kopā ar Denielu Lenuā (Daniel Lanois) producētajam albumam joprojām piemīt tehnoloģiski izsmalcināts skanējums, taču dziesmas, kurās apvienots roks, souls, pops un pasaules mūzika, ieguvušas vieglāk uztveramu melodisko pievilcību un atmosfēriskumu. Milzīgu popularitāti (Nr. 1 ASV, Nr. 4 Anglijā) piedzīvoja singls Sledgehammer, kura skanējumu iedvesmojuši soulmūzikas ierakstu kompānijas Stax klasiskie 60. gadu ieraksti – šos panākumus veicināja mākslinieciski spilgts videoklips (ilgstoši visvairāk raidītais video MTV vēsturē, novērtēts ar deviņām MTV Video mūzikas balvām, MTV Video Music Award, 1987). Desmitgades augstvērtīgākajiem meinstrīma mūzikas (vispārpieņemtām tendencēm piederīga, radio un TV bieži atskaņota mūzika) paraugiem pieskaitāmi arī Don’t Give Up (duets ar K. Bušu); In Your Eyes (ar senegāliešu vokālista Jusu Ndura, Youssou N’Dour, līdzdalību); Red Rain u. c. albuma skaņdarbi.

2012.–2014. gadā P. Geibriels veica pasaules turneju Back to Front, kuras koncertos atskaņoja visu So repertuāru; 2014. gadā uzstājās arī Latvijā (Rīgā).

Kaut turpmāk P. Geibriels dažkārt atgriezies arī pie nosacīti konvencionālas roka un popa estētikas (albumi Us, 1992; Up, 2002), pārsvarā viņa radošā darbība saistīta ar kino un pasaules mūziku. Starp spilgtākajiem sasniegumiem minams albums Passion (1989) ar mūziku Mārtina Skorsēzes (Martin Scorsese) filmai “Kristus pēdējais kārdinājums” (The Last Temptation of Christ, 1988) un atsevišķām tēmām, kas radītas filmas idejiskajā kontekstā, bet tajā nav iekļautas. Šis roka, elektroniskās, klasiskās un dažādu reģionu tautas mūzikas sintēzes paraugs, kura ieskaņošanā piedalījušies ievērojami Eiropas, Tuvo Austrumu, Āfrikas un Āzijas valstu mūziķi, kļuva par P. Geibriela pirmo darbu, kas novērtēts ar Grammy balvu (kategorijā Labākais jaunā laikmeta mūzikas izpildījums, Best New Age Performance, 1990).

Savukārt albumā Scratch My Back (2010) P. Geibriels stīgu orķestra pavadībā izpilda dažādu autoru (Deivids Bovijs, David Bowie; Talking Heads; Lū Rīds, Lou Reed; Nīls Jangs, Neil Young; Radiohead u. c.) dziesmas, kas aranžētas mūsdienu klasiskās mūzikas estētikā. Līdzīgā stilistikā ieturēts arī albums New Blood (2011), kurā mūziķis orķestra pavadībā no jauna iedziedājis virkni solokarjeras laikā sacerēto dziesmu.

Kopš 70. gadu 2. otrās puses P. Geibriela jaunradē regulāri integrētas Āfrikas, Tuvo austrumu un citu reģionu tautas mūzikas ietekmes, un šī interese par dažādu kultūru mantojumu neaprobežojās tikai ar muzikālām izpausmēm. 80. gadu sākumā P. Geibriels kļuva par vienu no starptautiskā tautas mākslas festivāla WOMAD (World of Music, Arts and Dance – “Mūzikas, mākslas un dejas pasaule”) dibinātājiem – WOMAD tiek rīkots dažādās valstīs un ir viens no pazīstamākajiem šāda tipa forumiem. Festivāla finansējuma piesaistei 1982. gadā notika vienreizējs P. Geibriela koncerts ar Genesis (grupas nosaukums šajā reizē bija Six of the Best).

1989. gadā P. Geibriels nodibinājā ierakstu kompāniju Real World Records, kas kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem pasaules mūzikas ierakstu izdevējiem un sniegusi atbalstu dažādu tautību māksliniekiem. Arī pats P. Geibriels uzstājies un ierakstījies ar tādiem mūziķiem kā Dživans Gasparjans (Ջիվան Գասպարյան, Djivan Gasparyan, Armēnija); Nusrats Fatehs Ali Hans (Nusrat Fateh Ali Khan, Pakistāna), Papa Vemba (Papa Wemba, Kongo); Sevara Nazarhana (Sevara Nazarxon, Sevara Nazarkhan, Uzbekistāna); Anželika Kidžo (Angelique Kidjo, Benina), Džefrijs Orjema (Geoffrey Oryema, Uganda) un citiem.

Ar albumu So sasniedzot popularitātes virsotni, jauniegūto autoritāti masu publikā mūziķis izmantoja, pievēršoties dažādām humanitārām un cilvēktiesību kustības aktivitātēm, kā arī pasaules mūzikas popularizēšanai.

Kopš 80. gadu 2. puses P. Geibriels ir aktīvs cilvēktiesību organizācijas Amnesty International (“Starptautiskā amnestija”) atbalstītājs un vairākkārt piedalījās tās rīkotās koncertturnejās. 1992. gadā ar viņa līdzdalību tika nodibināta bezpeļņas organizācija Witness (“Liecinieks”), kuras mērķis ir veicināt cilvēktiesību pārkāpumu videodokumentāciju. 2007. gadā pēc P. Geibriela un angļu uzņēmēja Ričarda Brensona (Richard Branson) iniciatīvas izveidota ievērojamus vecākā gadagājuma sabiedriskos, politiskos, radošos un citu nozaru darbiniekus apvienojoša starptautiska organizācija The Elders (“Vecajie”), kuras pirmais priekšsēdētājs bija kādreizējais Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ģenerālsekretārs Kofi Anans (Kofi Annan).

Mūziķis regulāri atbalstījis dažādus labdarības fondus un paudis viedokli par sabiedriski un politiski aktuāliem jautājumiem (Izraēlas un Palestīnas konflikts, karš Irākā un Sīrijā, Tibetas neatkarība, Lielbritānijas attiecības ar Ziemeļīriju un Eiropas Savienību, Honkongas un Ķīnas attiecības u. c.).

P. Geibriela radošā un sabiedriskā aktivitāte guvusi plašu rezonansi. Par ieguldījumu cilvēktiesību un demokrātijas aizstāvībā viņam piešķirta Eiropas Padomes (Council of Europe) Ziemeļu-Dienvidu balva (North-South Prize, 1995), Nobela Miera prēmijas laureātu (Nobel Peace Prize Laureates) samits mūziķa nopelnus cilvēktiesību un pretkara kustībā novērtējis ar titulu “Miera cilvēks” (Man of Peace, 2006), bet organizācija Amnesty International viņam piešķīrusi Sirdsapziņas vēstnieka balvu (Ambassador of Conscience Award, 2008). Žurnāls Time P. Geibrielu ierindojis starp 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē (100 most influential people in the world, 2008).

P. Geibriela radošā darbība novērtēta ar sešām Grammy balvām, trīs BRIT balvām, 13 MTV Video mūzikas balvām, Polar mūzikas balvu (Polar Music Prize, 2009) un citām godalgām.

2013. gadā izdotā albumā And I’ll Scratch Yours P. Geibriela dziesmas izpilda Arcade Fire; Deivids Bērns (David Byrne); Bon Iver; Elbow; Braiens Īno (Brian Eno); Pols Saimons (Paul Simon); Regīna Spektore (Regina Spektor) un citi.

Mūziķis divreiz uzņemts Rokenrola slavas zālē  (Rock and Roll Hall of Fame) – kā Genesis dalībnieks (2010) un solo mākslinieks (2014).

Big Time; Biko; Blood of Eden (Izpilda ar Šineidu O’Konoru, Sinéad O’Connor); Come Talk to Me (ar Š. O’Konoru); Darkness; Digging in the Dirt; Don’t Give Up (ar K. Bušu); Family Snapshot; Games Without Frontiers; Here Comes the Flood (1990 versija); Heroes (D. Bovijs); I Don’t Remember; In Your Eyes; Love to Be Loved; Mercy Street; Red Rain; San Jacinto; Shaking the Tree (P. Geibriels/J. Ndurs, izpilda ar J. Nduru); Shock the Monkey; Sledgehammer; Solsbury Hill

* ja nav norādīts cits autors

Peter Gabriel (Charisma/Atlantic, 1977); Peter Gabriel (Charisma/Atlantic, 1978); Peter Gabriel (Charisma/Geffen, 1980); Peter Gabriel (Charisma/Geffen, 1982, Ziemeļamerikā saucas Security); Plays Live* (Charisma/Geffen, 1983); Birdy• (Charisma/Geffen, 1985); Plays Live Highlights* (Charisma/Geffen, 1985); So (Charisma/Geffen, 1986); Passion•• (Real World/Geffen, 1989); Us (Real World/Geffen, 1992); Secret World Live* (Real World/Geffen, 1994); OVO••• (Real World/Geffen, 2000); Long Walk Home: Music from the Rabbit-Proof Fence•••• (Real World/Geffen, 2002); Up (Real World/Geffen, 2002); Scratch My Back (Real World/Virgin, 2010); New Blood (Real World/Virgin, 2011); Live Blood* (Real World/Virgin, 2012); Back to Front: Live in London* (Real World/Eagle Vision, 2014); Growing Up Live* (Real World, 2019); i/o (Real World, 2023)

* koncertieraksti

• mūzika filmai “Bērdijs” (Birdy, režisors Alans Pārkers, Alan Parker, 1984)

•• mūzika filmai “Kristus pēdējais kārdinājums”

••• mūzika Tūkstošgades doma (Millenium Dome, Londonā) atklāšanas izrādei

•••• mūzika filmai “Trušu drošais žogs” (Rabbit-Proof Fence, režisors Filips Noiss, Phillip Noyce, 2002)